Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Andrejs Judins. Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti

Efektīva sabiedrības un indivīda tiesību un interešu aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām. To īstenojot, valsts veido un attīsta kriminālo justīciju – to tiesību normu un valsts institūciju sistēmu, kuras virsuzdevums ir aizsargāt sabiedrību no noziedzīgiem tīkojumiem. Attīstoties kriminālā justīcija iegūst jaunus vaibstus – kritiski tiek analizētas un pārvērtētas vecās koncepcijas, tiek radīta jauna kriminālās justīcijas izpratne. Tomēr jaunas teorijas un pat pašas progresīvākās kriminālās justīcijas koncepcijas negarantē straujas izmaiņas krimināltiesību sistēmā un sabiedrības izpratnē par to, kādai jābūt reakcijai uz ļaunumu, ko rada noziedzīgs nodarījums. Rakstā ieskicēti mūsdienu kriminālās justīcijas vaibsti.

• Raitis Tiliks. Vispārīgs ieskats amatpersonas civiltiesiskajā atbildībā

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 71.panta pirmā daļa un 90.pants vispārīgi regulē amatpersonas civiltiesisko atbildību. Šo tiesību normu piemērošanas jautājumi ir aktuāli gadījumos, kad amatpersona ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai. Centieni pilnveidot valsts pārvaldi, paaugstinot tajā nodarbināto amatpersonu un darbinieku profesionalitāti, nozīmē arī atbildības kritēriju pārskatīšanu. Izšķiršanās noteiktās tiesiskās situācijās pret valsts pārvaldē nodarbināto piemērot civiltiesisko atbildību nav viegls solis. Informācijas iegūšana un apkopošana, tiesiski un faktiski svarīgu apstākļu noskaidrošana, zaudējumu aprēķināšana, vainas konstatēšana, risinājuma meklēšana un varbūtējs tiesvedības process šādas kategorijas lietās var būt sarežģīts un ilgstošs.

• Lauris Matisāns. Speciālo izmeklēšanas darbību institūtu rašanās

Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka speciālo izmeklēšanas darbību institūts Latvijā ieviests ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk tekstā – KPL) spēkā stāšanos, jo tā rašanās pirmsākumi meklējami labu laiku pirms 2005.gada 1.oktobra, tādēļ autoram šķita interesanti sīkāk izpētīt KPL 11.nodaļas rašanās vēsturi. Tās izstrādes gaitā juristu vidū pastāvēja diametrāli pretēji viedokļi par šādas nodaļas nepieciešamību – vieni uzskatīja, ka tā ir nepieciešama, lai sekmīgāk cīnītos ar noziedzību, citi – ka analoģiskas darbības (pasākumi) jau ir paredzētas Operatīvās darbības likuma normās, tāpēc to dublēšana nav lietderīga. Raksts tapis, balstoties uz publiski pieejamajiem dažādu autoru viedokļiem un Saeimas arhīva materiāliem.

“Jurista Vārda” redakcija