Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 15.aprīlī

FM: Par grozījumiem rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām

Lai precizētu un papildinātu to starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu, kuru ietvaros stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), 15.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi MK rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Grozījumi paredz papildināt starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu ar nodibinājumiem “AB.LV fonds” un “Rīgas Juridiskās augstskolas fonds”, kā arī ar biedrību “Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija”.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu starptautisko izglītības un sadarbības programmu saraksts papildināts ar Austrijas Republikas stipendiju programmu un Korejas Republikas stipendiju programmu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudes kārtību

Lai noteiktu nacionālo sporta bāzu pārbaudes kārtību un tajā iesaistāmās institūcijas, kā arī precīzāk būtu iespējams izvērtēt nacionālās sporta bāzes darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas 15.aprīlī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Izstrādātais MK noteikumu projekts “Nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudes kārtība un tajā iesaistāmās institūcijas” nosaka pārbaudē veicamās darbības un kritērijus izvērtējuma veikšanai, iesaistīto institūciju kompetences, nacionālās sporta bāzes īpašnieka vai valdītāja pienākumus pārbaudes veikšanas laikā, kā arī pārbaudes noslēguma ziņojuma sagatavošanas kārtību.

Paredzams, ka kārtības piemērošana ļaus pārliecināties par atbildīgo personu veiktajiem pasākumiem, kuri virzīti uz nacionālās sporta bāzes pienācīgu pārvaldību, drošu un atbilstošu izmantošanu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais normatīvo aktu projekts tiks saskaņots noteiktajā kārtībā un stāsies spēkā pēc apstiprināšanas MK.

IZM: Par pasākumu plāna projektu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē

15.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar valsts iestādēm un sadarbības partneriem – Augstākās izglītības padomi, Rektoru padomi, Latvijas Studentu apvienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju – izstrādātais Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.– 2012.gadam.

Pasākumu plāns kā īstermiņa politikas plānošanas dokuments ir sākuma posms ceļā uz ilgtermiņa strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Plāna uzdevums ir noteikt pasākumus, kuru īstenošana radīs atbilstošus apstākļus valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” ieskicēto reformu procesa veiksmīgai norisei.

Pasākumu plānā paredzēti konkrēti pasākumi četros galvenajos rīcības virzienos: 1)studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana, 2)augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, 3)augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana, augstākās izglītības un 4)zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību. Pasākumu plāna projektā ietverti 38 pasākumi, par kuru izpildi ir atbildīga IZM, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas Darba devēju konfederācija un citas institūcijas. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot jaunus normatīvos aktus, kā arī veikt grozījumus esošajos normatīvajos aktos, pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu, radīt nosacījumus efektīvākai augstākās izglītības institūciju materiālo, finanšu un personāla resursu izmantošanai.

Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā veikto situācijas analīzi augstākās izglītības un zinātnes sektorā, un darba grupas, kas izstrādāja informatīvo ziņojumu, sniegtajiem priekšlikumiem.

Pasākumu plāna mērķis ir noteikt informatīvajā ziņojumā definēto rīcības virzienu īstenošanai nepieciešamos veicamos pasākumus, tiešos darbības rezultātus un termiņus pasākumu īstenošanai, tādējādi veicinot augstākās izglītības un zinātnes sektora starptautiskās konkurētspējas palielināšanos.

Lai novērstu politikas plānošanas dokumentu dublēšanos, pasākumu plāna projektā nav iekļautas tās zinātniskās darbības aktivitātes, kas jau ietvertas “Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānā 2010.–2011.gadam”, kas iesniegts izskatīšanai MK 2010.gada 16.martā, līdz ar to pasākumu plāns jāskata kontekstā ar to.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par grozījumiem Reklāmas likumā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus Reklāmas likumā, kuri 15.aprīlī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Likuma grozījumi nepieciešami, lai ieviestu vienas pieturas aģentūras principu, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus.

Izvērtējot reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanu ar pašvaldību, piemēram, reklāmas objektu, izkārtņu, mobilās un tīkla reklāmas, RAPLM secināja, ka pakalpojuma sniegšanas process nav precīzi atrunāts tiesiskajā regulējumā.

Likums par pašvaldībām gan nosaka, ka katrai pašvaldībai jāizdod saistošie noteikumi par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās. Arī reklāmas likums pašvaldībām nosaka tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izplatīšanu publiskās vietās attiecīgajā administratīvajā teritorijā, arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.

Ministrija, izvērtējot tiesisko regulējumu pašvaldībās, secināja, ka katrā no tām reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanas process atšķiras. Piemēram, atšķirīgs ir iesniedzamo dokumentu skaits, procedūras, kas jāveic uzņēmējam pakalpojuma saņemšanai, atšķirīgi termiņi, kādos pakalpojums tiek sniegts. Tāpat tiem uzņēmējiem, kuri vēlas izvietot savu reklāmu vairākās pašvaldībās, ir jātērē laiks un finanses, lai apzinātu un izpildītu pašvaldību atšķirīgās prasības. Nepilnības rada arī reklāmas veidu terminu skaidrojumu trūkums.

Veiktie grozījumi Reklāmas likumā paredz dot Ministru kabinetam (MK) tiesības noteikt reklāmas izplatīšanas kārtību publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, lai radītu Latvijā visās pašvaldībās uzņēmējiem vienādas prasības reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanai, kā arī samazinātu pašvaldību radīto administratīvo slogu šā pakalpojuma saņemšanā.

Pamatojoties uz grozījumiem likumā, tiks izstrādāti noteikumi, kuri noteiks kārtību, kādā uzņēmējam ar pašvaldību saskaņojama reklāmas, reklāmas objekta, mobilās reklāmas un tīkla reklāmas izvietošana publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, ekspluatācija un grafiskā dizaina nomaiņa.

Likuma grozījumu izstrādē ministrija ņēma vērā uzņēmēju līdz šim gūto pieredzi reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanā ar pašvaldību.

Aptaujā tika noskaidrots, ka katrs trešais uzņēmums ir veicis reklāmas vai izkārtnes projekta saskaņošanu ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās, tādējādi reprezentējot uzņēmumu viedokli par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu tādās pašvaldībās kā Daugavpils pilsēta, Ventspils pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Liepājas pilsēta, Cēsu novads, Saulkrastu novads.

Saskaņā ar ministrijas veiktās aptaujas rezultātiem 80 procenti no aptaujātajiem uzņēmumiem atbalstīja nepieciešamību noteikt vienotu kārtību valsts līmenī reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanai.

Grozījumi likumā vēl jāizskata Ministru kabinetā un Saeimā.

RAPLM: Par grozījumiem tiesiskajā regulējumā, kas skar teritorijas attīstības plānošanu

Lai ieviestu jaunu teritorijas attīstības plānošanas sistēmu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus reģionālās attīstības un aizsargjoslu likumos, kurus 15.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija paredz vairākus variantus teritorijas attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanai, tādējādi pilnveidojot valsts politiku teritorijas plānošanas sistēmas pilnveidošanā un nosakot katrā plānošanas līmenī risināmos uzdevumus tā, lai tie nepārklātos.

Ministrijas izstrādātie grozījumi reģionālās attīstības likumā paredz svītrot normu, kurā noteikti visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, ņemot vērā, ka teritorijas plānošanas likumprojektā jau paredzēts visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu regulējums.

Tāpat grozījumi paredz, ka plānošanas reģioniem būs jāizvērtē vietējā līmeņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas atbilstība reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Grozījumi likumā nepieciešami, jo izstrādātajā likumprojektā “Teritorijas attīstības plānošanas likums” netiek paredzēts, ka plānošanas reģions vērtēs visus vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, bet tikai attīstības stratēģiju un attīstības programmu.

Aizsargjoslu likuma grozījumi paredz noteikt, ka vietējā pašvaldība aizsargjoslas, kuras mēroga noteiktības dēļ ir iespējams attēlot, attēlos tematiskajā plānojumā, kas tiks apstiprināts ar vietējās pašvaldības domes lēmumu.

Savukārt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla tāpat kā līdz šim tiks attēlota vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Grozījumi tiesiskajā regulējumā veikti, lai novērstu normu dublēšanos, kā tas noteikts telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijā.

Par grozījumiem likumos vēl jālemj Ministru kabinetā un Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē sabiedriskā darba izpildi

15.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (VPD) organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VPD speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, jauni noteikumi izstrādāti, lai panāktu kvalitatīvāku un vienotu sabiedriskā darba izpildes organizēšanu visā Latvijā.

Jaunie noteikumi papildināti ar vairākām normām, kas attiecas uz trešajām personām, un tajos atrunāti vairāki jautājumi, kas līdz šim nebija reglamentēti normatīvajos aktos.

Proti, būs noteikts informācijas apjoms dokumentiem sabiedriskā darba izpildes organizēšanai, detalizēta Valsts probācijas dienesta amatpersonas rīcība, organizējot sabiedrisko darbu, darba grafika sastādīšanas un sabiedriskā darba izpildes kontroles kārtība u.c.

Normatīvā akta projektā noteikts, ka amatpersona, izvēloties darba devēju, varēs ņemt vērā probācijas klienta sodāmību, jo būtiski ir izvērtēt izdarīto pārkāpumu, norīkojot veikt sabiedrisko darbu konkrētā darba vietā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesību jomu, būs noteikts darba laika ilgums vienā dienā un nedēļā, ņemot vērā, vai probācijas klients strādā vai mācās. Būs palielināts dienā un nedēļā veicamo sabiedriskā darba stundu skaits.

Tāpat būs arī reglamentēta probācijas klienta rīcība gadījumā, ja viņš sabiedrisko darbu neveiks slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VesM: Par valsts apmaksātu veselības aprūpi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem

15.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīts Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas nosaka kārtību, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki saņems apmaksātu veselības aprūpi.

Tas paredz, ka NMPD darbiniekiem nebūs jāmaksā pacientu iemaksas un citi līdzmaksājumi, kas noteikti veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos. Savukārt veselības aprūpes maksas pakalpojumi no valsts budžeta netiks apmaksāti.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem tiks apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi un izmeklējumi, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par darbinieka veselības stāvokli obligātās veselības pārbaudes ietvaros, un ambulatori un plānveida stacionāri sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, kas būs jānodrošina 10 darba dienu laikā. Tāpat dienesta darbiniekiem tiks apmaksāta vakcinācija pret slimībām, ar kurām iespējams inficēties, pildot darba pienākumus – pret B hepatītu un pret ērču encefalītu.

Lai saņemtu apmaksātu veselības aprūpi, NMPD darbiniekiem ārstniecības iestādē būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un NMPD izsniegta darba apliecība.

NMPD darbiniekiem apmaksāta veselības aprūpe tiks nodrošināta Veselības ministrijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, un papildu finansējums tam nav nepieciešams.

Paredzēts, ka šāda kārtība varētu stāties spēkā 1.jūlijā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa