Par sudraba jubilejas monētas “Neatkarības deklarācija” laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss): Centrā – zars ar trim plaukstošiem ziediem. Apakšā pa kreisi puslokā – uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, pa labi – uzraksts 1 LATS, augšā pa labi puslokā – gadskaitlis 2010.		Monētas aizmugure (reverss): Centrā – simbolisks Mātes Latvijas tēls ar dzirnakmeni plecos, apakšā pa kreisi puslokā – uzraksts NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANA, pa labi – uzraksts “4.maijs” un gadskaitlis 1990.
Monētas josta: Divi uzraksti Latvijas Banka, atdalīti ar rombveida punktiem. Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 31,47 g, diametrs: 38,61 mm; Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta 2010.gadā “Rahapaja Oy” (Somija); Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka 12.aprīlī laida apgrozībā sudraba jubilejas monētu “Neatkarības deklarācija”. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Ilmārs Blumbergs un ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Jaunā monēta papildina to monētu klāstu, kas veltīti Latvijas valstiskumam – brīvības cīņām, neatkarības pasludināšanai, valsts atdzimšanai.

Pirms 20 gadiem, 1990.gada 4.maijā, Latvijas PSR Augstākā padome apstiprināja Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Monētas “Neatkarības deklarācija” simbolos – zarā ar trim plaukstošiem ziediem un Mātes Latvijas tēlā ar dzirnakmeni plecos – katrs, atceroties šo dienu notikumus un domājot par Latvijas valstiskumu un nākotni, var rast vairākas nozīmes.

Sudraba 1 lata monēta “Neatkarības deklarācija” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža ir 7000 eksemplāru. Monēta “Neatkarības deklarācija” būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 25,30.

•••

1990.gada 4.maijs Latvijā bija skaidrs un silts. Smaržoja ievas. Pie Brīvības pieminekļa pavasara ziedi auda nacionālo karogu. Tā vēl nebija oficiāla Latvijas svētku diena, bet tautas vairākums jau jutās kā svētkos.

Pulksten 10 sākās Latvijas PSR Augstākās padomes sēde par 1918.gadā dibinātās un kopš 1940.gada okupētās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Jau 3.maijā jaunievēlētās Augstākās padomes Latvijas Tautas frontes deputāti Brāļu kapos zvērēja nenovērsties no augstā mērķa, nenobīties no pretspēka, nešaubīgi balsot par Latvijas neatkarību.

Valsts pamatlikuma maiņai nepieciešamas vairāk nekā divas trešdaļas parlamenta deputātu balsu, un skaļš prieka vilnis satricināja Vecrīgu, kad 138 no 195 klātesošajiem deputātiem bija apstiprinājuši savu JĀ vārdu neatkarībai no PSRS.

Ar uzvaras žestu no sēžu zāles iznāca tautas priekšstāvji. “Uzvara!” viņiem atsaucās sagaidītāji. Saulainajā dienā vaigi samirka prieka lietū. Trīs sarkanbaltsarkani ziedi katram! Valsts valoda, himna, karogs. Trīs pašnoteikšanās ceļā vienotas valstis Dzintarjūras krastos. Republika, kas dzimusi, nonāvēta un augšāmcēlusies. Tās asins lāses, ko pasaules Brīvības kokam 1991.gada janvāra barikādēs ziedoja par Latviju kritušie, arī lika irt Ribentropa–Molotova pakta slepeno protokolu kaltajām važām.

Lēni, no pleciem purinādama nebrīves slogu, izslējās Māte Latvija. Uzvaras priekā tūkstošiem roku viņas plecos uzvēla smago, saldo, par visu dārgāko brīvības nastu.

Katram patriotam nu jāpalīdz to nest – kā mūžam pulsējošu dzirnakmeni, kā rotējošu zemeslodi, kā dzīvību uzturošu sauli. Brīnumu, kas 1990.gada 4.maijā pacelts, nedrīkst nomest vai zem negaidītā smaguma saļimt.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs