Ministru kabineta rīkojums Nr.206

Rīgā 2010.gada 13.aprīlī (prot. Nr.16 54.§)

Par Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju

1. Atbalstīt Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcijas (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietvertā risinājuma 6.punkta A variantu un 7.punkta C variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par iespēju piešķirt valsts budžeta dotāciju valsts oficiālās elektroniskās publikācijas finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.

4. Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2010.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus, kas nepieciešami atbalstīto koncepcijas risinājumu īstenošanai.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojumu Nr.814 "Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 203.nr.; 2008, 174.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs U.Augulis

(Ministru kabineta
2010.gada 13.aprīļa
rīkojums Nr.206)

Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcijas kopsavilkums

Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija (turpmāk – koncepcija) ir izstrādāta, pamatojoties uz uzdevumiem, ko nosaka Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam¹ 37.punkts, Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 15.16.apakšpunkts un Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69  52.§) 2.punkts.

Attiecīgie uzdevumi paredz ieviest valsts oficiālo publikāciju elektroniskā formā, bet nenosaka veidu, kādā tas būtu nodrošināms. Ievērojot minēto, ir izstrādāta šī koncepcija.

Koncepcijas mērķis ir rast sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu valsts oficiālas elektroniskas publikācijas ieviešanai un pieejamībai, kā arī konceptuāli noteikt nepieciešamo valsts oficiālās publikācijas apjomu.

1. Risināmā jautājuma būtība

Koncepcijā risināmā pamatproblēma ir valsts oficiālās publikācijas pieejamības nodrošināšana atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90. un 100.pantam, kā arī nepieciešamība samazināt izdevumus, kas saistīti ar oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas nodrošināšanu, kā arī maksu par oficiālo publikāciju.

Izstrādājot koncepciju, ir konstatēti šādi problēmjautājumi, par kuriem nepieciešama konceptuāla vienošanās Ministru kabinetā:

1) oficiālās publikācijas nodrošināšanas veids (tikai elektroniski vai elektroniski un papīra formā);

2) oficiālās elektroniskās publikācijas nodrošināšanas modelis (oficiālā informācija tiek padarīta publiski pieejama vienā oficiālā vietnē (centralizācijas modelis) vai oficiālā informācija tiek padarīta publiski pieejama dažādās vietnēs (decentralizētais modelis));

3) oficiālajā elektroniskajā publikācijā publicējamās informācijas apjoms;

4) oficiālās elektroniskās publikācijas finansēšanas modelis;

5) oficiālās elektroniskās publikācijas izdevēja tiesiskais statuss.

Satversmes 90.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. No minētā Satversmes panta izriet arī valsts pienākums ne vien pieņemt normatīvos aktus, kas regulē personu uzvedību visdažādākajās tiesiskajās attiecībās, bet arī radīt mehānismu, kas nodrošina personu informētību par tiesiskā regulējuma izmaiņām un saturu. Valsts izdotajiem likumiem un citiem ārējiem normatīvajiem aktiem jābūt publiski pieejamiem, pietiekami skaidriem un saprotamiem, jo tikai persona, kas zina savas tiesības, spēj tās efektīvi īstenot, kā arī aizstāvēt taisnīgā tiesā, ja šīs tiesības tiek nepamatoti aizskartas. Jāņem vērā, ka oficiālā publikācija ir saistīta arī ar Satversmes 100.pantā garantētajām tiesībām uz informācijas pieejamību. Tas attiecas arī uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem (ārējs normatīvs akts), kuri šobrīd tiek izsludināti vietējos laikrakstos vai bezmaksas izdevumos.

