Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests: Par Īslandes vulkāna pelnu ietekmi uz cilvēku veselību
“Īslandes vulkānisko pelnu daļiņu koncentrācija, kas var sasniegt atmosfēras zemākos slāņus, ir minimāla, un, pat nokļūstot līdz zemei, šīs daļiņas nevar radīt konstatējamu kaitējumu iedzīvotāju veselībai,” atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics.
Vēršam iedzīvotāju uzmanību, ja šajās dienās pēc uzturēšanās ārā, izjūtat niezi un acu iekaisumu, iesnas, kakla sāpes, sausu klepu vai gaisā jūtat sēra, puvušu olu, skābu vai citu smaku, tas nevar būt saistāms ar vulkānisko pelnu mākoņa cieto daļiņu, kurām nav smakas, atrašanos daudzu kilometru augstumā, bet gan ar cilvēka atrašanās vietas tuvumā notiekošo saimniecisko darbību, atkritumu tvertnēm, kanalizāciju vai pērnā gada gružu dedzināšanu.
Iepriekšminētie simptomi sakarā ar pavasara iestāšanos spēcīgāk var izpausties iedzīvotājiem ar hroniskām elpošanas slimībām (hronisks bronhīts, emfizēma, astma), tādēļ slimniekiem būtu jāpārliecinās, ka mājās ir ārsta rekomendētie inhalatori un citi nepieciešamie medikamenti iespējama slimības saasinājuma novēršanai. Parādoties šiem simptomiem, NMP dienesta mediķi iesaka atgriezties iekštelpās. Šādam ārējo faktoru izraisītam veselības un pašsajūtas pasliktinājumam nevajadzētu būt ilglaicīgam.
M.Šics atkārtoti uzsver, ka attālums no Īslandes ir pārāk liels, lai vulkānisko pelnu cietās daļiņas mūsu reģionā pat teorētiski uz zemes nokļūtu tādā koncentrācijā, kas būtu lielāka un cilvēkam kaitīgāka nekā pa ielu garāmbraucošas automašīnas saceltie putekļi.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļa