Saeimas 2010. gada 15. aprīļa sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 15.aprīļa sēdi.

Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, 10.aprīlī pie Smoļenskas notika traģiska aviokatastrofa, kurā gāja bojā Polijas Republikas prezidents Lehs Kačiņskis un viņu pavadošā delegācija. Tās sastāvā bija arī daudzi mūsu kolēģi – Polijas Seima un Polijas Senāta deputāti. Es aicinu visus ar klusuma brīdi godināt bojāgājušo piemiņu.

(Klusuma brīdis.)

Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Valda Dombrovska vēstuli, kurā viņš lūdz atzīt par steidzamu un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt šodienas sēdes darba kārtību un sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” iekļaut lēmuma projektu “Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Arī Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ir saņemts desmit deputātu – Valera, Leiškalna, Urbanoviča, Orlova, Ribakova, Tutina, Vidavska, Brieža, Kučinska un Ārberga – iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt pieci deputāti – Muižniece, Kučinskis, Briedis, Ārbergs un Lagzdiņš – lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 38, atturas – 4. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts priekšlikums iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” deputātu Muižnieces, Kučinska, Brieža, Ārberga un Lagzdiņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 38, atturas – 7. Darba kārtība nav grozīta.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” likumprojektu “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ir saņemts arī desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šajā pašā sadaļā arī lēmuma projektu “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts arī desmit deputātu iesniegums – tie ir deputāti Golubovs, Urbanovičs, Ribakovs, Tutins, Rubiks, Orlovs, Fjodorovs, Vidavskis, Agešins un Holostovs – ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā”. Un viņi vēlas arī motivēt saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu šo savu vēlmi. Vārds deputātam... Ā, es atvainojos, tas bija pēc balsošanas... Šobrīd viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” runās deputāts Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums dīvainā kārtā sasaucas ar visu to uzkurināto ažiotāžu, kas patlaban ir jūtama Krievijā. Diemžēl tā vietā, lai vēsi un mierīgi skatītos uz to, kas ir noticis, un atzītu savus pastrādātos noziegumus, daudzas amatpersonas Krievijā visu vainu par Otro pasaules karu cenšas novelt uz citu valstu pārstāvju pleciem.

Nu, un tagad Latvijā atkal parādās kārtējā brīdī kaut kas tāds, kas sasaucas ar visu to Krievijas politiku. Šeit nav runa par kādu nopietnu attieksmi, šeit ir vistīrākais politikānisms, nekas cits vairāk. Un te ir dažas tādas interesantas vietas: “Šā likuma mērķis ir atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas [..] labā, kuri cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku...” Vai visi... Vai sarkanarmietim, kas piedalījās Otrajā pasaules karā un pēc tam palika Latvijā kā okupants un neaizgāja no Latvijas prom, ir nopelni Latvijas tautas labā? Tas ir viens no jautājumiem.

Līdzīgi jautājumi parādās arī citur. Kāpēc ir vajadzīgs šinī brīdī radīt šādu pilnīgi nevajadzīgu ažiotāžu? Pilnīgi nevajadzīgu! Tāpat jau tā vietā, lai atzītu karavīru padarīto, šodien runā nevis karavīri... tikpat kā neviens karavīrs nerunā par Otro pasaules karu, bet runā politikāņi diemžēl.

Nu, bez tam es gribu pievērst jūsu uzmanību 2.panta 4.punktam. Izlasiet, lūdzu! Tie ir tie, kas “glabāja cilvēkus, kurus Latvijā vajāja nacistiskās Vācijas okupācijas vara”. Tie var būt tikai kaprači, jo kaprači glabā cilvēkus. Es tomēr domāju, ka tik daudz, kā iemācīties pareizi sastādīt dokumentu, jau nu gan vajadzēja.

Tā ka, lūdzu, ja jūs, cienījamie iesniedzēji, rakstāt šāda veida dokumentus, tad saskaņojiet tos ar tiem, kuri latviešu valodu pārzina! Citādi kārtējo reizi iznāk diezgan nepatīkams pārpratums. Es nezinu, uz ko jūs šito esat visu vērsuši.

Līdz ar to mīļā miera labad neaiztiksim to, ko nevajag aiztikt, un necelsim kaut kur kaut kādos augstumos to, kas to nav pelnījis! Turklāt Otrais pasaules karš sākās krietni agrāk – 1939.gada 1.septembrī. Un kas tad notika? Tad notika tas, ko nevienam nepatīk atzīt: tad notika tas, ka Vācija iebruka Polijā no vienas puses, bet Padomju Savienība pēc divām nedēļām iebruka Polijā no otras puses. Un 1940.gadā notika tas, kas notika Katiņā. To jūs laikam esat aizmirsuši. Lūk!

Līdz ar to savā laikā bija tas 1939.gads, par ko es arī vairākkārt aizrādīju. Tagad tas ir pazudis, bet ir iznācis ļoti neveikls teksts. Tātad tie, kas cīnījās pirms 1941.gada 22.jūnija, tie nav nekas – gandrīz tā tas iznāk. Ir kārtējā vēlēšanās no vēstures izvilkt to, kas liekas visvairāk pieņemams.

Līdz ar to, cienītie kolēģi, es neredzu nekādu jēgu šādam izplūdušam dokumentam, un šodien, tādos apstākļos, kādos mēs patlaban atrodamies, kad par katru cenu ir vēlēšanās vēsturi parādīt tā, kā kādam tas ir izdevīgi, šādu dokumentu Saeimai nevajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš runās “par” darba kārtības izmaiņām.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par šā likumprojekta – “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” – būtību, bet runāšu par tā iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.

Kāpēc mēs lūdzam to iekļaut tieši šodienas sēdes darba kārtībā? Tāpēc, ka mūsu Valsts prezidents gatavojas braukt 9.maijā uz Maskavu un tur svinēt Uzvaras svētkus kopā ar to valstu pārstāvjiem, vadītājiem... ar tām valstīm, kuras bija antihitleriskajā koalīcijā, – ar ASV, Lielbritāniju, Franciju. Šo valstu vadītāji arī būs tur, Maskavā. Un, lai mūsu prezidentam būtu vieglāk tur stāvēt viņiem blakus, mums vajag atzīt, ka arī Latvija karoja pret Hitleru.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 1. Darba kārtība nav grozīta.

Bet iesniedzēji saskaņā ar Kārtības ruļļa 144.panta pirmo daļu lūdz vārdu, lai uzstātos par balsojuma motivāciju.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es balsoju “par” likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, tāpēc ka bija palikusi iespēja vēl līdz 9.maijam pieņemt likumu par to Latvijas varoņu statusu, kuri nodrošināja uzvaru pār nacismu.

Nevajadzētu domāt, ka visi pirmskara Latvijas pilsoņi karoja vienīgi “Waffen SS” leģionā. Sarkanās armijas 130.strēlnieku korpuss bija cilvēka cienīga alternatīva šim nacionālajam kaunam. Es uzskatu, ka Latvijai jau sen ir pienācis laiks pārstāt kultivēt savu īpaši sagrozīto un perverso vēstures variantu un ir jāpievienojas pārējai civilizētajai pasaulei. Likumprojekts paredz piešķirt lielākas tiesības pašvaldībām noteikt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Un tas ir pareizi. Tur, kur bija uzvarējuši veselie spēki, kuru apziņa nav noslogota ar vēstures variantu, kas mantots no doktora Gebelsa, tur pašvaldībām jādod tiesības pašām lemt par to, kas ir varoņi, bet kas – nacistiskie noziedznieki.

Būtu jāpiebilst, ka neatkarīgi no tā, kā Saeima nobalsos par šo likumprojektu nākamnedēļ, pašvaldībām vienmēr paliks izvēles brīvība. Un es aicinu savus bijušos kolēģus Nilu Ušakovu un Aleksandru Bartaševiču līdz 9.maijam piešķirt no Rīgas un Rēzeknes budžetiem finanšu līdzekļus organizācijām, kuras pārstāv antihitleriskās koalīcijas karavīrus un nacisma upurus. Lūdzu Nilu un Aleksandru ņemt vērā to, ka organizācijām, kuras pārstāv vēl nesakautos nacistus, jau ir piešķirti līdzekļi no valsts budžeta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi, pārejam pie sadaļas “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Tātad sākam skatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu ap­saimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš runās “par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pēc Vācijas Iekšlietu ministrijas datiem, tieši pirms 65 gadiem – 1945.gada 15.aprīlī – pārstāja funkcionēt divas lielas nacistiskās koncentrācijas nometnes – Flozenburgā un Zaksenhauzenē. Abās tajās vienlaicīgi ieslodzījumā atradās 300 tūkstoši ieslodzīto, 130 tūkstoši no viņiem tika iznīcināti. Protams, koncentrācijas nometnes nacisti slēdza ne jau pēc savas brīvas gribas, bet gan tādēļ, lai paspētu iznīcināt savu noziegumu pēdas pirms tam, kad nometņu teritorijā ienāks antihitleriskās koalīcijas karaspēks. Nedēļu vēlāk Flozenburgu ieņēma ASV 90.kājnieku divīzija, kuru komandēja ģenerālmajors Herberts Ernests, bet Zaksenhauzeni – 47.armija, kuru komandēja Sarkanās armijas ģenerālleitnants Perhorovičs. Pavisam 1945.gada aprīlī hitleriešiem nācās slēgt četrpadsmit lielas koncentrācijas nometnes, kurās atradās 1 200 000 cilvēku, no kuriem 530 tūkstoši bija iznīcināti. Šajās nometnēs atradās cilvēki no visām Eiropas valstīm, tajā skaitā toreizējie un potenciālie Latvijas iedzīvotāji. Visus viņus pirmie atjaunotās Latvijas Republikas likumi atzina par nacistiskā režīma represiju upuriem. Pēc tam, kad pēc visām balsošanām par neatkarību vajadzības pēc šiem cilvēkiem vairs nebija, Latvijas Republika atņēma daļai no viņiem politiskās tiesības, atņēma viņiem represētās personas apliecību un attiecīgos atvieglojumus. Tas notika tieši pirms 15 gadiem – 1995.gada 12.aprīlī – un kļuva par likumdevēju sava veida “dāvanu” (pēdiņās) nacisma upuriem par godu uzvaras pār fašismu 50. gadadienai. Ja todien Saeimas ložā būtu atradies Ādolfs Hitlers, viņš stāvot sajūsmā būtu aplaudējis.

PCTVL frakcija aicina Saeimas vairākumu atzīt vecās kļūdas – atcelt visus ierobežojumus nepilsoņiem un atgriezt represēto apliecības tiem, kuriem tās tika netaisnīgi atņemtas. PCTVL frakcija aicina atjaunot taisnīgumu arī attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kuri cieta no nacisma, un atzīt viņus par represētajiem neatkarīgi no tā, kad un uz kādu valsti nacisti viņus vardarbīgi izsūtīja no Latvijas.

PCTVL frakcija arī piedāvā atcelt to uzdevumu, kurš tika dots Ministru kabinetam un kuru tas nevar izpildīt 15 gadu laikā, – piedzīt no vienas no piecpadsmit valstīm, kas ir izveidojušās pēc PSRS sabrukuma, proti, no Krievijas, materiālo zaudējumu summu par tā saukto okupāciju.

Dāmas un kungi! Jūsu priekšā ir izvēle, kuru pusi atbalstīt. Ja jūs esat ģenerāļu Ernesta un Perhoroviča un viņu karavīru pusē, tad balsojiet “par” šā likumprojekta nodošanu komisijai, bet, ja jūs joprojām atbalstāt seno romiešu valdnieku principu – skaldi un valdi –, tad balsojiet “pret”.

Paldies par uzmanību un par neuzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja ir runa par to, kā pusē es esmu, tad es esmu pana Pilsudska pusē. Taču, ja runa ir par to, ka ir vēlēšanās aizmirst to, ka ir bijusi okupācija, tad tas ir ļoti nožēlojami. Un es domāju, ka šis balsojums parādīs, kurš atzīst, ka ir bijusi okupācija, un kurš uzskata, ka tādas nav bijis.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Ja Saeimai nav iebildumu, es gribu lūgt Saeimu noteikt, ka atbildīgā par šo likumprojektu ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un ka Sociālo un darba lietu komisija ir otra atbildīgā komisija, jo šis likumprojekts ir viens no sešiem, kas iet kopā ar paketi par mikrouzņēmumiem.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies.

Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un, protams, arī Sociālo un darba lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisija, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Minis­tru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Minis­tru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšsēža kungs, līdzīgi ir ar šo likumprojektu: es gribu aicināt arī šajā gadījumā noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā un Sociālo un darba lietu komisija ir otrā komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu priekšlikumu? Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par mikrouzņēmumu nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Urbanoviča, Muižnieces, Bērziņa un Dukšinska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš acīmredzot runās “par”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Tieši tā.

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāju galvenokārt tāpēc, ka ir ļoti žēl, ka šādu likumprojektu, kas neskar ne finanšu deficītu, ne arī apdraud mazākuma valdību, ne arī apdraud koalīcijas stabilitāti... Mēs nenodevām izskatīšanai šo pašu jautājumu, kas attiecas nevis uz amatpersonām, bet uz visiem Latvijas iedzīvotājiem... Jo būtība gan šim, gan arī nenodotajiem likuma grozījumiem ir tāda, ka deklarācijas iesniedzējs deklarācijā raksta tikai to informāciju, kura nav publiski pieejama. Tas nozīmē, ka gan algas, gan īpašumi, ja tie ir iekļaujami valsts reģistros, tie arī tur nokļūs, un cilvēkiem vienkārši tas aiztaupīs laiku, kā arī būs precizitāte, jo tad nebūtu arī kļūdu... Tā, piemēram, viens mūsu deputāts komatu bija aizmirsis... Tas bija interesanti.

Tāpēc ir ļoti žēl... es vēlreiz izsaku nožēlu par to, ka netika atbalstītas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet tajā pašā laikā es gribu aicināt visus: vienreiz vajadzētu ne tikai runāt par to, ka mums birokrātija ir jāsamazina, bet arī ķerties pie darbiem! Un parlaments ir tā vieta, kur būtu jāparāda priekšzīme.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Urbanoviča, Muižnieces, Bērziņa un Dukšinska iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Juris Dalbiņš bija lūdzis piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 31.martā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu viņam bija piešķīris. Šis ir tikai informatīvs ziņojums un nav balsojams.

Tāpat Saeimas Prezidijs tika piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada 31.martā arī deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei. Arī šis ir informatīvs ziņojums un nav balsojams.

Savukārt deputāts Raimonds Pauls lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šodien, 15.aprīlī. Šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raimondam Paulam šā gada 15.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Paulam piešķirts.

Un arī deputāte Anta Rugāte lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šodien, 15.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Antai Rugātei šā gada 15.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātei Rugātei piešķirts.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu, savā 29.marta sēdē izskatīja Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu apstiprināt brigādes ģenerāli Raimondu Graubi Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Komisija uzklausīja līdzšinējo Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Juri Maklakovu, kā arī šā amata pretendentu brigādes ģenerāli Raimondu Graubi, kurš iepazīstināja deputātus ar savu vīziju par Nacionālo bruņoto spēku attīstības galvenajiem virzieniem. Un tie ir: reorganizācijas turpināšana, plānošanas sistēmas pilnveidošana, dalības starptautiskajās operācijās turpināšana, personāla plānošanas un apmācības pilnveidošana. Protams, tika skarti arī citi jautājumi, uz kuriem deputāti saņēma pārliecinošas un precīzas atbildes.

Uzklausījusi līdzšinējo Nacionālo bruņoto spēku komandieri un šā amata pretendentu, kā arī izvērtējusi Valsts prezidenta ierosinājumu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu – aicināt Saeimu apstiprināt brigādes ģenerāli Raimondu Graubi Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Sākam debates.

Vārds aizsardzības ministram Imantam Lieģim.

I.V.Lieģis (aizsardzības ministrs).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien Saeima pieņems valsts aizsardzībai būtisku lēmumu – lēmumu par nākamo Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, par virsnieku, kuram turpmāk būs jāvada, jāattīsta un jāpilnveido Latvijas armija, lai Latvija joprojām būtu uzticama NATO dalībvalsts, kā arī Eiropas Savienības militāro spēju veidotāja. Kā ministrs es atbalstu Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzīto kandidatūru šim amatam – brigādes ģenerāli Raimondu Graubi. Raimonds Graube jau iepriekš ir veiksmīgi apliecinājis savas profesionālās spējas Latvijas armijas komandiera amatā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka arī šajā pārmaiņu laikā viņš ar visaugstāko atbildību spēs pildīt Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumus.

Būtiski, ka Raimonds Graube jau ir bijis Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieris laikā, kad Latvija saņēma nozīmīgu atzinību – uzaicinājumu iestāties NATO. Viņš savu pieredzi ir papildinājis, pildot militārā pārstāvja NATO un Eiropas Savienībā pienākumus. Viņš ir profesionāls virsnieks, kurš labi pārzina Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un aizsardzības nozarei aktuālus jautājumus. Izvērtējot NBS komandiera amata kandidātus, savu atbalstu Raimonda Graubes kandidatūrai vienbalsīgi ir paudusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kā arī Nacionālās drošības padome. Tas apliecina, ka viņš ir ieguvis uzticību gan nozares profesionāļu, gan dažādu politisko spēku pārstāvju vidū.

Godātie Saeimas deputāti! Aicinu jūs atbalstīt brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes kandidatūru nākamā NBS komandiera amatam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai Dalbiņa kungam vēl kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 6, atturas – 3. Lēmums “Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā” pieņemts. Apsveicam ģenerāli Graubi! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu virzīšanu apstiprināšanai par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja Maizīša kungu, bija iespēja uzdot jautājumus. Es ceru, ka Juridiskās komisijas locekļi saņēma izsmeļošas atbildes uz šiem jautājumiem. Sagatavoto lēmuma projektu par ģenerālprokurora apstiprināšanu, aizklāti balsojot, no 11 komisijas locekļiem atbalstīja astoņi.

Līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli balsojums par ģenerālprokurora apstiprināšanu ir aizklāts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī desmit deputātu – Bērziņa, Ārberga, Jaundžeikara, Dukšinska, Golubova, Dalbiņa, Rubika, Kučinska, Rugātes un Fjodorova – iesniegumu ar priekšlikumu – balsojumu par lēmuma projektu “Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru” izdarīt aizklāti ar vēlēšanu zīmēm.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis priekšlikums mums ir jāizvērtē balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – balsojumu par ģenerālprokurora apstiprināšanu veikt aizklāti ar vēlēšanu zīmēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 28, atturas – 4. Tātad balsojums tiks veikts ar vēlēšanu zīmēm.

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Balsošanas kārtība jums ir skaidra. Es tikai lūdzu balsu skaitītājus ierasties tūdaļ balsu skaitīšanas zālē, kur sāksim darbu.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Līdz ar to es savukārt lūdzu sekot līdzi zāles zvanam. Tad, kad balsu skaitītāji būs saskaitījuši balsis, ar zvanu visi tiks aicināti zālē.

Paldies.

Pārtraukums

P.Tabūns.

Kolēģi! Vai kāds, kurš vēlējies balsot, vēl nav nobalsojis, lūdzu?

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es atgādinu, ka mūsu izskatāmais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts “Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.28 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas ģenerālprokuroru 2010.gada 15.aprīlī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.25.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes.

Sabojātas un nomainītas nav.

Dzēstas atlikušās 26 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 94 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 92 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 2 vēlēšanu zīmes.

Tātad par kandidātu nodotās balsis:

par Jāni Maizīti – 45 balsis “par”,

47 balsis “pret”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Latvijas Republikas ģenerālprokurors nav ievēlēts.

Un paraksti.

Sēdes vadītājs.

Paldies par ziņojumu deputātam Tabūnam.

Līdz ar to šis jautājums vismaz šodien ir izskatīts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Bērziņš, Aizbalts, Mackevičs, Šlesere, Kastēns, Agešins, Tutins, Klementjevs, Feldmane un Baštiks ierosina kā nākamo darba kārtības punktu – tātad pirms tiesnešu apstiprināšanas – izskatīt lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”. Tātad mēs to varētu paspēt vēl pirms pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst.

Tātad ir saņemts lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”. Citi kandidāti nav izvirzīti.

Balsu skaitītāju vārdā atkal vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Balsošanas kārtība tāda pati, jo kandidāts ir viens. Lūdzu balsu skaitītājus ierasties uz darbu balsošanas zālē.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies.

Acīmredzot mēs Sēžu zālē tiksimies jau pēc pārtraukuma, tas ir pulksten 11.00.

Jā, paziņojums... Ja kādam tāds ir, tad runājiet droši!

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Tiem, kuri būs nobalsojuši, lūgums doties uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi. Tiklīdz nobalsojat, tūdaļ ejiet uz turieni...

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es atgādinu, ka mēs skatām lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”.

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu jūs ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.29 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedru 2010.gada 15.aprīlī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.26.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegta 91 vēlēšanu zīme.

Sabojātas un nomainītas – nav.

Dzēstas atlikušās 29 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme.

Par derīgām atzītas 88 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 3 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātu nodotās balsis:

par Karinu Pētersoni – 77 balsis “par”,

“pret” – 11 balsis. (Aplausi.)

Vēl man jāpasaka noslēdzošais vārds.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedri ievēlēta Karina Pētersone. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es apsveicu Karinu Pētersoni ar atkal­ievēlēšanu šajā atbildīgajā amatā un lūdzu ieņemt vietu Saeimas Prezidijā.

Savukārt mēs turpināsim izskatīt šodienas sēdei apstiprināto darba kārtību.

Bet, godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu ar lūgumu šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu (tātad pirms likumprojekta “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses”) iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu...? (No zāles: “Ir! Ir!”) Deputāti iebilst.

Tādā gadījumā mums ir jābalso par darba kārtības grozījumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem, kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaujot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 19, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais apstiprinātās darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Komisija izskatīja to savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstīja šādu lēmuma projektu. Tā lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Komisija savā sēdē izskatīja šo lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, to atbalstīja. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts

Lēmuma projekts “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pievērsīsimies dokumentam Nr.5778 – likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Šā likumprojekta mērķis ir trīskāršs.

Pirmais tā mērķis ir atlikt uz diviem mēnešiem datumu, no kura dabasgāzei tiek piemērots akcīzes nodoklis. Pašlaik... pašreizējā likumdošana paredz, ka tas būs 1.maijs, bet likumprojekts paredz, ka tas tiks atlikts uz 1.jūliju.

Otrais mērķis ir mainīt akcīzes nodokļa (tas ir, attiecībā uz dabasgāzi) aprēķināšanas kārtību un aprēķināt šo nodokli par galalietotājam, nevis vairumtirgotājam piegādāto gāzi.

Un trešais mērķis attiecas uz dīzeļdegvielu. Mērķis ir atvieglināt dzīvi zemniekiem, un tas nozīmē, ka turpmāk dīzeļdegvielu varēs pārdot gan no vairumtirdzniecības, gan no mazumtirdzniecības noliktavām bez pievienotā akcīzes nodokļa. Tas ir, zemniekiem nebūs jāprasa atmaksa.

Tie ir tie trīs mērķi, kas ir iekļauti likumprojektā.

Priekšsēdētāja kungs! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir likumprojektu izskatījusi, ir vismaz iepazinusies ar to un lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Paldies.

Kā es jau minēju, komisija ir ar likumprojektu iepazinusies un lūdz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rītdien, 16.aprīlī, pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana nākamajā kārtējā Saeimas sēdē – 22.aprīlī.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis pulksten 17.00, un izskatīšana Saeimas sēdē – 22.aprīlī.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekts “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses”. Pamatnolīgums ir jāratificē Latvijas Republikas Saeimā, lai arī Latvijas Republika kā Eiropas Savienības dalībvalsts nu tādā vienotā ietvarā sadarbotos ar Indonēzijas Republiku.

Pēc likumprojekta pirmā lasījuma, kurā Saeima likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi, mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, papildinājumu, tāpēc aicinu... Komisija tātad šo dokumentu ir akceptējusi skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Godājamie kolēģi! Aicinu arī jūs atbalstīt šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Vekseļu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.5745. Šis likumprojekts sagatavots jau trešajam lasījumam, bet es tomēr atļaušos mazu personisku piesitienu, pirms ziņoju par saņemtajiem priekšlikumiem.

Vekseļi ir lieta, kuri Latvijas vēsturē un droši vien arī šodien un nākotnē... Tie ir vērtspapīri, kuriem ģimeņu un uzņēmēju liktenī ir bijusi izšķiroša vai vismaz ļoti interesanta loma. Kad mēs skatījām šo likumprojektu, tad mēs kopā ar Gunti Bērziņu un citiem deputātiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā domājām, vai ir atrodams kāds šodien izrakstīts vekselis. Mums neizdevās šādu vekseli atrast, bet es esmu lūgusi Saeimas Dokumentu nodaļu izdalīt jums astoņu vekseļu kopijas, kurus es atradu sava vectēva rakstāmgaldā, un nu man šie vērtspapīri šeit ir priekšā. Viņš bija aptiekārs, izdevējs un dramaturgs, un šeit ir vekseļi, kas ir – es ceru, ka jūs tūlīt varēsiet ar tiem arī iepazīties – izrakstīti cara laikā, kas ir izrakstīti Latvijas brīvvalsts laikā dažādos periodos – 1921.gadā un pēc tam 1929.gadā. Un pavērojiet! Šie vērtspapīri sevī glabā arī daudzas liecības par mūsu vēstures realitāti, jo, piemēram, tie sākotnējie vekseļi ir dzēsti, bet tie pēdējie ir palikuši nedzēsti. Tāpēc man jāsaka, ka arī mūsu ģimenei ar vekseļiem bija saistītas gan pozitīvas, gan negatīvas atmiņas. Šos oriģinālus jūs varat apskatīt pie manis, ja jums ir interese, jo tiešām tie ir dažādi – ar dažādām banku un valodas īpatnībām.

Bet nu atgriezīsimies pie likumprojekta. Tātad uz trešo lasījumu komisija tika saņēmusi astoņus priekšlikumus. Tie vairāk ir redakcionāli, tehniski vai juridiska rakstura, tāpēc visi pārsvarā atbalstīti.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums – precizē parametrus vērtspapīram. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 5.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Komisija vienojās atbalstīt arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Un visnotaļ komisija ir atbalstījusi arī 8., pēdējo, priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojekta pieņemšanu. Šis ir pēdējais lasījums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vekseļu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Pētersone.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja trešajā lasījumā. Tā saņēma sešpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko sagatavojis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 3.priekšlikumu sagatavoja Juridiskais birojs. Un jāteic, ka komisija to atbalstīja. Un šim priekšlikumam, 3.priekšlikumam, priekšvēsture ir tāda: tika saņemta no Valsts prezidenta kancelejas pilnīga informācija, kuru ir saņēmis šobrīd arī ikviens no jums, godātie deputāti un cienījamās deputātes, un šī informācija nepārprotami apliecina to, ka otrajā lasījumā mēs kopīgi esam kļūdījušies, iebalsodami normu, kas ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības direktīvu, gan ar noslēgto vienošanos, gan arī ar publisko iepirkumu procedūru, kāda pastāv Latvijā. Līdz ar to gan Juridiskā biroja viedoklis, gan komisijas viedoklis ir atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam.

I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, lielai daļai no jums sirdī ir sajūta, ka priekšlikums it kā ir pareizs. Taču izrādās, ka juridiski īsti labi nav. Un man ir sajūta, ka mēs esam teicamnieki juridiskajā ekvilibristikā, Eiropas regulu ieviešanā esam pirmajā vietā. Mums pa spēkam ir gurķu līkuma, banānu resnuma regulas, gandrīz pieņēmām nodokli, ko tautā jau paspēja nodēvēt par govs pirdiena nodokli... Nu jauki gan! Tikai es gribu paprasīt: kāpēc tagad mēs esam bez biksēm? 20.gadsimta sākumā Čikāgā uzcēla milzīgas lopkautuves, un tajās radās problēma: negribēja tās gotiņas iet bez piespiešanas uz kaušanu. Un tika atrasts risinājums. Tas bija milzīgs bullis, kura vadībā gotiņas itin mierīgi gāja zem naža! Tā arī šodien... Ir sajūta, ka kāda cilvēku grupa, dažādu motīvu vadīta, ved Latvijas sabiedrību pretī iznīcībai. Bet parādās cilvēki, kas sāk pretoties un uzdot jautājumus: uz kurieni tagad mēs ejam? Kā tagad būs ar tiesībām tautai brīvi dzīvot savā dzimtenē, strādāt, laist pasaulē bērnus un būt laimīgai?

Sēdes vadītājs.

Es aicinu runāt par priekšlikumu.

I.Aleksandrovs.

Jā, tūlīt.

Vai tad tautai šīs savas tiesības būs jāņem ar spēku? Un kur tad liksim sarakstītās dokumentu kaudzes?

Juridiskās komisijas sēdes laikā labi koptas, situētas sievietes pārliecināja klausītājus, ka desmit gadu laikā Latvijā ražotie apbalvojumi ir bijuši tikai brāķis. Un, kā jau kārtīgi saimnieki, viņas šos brāķus ir glabājušas visus šos gadus. Tad iznāk, ka varbūt vairāk nekā tūkstoš apbalvotajiem Latvijā ražotos apbalvojumus jāapmaina pret Lietuvā ražotajiem?

Es savā naivumā biju gaidījis, ka Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji piedāvās kompromisa variantus – iespēju kaut kad tuvākajā nākotnē ražošanu pārcelt uz Latviju. Bet nē! Dzirdēju, ka viss svešais esot labāks un ka darbinieki par nodokļu maksātāju naudu regulāri dodas kontrolēt darba procesu Lietuvā. Nu nožēlojami! Iestāde, kurai vajadzētu visai tautai rādīt piemēru, kā stiprināt patriotismu un attīstīt ražošanu savā zemē, atklāti lobē svešzemniekus. Ja arī šodien šis jautājums netiks pozitīvi atrisināts, tik un tā tas kādreiz atkal tiks izvirzīts, jo runa jau nav par manu abstraktu vēlēšanos; tā ir dzīves nepieciešamība – attīstīt ražošanu savā valstī. Un šis it kā sīkais jautājums par apbalvojumiem ir tikai spilgts simbols tam, kas ir izdarīts ar mums un kas būtu jādara.

Piecdesmit gadus mēs dzīvojām, raugoties Austrumu virzienā, divdesmit gadus mēs dzīvojam, raugoties Rietumu virzienā. Bet es aicinu šodien paskatīties cits citam acīs. Jo mēs esam vienas mātes – savas Dzimtenes – bērni. Tātad mēs esam brāļi un māsas. Bet mēs vēl joprojām neesam ieskatījušies cits citam acīs un apzinājušies, ka esam pašpietiekama tauta, kura ir spējīga pati lemt par savas valsts attīstību. Mēs, godātie deputāti, neesam pieteikuši sevi kā parlaments, kurš ir gatavs vienoti (es pasvītroju – vienoti!) nostāties Latvijas nacionālo interešu pusē. Lai arī kāds būtu Valsts prezidenta viedoklis konkrētajā jautājumā un lai arī kāds lēmums tiktu pieņemts, balsojot par šo jautājumu, ir neapstrīdama patiesība, kas nosaka, ka tikai un vienīgi zemei, kura atbalsta un aizstāj svešo ar pašmāju ražošanu, ir ļauts saukties par valsti, kuru pasaulē atzīst un ciena. Un dziesma jau nav par krekliem, bet gan par sirdsapziņām...

Aicinu balsot “pret” Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs visi esat saņēmuši šo Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vēstuli. Juridiskajā komisijā mēs iepazināmies pat ar vēl sīkāku informāciju. Protams, man šeit ir grūti stāvēt jūsu priekšā, it īpaši pēc kolēģa tādas priekšvēlēšanu kampaņas runas, un šeit uzstāties ar juridiskiem argumentiem.

I.Čepāne.

Bet, godātie kolēģi, paskatieties otrajā lappusē! Jā, es zinu, ka šodien ir ļoti plaša darba kārtība, bet paskatieties, kas tur ir uzrakstīts! Proti, 2004.gada vasarā kanceleja ir veikusi iepirkumu saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, izmantojot noteiktu procedūru, un šeit tika organizēts pēc tam iepirkuma konkurss visu šo apbalvojumu izgatavošanai no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim. Tas tika izsludināts, Aleksandrova kungs, gan Iepirkumu uzraudzības biroja oficiālajā mājaslapā, gan Eiropas Savienības oficiālajā žurnālā, un tādējādi šeit nekādā ziņā netika ierobežota iespēja atklātā konkursā piedalīties arī mūsu bāleliņiem, proti, mūsu ražotājiem, gan no Latvijas, gan, protams, arī no ārvalstīm.

Un šeit es gribu teikt, ka šis līgums ir noslēgts. Es domāju, ka arī jums, pat ne juristam, būtu skaidri jāsaprot, ka šajā gadījumā mums, Latvijas valstij, protams, var draudēt sakarā ar jūsu piedāvāto redakciju materiālie zaudējumi. Mums būtu jāmaksā noteikta naudas summa par šā līguma laušanu. Ja jau jūs tā būtu gribējis, lai šajā gadījumā tiešām tas tiek ražots Latvijā, tad, iespējams, jums pārejas noteikumos vajadzēja paredzēt kaut kādu noteiktu laika periodu, piemēram, pēc 2011.gada, kad patiešām Latvijā šīs lietas tiktu ražotas.

Es varu teikt, Aleksandrova kungs, ka es patiešām esmu apbalvota ar šo ordeni un ka man šis ordenis ir svēts, bet Juridiskās komisijas sēdē mēs redzējām – un to varēja jebkurš deputāts paskatīties –, kādi izskatās šie Lietuvā ražotie ordeņi un kāda kvalitāte ir atsevišķiem šeit, Latvijā, ražotajiem ordeņiem. Diemžēl man jāsaka, ka Latvijā ražoto ordeņu kvalitātei šī salīdzināšana nenāca par labu.

Un vēl jūsu zināšanai. Šeit nav regula, šeit ir direktīva, un katrā ziņā, ja mēs kaut ko tādu uzsāksim, tad mums var nākties zaudēt arī vēl lielākas naudas summas, jo Eiropas Komisijai, kur, starp citu, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsoja arī jūs pārstāvošā partija, jūs nevarat izlikties par nezinīti. Jūs neesat deputāts ārpus frakcijas. Un proti, Eiropas Komisija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā, ja mēs būtu pārkāpuši šo direktīvu, kura nosaka, ka šeit nedrīkst notikt šāda veida diskriminācija. Tāda nu tā kārtība ir, un mums var iznākt daudz lielāki zaudējumi nekā jūsu iedomātie ieguvumi.

Es kolēģus aicinu pieiet šim jautājumam tiešām saprātīgi, nevis balstoties uz emocijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Jā, godātie kolēģi! Es gribu teikt milzīgus pateicības vārdus Čepānes kundzei, jo viņa paplašināja to argumentāciju un skaidrojumu, kāpēc tā tomēr ir bijusi kļūda – šis mūsu balsojums iepriekšējā lasījumā. Tāpēc komisijas vārdā aicinu balsot “par” un šo kļūdu izlabot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 24, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Paldies, kolēģi!

4.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5.priekšlikumu ir iesniedzis aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Kā es saprotu, tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

7.priekšlikumu ir iesniedzis ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

9.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un komisija... Tas bija 11.priekšlikums, es atvainojos...

Sēdes vadītājs.

Nē, 9.priekšlikums ir aizsardzības ministra priekšlikums, kas iekļauts 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Un deputātiem nav iebildumu.

Dz.Rasnačs.

Jā, tātad 9.priekšlikums atbalstīts 10.priekšlikumā.

11. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

12.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

14.priekšlikums nav balsojams, jo mēs nobalsojām par 3.priekšlikumu. Nav atbalstīts deputāta Igora Aleksandrova priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Jā, nav balsojams.

Dz.Rasnačs.

15.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Pirms runāju par 16.priekšlikumu, vēl papildus varu jūs informēt, ka, protams, visi pielikumi ir pieejami krāsainā formātā Saeimas datubāzē un, ja kādam vēl ir interese tos rūpīgi izpētīt, tad to var darīt arī pēc šīsdienas lēmuma.

16. – Juridiskās komisijas priekšlikums – nosaka, ka šis likums stājas spēkā līdz 20.gadskārtai, kopš Latvijas... kopš tika pieņemta deklarācija par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tātad likums stājas spēkā 2010.gada 1.maijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5763 – likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Pirms sākam skatīt tabulu, lūdzu jūs sameklēt... jums uz galda ir papildu informācija uz papildu lapām.

Uz trešo lasījumu saņemti četrdesmit četri priekšlikumi.

1. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

2. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

3.priekšlikums. Tieslietu ministra vārdā to iesniedzis labklājības ministrs Auguļa kungs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

4.priekšlikums. Tieslietu ministra vārdā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

No papildu informācijas lapām redzams, ka priekšlikums Nr.4A ir no atbildīgās komisijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

5.priekšlikums. Tieslietu ministra vārdā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

6.priekšlikums. Tieslietu ministra vārdā – labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

7.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – tieslietu minis­tra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 56, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

8.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – tieslietu minis­tra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

9.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

10.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – tieslietu minis­tra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

11.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – tieslietu minis­tra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts

M.Ārbergs.

