Latvijas Pašvaldību savienība: Par piekrastes joslas juridisko statusu un apsaimniekošanu

9.aprīlī Užavā Piekrastes pašvaldību apvienības pašvaldību vadītāju sapulce pieņēma Deklarāciju par piekrastes joslas/pludmales juridisko statusu un apsaimniekošanu. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē atrodas 16 vietējās pašvaldības, kuras, tuvojoties vasaras sezonai, uztrauc fakts, ka Latvijas Republikā vēl arvien nav sakārtots jautājums par piekrastes joslas/pludmales juridisko statusu un joslas apsaimniekošanu, jo, neskatoties uz to, ka juridiski pludmale piekrīt valstij, valsts to nepārvalda un neapsaimnieko.

Saskaņā ar Civillikuma normām piekrastes josla pieder pie publiskajiem ūdeņiem un pieder valstij līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

Piekrastes pašvaldību sapulcē izskatīja koncepcijas “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas reģistrēšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” īstenošanas problēmas un pieņēma minēto deklarāciju, lai piespiestu valdību beidzot reģistrēt valsts īpašumu – piekrastes joslu – zemesgrāmatā un pārtraukt gadiem ieilgušo absurdo situāciju, ka valdība spiež pašvaldības pārkāpt likumu un izšķērdēt pašvaldību līdzekļus cita īpašnieka ­– kādas valsts pārvaldes institūcijas – īpašuma uzturēšanai.

Prasību neizpildes gadījumā piekrastes pašvaldības izskatīs iespēju 2010.gada sezonā rīkot akcijas, atsakoties uz laiku (piemēram, 05.06.2010.–15.06.2010. un 15.08.2010.–30.08.2010.) no līdz šim veiktās piekrastes pārvaldības un apsaimniekošanas (atkritumu savākšanas un izvešanas, peldvietu labiekārtošanas un pārraudzības, drošības pasākumiem u.c.), neatbildot par šīs atteikšanās sekām.

Piekrastes pašvaldības 9.aprīlī pieņemtajā deklarācijā prasa, lai Saeima nekavējoties izskatītu:

• grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (iesniegts Saeimā 2009.gada 14.aprīlī) attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti;

• likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (iesniegts Saeimā 2009.gada 13.martā) attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti par uzmērīšanas kamerālo metodi vai uzdotu Ministru kabinetam (Tieslietu ministrijai) steidzamības kārtībā sagatavot normatīvo aktu, kas noteiktu īpašu kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot kamerālo metodi.

Tas nepieciešams, lai varētu pēc iespējas ātrāk piekrastes joslu/pludmali ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgo ministriju personā, kā arī uz pašvaldību vārda un būtu skaidri noteikta atbildība par katra pludmales nogabala pārvaldi un apsaimniekošanu.

Pieņemtā deklarācija prasa, lai Finanšu ministrija uzņemtos piekrastes/pludmales pārvaldību un attiecīgos pienākumus vai līdz vasaras sezonai noslēgtu nomas līgumus ar konkrētiem apsaimniekotājiem vai piekrastes pašvaldībām par piekrastes joslas/pludmales apsaimniekošanu, paredzot tām attiecīgu finansējumu.

Deklarācija pieprasa, lai Vides ministrija nodrošina, ka Dabas aizsardzības pārvalde veic piekrastes joslas/pludmales apsaimniekošanu Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, un Zemkopības ministrija nodrošina, ka VAS “Latvijas valsts meži” veic piekrastes joslas/pludmales apsaimniekošanu teritorijās, kuras piekļaujas Latvijas valsts mežiem.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla joprojām nav ierakstīta zemesgrāmatā, kaut arī pirmā koncepcija “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” tika apstiprināta 2004.gada sākumā.

Savukārt 2008.gada 29.aprīlī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.241 “Par koncepciju par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda”, kurā noteikts, ka piekrastes josla ierakstāma zemesgrāmatā uz dažādu ministriju (lielākā daļa) un pašvaldību (niecīga daļa) vārda, bet, lai to izdarītu, lietderīgi akceptēt pludmales zemesgabalu plānu izstrādi ar kamerālo metodi. Tomēr, lai izmantotu kamerālo metodi, tā jāiekļauj likumos.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” galvenokārt Finanšu ministrija ir valstij piederošās jūras piekrastes joslas valdītājs ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem.

Saskaņā ar Ķemeru Nacionālā parka likumu valstij Vides ministrijas personā piekrīt pludmales josla Ķemeru Nacionālajā parkā.

Kamēr piekrastes josla nav ierakstīta zemesgrāmatā uz dažādu ministriju un pašvaldību vārda, tās valdītājs un attiecīgo pienākumu veicējs ir Finanšu ministrija un Ķemeru Nacionālajā parkā – Vides ministrija.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” mērķi (1.pants) valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi un manta jāizmanto likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” par peldvietu iekārtošanu, ūdenstilpes un pludmales izmantošanas drošību, to uzturēšanu kārtībā un peldvietu higiēnas prasību ievērošanu ir atbildīgs attiecīgais zemes īpašnieks vai valdītājs.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Peldvietu higiēnas prasības” par peldvietu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas attiecīgā peldvieta, peldvietās ierīko tualetes, ģērbtuves un atkritumu konteinerus; nodrošina regulāru un savlaicīgu atkritumu savākšanu un izvešanu u.c.

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldību pienākums ir tikai kontrolēt atkritumu savākšanu un izvešanu.

Iepriekšējos gados, lai neatstātu nepārvaldītu un neapsaimniekotu nacionālas nozīmes vērtību – piekrastes joslu/pludmali, pašvaldības to ir apsaimniekojušas un iespēju robežās attīstījušas.

Šajā sezonā vairākumam piekrastes pašvaldību, ņemot vērā finanšu situāciju, praktiski nebūs iespēju veikt šos darbus.

Dace Zvirbule, LPS padomniece