Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par informācijas apriti virtuālajā vidē

Pieaugot tiesiski nepieļaujamas informācijas izplatības gadījumiem internetā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi priekšlikumus par grozījumiem tiesiskajā regulējumā, lai ierobežotu nepieļaujamās informācijas apriti virtuālajā vidē.

Salīdzinoši īsā laikā internets no informējoša rīka, nodrošinot vienpusēju saskarsmi, ir pārtapis par interaktīvu pakalpojumu sniedzēju, aktīvi iesaistot lietotājus satura veidošanā, piemēram, aicinot izteikt komentārus, papildinot informācijas saturu.

Internets kā publiski pieejams interaktīvs saziņas līdzeklis nodrošina iespēju ne tikai iegūt un izplatīt noderīgu informāciju, bet arī ievietot virtuālajā vidē tādu informāciju, kuras izplatīšana nav tiesiski pieļaujama.

RAPLM akcentē, ka demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un presei jābūt iespējām pildīt savu lomu, informējot sabiedrību par tai svarīgiem jautājumiem. Ja pastāv leģitīmi mērķi, vārda brīvību var ierobežot. Viens no šādiem pamatiem ir personas goda un cieņas aizsardzība, tāpat rasu vai nacionālo naidu, neiecietību un diskrimināciju kurinošas runas aizliegums.

Izvērtējot tiesisko regulējumu, RAPLM secināja, ka, lemjot par vārda brīvības ierobežojumu nepieciešamību, ir strikti jāievēro samērības princips, jo īpaši attiecībā uz preses un politiskās runas brīvību. Ierobežojumi citu personu reputācijas vai cieņas aizsardzībai būs attaisnojami tikai ārkārtas gadījumos, lai vārda un preses brīvība nezaudētu savu fundamentālo nozīmi politisko uzskatu veidošanā.

Lai konstatētu, vai ir pietiekams pamats ierobežot vārda brīvību, jāņem vērā ne tikai iespējamais personas goda un cieņas aizskārums, ko radījis izteikums, publikācija vai cita izteiksmes forma, bet arī citi ar lietu saistīti apstākļi. Izteikumi būtu jāvērtē visu lietas apstākļu kontekstā, piemēram, ņemot vērā kritizētās personas statusu, aplūkojamā jautājuma sabiedrisko nozīmību, publikācijas mērķi vai pašas kritizētās personas provokatīvo rīcību.

Būtiski, ka lietās par neslavas celšanu, goda un cieņas aizskaršanu ir rūpīgi jānošķir ziņas vai fakti no viedokļa vai vērtējuma. Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Ja kāds izsaka faktu, kas aizskar personas godu un cieņu, tad šā fakta paudējam ir jāpierāda izteikuma atbilstība patiesībai. Turpretī viedoklis atspoguļo kādas personas subjektīvu vērtējumu par citu personu, tās darbību vai par kādu notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos.

Izvērtējot tiesiskā regulējuma nepilnības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) secināja, ka jāveic grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz personas ierobežotās tiesības aizstāvēt savas intereses gadījumos, kad notikusi goda aizskaršana vai neslavas celšana internetā.

Patlaban persona, kurai ar šādām darbībām ir nodarīts kaitējums, nevar pilnvērtīgi un tiesiski aizstāvēt savas intereses. Personai ir jāiesniedz sūdzība rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas, norādot aizskārēja personas datus, taču šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos.

Tomēr, ievērojot Satversmē nostiprināto privātās korespondences neaizskaramības principu un tās tiesību normas, kas regulē personas datu aizsardzību, pierādījumu iegūšana no interneta vietnes turētāja par konkrēto adresātu, kas ir izplatījis tiesiski nepieļaujamu informāciju internetā, būtu pieļaujama tikai ar tiesas lēmumu, un šie dati izmantojami tikai atbildētāja noskaidrošanai.

Taču par jautājumiem, kas saistīti ar personas pamattiesību ierobežošanu, jāveic detalizēta izpēte no konstitucionālo tiesību speciālistu viedokļa. Tādas autoritatīvas Latvijas un starptautiskās institūcijas kā Latvijas Republikas tiesībsargs, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra, Tieslietu ministrija, Eiropas Cilvēktiesību un diskrimināciju aizsardzības konvencija, Eiropas Kopienu tiesa, Eiropas Datu aizsardzības uzraugs, ir norādījušas, ka saglabājamo datu atklāšana bez datu subjekta piekrišanas būtiski aizskar datu subjekta pamattiesības.

RAPLM piedāvā veikt grozījumus Elektronisko sakaru likumā, lai palielinātu cietušās puses iespējas saņemt pierādījumus par goda un cieņas aizskāršanu. Pirms likuma grozījumiem jāizvērtē, vai līdz ar to ir nepieciešams dot iespēju saglabājamos datus pieprasīt jebkurā lietā civilprocesa ietvaros.

Jānosaka arī, kāda apjoma saglabājamie dati ir nepieciešami, kādu kategoriju lietās visbiežāk datu sniegšana būs nepieciešama. Patlaban Elektronisko sakaru likums nenosaka faktiski saglabājamo datu nodošanas procedūru. Taču tiesību normai, kas nosaka ierobežojumu personas pamattiesībām, ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai.

Kā norāda RAPLM, saglabājamo datu atklāšanas iespējas civilprocesā prasa rūpīgi izskatīt arī jautājumus, kas saistīti ar pamattiesību ierobežošanu, un attiecīgo prasību ietekmi uz elektronisko sakaru komersantiem, kuriem būs pienākums sniegt noteiktās ziņas, kā arī uz valsts budžetu. Turklāt jānorāda, ka citās Eiropas valstīs ir apšaubīta līdzīgu normatīvo aktu atbilstība demokrātiskas valsts iekārtai.

Atsaucoties uz starptautisko pieredzi, RAPLM norāda, ka vairākās valstīs nepilnīgi izstrādāti normatīvie akti ir atcelti, radot aizskartajām personām tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par pamattiesību aizskārumu.

Elektronisko mediju pārstāvji, kas tika pieaicināti priekšlikumu sagatavošanā, atzinīgi novērtēja iniciatīvu sakārtot interneta tiesisko un ētisko vidi un norādīja, ka ir svarīgi veicināt un attīstīt interneta pašregulāciju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa