Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 13.aprīlī

MK: Par kārtību, kādā iestādes sadarbojoties veic informācijas apmaiņu elektroniskā veidā

13.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā iestādes sadarbojoties veic informācijas apmaiņu elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norāda, ka ar šo noteikumu pieņemšanu valdība ir spērusi būtisku soli birokrātijas mazināšanā valsts pārvaldē. “Dzīvojam 21.gadsimtā, kad informācijas tehnoloģiju izmantošana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa – iedzīvotāji un uzņēmēji sniedz dažāda veida informāciju, kuru apkopo un uzkrāj valsts pārvalde. Valstij ir jāspēj un jāmāk izmantot tās rīcībā esošās datubāzes un informācijas sistēmas, nevis birokrātiski jāapgrūtina iedzīvotāji un uzņēmēji, pieprasot sagādāt dažāda veida izziņas. Šīs datubāzes un informācijas sistēmas ir radītas, lai uzlabotu valsts pārvaldes darbību. Tajās ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, un šie resursi nav mazi,” uzsver V.Dombrovskis.

Valsts iestādēm nav tiesību pieprasīt izziņas no iedzīvotājiem par informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Noteikumi atvieglos informācijas savstarpējās apmaiņas procesus starp valsts pārvaldes iestādēm, kad nav lietderīga vai iespējama nepastarpināta piekļuve citas iestādes informācijas sistēmai, tādējādi liedzot iespēju iestādēm aizbildināties ar neskaidrību par informācijas apmaiņas kārtību.

Turpmāk iestādes savā starpā varēs pieprasīt attiecīgajai iestādei informāciju tiešsaistē, izmantojot starpsistēmu datu apmaiņu vai izmantojot informācijas sistēmas pārlūku, nepieprasot informāciju no iedzīvotājiem.

Tāpat informāciju, ko iestādes sniedz no savām sistēmām un kura nesatur fizisko personu datus un citu ierobežotas pieejamības informāciju, izņemot informāciju dienesta vajadzībām, var sniegt elektroniski parakstīta e-pasta sūtījuma veidā no iestādes oficiālās e-pasta adreses.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

MK: Par aktualitāti zaudējušajiem attīstības plānošanas dokumentiem

13.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēja rīkojumu “Par aktualitāti zaudējušajiem attīstības plānošanas dokumentiem”, ar kuru par spēku zaudējušiem atzīti 38 attīstības plānošanas dokumenti.

Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām, ievērojot Ministru kabineta iepriekš nolemto, veikusi visu spēkā esošo politikas plānošanas dokumentu inventarizāciju un, ņemot vērā vairākus būtiskus aspektus, noteikusi aktualitāti zaudējušus plānošanas dokumentus.

Pirmkārt, politikas plānošanas dokumentos atceļami tie pasākumi un uzdevumi, kuru izpilde finansējuma trūkuma vai aktualitātes zaudēšanas dēļ nav iespējama un nepieciešama. Otrkārt, politikas plānošanas dokuments atceļams, ja finansējums pasākumu un uzdevumu izpildei nebūs pieejams pietiekamā apjomā. Treškārt, atceļami arī tādi dokumenti, kuru izpilde pašreizējā situācijā vairs nav aktuāla.

Tāpat pēc iespējas samazināms vienā politikas nozarē esošo dokumentu skaits, tos apvienojot (nav nepieciešama pilna politikas plānošanas dokumentu hierarhija). Apvienojami arī tādi dokumenti, kuri skar saistītas politikas apakšnozares, kā arī atceļami izpildītie beztermiņa politikas plānošanas dokumenti vai izpildītie dokumenti, kuru darbības termiņš nav beidzies.

Izvērtējumam kā pašreizējās situācijas sākumpunkts tika izmantota politikas plānošanas dokumentu datubāzes informācija par spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem, kā arī to hierarhija.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par kapitālsabiedrībām, kas drīkstēs prēmēt darbiniekus

13.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atkārtoti skatīts un atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par to kapitālsabiedrību sarakstu, kuras 2010. un 2011.gadā varēs saviem darbiniekiem izmaksāt prēmijas, naudas balvas un veikt citu materiālo stimulēšanu, vienā kalendāra gadā izmantojot ne vairāk kā 20% no tās atalgojuma fonda.

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir jāatbalsta tās kapitālsabiedrības, kuras ir īpaši nozīmīgas tautsaimniecības attīstībai, taču likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pārejas noteikumu 44.punkts 2010. un 2011.gadā nosaka ierobežojumus prēmiju, naudas balvu izmaksām un materiālajai stimulēšanai.

Līdz ar to MK ir apstiprinājis to kapitālsabiedrību sarakstu, kurām ir būtiska ietekme uz valsts tautsaimniecību un kuras atbilst īpašiem MK noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem. Kapitālsabiedrības kvalifikācijas kritēriji ietverti MK 2010.gada 30.martā apstiprinātajos noteikumos par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību. Tie ir:

• nav kavēti nodokļu maksājumi;

• attiecīgi 2009.gadā ir bijusi peļņa vai peļņas nav bijis, bet zaudējumi plānoti, lai īstenotu kapitālsabiedrības attīstības (investīciju) programmu, un tie nav radušies valdes prettiesiskas darbības vai bezdarbības dēļ (peļņa 2009.gadā ir mazāka par 500 tūkstošiem latu);

• kapitālsabiedrība konkurē starptautiskajā vai vietējā tirgū;

• kapitālsabiedrība nesaņem dotāciju no valsts vai pašvaldību budžeta pamatfunkciju veikšanai;

• kapitālsabiedrība darbojas transporta, enerģētikas, sakaru, mežsaimniecības vai ūdens apgādes nozarē.

Finanšu ministrijai tika iesniegta informācija par 110 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Izvērtējot institūciju iesniegto informāciju par kapitālsabiedrību darbību raksturojošajiem pamatkritērijiem, sarakstā tika iekļautas kapitālsabiedrības, kuras atbilda visiem pamatkritērijiem:

1. koncerns “Latvijas dzelzceļš” (VAS “Latvijas dzelzceļš”, SIA “LDZ CARGO”, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, SIA “LDZ apsardze”, SIA “LDZ infrastruktūra”);

2. koncerns “Latvenergo” (AS “Latvenergo”, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls”);

3. VAS “Latvijas valsts meži”;

4. VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”;

5. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””;

6. AS “Latvijas autoceļu uzturētājs”;

7. VAS “Latvijas gaisa satiksme”;

8. VAS “Latvijas pasts”;

9. SIA “Getliņi EKO”;

10. SIA “Rīgas ūdens”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Eiropas Savienības atbalstu pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanai

Lai atbalstītu tās pašvaldības, kuras paredzējušas pārņemt savā pārvaldībā profesionālās izglītības iestādes, izveidojot integrētas izglītības iestādes, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par atbalstu profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla pamatnostādnēs 2010.–2015.gadam noteiktajiem mērķiem 10 pašvaldības izteikušas vēlmi apvienot vispārējās un profesionālās izglītības iestādes. Tāpēc, lai veicinātu optimālu skolu tīkla sakārtošanu, jāsniedz atbalsts tām izglītības iestādēm, kurās palielināsies skolēnu skaits un būs nepieciešama izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošana, tādējādi nodrošinot racionālu un finansiāli efektīvu pieejamās infrastruktūras lietojumu.

Aktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai” ietvaros tiks atbalstīta izglītības iestādes infrastruktūras pilnveidošana – būvdarbi iestādes paplašināšanai vai pielāgošanai izglītojamo skaita palielinājumam, tajā skaitā kopējas infrastruktūras izveidei vairāku izglītības iestāžu vajadzībām. Pašvaldība arī varēs iegādāties nepieciešamo mācību aprīkojumu un mēbeles.

Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 2 229 231 lats, aktivitāte 100% apmērā tiek finansēta no ERAF līdzekļiem un nav jānodrošina nacionālais līdzfinansējums. Aktivitāti īstenos atklātas projektu iesniegumu atlases veidā un projektus varēs iesniegt novada vai republikas pilsētas pašvaldības.

Atbilstoši nosacījumiem par atklātu konkursu organizēšanu pēc MK noteikumu stāšanās spēkā viena mēneša laikā ikviens interesents varēs iepazīties ar MK noteikumos ietvertajiem nosacījumiem, līdz ar to IZM konkursu izsludinās jūnija sākumā.

Noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.3.2.aktivitāti “Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai”” 13.aprīlī apstiprināts MK sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VesM: Par dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu komercdarbības uzsākšanas kārtību

13.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzējs paziņo par komercdarbības uzsākšanu.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pirms komercdarbības uzsākšanas pakalpojumu sniedzējam Veselības inspekcijā jāiesniedz iesniegums un to darbinieku saraksts, kuri sniegs dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus, un viņu izglītību apliecinoši dokumenti. Dokumentus varēs iesniegt arī elektroniski. Savukārt Veselības inspekcija publicēs savā mājaslapā to komersantu sarakstu, kuri būs sākuši pakalpojuma sniegšanu.

Ministru kabineta noteikumu izstrāde bija nepieciešama, jo pagājušajā gadā tika veikti grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā, mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem. Tika atcelta prasība par licences nepieciešamību šādu pakalpojumu veikšanai, kas bija jāatjauno ik pa trim gadiem. Jaunā kārtība paredz, ka paziņošana par komercdarbības sākšanu ir vienreizējs pasākums.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa