Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Izdarīt Dzīvnieku aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 6., 16.nr.; 2005, 10.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 21.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atrakciju dzīvnieks — dzīvnieks, kuru tur publiskai izrādīšanai izklaides vai sabiedrības izglītošanas nolūkā, izņemot dzīvnieku, kuru tur zooloģiskajā dārzā;

2) dzīvnieka īpašnieks — juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder dzīvnieks;

3) dzīvnieka turētājs — persona, kuras rīcībā un aprūpē atrodas dzīvnieks;

4) dzīvnieku patversme — speciāli aprīkota vieta, kur izmitina izķertos, atsavinātos un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušos dzīvniekus;

5) dzīvnieku viesnīca — speciāli aprīkota vieta, kur mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks uz noteiktu laiku var atstāt aprūpē savu dzīvnieku;

6) eitanāzija — dzīvnieka dzīvības funkciju pārtraukšana nesāpīgā veidā;

7) izmēģinājums — atļautās darbības, kuras veic ar izmēģinājumu dzīvnieku zinātniskos nolūkos, lai pētītu cilvēku un dzīvnieku būtisko vajadzību nodrošināšanas iespējas, un kuras izmēģinājumu dzīvniekam var radīt vai rada sāpes, ciešanas, distresu vai ilgstošu kaitējumu, kā arī var ietekmēt vai ietekmē embrija attīstību;

8) izmēģinājumu dzīvnieks — izmēģinājumam vai citiem zinātniskiem nolūkiem paredzēts vai izmēģinājumā vai citos zinātniskos nolūkos izmantojams dzīvnieks;

9) labturība — dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums;

10) lauksaimniecības dzīvnieks — dzīvnieks, kuru audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos, tai skaitā ierobežotā platībā turēts savvaļas sugas dzīvnieks un ar ģenētiskās modifikācijas metodēm iegūts dzīvnieks;

11) mājas (istabas) dzīvnieks — dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam;

12) mājas (istabas) dzīvnieku audzētava — vieta, kur mājas (istabas) dzīvnieku tur sugas pavairošanai komerciālos vai nekomerciālos nolūkos;

13) savvaļas sugas dzīvnieks — dzīvnieks, kura evolūciju nav apzināti ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības;

14) sporta un darba dzīvnieks — dzīvnieks, kurš ir apguvis specifiskas iemaņas un veic cilvēka noteiktu darbību;

15) zooloģiskais dārzs — vieta, kur savvaļas sugas dzīvnieku tur tā bioloģiskajām vajadzībām atbilstošos apstākļos sugas saglabāšanas, pavairošanas vai reintrodukcijas, pētniecības vai sabiedrības izglītošanas nolūkā.”

2. Papildināt 2.pantu pēc vārda “aizsardzības” ar vārdiem “un labturības”.

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. (1) Dzīvniekus pēc to faktiskā stāvokļa iedala šādi:

1) savvaļas dzīvnieki;

2) nebrīvē audzēti dzīvnieki.

(2) Savvaļas dzīvniekus pēc to izmantošanas veida iedala šādi:

1) medījamie dzīvnieki;

2) nemedījamie dzīvnieki.

(3) Nebrīvē audzētus dzīvniekus pēc to izmantošanas veida iedala šādi:

1) lauksaimniecības dzīvnieki;

2) mājas (istabas) dzīvnieki;

3) sporta, darba un atrakciju dzīvnieki;

4) izmēģinājumu dzīvnieki;

5) dzīvnieki, kurus tur zooloģiskajā dārzā;

6) savvaļas sugu dzīvnieki, kurus tur reģistrētā savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietā.”

4. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

“3.¹ pants. (1) Aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā šādus dzīvniekus:

1) plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieku;

2) primātu;

3) jūras zīdītāju;

4) krokodilu kārtas dzīvnieku;

5) čūskveidīgo dzīvnieku.

(2) Aizliegts dzīvnieku barot ar dzīviem siltasiņu dzīvniekiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie aizliegumi neattiecas uz zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.”

5. 4.panta pirmajā daļā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām procedūrām, ja to nepieciešamību nav noteicis un tās nav veicis praktizējošs veterinārārsts vai cita persona saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku labturību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Praktizējošam veterinārārstam atļauts izdarīt astes apgriešanu šā likuma 18.¹ pantā noteikto šķirņu suņiem;”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) savvaļas sugas dzīvnieka demonstrēšana ārpus zooloģiskā dārza vai reģistrētas savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas;”;

aizstāt 13.punktā vārdus “eksperimentālos vai zinātniskos” ar vārdu “izmēģinājumu”;

papildināt daļu ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16) dzīvnieka izmantošana reliģiskos rituālos un izlozēs.”

6. Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. (1) Ir aizliegta tāda mājas (istabas) dzīvnieka dalība sacensībās, tirgos un izsolēs, kā arī demonstrēšana publiskā izstādē, kuram veikta izskatu pārveidojoša operācija, izņemot:

1) dzīvnieku, kuram šīs operācijas nepieciešamību apliecina praktizējošs veterinārārsts, veicot ierakstu dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā;

2) šajā likumā noteiktas šķirnes suni, kuram atļauta astes apgriešana;

3) dzīvnieku, kura izcelsmes valsts normatīvajos aktos ir atļauts veikt attiecīgo izskatu pārveidojošo operāciju.

(2) Bez saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu aizliegts dzīvnieku izmantot publiskos pasākumos, kas nav specializēti pasākumi ar dzīvnieka piedalīšanos, vai dāvināt dzīvnieku publiskā pasākumā bez apdāvināmās personas piekrišanas un bez saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu.”

7. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. (1) Dzīvnieka īpašniekam ir Civillikumā noteiktā vara pār dzīvnieku, izņemot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(2) Dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi:

1) rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;

2) rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;

3) nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus;

4) nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos;

5) nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi;

6) nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas;

7) ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, — pietiekamu turēšanas platību;

8) nekavējoties pēc šā likuma 9.pantā minēto iestāžu amatpersonu pieprasījuma atbilstoši to kompetencei uzrādīt dzīvnieku, tā turēšanas vietu, kā arī dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību un citus dokumentus, kas saistīti ar dzīvnieku;

9) nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.

(3) Ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta otrajā daļā minētie pienākumi ir arī dzīvnieka turētājam, kuram īpašnieks uzticējis dzīvnieku vai kura valdījumā dzīvnieks nokļuvis citādā veidā.

(5) Tikai dzīvnieka īpašniekam ir tiesības dot atļauju dzīvnieka izmantošanai par donoru un — šajā likumā noteiktajos gadījumos — tā nogalināšanai, kā arī tikai dzīvnieka īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības demonstrēt dzīvnieku publiskā izstādē.”

8. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. (1) Suni par bīstamu atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta izveidota suņa uzvedības izvērtēšanas komisija (turpmāk — komisija).

(2) Ja sākts suņa uzvedības izvērtēšanas process, suņa īpašnieks vai turētājs ievēro normatīvajos aktos par bīstama suņa turēšanu noteiktās prasības.”

9. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. (1) Bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.

(2) Jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai.

(3) Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.

(4) Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietējā pašvaldība var atļaut pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana.”

10. 9.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) Zemkopības ministrijas padotībā esošās iestādes:

a) Pārtikas un veterinārais dienests — attiecībā uz nebrīvē audzētu dzīvnieku aizsardzību un labturību, kā arī uz dzīvnieku importa, eksporta un tranzītpārvadājumu kontroli normatīvajos aktos noteiktajos valsts robežkontroles punktos atbilstoši savai kompetencei, bet attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību — tikai valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem,

b) Valsts meža dienests — attiecībā uz medījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību;

2) Vides ministrijas padotībā esošās iestādes — attiecībā uz savvaļā dzīvojošo nemedījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību un uz īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību saskaņā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Zemkopības ministrija apmācību lauksaimniecības dzīvnieku labturības jautājumos Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt ar līgumu privāto vai publisko tiesību subjektam, kurš par šo apmācību izdod administratīvo aktu. Privāto vai publisko tiesību subjekta izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Pārtikas un veterinārajā dienestā.”

11. 10.pantā:

izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) kārtību, kādā veicamas darbības ar izmēģinājumu dzīvniekiem, un labturības prasības, kādas nodrošināmas izmēģinājumu dzīvniekiem;

5) kārtību, kādā notiek dzīvnieku populācijas atjaunošana (reintrodukcija) dabā un Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana (introdukcija);”;

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) kārtību un prasības tādu savvaļas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās (briežu dārzos, savvaļas putnu fermās, kažokzvēru fermās u.c.), kuri izmantojami dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijas nolūkos;”;

aizstāt 15.punktā vārdus “eksperimentos un apmācībās” ar vārdu “izmēģinājumā”;

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

“18) valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju;”;

papildināt pantu ar 19., 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“19) valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu komersantam tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem;

20) klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtību;

21) prasības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā un prasības zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai;

22) savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtību.”

12. Izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tās sastāvā ir valsts pārvaldes iestāžu un zinātnisko iestāžu, biedrību, nodibinājumu un citu institūciju pārstāvji, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā.”

13. Izteikt 13. un 14.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Savvaļas sugas dzīvnieku turēt ierobežotā platībā dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai citos lauksaimnieciskos nolūkos atļauts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14.pants. Ja lauksaimniecības dzīvnieks ir slims vai guvis traumu, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nekavējoties nodrošina tam nepieciešamo aprūpi un pieaicina praktizējošu veterinārārstu ārstnieciskās palīdzības sniegšanai.”

14. Izslēgt 15. un 16.pantu.

15. Papildināt 18.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Praktizējošam veterinārārstam atļauts šā likuma 18.¹ pantā noteikto šķirņu suņiem izdarīt astes apgriešanu.”

16. Papildināt likumu ar 18.¹ pantu šādā redakcijā:

“18.¹ pants. Praktizējošam veterinārārstam atļauts izdarīt astes apgriešanu šādu šķirņu suņiem:

1) asspalvainais foksterjers;

2) gludspalvainais foksterjers;

3) krievu medību spaniels;

4) vācu asspalvainais putnusuns;

5) vācu īsspalvainais putnusuns;

6) vācu medību terjers;

7) Velsas terjers.”

17. Izteikt IV nodaļas nosaukumu un 19.pantu šādā redakcijā:

“IV nodaļa
Sporta, darba un atrakciju dzīvnieku aizsardzība un labturība

19.pants. Dzīvnieku sacensību organizētājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, informē attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību par sacensību norises vietu un laiku.”

18. Izslēgt 20.pantu.

19. Izteikt 21., 22. un 23.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Aizliegts dzīvniekam ievadīt zāļu līdzekļus (dopingu), kas ietekmē tā dabiskās spējas.

22.pants. Sporta, darba vai atrakciju dzīvnieku izvēlas atbilstoši izmantošanas veidam, izmantošanas apstākļiem un paredzēto funkciju veikšanai.

23.pants. Persona drīkst izmantot sporta, darba vai atrakciju dzīvnieku, ja tā pārzina attiecīgās dzīvnieku sugas turēšanu un izmantošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās.”

20. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa
Izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzība”.

21. Izteikt 24., 25., 26. un 27.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Aizliegts ar izmēģinājumu dzīvnieku veikt izmēģinājumu, ja:

1) pastāv cita zinātniski apmierinoša un praktiski iespējama metode plānotā rezultāta sasniegšanai;

2) izmēģinājuma nolūks ir izpildīt Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktās veselības aizsardzības un drošības prasības, bet ir pieejami citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veikto izmēģinājumu dati. Šis aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad nepieciešami turpmāki izmēģinājumi, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību un drošību;

3) dzīvnieks pieder pie apdraudētas sugas, kas minēta 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām un Padomes 1996.gada 9.decembra regulā (EK) Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot tirdzniecību ar tām, izņemot gadījumus, kad:

a) izmēģinājuma mērķis ir minētās sugas saglabāšana,

b) konkrētā suga ir vienīgā, ko iespējams izņēmuma gadījumā izmantot biomedicīniskos nolūkos.

25.pants. Izmēģinājumu dzīvnieku atļauts izmantot izmēģinājumā tikai tad, ja tas ir nepieciešams cilvēka vai dzīvnieka būtisko vajadzību apmierināšanai, proti:

1) vielu, zāļu un farmaceitisko produktu, pārtikas produktu un nepārtikas produktu izstrādei un ražošanai;

2) vielu, zāļu un farmaceitisko produktu, pārtikas produktu un nepārtikas produktu kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaudei;

3) slimību profilakses, diagnozes vai ārstēšanas nodrošināšanai vai arī nolūkā izvairīties no slimībām;

4) cilvēka, dzīvnieka vai auga fizioloģiskā stāvokļa noteikšanai, izvērtēšanai, regulēšanai vai pārveidošanai;

5) vides aizsardzības nodrošināšanai;

6) zinātniskajai pētniecībai;

7) tiesu medicīniskajai izmeklēšanai;

8) izmēģinājumu dzīvnieku aprūpē iesaistīto personu vai nozares speciālistu izglītībai un mācībām. Izmēģinājumu dzīvnieku izmantot mācībās ir atļauts, ja mērķi nevar sasniegt ar audio, vizuālo vai citu piemērotu metodi.

26.pants. Izraugāma tāda izmēģinājuma metode, kas nodrošina izmēģinājuma mērķa sasniegšanu:

1) ar mazāko izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu;

2) ar zemākas neirofizioloģiskās jutības pakāpes izmēģinājumu dzīvnieku sugu;

3) nodarot izmēģinājumu dzīvniekam mazāk sāpju, ciešanu vai mazāk ilgstošu kaitējumu.

27.pants. Savvaļas putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē, izņemot šajā likumā un dabas aizsardzību un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.”

22. Izteikt 31. un 32.pantu šādā redakcijā:

“31.pants. Zooloģiskajam dārzam ir pienākums vismaz septiņas dienas gadā nodrošināt tam piederošo savvaļas sugu dzīvnieku publisku apskati, kā arī glabāt attiecīgi reģistrēto dzīvnieku sugu dokumentāciju.

32.pants. (1) Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz zooloģiskā dārza izveidošanas atļauju.

(2) Šā likuma 3.¹ panta pirmajā daļā minēto dzīvnieku īpašnieks (turētājs) savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietu piesaka reģistrācijai Pārtikas un veterinārajā dienestā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

23. Aizstāt 33.pantā vārdus “savvaļas dzīvnieku īpašniekam” ar vārdiem “savvaļas sugas dzīvnieku īpašniekam (turētājam)”.

24. Aizstāt 34.pantā vārdus “savvaļas dzīvnieku kolekcijas īpašnieka” ar vārdiem “savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieka (turētāja)”.

25. Izslēgt 36.panta trešo un ceturto daļu.

26. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.”

27. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Patversme nodrošina dzīvnieka sterilizāciju, ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast tā īpašnieku vai turētāju.”

28. Izteikt 44.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanu, ja to paredz izmēģinājuma mērķis.”

29. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Dzīvnieku atļauts nogalināt tikai ar dzīvnieka īpašnieka atļauju (eitanāzijas gadījumā — ar rakstveida atļauju), izņemot šā likuma 5.panta trešajā daļā un 44.panta 5., 6. un 7.punktā noteiktos gadījumus.”

30. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt, ja:

1) dzīvnieks ir neārstējami slims vai tam novecošanas procesā radušās neatgriezeniskas izmaiņas, kas dzīvniekam sagādā ciešanas;

2) dzīvnieks savas agresivitātes dēļ kļuvis bīstams cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem;

3) īpašnieks nespēj pildīt šā likuma 5.panta otrajā daļā minētos pienākumus un saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo daļu nav spējis atsavināt dzīvnieku citai personai;

4) tas paredzēts infekcijas slimību apkarošanas programmā;

5) klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs;

6) klaiņojošs dzīvnieks ir atrasts smagā traumatiskā stāvoklī;

7) 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par dzīvnieka konfiskāciju, neizdodas atrast tam jaunu īpašnieku;

8) spēkā stājies lēmums par suņa eitanāziju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suns atzīstams par bīstamu un nosakāma rīcība ar to.”

31. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“5. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta 4., 5., 15., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā minētos noteikumus.

6. Līdz šā likuma 10.panta 4., 5., 15., 18., 20., 21. un 22.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.34 “Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumi Nr.185 “Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumi Nr.450 “Eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtība”;

4) Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.180 “Dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās”;

5) Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumi Nr.606 “Prasības attiecībā uz klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu”;

6) Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra noteikumi Nr.634 “Noteikumi par valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvnieku eksperimentos un apmācībās”;

7) Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.757 “Noteikumi par valsts nodevu par atļauju savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidei un darbībai”.

7. Šā likuma 4.¹ pants neattiecas uz mājas (istabas) dzīvniekiem, kas dzimuši pirms 2010.gada 1.jūnija.

8. Grozījumi šā likuma 10.panta 18.punktā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

9. Šā likuma 18.¹ pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā.”

32. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“3) Padomes 1986.gada 24.novembra direktīvas 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem;

4) Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību;

5) Padomes 1999.gada 29.marta direktīvas 1999/22/EK attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos.”

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 31.martā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 20.aprīlī