Oficiālās publikācijas informācijas sistematizēšana ir nepieciešama, lai veicinātu minētās informācijas pieejamību, padarot to skaidrāku un saprotamāku (jautājums sīkāk izklāstīts koncepcijas 1.2.2.2.sadaļā), un īstenotu mērķi nodrošināt ikvienam Satversmē garantētās tiesības zināt savas tiesības un tiesības uz informācijas pieejamību. Mūsdienās spēkā esošais normatīvais regulējums ir ļoti plašs, turklāt tajā bieži tiek izdarīti grozījumi, tādēļ ar tiesību aktu izsludināšanu vien nepietiek, lai nodrošinātu Satversmes 90.pantā personām garantētās tiesības. Lai ikviena persona varētu orientēties normatīvajā regulējumā, valstij ir jānodrošina pieeja sistematizētajiem normatīvajiem aktiem, nodrošinot tajos arī efektīvu meklēšanas funkciju. Jāņem vērā, ka normatīvo aktu grozījumi tiek izsludināti bez paša normatīvā akta, kurš ir ticis grozīts, tādēļ personai iepazīšanās ar grozījumiem vien nerada skaidru priekšstatu par izmaiņām personas tiesībās vai pienākumos. Līdz ar to, lai nodrošinātu Satversmes 90.pantā personām garantētās tiesības, valstij ir pienākums nodrošināt arī pieeju normatīvo aktu konsolidētajām versijām.

Ņemot vērā minēto, kā arī tiesiskās sekas, ko rada oficiālā publikācija, jāsecina, ka oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas nodrošināšana ir valsts pārvaldes uzdevums, kas nav nododams privātajam sektoram publiskās un privātās partnerības ietvaros. Tas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta trešās daļas, un šo viedokli atbalsta arī vairāki tiesību zinātnieki.²

Papildus salīdzinājumam var minēt privātā sektora pārstāvja 2007.gada piedāvājumu Tieslietu ministrijai veikt tiesību aktu sistematizēšanu par 150–200 tūkst. latu gadā, tiesību aktu informācijas sistēmas uzturēšanu un administrēšanu nodrošināt par vēl papildus 400 tūkst. latu gadā, savukārt tiesību aktu informācijas sistēmas lietotāju apkalpošanai būtu nepieciešami vēl 250 tūkst. latu gadā. Tādējādi kopumā privātā sektora pārstāvis piedāvāja Tieslietu ministrijai nodrošināt tiesību aktu elektronisku sistematizēšanu par 800–850 tūkst. latu gadā. Saskaņā ar Statistikas pārvaldes aprēķiniem patēriņa cenu inflācija laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada februārim ir 6,4 %. Tātad projekta jaunās izmaksas varētu būt 850–905 tūkst. latu gadā. Līdz ar to, salīdzinot koncepcijā piedāvātā risinājuma izmaksas ar privātā sektora piedāvājumu, koncepcijā ietvertā risinājuma izmaksas ir lētākas.

Latvijā pēdējā laikā ir vērojama tendence pāriet no publikācijām oficiālajā laikrakstā (oficiālā informācija tiek padarīta publiski pieejama vienā oficiālā vietnē – centralizācijas modelis) uz informācijas publicēšanu to institūciju mājaslapā internetā, kuras veic normatīvajos aktos noteiktās funkcijas (oficiālā informācija tiek padarīta publiski pieejama dažādās vietnēs – decentralizētais modelis). Šāda pieeja oficiālās informācijas publiskošanai nav lietotājam ērta, jo apgrūtina nepieciešamās informācijas meklēšanu. Personai, kura nav attiecīgās jomas speciālists, var rasties problēmas, meklējot vajadzīgo informāciju, jo nav zināšanu par valsts un pašvaldību iestāžu kompetenču sadalījumu. Arī valstij ir ekonomiski neizdevīgi uzturēt vairākas interneta vietnes, kas galvenokārt ir saistīts ar atsevišķu informācijas sistēmu izveidošanas un uzturēšanas izmaksām.

