Ekonomikas ministrija: Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkciju izvērtējumu un iespējamo reorganizāciju

Ministru prezidenta izveidotā darba grupa Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces vadībā ir izvērtējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) funkcijas, kā arī sagatavojusi un 9.aprīlī iesniegusi Ministru prezidentam priekšlikumus RAPLM funkciju nodošanai citām valsts pārvaldes iestādēm gadījumā, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par šīs ministrijas reorganizāciju.

RAPLM funkcijas darba grupa sagrupēja un analizēja pa šādām grupām:

• valsts stratēģiskā plānošana (t.sk. reģionālās attīstības plānošana),

• telpiskā plānošana un zemes politika,

• pašvaldību pārraudzība un attīstība,

• e-pārvalde un informācijas sabiedrība,

• attīstības instrumentu politika (ES SF, Interreg u.c. instrumenti).

Funkciju izvērtējuma mērķis bija noskaidrot tās RAPLM īstenotās funkcijas, kuras valsts pārvaldei būtu jāīsteno arī turpmāk, un kāds būtu efektīvākais šo funkciju nodrošināšanas institucionālais ietvars. Funkciju izvērtējuma rezultātā darba grupa konstatējusi, ka visas RAPLM politikas veidošanas un īstenošanas funkcijas ir jāturpina īstenot. Izvērtējot iespējamo RAPLM reorganizāciju, darba grupa piedāvā Ministru prezidentam un valdību veidojošajām partijām vairākus rīcības modeļus:

• RAPLM funkciju īstenošana tiek nodota kādai citai (vienai) ministrijai – Ekonomikas vai Vides ministrijai. Šādā gadījumā atsevišķas funkcijas varētu tikt nodotas arī Finanšu ministrijas atbildībā – pašvaldību pieprasījumus līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas darbības analīzi un uzlabošanu; pašvaldību fiskālās disciplīnas regulējuma izstrādi un īstenošanas uzraudzību; kā arī pašvaldību finanšu darbības analīzi un pārraudzību, metodoloģisko atbalstu, pašvaldības darbinieku atlīdzības sistēmas izveidi un pārraudzību;

• RAPLM funkcijas tiek sadalītas starp vairākām ministrijām. Arī šajā modelī darba grupa uzskata, ka atsevišķas funkcijas varētu tikt nodotas Finanšu ministrijas atbildībā (tās pašas, kas minētas 1.modelī). Darba grupa piedāvā katrai funkciju grupai vairākus iespējamos funkciju nodošanas variantus, norādot katra varianta priekšrocības.

Tā kā stratēģiskās plānošanas funkcija ir viena no nozīmīgākajām RAPLM funkcijām un tās īstenošana ietekmē visu valsts pārvaldi (t.sk. citas RAPLM funkcijas), darba grupa aicina lēmuma pieņemšanu par turpmāko RAPLM funkciju īstenošanu sākt tieši ar lēmuma pieņemšanu par šo funkciju.

2010.gada RAPLM kopējā budžeta izdevumi plānoti 71 110 261 lats, t.sk. no Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma 58 422 370 latu un valsts pamatfunkciju īstenošanai 12 687 891 lats. Valsts budžeta līdzekļu ietaupījums RAPLM reorganizācijas rezultātā pamatā iespējams uz atbalsta funkciju nodrošināšanu politikas funkciju pārņēmējas ministrijas ietvaros, kā arī pārņemot konkrēto politikas veidošanas funkciju, izvērtējot iespēju samazināt tās veikšanas apjomu. Aprēķini par budžeta līdzekļu ietaupījumu no RAPLM reorganizācijas liecina par to, ka lielāks ietaupījums rodas, izvēloties rīcības modeli, kas paredz RAPLM funkciju nodošanu kādai citai (vienai) ministrijai.

Funkciju izvērtēšanas darba grupā ir iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Ministru prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos. Darba grupas sēdēs tika pieaicināti arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa