Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/7

Rīgā 2010.gada 14.aprīlī (prot. Nr.16, 12.p.)

Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Izdota saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Metodika nosaka kārtību, kādā komersants aprēķina tarifu šādiem regulējamiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem: siltumenerģijas ražošanai (izņemot siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas iekārtās ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata), siltumenerģijas pārvadei un sadalei un siltumenerģijas tirdzniecībai.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. divdaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību, nosakot enerģijas maksu, un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz kopējo visu lietotāju pieprasīto siltuma jaudu, nosakot jaudas maksu. Komersants saņem enerģijas maksu par pārdoto siltumenerģiju un jaudas maksu par lietotāju pieprasīto siltuma jaudu kā pastāvīgu maksājumu neatkarīgi no lietotāju patērētā siltumenerģijas daudzuma;

2.2.gada vidējā kopkapitāla vērtība – kopkapitāla vērtības iepriekšējā perioda sākumā un beigās vidējā vērtība;

2.3.komersants – šīs metodikas izpratnē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram ir izsniegta licence siltumenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei vai tirdzniecībai;

2.4.kopkapitāls – pašu kapitāla un ilgtermiņa saistību, par kurām ir noslēgti līgumi, summas daļa, kas attiecināma proporcionāli uz regulējamā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem;

2.5.siltumenerģijas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas siltumenerģiju pērk no komersanta un patērē savām vajadzībām vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā;

2.6.siltumenerģijas ražotājs – komersants, kas sniedz tikai siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu un pārdod siltumenerģiju par siltumenerģijas ražošanas tarifu;

2.7.uzstādītā siltuma jauda (bruto siltuma jauda) – siltumenerģiju ražojošo iekārtu (izņemot koģenerācijas iekārtas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata) kopējā siltuma jauda atbilstoši iekārtas izgatavotāja norādītajām iekārtu siltuma jaudām;

2.8.viendaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību. Komersants saņem maksājumus par siltumenerģiju pēc noteiktā viendaļīgā tarifa par patērēto siltumenerģiju.

3. Komersants siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projektu (turpmāk – tarifa projekts) Regulatoram iesniedz rakstiski dokumenta oriģinālu un elektroniskā formā. Kopā ar tarifa projektu komersants iesniedz informāciju un dokumentus, kas apliecina tarifa projektā iekļauto izmaksu pamatojumu.

4. Komersants iesniedz informāciju Regulatoram par kārtējā gada sagaidāmajām izmaksām un iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām, faktisko un plānoto grāmatvedības bilanci.

5. Tarifa projektu aprēķina, balstoties uz izmaksām viena pilna gada laikā.

6. Tarifa veidu (viendaļīgais siltumenerģijas tarifs vai divdaļīgais siltumenerģijas tarifs) komersants izvēlas, vienojoties ar siltumenerģijas lietotājiem.

7. Komersants tarifa projektu aprēķina atsevišķi katram siltumenerģijas apgādes pakalpojumam – siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, tirdzniecībai.

8. Iesniedzot tarifa projektu siltumenerģijas ražošanai, komersants iesniedz arī katra atsevišķa siltuma avota siltumenerģijas bilanci un kurināmā aprēķinu (saskaņā ar 29.punktu) un informāciju par ražošanas tarifa izmaksām.

9. Vertikāli integrēts komersants, kas gadā saražo mazāk nekā 5000 megavatstundas siltumenerģijas, var aprēķināt tarifa projektu visiem regulējamiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem kopā (ražošanai, pārvadei un sadalei, tirdzniecībai).

10. Komersants, kura mainīgās izmaksas (kurināmais vai pirktā siltumenerģija) ir atkarīgas no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas atbilst dažādām dabasgāzes tirdzniecības cenām, tarifa projektu aprēķina atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas atbilst dažādām dabasgāzes tirdzniecības cenām.

11. Komersants, kas siltumenerģijas ražošanai neizmanto dabasgāzi, tarifa projektā siltumenerģijas ražošanai izmanto saimnieciski izdevīgāko kurināmā cenas piedāvājumu, to pamatojot, kā arī iesniedzot attiecīgā kurināmā piegādes līguma kopiju.