Latvijā šobrīd oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanu nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – VSIA "Latvijas Vēstnesis") un šī uzdevuma izpildi uzrauga Tieslietu ministrija kā tieslietu nozares atbildīgā ministrija un minētās kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja. Minētais deleģējums veikt valsts pārvaldes uzdevumu šobrīd neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam un ir nosakāms ārējā normatīvajā aktā. Jāpiemin, ka arī valsts kapitālsabiedrības tiesiskais statuss saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pēc būtības nav piemērots valsts oficiālās publikācijas izdevējam. Taču, ņemot vērā vēsturiski izveidojušos situāciju un valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli, jaunas valsts pārvaldes iestādes izveidošana, kas ir valsts oficiālās publikācijas izdevējam piemērotāks tiesiskais statuss, šobrīd būtu neracionāla. Turklāt jāņem vērā, ka, uzsākot VSIA "Latvijas Vēstnesis" reorganizāciju šobrīd, ar 2011.gada 1.janvāri VSIA "Latvijas Vēstnesis" apstātos nepieciešamie pielāgojumi virzībai uz valsts oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu. Tādējādi Tieslietu ministrija uzskata par racionālāku risinājumu īstermiņā saglabāt oficiālās publikācijas izdevēja tiesisko statusu valsts kapitālsabiedrības formā, bet VSIA "Latvijas Vēstnesis" reorganizāciju uzsākt pēc valsts oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas.

Šobrīd oficiālo informāciju publicē oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ko izdod četras reizes nedēļā. Personām tas ir par maksu, un abonēšanas maksa objektīvu apstākļu dēļ ar katru gadu paaugstinās (šobrīd 70,50 latu gadā), ņemot vērā laikraksta piegādes un ekspedēšanas izmaksu pieaugumu uz vienību. Savukārt laikraksta "Latvijas Vēstnesis" abonentu skaits samazinās – 2009.gadā bija vidēji 1100 abonentu, bet 2010.gadā prognozēts abonentu skaita kritums par 30 % (700 abonentu). Laikraksta neoficiālās elektroniskās versijas www.vestnesis.lv vidējais unikālo lietotāju skaits dienā 2009.gadā bija 2600, un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem datoru un interneta pieejamība dažāda tipa mājsaimniecībās ar katru gadu pieaug. 2009.gadā datoru pieejamība sasniegusi 60 % un interneta pieejamība – 58 % no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā. Tādējādi, ieviešot valsts oficiālo publikāciju elektroniskā formā un atsakoties no "Latvijas Vēstneša" papīra formā, būtu nodrošināta valsts oficiālās informācijas plašāka un ērtāka pieejamība.

Šobrīd ārējie normatīvie akti skaidri nenosaka valsts oficiālās publikācijas nodrošināšanas finansēšanas modeli. Valsts pārvaldes uzdevuma – oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas – nodrošināšanai valsts budžeta līdzekļi nekad nav bijuši paredzēti, un tas tiek nodrošināts pašfinansēšanas modelī.³ Lai to nodrošinātu, oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas izdevumus sedz no ienākumiem par dažāda veida oficiālajiem sludinājumiem, par ko maksā oficiālo sludinājumu iesniedzēji. Par šo pakalpojumu nemaksā Saeimas Kanceleja, Valsts prezidenta Kanceleja, Valsts kanceleja, Satversmes tiesa un ministrijas, un tādējādi rodas ar ienākumiem nenosegta izdevumu daļa (plašāka informācija koncepcijas informatīvās daļas 4.tabulā). Pārējās valsts institūcijas par oficiālo publikāciju norēķinās ar oficiālo publikāciju izdevēju kā par maksas pakalpojumu.

