Par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministru tikšanos Rīgā

Rīgā 9.aprīlī (no kreisās): Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

9.aprīlī Rīgā pēc ārlietu ministra Māra Riekstiņa iniciatīvas notika Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās, uz kuru ieradās Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets un Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar drošības politiku, tostarp NATO ārlietu ministru sanāksmes 22.–23.aprīlī Tallinā darba kārtību. Ministri pārsprieda NATO jauno Stratēģisko koncepciju kopīgi ar ekspertu grupas Baltijas valstu pārstāvi Aivi Roni. Preses konferencē Latvijas ārlietu ministrs M.Riekstiņš atzīmēja Baltijas valstu vienoto nostāju attiecībā uz jauno NATO Stratēģisko koncepciju par kolektīvās aizsardzības instrumentu stiprināšanu tālākajā alianses darbībā, kā arī nepieciešamību rast risinājumus cīņai ar moderniem apdraudējuma veidiem. “Mēs esam ieinteresēti, lai NATO nākotnē saglabātu vienādu drošības izjūtu visām NATO dalībvalstīm,” norādīja M.Riekstiņš. 

Pārrunājot jautājumus, kas skar Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības tālāku aktivizēšanu un pilnveidošanu, Latvijas kā Baltijas Ministru padomes un NB8 prezidējošās valsts 2010.gadā viena no galvenajām prioritātēm ir sadarbības mehānismu aktivizēšana reģionā, veicot līdzšinējās darbības izvērtējumu. “Augustā ir plānota Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksme Latvijā, līdz kurai sadarbībā ar Ziemeļvalstīm plānojam sagatavot pirmo starpziņojumu par reģionālās sadarbības modernizēšanu,” pauda M.Riekstiņš.  

Saistībā ar Eiropas Savienības aktualitātēm M.Riekstiņš, U.Paets un A.Ažubalis pārsprieda Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides gaitu. Baltijas valstu ārlietu ministri izteica cerību, ka tā izveide norisināsies atbilstoši to interesēm. “Baltijas valstu kā nelielu ES dalībvalstu interesēs ir diplomātiskās un konsulārās aizsardzības funkcijas iekļaušana jaunveidojamā dienesta kompetenču sarakstā, jo mūsu diplomātiskās pārstāvības tīkls neaptver visus pasaules reģionus un valstis. Tāpat mēs stingri iestājamies par dalībvalstu atbilstošu pārstāvību un ģeogrāfisko līdzsvaru jaunajā Eiropas diplomātiskajā dienestā, īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd jaunās dalībvalstis ir maz pārstāvētas ES institūcijās,” atzīmēja M.Riekstiņš. 

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības attiecībām ar austrumu kaimiņiem, kā arī situācijas attīstību Kirgizstānā. M.Riekstiņš, U.Paets un A.Ažubalis bija vienisprātis, ka nepieciešams par notikumu attīstību Kirgizstānā diskutēt Eiropas Savienības formātā, un ministri apsvēra iespēju aicināt ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinu Eštoni šo jautājumu iekļaut nākamajā ES ārlietu ministru sanāksmes darba kārtībā. 

Tikšanās laikā Latvijas ārlietu ministrs M.Riekstiņš un Lietuvas ārlietu ministrs A.Ažubalis apmainījās ar notām par savstarpēju vienošanos Šengenas vīzu pārstāvības jomā – Latvijas puse uzņemas pārstāvēt Lietuvu vīzu izsniegšanā Taškentā un Uzbekistānā, savukārt Lietuva pārstāvēs Latviju vīzu jomā Buenosairesā un Argentīnā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments