Par Ukrainas turpmāku partnerību ar pasauli, tostarp Latviju

Sarunā ar Ukrainas vēstnieku Latvijā V.E. Raulu Čilačavu

Ukrainas vēstnieks un dzejnieks Rauls Čilačava (pa labi) un latviešu dzejnieks un atdzejotājs no daudzām valodām, tostarp no ukraiņu valodas, Knuts Skujenieks Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Jau otro mēnesi Latvijai draudzīgajā Ukrainā jūtama līdzsvarotāka politiskā gaisotne. Vai šis un turpmākais laiks pēc Ukrainas jauna prezidenta Viktora Janukoviča ievēlēšanas un amatā stāšanās, jaunas valdošās koalīcijas izveidošanas, valdības sastādīšanas un premjera Nikolaja Azarova apstiprināšanas, jaunu citu centra un reģionu valstsvīru izvirzīšanās var nest kādus radikālus pavērsienus, citādus politikas ietonējumus vai tradicionālo virzienu turpinājumus? – nodarbina ne vien politiķus, biznesa pārstāvjus, gan pašu, gan citu valstu sabiedrību.

Tāpēc arī šī saruna ar valsts oficiālo pārstāvi.

Rauls Čilačava ir diplomāts un augstas kultūras cilvēks – dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, publicists, filoloģijas doktors, profesors un – Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Mums īpaši saistoša ir viņa dziļā, nerimstošā interese par latviešu kultūru un tās izcilajiem darbiniekiem: viņš tulkojis un izdevis Raini, Aspaziju, Vācieti, Čaku, Ziedoni gan ukraiņu, gan gruzīnu valodā.

…Saruna ar vēstnieku Raulu Čilačavu bija atklāta, izvērsta, gana ilga. Bet šoreiz, “Latvijas Vēstnesī”, noliksim malā tās apcerīgo, emocionālo pusi un paņemsim vien valstisko, diplomātisko. Un sablīvēsim to kompaktās, būtiskās, lakoniskās tēzēs.

Par Ukrainas ārpolitikas prioritātēm

Padziļināta tuvināšanās Eiropas Savienībai

Tā ir galvenā prioritāte, kas aptver plašu Ukrainas iekšpolitikas un ārpolitikas centienu kompleksu. Jo ir lielais mērķis – tuvināties Eiropas Savienībai (ES) un radīt visus priekšnoteikumus, lai nākotnē iestātos tajā. Ne velti pirmā ārzemju vizīte 1.martā Ukrainas prezidenta amatā Viktoram Janukovičam bija tieši uz Briseli. Un prezidents apliecināja gatavību turpināt sadarbību ar ES kā ar galveno partneri finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, enerģētiskā sektora modernizācijā, sistēmas sociāli ekonomisko reformu veikšanā, Ukrainas likumdošanas adaptēšanā atbilstoši ES normām un standartiem, kas ir valsts tālākās attīstības platforma. Savukārt ES iestāžu vadītāji atzina, ka pārrunu rezultāts attiecībā uz vienošanos par asociāciju noslēgšanu, tostarp padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Ukrainu un ES, ir galvenā prioritāte sadarbībai tuvākajā perspektīvā.

Ukrainas prezidents tāpat uzsvēra, ka prioritārs uzdevums Ukrainas un ES sadarbībā ir enerģētiskā drošība, ka liela nozīme turpmākajā attīstībā ir bezvīzu režīma ieviešanai starp Ukrainu un ES. Šajā sakarā tika atzīmēta “ceļa kartes” atzīšana bezvīzu režīma ieviešanā, kas tiek aplūkots kā viens no aktuālākajiem attiecību jautājumiem. Un ES līderi apstiprināja nodomu sākt izstrādāt “ceļa karti” bezvīzu režīma ieviešanai ar Ukrainu, norādot, ka atbilstoša apspriešana patlaban jau notiek arī starp ES dalībvalstīm.

Stratēģiskās partnerattiecības ar Krievijas Federāciju

Vienlaikus Ukrainas prezidents norāda: “Redzu drošas ilgtermiņa Krievijas un Ukrainas attiecības, kuras tiks veidotas, balstoties uz uzticību un stratēģisko partnerību.” Šajā sakarā V.Janukovičs jau 6.martā devās savā otrajā ārzemju vizītē – uz Maskavu. Krievijas galvaspilsētā Ukrainas valsts galva tikās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu un Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, un prezidenti kopīgā paziņojumā vienojās:

• Ukraina un Krievija gatavojas radīt apstākļus divu valstu potenciālu apvienošanai dažādās jomās, ieskaitot enerģētisko kompleksu, kosmosu un kodolenerģētiku;

• Ukraina un Krievija attīstīs tirdzniecības, ekonomisko, investīciju un citu veidu sadarbību, atbalstīs un stimulēs kooperatīvos sakarus, radīs maksimāli labvēlīgus apstākļus divu valstu potenciālu apvienošanā tādās nozarēs kā mūsdienu enerģētiskais komplekss, kosmoss, lidmašīnu būve, kodolenerģētika, nanotehnoloģijas, militāri tehniskā sadarbība, transports, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

• cienot valstu dalības mehānismu un formu brīvu izvēli ekonomiskās integrācijas procesos, Krievija un Ukraina centīsies panākt, lai šāda dalība nekaitētu divpusējās sadarbības interesēm un kopējās Eiropas ekonomiskās telpas izveidei;

• liela nozīme piekritīs Krievijas un Ukrainas starpvalstu komisijai, ko vadīs abu valstu prezidenti, kas devuši rīkojumu aktivizēt darbu, saskaņojot praktiskās vienošanās dažādās sadarbības jomās;

• tiks sniegts atbalsts ukraiņu valodai Krievijā un krievu valodai Ukrainā atbilstoši Eiropas standartiem, krievu un ukraiņu interesēm un uzdevumiem vispusīgu sakaru paplašināšanā starp cilvēkiem;

• tiks organizēti kopīgi pasākumi, veltīti Uzvaras 65.gadadienai.

Vienlīdzīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar ASV

Patlaban puses gatavo Ukrainas prezidenta V.Janukoviča vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, kas iecerēta jau tagad, aprīlī.

NATO

Ukraina neplāno paplašināt pastāvošās sadarbības programmas ar NATO. Tajā pašā laikā prezidents V.Janukovičs uzsver, ka sadarbības programma starp Ukrainu un NATO tiks pildīta tādā līmenī, kā to izstrādājis viņa priekštecis. “Ukraina veidos savas attiecības ar NATO, ņemot vērā nacionālās intereses,” par to valsts vadītājs savas vizītes laikā kopīgā preses konferencē paziņoja arī Krievijas prezidentam.

Ukrainas un Latvijas divpusējās attiecības

Vēstnieks pauž savas valsts attieksmi, ka starp Ukrainu un Latviju nodibinātas uzticamas un labas attiecības, pastāv valstu vadību ciešs dialogs.

Augstākā mūsu valstu drošu partnerattiecību izpausme bijusi Ukrainas valsts prezidenta vizīte Latvijas Republikā (2006.gada 27.–28.aprīlī) un Latvijas Republikas prezidenta vizīte Ukrainā (2008.gada 25.–27.jūnijā). Tās zināmā mērā nosaka divpusējas sadarbības turpmāko attīstību politiskajā, ekonomiskajā un citās jomās. Cik intensīva ir abpusējā sadarbība, liecina arī fakts, ka prezidents V.Zatlers uzreiz telefoniski apsveica jauno Ukrainas prezidentu V.Janukoviču un piedalījās viņa inaugurācijas ceremonijā.

Divpusējo ekonomisko attiecību attīstības kontekstā gan jāatzīmē zināms samazinājums ārējā tirdzniecībā 2009.gadā. Saskaņā ar Ukrainas statistiku divpusējais preču apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies. Tas izskaidrojams ar objektīviem iemesliem, taču Ukrainas puse uzskata par savu pienākumu censties palielināt tirdzniecības, ekonomisko un investīciju apjomu.

Pēc Ukrainas Valsts statistikas komitejas datiem par 2009.gadu, abpusējais preču un pakalpojumu apgrozījums bija 352,4 miljoni ASV dolāru, tas samazinājās par 25,5%, turklāt eksports bija 219,7 miljoni ASV dolāru, bet imports – 132,7 miljoni ASV dolāru. Saldo palika pozitīvs Ukrainai – 87 miljoni ASV dolāru… Tāpēc Ukrainas puse piešķir lielu nozīmi Rīgā notikušajai trešajai divpusējai starpvalstu komisijas sēdei par jautājumiem, kas skar ekonomisko, rūpniecisko un zinātniski tehnisko sadarbību, kā arī biznesa forumam tās ietvaros.

Ukraina augstu vērtē Latvijas konsekvento atbalstu Ukrainas centieniem Eiropas integrācijā un uzsver gatavību realizēt kopējās iniciatīvas un projektus, kas veicinātu Ukrainas integrāciju Eiropā. Par īpaši nozīmīgu Ukraina uzskata nemainīgo Latvijas pārliecību, ka ES durvīm jābūt atvērtām Ukrainai. Turklāt svarīgi, ka Latvija ne tikai politiski atbalsta Ukrainas Eiropas integrācijas centienus, bet sniedz arī nepieciešamo praktisko palīdzību, daloties savā pieredzē par iestāšanos ES.

Kopsecinājumi

Svarīgi, ka Ukraina un Latvija tic abu valstu dialoga rezultātam, kam ir dziļas vēsturiskas saknes un teicama perspektīva vienotā Eiropā, kas paplašinās uz austrumiem. Globālas izmaiņas Eiropas sadarbības arhitektūrā, saistītas ar ES paplašināšanos, prasa no Ukrainas tās ārpolitikas aktivizāciju, pragmatisku savu nacionālo interešu aizstāvēšanu starptautiskajā arēnā. Ukrainai arī turpmāk prioritāra nozīme būs Eiropas integrācijai, integrācijai pasaules ekonomikā, savu pozīciju pastiprināšanai ārējos tirgos, reģionālās stabilitātes nostiprināšanai, divpusēju attiecību attīstībai ar kaimiņvalstīm un stratēģiskajiem partneriem. Kā savu galveno uzdevumu Ukraina pašlaik saskata Eiropas vērtību un standartu nostiprināšanu politikā, ekonomikā un sociālajā jomā, nodrošinot sabiedriskās stabilitātes garantijas un pastāvīgu mūsu valsts attīstību.

Kopumā raksturojot mūsu divpusējās attiecības, varētu izmantot īsu, bet ietilpīgu raksturojumu – konsekventas un abpusēji izdevīgas partnerattiecības, kas balstās uz abpusējām simpātijām un uzticēšanos.

… Tāda kopsavilkumā ir šodienas Ukrainas valsts politika, mērķi un centieni, ko konkretizē Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava.

Oskars Gerts, “LV”