12. Ja siltuma avotā saražotā siltumenerģija tiek izmantota tehnoloģiskajā procesā paša komersanta vajadzībām vai tiek izmantota citiem mērķiem, visas izmaksas sadala proporcionāli enerģijas apjomiem. Tarifa projektā iekļauj tikai to izmaksu daļu, kura attiecināma uz siltumenerģijas lietotājiem nodotās siltumenerģijas daļu, kurai rēķina konkrēto tarifu.

13. Tarifa projektā iekļautā aizņemtā kapitāla procentu likme:

13.1. ir pamatota ar faktiskajām kredītiestāžu līgumos norādītajām procentu likmēm, vai

13.2. ja aizņēmums nav no kredītiestādes, nepārsniedz jaunāko Centrālās statistikas pārvaldes publicēto vidējo ilgtermiņa aizņēmumu procentu likmi latos vai ārvalstu valūtā izsniegtiem kredītiem iekšzemes komersantiem.

14. Komersants precīzi un pārskatāmi atspoguļo siltumenerģijas ražošanai, sadalei, pārvadei un tirdzniecībai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar šiem darbības veidiem saistītos aktīvus un darbības.

15. Tarifa projektā neietver izmaksas debitoriem (uzkrājumus šaubīgo debitoru veidošanai).

16. Izmaksu prognozēs neietver inflāciju, kurināmā un elektroenerģijas cenu izmaiņas, nodokļu un nodevu izmaiņas un citu valsts noteiktu maksājumu izmaiņas.

17. Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas, ražošanas izmaksās iekļauj visas izmaksas, kas saistītas ar koģenerācijas staciju ar uzstādīto elektrisko jaudu zem viena megavata un no kopējām ražošanas izmaksām izslēdz ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas, kas reizināti ar koeficientu, kas nav mazāks par 0,94.

18. Tarifa projektā neiekļauj no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, par attiecīgu summu samazinot kopkapitāla vērtību un pamatlīdzekļu nolietojumu.

19. Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības), pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, kas norādīta komersanta bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

20. Maksimāli pieļaujamo kopkapitāla rentabilitāti aprēķina saskaņā ar formulu:

, kur:

k – peļņas aprēķina koeficients, ko aprēķina saskaņā ar formulu: k = H /1200. Ja aprēķina rezultātā iegūtā k vērtība ir lielāka par 1, kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā jālieto k=1;

z – peļņas aprēķina koeficients, ko aprēķina saskaņā ar formulu: z = Qzud% /22. Ja aprēķina rezultātā iegūtā z vērtība ir mazāka par 1, kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā jālieto z=1;

A_R – uz siltumenerģijas ražošanu attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība;

A_PS – uz siltumenerģijas pārvadi un sadali attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība;

A_K – kopējā uz siltumenerģijas apgādi attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība, ko nosaka kā A_K = A_R + A_PS.

21. Ja komersanta veiktu optimizācijas pasākumu vai investīciju siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanai rezultātā ir panākts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu kopējo izmaksu samazinājums vairāk nekā par 2% salīdzinot ar kopējām izmaksām apstiprinātajā tarifā, komersants, iesniedzot jaunu tarifa projektu, var aprēķināt izmaksu samazinājuma ieguvuma komponenti. Tarifs, kura aprēķinā ir iekļauta izmaksu samazinājuma ieguvuma komponente, var tikt apstiprināts uz laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem no tarifa spēkā stāšanās brīža. Ja komersants trīs gadu laikā iesniedz jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, izmaksu samazinājuma ieguvuma komponentes piemērošanas laiku samazina tā, lai kopējais tās piemērošanas laiks nepārsniegtu 3 gadus.

22. Izmaksu samazinājuma ieguvuma komponenti aprēķina šādi:

viendaļīgā tarifa gadījumā: ISK=0,5 * (Iapst – I)/Qpiepr, [Ls/MWh];

divdaļīgā tarifa gadījumā: ISK=0,5 * (Iapst – I)/QJpiepr, [tūkst.Ls/MW],

kur: Iapst – kopējās izmaksas apstiprinātajā tarifā;

I – siltumenerģijas apgādes pakalpojumu kopējās izmaksas pēc optimizācijas pasākumu vai investīciju siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanai veikšanas;

Qpiepr – lietotājiem nodotais siltumenerģijas daudzums;

Qjpiepr – kopējā pieprasītā siltuma jauda.

23. Komersants tarifa projektā iekļauj ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) procentu maksājumus.

24. Komersants var iekļaut tarifa projektā ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) pamatsummas atmaksu, ja tarifa projektā netiek iekļauts par attiecīgo kredītu iegādātu pamatlīdzekļu nolietojums visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā, nodrošinot uzskaites sistēmā šādu pamatlīdzekļu atsevišķu uzskaiti.

25. Ja apstiprinātajā siltumenerģijas tarifā iekļauta kredīta pamatsummas atmaksa saskaņā ar 24.punktu, komersants ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksas iesniedz Regulatorā jaunu tarifa projektu, neiekļaujot tarifa projektā par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu nolietojumu.

26. Komersants tarifa projekta pārējās mainīgajās izmaksās vai pārējās izmaksās var iekļaut iepriekšējā perioda, kas nav ilgāks par vienu gadu, neparedzētās izmaksas vai ieņēmumus. Neparedzētās izmaksas vai ieņēmumus var veidot nodokļu un nodevu izmaiņas, kurināmā un pirktās siltumenerģijas izmaksu izmaiņas, izmaksu izmaiņas, kas radušās komersantam mainot dabasgāzes patēriņa grupu sakarā ar ražotās siltumenerģijas apjoma izmaiņām.

27. Siltumenerģijas tarifu, kurā iekļautas iepriekšējā perioda neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi, apstiprina vienam vai diviem gadiem, attiecīgi sadalot iepriekšējā perioda neparedzētās izmaksas vai ieņēmumus viena vai divu gadu periodam.

28. Ja par 10% mainās tarifa aprēķinam izmantotie prognozētie apjoma rādītāji vai par 5% mainās tarifa aprēķinā iekļautās prognozētās kopējās izmaksas, komersants iesniedz jaunu tarifa projektu, kas balstīts uz koriģētajiem siltumenerģijas apjomiem un izmaksām.

II. Tarifa projekta aprēķināšanas kārtība

29. Komersants siltumenerģijas bilanci un kurināmā patēriņu aprēķina saskaņā ar 1.tabulu "Siltumenerģijas daudzums un kurināmā patēriņš".

1.tabula

Siltumenerģijas daudzums un kurināmā patēriņš

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
29.1	Uzstādītā siltuma jauda	MW	QJuzst
29.2	Kopējā pieprasītā siltuma jauda	MW	QJpiepr
29.3	Lietotājiem nodotais siltumenerģijas daudzums	MWh	Qpiepr
29.4	Pārvades un sadales zudumi	MWh	Qzud
29.5	Iepirktā siltumenerģija	MWh	Qiep
29.6	Siltumtīklos nodotā siltumenerģija	MWh	Qneto = Qpiepr + Qzud
29.7	No katlu mājas nodotais siltumenerģijas daudzums	MWh	Qk.m.=Qneto - Qiep
29.8	Katlu mājas siltuma pašpatēriņš	MWh	Qpašp
29.9	Saražotais siltumenerģijas daudzums	MWh	Qbruto = Qk.m.+Qpašp
29.10	Pārvades un sadales zudumi	%	Qzud%=Qzud/Qneto x 100
29.11	Uzstādītās jaudas izmantošanas stundu skaits	stundas/gadā	H = Qbruto/QJuzst
29.12	Siltumenerģijas ražošanas lietderības koeficients	%	LK
29.13	Kurināmā patēriņš enerģijas vienībās	MWh	KP= Qbruto/LK
29.14	Izmantotā kurināmā zemākais sadegšanas siltums	MWh/nat.vien.	ZSS
29.15	Kurināmā patēriņš naturālās vienībās (tūkst.nm3, t,utt.)	nat.vien.	KPnv = KP/ZSS
29.16	Kurināmā cena naturālās vienībās	Ls/nat.vien.	CKnv
29.17	Kurināmā cena enerģijas vienībās	Ls/MWh	CK=CKnv/ZSS

30. Atsevišķu 1.tabulas rindu skaidrojumi:

30.1. tabulas rinda 29.2. – kopējo pieprasīto siltuma jaudu var aprēķināt, summējot siltumenerģijas lietotāju pieprasīto siltuma jaudu, vai pēc formulas:

 

kur Q_NOD1 un Q_NOD2 – divos iepriekšējos gados faktiski lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms, kas izteikts megavatstundās (MWh);

Q_NOD3 – kārtējā gada plānotais lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms, kas izteikts megavatstundās (MWh);

QJkor. – tādu lietotāju objektu maksimālā pieslēgtā siltumslodze, kuri plāno uzsākt siltumenerģijas lietošanu vai izmanto vai plāno izmantot citu siltumenerģijas apgādes veidu, vienlaikus saglabājot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

QJatsl. – tādu lietotāju objektu maksimālā pieslēgtā siltumslodze, kuri pārtraukuši siltumenerģijas lietošanu vai nav patērējuši siltumenerģiju triju gadu periodā.

30.2. tabulas rinda 29.3. – siltumenerģijas patēriņu nosaka, izmantojot faktiskos stacionāru siltuma skaitītāju mērījumu rādītājus siltuma avotā vai siltuma skaitītāju mērījumu rādītājus lietotāju siltumpunktos, ņemot vērā energoefektivitātes pārmaiņas un jaunus pieslēgumus centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

30.3. tabulas rinda 29.4. – prognozējamos siltuma zudumus nosaka, izmantojot faktiskos aprēķinus pēc siltuma skaitītāju mērījumu rādītājiem siltuma avota izvadā un ēku ievados un ņemot vērā energoefektivitātes pārmaiņas;

30.4. tabulas rinda 29.8. – siltumenerģijas daļa, ko patērē siltumenerģiju ražojošās un pārveidojošās iekārtas un palīgiekārtas;

30.5. tabulas rinda 29.7. – no katlumājas nodotās siltumenerģijas daudzumu nosaka uz siltumenerģijas ražotāja piederības robežas;

30.6. tabulas rinda 29.14. – norāda kurināmā zemāko sadegšanas siltumu, pie kura nosaka kurināmā pirkšanas līgumcenu.

31. Komersants tarifa projektu siltumenerģijas ražošanai aprēķina saskaņā ar 2.tabulu "Siltumenerģijas ražošanas tarifs", klāt pievienojot iekļauto izmaksu skaidrojumu un pamatojošos dokumentus.