Atsakoties no oficiālās publikācijas papīra formā un ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju, kā arī atsakoties no portāla www.lv.lv uzturēšanas un grāmatu apgāda par VSIA "Latvijas Vēstnesis" līdzekļiem, oficiālo paziņojumu un sludinājumu publicēšanas un sistematizēšanas kopējās izmaksas samazināsies par aptuveni 37 %. Ja normatīvo aktu oficiālās publikācijas un sistematizēšanas izmaksas segtu no valsts budžeta dotācijas, tādējādi to nesubsidējot no citiem ienākumiem par oficiālajām publikācijām, komercreģistra ierakstu publikāciju maksas būtu iespējams samazināt pat līdz 70 %. Ieviešot oficiālo dokumentu iesniegšanu publicēšanai elektroniskā veidā, oficiālās publikācijas izmaksas varētu papildus samazināt (uz to izmaksu rēķina, kas paredzētas tāda dokumenta oriģināla un elektroniskās versijas salīdzināšanai, kas iesniegta bez droša elektroniskā paraksta).

Žurnāla "Jurista Vārds" izdošana ir saglabājama, jo tas ir būtisks tieslietu politikas ieviešanas instruments. Atbalstu minētā žurnāla izdošanas turpināšanai un aicinājumu nenodot to privātajam sektoram izteikuši gan tiesību zinātnieki, gan praktiķi (Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Egils Levits), jo valstij ir ne vien jānodrošina personu informētība par tiesiskā regulējuma izmaiņām un saturu, bet normatīvie akti arī jāskaidro. Žurnāla nodošana privātās rokās neizbēgami novestu pie tā satura komercializācijas vai arī žurnāla izdošana peļņas trūkuma dēļ, visticamāk, būtu jāpārtrauc (uzskatāmi to pierādījusi prakse, jo pēdējais privātpersonu uzturētais juridiska rakstura žurnāls "Likums un Tiesības" peļņas trūkuma dēļ beidzis pastāvēt).

Paredzēts, ka koncepcijas īstenošanas finansējums ik gadu ir 1,19 tūkst. latu (risinājuma par finansēšanas modeli A variantā no valsts budžeta nav nepieciešams papildu finansējums, savukārt B variantā no valsts budžeta papildus nepieciešami 573 tūkst. latu).

2. Piedāvātie risinājumi

Koncepcijas kopsavilkuma 1.nodaļā minētajiem problēmjautājumiem tiek piedāvāts šāds risinājums:

1. Nodrošināt ikvienam sasniedzamu, skaidru, saprotamu, kvalitatīvu, drošu un ticamu oficiālo publikāciju informāciju, kas ietver šādus pasākumus:

1.1. juridiski izveidot valsts oficiālās elektroniskās publikācijas informācijas sistēmu (ar valsts informācijas sistēmas statusu uz esošās VSIA "Latvijas Vēstnesis" datubāzes pamata);

1.2. ar 2011.gadu nodrošināt oficiālo elektronisko publikāciju tiešsaistē internetā, piešķirot šādai publikācijai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu;

1.3. vienlaikus atteikties no oficiālās publikācijas laikraksta papīra formas (laikraksts "Latvijas Vēstnesis") kā oficiālās publikācijas avota un arhivēšanas vajadzībām veidot oficiālo publikāciju kontrolkopijas;

1.4. noteikt oficiālās elektroniskās publikācijas interneta vietni un funkcionālās prasības interneta vietnei;

1.5. noteikt oficiālo publikāciju apjomu:

1.5.1. noteikt, ka sākotnēji vienotajā oficiālās publikācijas interneta vietnē publicē oficiālo informāciju, kas šobrīd tiek publicēta oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", izņemot risinājuma 1.5.2.punktā minēto informāciju;

1.5.2. lai novērstu informācijas dublēšanos, noteikt, ka oficiālo publikāciju interneta vietnē netiks publicēta informācija par valsts varas, pārvaldes institūciju un pašvaldību darbību, Eiropas institūciju aktualitātēm;

1.5.3. noteikt, ka oficiālās publikācijas statuss piešķirams šādai informācijai:

1.5.3.1. likumiem un citiem Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtajiem aktiem;

1.5.3.2. valsts institūciju iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuri nosaka ārējo normatīvo aktu piemērošanu⁴;

1.5.3.3. pašvaldību saistošajiem noteikumiem (ar risinājuma variantiem, risinājuma 7.punkts);

1.5.3.4. Satversmes tiesas spriedumiem un nolēmumiem;

1.5.3.5. publisko reģistru ierakstiem, kuru oficiālo publicēšanu nosaka ārējie normatīvie akti;

1.5.3.6. valsts institūciju un privātpersonu sludinājumiem un paziņojumiem, kuru oficiālu publicēšanu nosaka ārējie normatīvie akti;

1.5.3.7. citai informācijai⁵, kuras oficiālo publicēšanu nosaka ārējie normatīvie akti;

1.5.3.8. noteikt, ka oficiālās publikācijas statusu nepiešķir informācijai, kurai saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, likumu "Par valsts noslēpumu" vai citu normatīvo aktu ir piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc tā nevar būt vispārpieejama;

1.6. noteikt, ka valsts nodrošina ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sistematizētu oficiālo publikāciju informāciju. Paredzēt, ka šāda sistematizēta oficiālo publikāciju informācija (tajā skaitā konsolidētie tiesību aktu teksti) ir publiski ticama, bet nav juridiski saistoša un paredzēta dokumentācijas vajadzībām. Pretrunu gadījumā jāvadās pēc oficiālās publikācijas pamatteksta un tā grozījumu vai labojumu teksta;

1.7. noteikt prasības oficiālās publikācijas sasniedzamībai (datu izplatīšanas un pieejamības nosacījumus) (plašāka informācija koncepcijas informatīvajā daļā);

1.8. noteikt oficiālo publikāciju informācijas atkalizmantošanas nosacījumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu informācijas atkalizmantošanu;

1.9. noteikt kārtību, kādā tiek nodrošināta oficiālā publikācija (tai skaitā informācijas iesniegšana publicēšanai, tekstu sagatavošana un publicēšana, informācijas publicēšanas termiņi, formāta, valodas un drukas kļūdu labošana, tulkojumi, nosacījumi publicēšanai citos izdevumos, publikāciju izmaksu segšana);

1.10. noteikt oficiālās publikācijas satura, formas, sistematizēšanas un pieejamības prasības.

2. Noteikt tiesību aktu spēkā stāšanās kārtību un spēkā esības prasības.

3. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju valsts pārvaldes uzdevuma – valsts oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas (tai skaitā konsolidēšanas) – nodrošināšanā un paredzēt, ka šo uzdevumu nodrošina oficiālo publikāciju izdevējs.

4. Noteikt, ka oficiālā izdevēja tiesiskais statuss īstermiņā ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts kapitālsabiedrība, bet pēc valsts oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas uzsākama VSIA "Latvijas Vēstnesis" reorganizācija, pārveidojot par valsts pārvaldes iestādi (publisko aģentūru).

5. Noteikt, ka par oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanu maksā oficiālās publikācijas iesniedzējs, izņemot šādas valsts institūcijas – Saeimas Kanceleju, Valsts prezidenta Kanceleju, Satversmes tiesu, Valsts kanceleju un ministrijas (risinājuma 6.punkts un koncepcijas informatīvās daļas 8.tabula).

6. Paredzēt, ka oficiālās publikācijas nodrošina pēc šāda finansēšanas modeļa (risinājuma par finansēšanas modeli A un B variantu stipro un vājo pušu salīdzinājums – informatīvās daļas 6.tabulā):

A variants – valsts pārvaldes uzdevuma pašfinansēšana ar stabilu ieņēmumu politiku⁶ no publikāciju maksām un citiem ieņēmumiem (piemēram, informācijas atkalizmantošanas, reklāmas), nosakot, ka oficiālais izdevējs no pašu ieņēmumiem sedz šādu tiesību aktu publicēšanu un sistematizēšanu:

1) likumi un citi Saeimas pieņemtie akti⁷ (iesniedz Saeimas Kanceleja un Valsts prezidenta Kanceleja);

2) Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību akti (tai skaitā Ministru kabineta sēžu protokoli) (iesniedz Valsts kanceleja);

3) Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, to tulkojumi un Ārlietu ministrijas paziņojumi par konkrēto starptautisko līgumu spēkā stāšanos (iesniedz Ārlietu ministrija);

4) Valsts prezidenta pieņemtie akti⁸ (iesniedz Valsts prezidenta Kanceleja);

5) Satversmes tiesas spriedumi (iesniedz Satversmes tiesas kanceleja);

6) atsevišķu ministru un ministriju tiesību akti un to grozījumi, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (iesniedz atbildīgā institūcija).

B variants – valsts pārvaldes uzdevuma pašfinansēšana ar stabilu ieņēmumu politiku⁹ no publikāciju maksām, citiem ieņēmumiem (piemēram, informācijas atkalizmantošanas, reklāmas) un valsts budžeta dotāciju^{10, 11}, lai nodrošinātu valsts pārvaldes uzdevuma izpildi – šādu tiesību aktu publicēšanu un sistematizēšanu:

1) likumi un citi Saeimas pieņemtie akti¹² (iesniedz Saeimas Kanceleja un Valsts prezidenta Kanceleja);

2) Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību akti (tai skaitā Ministru kabineta sēžu protokoli) (iesniedz Valsts kanceleja);

3) Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, to tulkojumi un Ārlietu ministrijas paziņojumi par konkrēto starptautisko līgumu spēkā stāšanos (iesniedz Ārlietu ministrija);

4) Valsts prezidenta pieņemtie akti¹³ (iesniedz Valsts prezidenta Kanceleja);

5) Satversmes tiesas spriedumi (iesniedz Satversmes tiesas kanceleja);

6) atsevišķu ministru un ministriju tiesību akti un to grozījumi, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (iesniedz atbildīgā institūcija).

Koncepcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums katru gadu ir 1,19 tūkst. latu (risinājuma par finansēšanas modeli A variantā no valsts budžeta nav nepieciešams papildu finansējums, savukārt B variantā – no valsts budžeta papildus nepieciešami 573 tūkst. latu).

Risinājuma par oficiālās publikācijas finansēšanas modeli A un B varianta ietekme uz izdevumiem un ieņēmumiem

7. Noteikt, ka visus pašvaldību saistošos noteikumus oficiālās elektroniskās publikācijas vietnē publicē pēc šāda plāna:

A variants – divās kārtās:

1.posms– līdz ar oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu oficiālās elektroniskās publikācijas vietnē obligāti publicē visus pašvaldību saistošos noteikumus, izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus.

2.posms – pēc oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas 2–3 gadu laikā uzsākama arī pašvaldību budžetu un nolikumu obligāta publicēšana oficiālās elektroniskās publikācijas vietnē.

B variants – trijās kārtās:

1.posms – līdz ar oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu oficiālās elektroniskās publikācijas vietnē obligāti publicē visus republikas pilsētu domju pašvaldību saistošos noteikumus (to, kas šobrīd ir normatīvi noteikts), izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus (šāds izņēmums pastāv arī šobrīd), bet citu pašvaldību saistošos noteikumus – pēc brīvprātības principa.

2.posms – pēc oficiālas elektroniskās publikācijas ieviešanas viena gada laikā obligāti sāk publicēt arī novada domes pašvaldību saistošos noteikumus, izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus (šāds izņēmums pastāv arī šobrīd).

3.posms – pēc oficiālas elektroniskās publikācijas ieviešanas 2–3 gadu laikā uzsākama arī pašvaldību budžetu un nolikumu obligāta publicēšana oficiālās elektroniskās publikācijas vietnē.

C variants:

1.posms – līdz ar oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu oficiālās elektroniskās publikācijas vietnē obligāti publicē visus republikas pilsētu domju pašvaldību saistošos noteikumus (to, kas šobrīd ir normatīvi noteikts), izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus (šāds izņēmums pastāv arī šobrīd), bet citu pašvaldību saistošos noteikumus – pēc brīvprātības principa.

2.posms – pēc trijiem gadiem Tieslietu ministrija atkārtoti izvērtē situāciju saistībā ar visu pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu vienuviet oficiālajā interneta vietnē.

Risinājuma par pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu A, B un C variantu stipro un vājo pušu salīdzinājums – koncepcijas informatīvās daļas 9.tabulā.

Piezīmes.

¹ Apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.35 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam".

² E.Levita un G.Kusiņa, K.Jarinovskas raksti 2009.gada 21.aprīļa žurnāla "Jurista Vārds" 16.numurā.

³ G.Kūtris rakstā "Valsts ir apsolījusies, ka nodrošinās, lai visi zinātu savas tiesības": "Valstij būtu jāuztur oficiālās informācijas nesējs (no budžeta vai piesaistot citus līdzekļus), lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem šīs informācijas pieejamību (vismaz lētāko un plašākai sabiedrībai pieejamāko veidu)"// Jurista Vārds, 2009, Nr.16, 10.lpp.

⁴ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 77.pants.

⁵ Piemēram, Ministru kabineta apstiprinātie attīstības plānošanas dokumenti (kopsavilkumi) un to apstiprinošie tiesību akti, Ministru prezidenta rīkojumi u.c.

⁶ Sk. 8.tabulu Oficiālo publikāciju un to sistematizācijas izmaksu finansēšanas avoti risinājuma 6.punkta A variants.

⁷ Piemēram, Saeimas paziņojumi, Saeimas priekšsēdētāja paziņojumi, Saeimas Prezidija lēmumi, paziņojumi, rīkojumi.

⁸ Piemēram, Valsts prezidenta rīkojumi un paziņojumi.

⁹ 8.tabula "Oficiālo publikāciju un to sistematizācijas izmaksu finansēšanas avoti", risinājuma 6.punkta B variants.

¹⁰ Šobrīd par šīm publikācijām iesniedzēji nemaksā, un to publicēšanas izmaksas proporcionāli sedz no visiem pārējiem ienākumiem par publicēšanu.

¹¹ Valsts dotācijas apmērs – koncepcijas 4. nodaļā.

¹² Piemēram, Saeimas paziņojumi, Saeimas priekšsēdētāja paziņojumi, Saeimas Prezidija lēmumi, paziņojumi, rīkojumi.

¹³ Piemēram, Valsts prezidenta rīkojumi un paziņojumi.

¹⁴ Atsakoties no oficiālās publikācijas papīra formā un ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju, kā arī atsakoties no portāla www.lv.lv uzturēšanas un grāmatu apgāda, oficiālo paziņojumu un sludinājumu publicēšanas un sistematizēšanas kopējās izmaksas samazinās par aptuveni 37 %.

¹⁵ Ja izmaksu samazinājumu diferencē starp dažādiem sludinājumu veidiem, tad, veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību un uzlabošanu, komercreģistra ierakstu publikāciju maksu būtu iespējams samazināt līdz pat 40 %, bet tad attiecīgi izmaksu samazinājums citām publikācijām būs mazāks (ar nosacījumu, ka nesamazinās kopējais sludinājumu apjoms).

¹⁶ Ja normatīvo aktu oficiālās publikācijas un sistematizēšanas izmaksas sedz no valsts budžeta dotācijas, tādējādi to nesubsidējot no citiem ienākumiem par oficiālajām publikācijām, komercreģistra ierakstu publikāciju maksas būtu iespējams samazināt par 69 %, bet, sadalot izmaksu samazinājumu diferencēti starp dažādiem sludinājumu veidiem, pat līdz 70 % (ar nosacījumu, ka nesamazinās kopējais sludinājumu apjoms).

Labklājības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājsU.Augulis