2.tabula

Siltumenerģijas ražošanas tarifs

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
	Mainīgās izmaksas
31.1	Kurināmā izmaksas	tūkst.Ls	IK = (KP x CK)/1000
31.2	Dabas resursu nodoklis	tūkst.Ls	NDR
31.3	Emisijas kvotu izmaksas	tūkst.Ls	IKV = ckv x Ustrp
31.4	Elektroenerģijas izmaksas	tūkst.Ls	IEL1
31.5	Ūdens un ķimikāliju izmaksas	tūkst.Ls	IŪ
31.6	Iepirktās siltumenerģijas izmaksas, ja siltumenerģija tiek iepirkta pēc viendaļīga tarifa	tūkst.Ls	IIEP
31.7	Iepirktās siltumenerģijas enerģijas komponente, ja siltumenerģija tiek iepirkta pēc divdaļīga tarifa	tūkst.Ls	IIEPm
31.8	Pārējās mainīgās izmaksas	tūkst.Ls	PM1
31.9	Mainīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	IM1=IK+NDR+IKV+IEL1+IŪ+IIEP+ IIEPm +PM1
	Pastāvīgās izmaksas
31.10	Iepirktās siltumenerģijas jaudas komponente, ja siltumenerģija tiek iepirkta pēc divdaļīga tarifa	tūkst.Ls	IIEPp
31.11	Darba samaksa ar sociālo nodokli	tūkst.Ls	Idarbs1
31.12	Iekārtu remontu un uzturēšanas izmaksas	tūkst.Ls	Irem1
31.13	Pamatlīdzekļu nolietojums	tūkst.Ls	NOL1
31.14	Apdrošināšana	tūkst.Ls	Iapdr1
31.15	Procentu maksājumi	tūkst.Ls	Kproc1
31.16	Pārējās izmaksas	tūkst.Ls	Ipp1
31.17	Ražošanas pastāvīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	IRp=IIEPp+Idarbs1+Irem1+NOL1+Iapdr1+Kproc1+Ipp1
31.18	Uzņēmuma ienākuma nodoklis	tūkst.Ls	UIN1
31.19	Nekustamā īpašuma nodoklis	tūkst.Ls	NĪN1
	Pastāvīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	IP1 = IRp +UIN1+NĪN1
31.20	Neto peļņa	tūkst.Ls	NP1
31.21	Ražošanas izmaksas kopā	tūkst.Ls	IR=IM1 + IP1 + NP1
31.22	Ražošanas tarifs viendaļīga tarifa gadījumā	Ls/MWh	T1 =IR x 1000 / Qneto
31.23	Ražošanas tarifa siltumenerģijas komponente divdaļīga tarifa gadījumā	Ls/MWh	EKQ1 = IM1 x 1000 /Qneto
31.24	Ražošanas tarifa siltuma jaudas maksa divdaļīga tarifa gadījumā	tūkst.Ls/MW gadā	JKQ1 = (IP1 + NP1) / QJpiepr

32. Atsevišķu 2.tabulas rindu skaidrojumi:

32.1. tabulas rinda 31.2. – aprēķina saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" atbilstoši kurināmā patēriņam;

32.2. tabulas rinda 31.3. – aprēķina, emisijas kvotu iegādes cenu reizinot ar starpību starp piešķirto un nepieciešamo emisijas kvotu apjomu gadā. Ieņēmumus, ko komersants gūst no siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pārdošanas, izmanto, lai segtu izmaksas par siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšanu, rekonstruējot esošās iekārtas un iegādājoties jaunas iekārtas, vai lai paaugstinātu attiecīgās centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti. Šīs izmaksas neiekļauj tarifa projektā;

32.3. tabulas rinda 31.4. – ietver pirktās elektroenerģijas izmaksas siltumenerģijas ražošanas nodrošināšanai;

32.4. tabulas rinda 31.15. – iesniedz kredīta pamatsummas, kredīta procentu maksājumu grafiku un līgumu;

32.5. tabulas rinda 31.16. – parāda citas 2.tabulā neminētās izmaksas, tās raksturojot.

33. Komersants tarifa projektu siltumenerģijas pārvadei un sadalei aprēķina saskaņā ar 3.tabulu "Siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs".

3.tabula

Siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
	Mainīgās izmaksas
33.1	Siltumenerģijas pārvades un sadales zudumu izmaksas	tūkst.Ls	Izud = Qzud x T1/1000
33.2	Elektroenerģijas, ūdens, ķimikāliju izmaksas	tūkst.Ls	IEL2
33.3	Pārējās mainīgās izmaksas	tūkst.Ls	PM2
33.4	Mainīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	IM2=Izud+IEL2+PM2
	Pastāvīgās izmaksas
33.5	Darba samaksa ar sociālo nodokli	tūkst.Ls	Idarbs2
33.6	Iekārtu remontu un uzturēšanas izmaksas	tūkst.Ls	Irem2
33.7.	Pamatlīdzekļu nolietojums	tūkst.Ls	NOL2
33.8	Apdrošināšana	tūkst.Ls	Iapdr2
33.9	Procentu maksājumi	tūkst.Ls	Kproc2
33.10	Pārējās izmaksas	tūkst.Ls	Ipp2
33.11	Sadales pastāvīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	ISp=Idarbs2+Irem2+NOL2+Iapdr2+Kproc2+Ipp2
33.12	Uzņēmuma ienākuma nodoklis	tūkst.Ls	UIN2
33.13	Nekustamā īpašuma nodoklis	tūkst.Ls	NĪN2
33.14	Pastāvīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	IP2 = ISp +UIN2+NĪN2
33.15	Neto peļņa	tūkst.Ls	NP2
33.16	Pārvades un sadales izmaksas kopā	tūkst.Ls	IS=IM2 + IP2 +NP2
33.17	Pārvades un sadales tarifs viendaļīga tarifa gadījumā	Ls/MWh	T2 =IS x 1000 / Qpiepr
33.18	Pārvades un sadales tarifa siltumenerģijas komponente divdaļīga tarifa gadījumā	Ls/MWh	EKQ2 = IM2 x 1000 / Qpiepr
33.19	Pārvades un sadales tarifa siltuma jaudas maksa divdaļīga tarifa gadījumā	tūkst.Ls/MW gadā	JKQ2 = (IP2 + NP2) / QJpiepr

34. Komersants tarifa projektu siltumenerģijas tirdzniecībai aprēķina saskaņā ar 4.tabulu "Siltumenerģijas tirdzniecības tarifs".

4.tabula

Siltumenerģijas tirdzniecības tarifs

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
34.1	Mainīgās izmaksas	tūkst.Ls	IM3
	Pastāvīgās izmaksas
34.2	Darba samaksa ar sociālo nodokli	tūkst.Ls	Idarbs3
34.3	Iekārtu remontu un uzturēšanas izmaksas	tūkst.Ls	Irem3
34.4	Pamatlīdzekļu nolietojums	tūkst.Ls	NOL3
34.5	Apdrošināšana	tūkst.Ls	Iapdr3
34.6	Procentu maksājumi	tūkst.Ls	Kproc3
34.7	Pārējās izmaksas	tūkst.Ls	Ipp3
34.8	Tirdzniecības pastāvīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	ITp=Idarbs3+Irem3+NOL3+Iapdr3+Kproc3+Ipp3
34.9	Uzņēmuma ienākuma nodoklis	tūkst.Ls	UIN3
34.10	Nekustamā īpašuma nodoklis	tūkst.Ls	NĪN3
34.11	Pastāvīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	IP3= ITp + UIN3+NĪN3
34.12	Neto peļņa	tūkst.Ls	NP3
34.13	Tirdzniecības izmaksas kopā	tūkst.Ls	IT=IM3+IP3 + NP3
34.14	Tirdzniecības tarifs viendaļīga tarifa gadījumā	Ls/MWh	T3 =IT x 1000 / Qpiepr
34.15	Tirdzniecības tarifa siltumenerģijas komponente divdaļīga tarifa gadījumā	Ls/MWh	EKQ3 = IM3 x 1000 / Qpiepr
34.16	Tirdzniecības tarifa siltuma jaudas maksa divdaļīga tarifa gadījumā	tūkst.Ls/MW gadā	JKQ3 = (IP3 + NP3) / QJpiepr

35. Komersants peļņas vai zaudējumu aprēķinu siltumenerģijas ražošanai veic saskaņā ar 5.tabulu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas ražošana".

5.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas ražošana

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
35.1	Siltumenerģijas tarifs (viendaļīga tarifa gadījumā)	Ls/MWh	T1
35.2	Ienākumi par siltumenerģiju	tūkst.Ls	IEQ1=T1 x Qneto/1000
35.3	Ienākumi par siltumenerģiju kopā:	tūkst.Ls	IEQ1=IEEKQ1 + IEJKQ1
35.4	t.sk. no enerģijas komponentes	tūkst.Ls	IEEKQ1=EKQ1 x Qneto/1000
35.5	t.sk. no siltuma jaudas maksas	tūkst.Ls	IEJKQ1=JKQ1 x QJpiepr
35.6	Mainīgās izmaksas	tūkst.Ls	IM1
35.7	Ražošanas pastāvīgās izmaksas	tūkst.Ls	IRp
35.8	Peļņa pirms nodokļiem	tūkst.Ls	PPN1=IEQ1 -IM1-IRp
35.9	Uzņēmuma ienākuma nodoklis	tūkst.Ls	UIN1
35.10	Nekustamā īpašuma nodoklis	tūkst.Ls	NĪN1
35.11	Pārskata gada peļņa (neto peļņa)	tūkst.Ls	NP1=PPN1-(UIN1+NĪN1)
35.12	Peļņa pirms procentu un nodokļu samaksas	tūkst.Ls	PPPN1=PPN1+KPROC1
35.13	Gada vidējā kopkapitāla vērtība	tūkst.Ls	KK
35.14	Kopkapitāla rentabilitāte	%	KR1=PPPN1/KK x 100
35.15	Pastāvīgās izmaksas uz siltumenerģijas vienību	Ls/MWh	Ipv1 = (IP1 + NP1) x 1000/ Qneto

36. 5.tabulas rindā 35.1. norāda tarifa vērtību, kas nepārsniedz noteikto maksimālo rentabilitāti.

37. Komersants peļņas vai zaudējumu aprēķinu siltumenerģijas pārvadei un sadalei veic saskaņā ar 6.tabulu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas pārvade un sadale".

6.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas pārvade un sadale

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
37.1	Siltumenerģijas tarifs (viendaļīga tarifa gadījumā)	Ls/MWh	T2
37.2	Ienākumi par siltumenerģiju	tūkst.Ls	IEQ2=T2 x Qpiepr/1000
37.3	Ienākumi par siltumenerģiju kopā:	tūkst.Ls	IEQ2=IEEKQ2 + IEJKQ2
37.4	t.sk. no enerģijas komponentes	tūkst.Ls	IEEKQ2=EKQ2 x Qpiepr/1000
37.5	t.sk. no siltuma jaudas maksas	tūkst.Ls	IEJKQ2=JKQ2 x QJpiepr
37.6	Mainīgās izmaksas	tūkst.Ls	IM2
37.7	Pārvades un sadales pastāvīgās izmaksas	tūkst.Ls	ISp
37.8	Peļņa pirms nodokļiem	tūkst.Ls	PPN2=IEQ2-IM2-ISp
37.9	Uzņēmuma ienākuma nodoklis	tūkst.Ls	UIN2
37.10	Nekustamā īpašuma nodoklis	tūkst.Ls	NĪN2
37.11	Pārskata gada peļņa (neto peļņa)	tūkst.Ls	NP2=PPN2-(UIN2+NĪN2)
37.12	Peļņa pirms procentu un nodokļu samaksas	tūkst.Ls	PPPN2=PPN2+KPROC2
37.13	Gada vidējā kopkapitāla vērtība	tūkst.Ls	KK
37.14	Kopkapitāla rentabilitāte	%	KR2=PPPN2/KK x 100
37.15	Pastāvīgās izmaksas uz siltumenerģijas vienību	Ls/MWh	Ipv2 = (IP2 + NP2) x 1000/ Qpiepr

38. 6.tabulas rindā 37.1. norāda tarifa vērtību, kas nepārsniedz noteikto maksimālo rentabilitāti.

39. Komersants peļņas vai zaudējumu aprēķinu siltumenerģijas tirdzniecībai veic saskaņā ar 7.tabulu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas tirdzniecība".

7.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas tirdzniecība

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
39.1	Siltumenerģijas tarifs (viendaļīga tarifa gadījumā)	Ls/MWh	T3
39.2	Ienākumi par siltumenerģiju	tūkst.Ls	IEQ3=T3 x Qpiepr/1000
39.3	Ienākumi par siltumenerģiju kopā:	tūkst.Ls	IEQ3=IEEKQ3 + IEJKQ3
39.4	t.sk. no enerģijas komponentes	tūkst.Ls	IEEKQ3=EKQ3 x Qpiepr/1000
39.5	t.sk. no siltuma jaudas maksas	tūkst.Ls	IEJKQ3=JKQ3 x QJpiepr
39.6	Mainīgās izmaksas	tūkst.Ls	IM3
39.7	Tirdzniecības pastāvīgās izmaksas	tūkst.Ls	ITp
39.8	Peļņa pirms nodokļiem	tūkst.Ls	PPN3=IEQ3-IM3-ITp
39.9	Uzņēmuma ienākuma nodoklis	tūkst.Ls	UIN3
39.10	Nekustamā īpašuma nodoklis	tūkst.Ls	NĪN3
39.11	Pārskata gada peļņa (neto peļņa)	tūkst.Ls	NP3=PPN3-(UIN3+NĪN3)
39.12	Peļņa pirms procentu un nodokļu samaksas	tūkst.Ls	PPPN3=PPN3+KPROC3
39.13	Gada vidējā kopkapitāla vērtība	tūkst.Ls	KK
39.14	Kopkapitāla rentabilitāte	%	KR3=PPPN3/KK x 100
39.15	Pastāvīgās izmaksas uz siltumenerģijas vienību	Ls/MWh	Ipv3 = (IP3 + NP3) x 1000/ Qpiepr

40. 7.tabulas rindā 39.1. norāda tarifa vērtību, kas nepārsniedz noteikto maksimālo rentabilitāti.

41. Vertikāli integrēts komersants tarifa projektu visiem regulējamiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem kopā aprēķina saskaņā ar 8.tabulu "Siltumenerģijas gala tarifs".

8.tabula

Siltumenerģijas gala tarifs

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
41.1	Kopējās izmaksas	tūkst.Ls	I = IR + IS + IT - Izud
41.2	Gala tarifs viendaļīga tarifa gadījumā	Ls/MWh	T = T1 + T2 + T3
41.3	Siltumenerģijas gala tarifa siltumenerģijas komponente divdaļīga tarifa gadījumā	Ls/MWh	EKQ = IM x 1000 / Qpiepr
41.4	Siltumenerģijas gala tarifa siltuma jaudas maksa divdaļīga tarifa gadījumā	tūkst.Ls/MW gadā	JKQ = (IP + NP) / QJpiepr
41.5	Pastāvīgās izmaksas uz siltumenerģijas vienību	Ls/MWh	IPv = (IP + NP) x 1000/ Qpiepr

42. Vertikāli integrēts komersants kopējo darbības peļņas vai zaudējumu aprēķinu veic saskaņā ar 9.tabulu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins – kopējais aprēķins".

9.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – kopējais aprēķins

Nr.p.k.		Mērvienība	Apzīmējums, aprēķina izteiksme
42.1	Siltumenerģijas tarifs (viendaļīga tarifa gadījumā)	Ls/MWh	T
42.2	Ienākumi par siltumenerģiju	tūkst.Ls	IEQ=T x Qpiepr/1000
42.3	Ienākumi par siltumenerģiju kopā:	tūkst.Ls	IEQ=IEEKQ + IEJKQ
42.4	t.sk. no enerģijas komponentes	tūkst.Ls	IEEKQ=EKQ x Qpiepr/1000
42.5	t.sk. no siltuma jaudas maksas	tūkst.Ls	IEJKQ=JKQ x QJpiepr
42.6	Mainīgās izmaksas	tūkst.Ls	IM = IM1+IM2+IM3 - Izud
42.7	Pastāvīgās izmaksas	tūkst.Ls	IRSTp=IRp+Isp+ITp
42.8	Peļņa pirms nodokļiem	tūkst.Ls	PPN=IEQ - IM - IRSTp
42.9	Uzņēmuma ienākuma nodoklis	tūkst.Ls	UIN
42.10	Pārējie nodokļi (NĪN)	tūkst.Ls	NĪN
42.11	Pastāvīgās izmaksas kopā	tūkst.Ls	IP=IRSTp+UIN+NĪN
42.12	Pārskata gada peļņa (neto peļņa)	tūkst.Ls	NP=PPN-(UIN+NĪN)
42.13	Peļņa pirms procentu un nodokļu samaksas	tūkst.Ls	PPPN=PPN+KPROC
42.14	Gada vidējā kopkapitāla vērtība	tūkst.Ls	KK
42.15	Kopkapitāla rentabilitāte	%	KR=PPPN/KK x 100

43. 9.tabulas rindā 42.1. norāda tarifa vērtību, kas iegūta 41.2 rindā.

III. Noslēguma jautājumi

44. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

45. Siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projekts, kuru komersants iesniedzis Regulatorā līdz šīs metodikas spēkā stāšanās dienai, tiek izskatīts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.281 "Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja V.Andrējeva