12.priekšlikums. Tieslietu minis­tra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

14.priekšlikums. Tieslietu minis­tra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts daļēji un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

17.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs.

18.priekšlikums. Tieslietu minis­tra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

19.priekšlikums. Tieslietu minis­tra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

22.priekšlikums, par kuru papildinformācija 29.A lapā. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts daļēji un iekļauts 22.A priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

22.A – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

23.priekšlikums. Tieslietu minis­tra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

24.priekšlikums. Tieslietu minis­tra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

25.priekšlikums. Tieslietu minis­tra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

31.priekšlikums. Tieslietu minis­tra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

32.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32.A priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

32.A – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

33.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

35.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

36.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.36A.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

36.A priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

37.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

38.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

39.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

40.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

41. – 84.lappusē.

M.Ārbergs.

41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

43.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Un 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5772. Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums. Es jūs aicinu ielūkoties arī papildu informācijā, tāpēc ka likumprojektam ir apmainīta 45. un 71.lappuse.

1. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Kāpēc parādījās mans priekšlikums? Protams, otrajā lasījumā bija pieņemts priekšlikums, kurš daļēji atrisina situāciju. Valsts uzņēmumi atrodas tādā interesantā situācijā, ka tie var neteikt, kādas algas principā tie izmaksā, kādu politiku tie veic. Principā tā ir tāda ļoti noslēpumaina politika.

Tagad mēs saņēmām informāciju – diemžēl ne no valdības, ne no šiem valsts uzņēmumiem, bet diemžēl no hakeriem. Es uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama, jo valsts uzņēmumi pieder valstij, pieder Latvijas tautai. Un īpašniekam ir tiesības zināt, kādas algas maksā šajos valsts uzņēmumos! Protams, šādai pozīcijai varētu būt pretargumenti. Viens no pretargumentiem varētu būt tas, ka šie uzņēmumi darbojas tirgus apstākļos, un, ja par šīm algām varētu uzzināt konkurenti, tad tas principā varētu kaitēt šiem uzņēmumiem. Bet, godātie kolēģi, lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir monopolisti, viņi nekonkurē ne ar vienu!

Otrs aspekts. Daudzie menedžeri, kuri tagad redzēja hakera Neo publiskotos sarakstus, tagad pārvilināšot kādus speciālistus no valsts uzņēmumiem uz privāto sektoru, un tagad valsts uzņēmumi tādējādi zaudēšot vērtīgus speciālistus. Bet mani paziņas, kuri strādā privātajā sektorā un ir diezgan labi atalgotos amatos, tagad pēc šīs hakera Neo informācijas publiskošanas pateica: “Ko es daru privātajā sektorā? Labāk es iešu uz valsts uzņēmumiem un tur saņemšu divreiz lielāku algu!” Tātad nav nekādu bažu par to, ka labie speciālisti aizies no valsts uzņēmumiem... Nu diezin vai tas notiks.

Trešais aspekts. Tagad šie dati ir publiskoti. Nu nenotika nekāda zemestrīce, nenotiek nekas ārkārtējs! Tagad valsts uzņēmumi nezaudē savu konkurētspēju... sabiedrība tikai uzzināja, kādas algas ir šajā sektorā.

Tātad es gribu pievērst jūsu uzmanību tai redakcijai, kura tika pieņemta otrajā lasījumā. Daļēji šajā priekšlikumā ir piedāvāts, ka šo informāciju publiskos, bet ar izņēmumiem. Ja valsts saņēma Eiropas Savienības līdzekļus, valsts līdzekļus... tātad kapitālsabiedrība tika izveidota, lai piedalītos pašvaldības autonomo funkciju pildīšanai, un tā tālāk, bet, manuprāt, šie izņēmumi vispār nav vajadzīgi, jo... Nu, pieņemsim, darbojas “Latvijas valsts meži”. “Latvijas valsts mežiem” pieder gandrīz puse no Latvijas mežiem vispār, tātad šim uzņēmumam, šai kapitālsabiedrībai, tiek doti milzīgi resursi. Tā pārvalda valsts mežus, kas tātad ir Latvijas iedzīvotāju... tas ir Latvijas iedzīvotāju īpašums.

Vai “Latvenergo”, piemēram, HES kaskādes un citas ražotnes. Arī tās tika uzbūvētas par nodokļu maksātāju naudu, tāpēc īpašniekam ir tiesības zināt,
kādā veidā... kāda algas politika ir šajā uzņēmumā.

Līdz ar to mans piedāvājums ir atbalstīt šo manu priekšlikumu un paplašināt to uzņēmumu loku, kuri publisko savā mājaslapā darbinieku atalgojumu. Līdz ar to mēs piedāvājam padarīt šo algu politiku mūsu valstī un valsts kapitāluzņēmumos caurspīdīgāku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Es domāju, ka šis piedāvājums no Sokolovska kunga puses ir atbalstāms, jo patiesībā mēs esam kļuvuši par hakeru atbalstītājiem, nevis atklātības atbalstītājiem. Un, ja mēs vēlamies tiešām novērst muļķīgas debates sabiedrībā, skaudību vai vēl kādas citas aizdomas par to, kādas kuram ir algas, tad mums ir jārīkojas tāpat kā Ziemeļvalstīm, starp kurām arī mēs gribam būt, vismaz kādreiz, tāpēc vajadzētu vienkārši atļaut publicēt šos algu sarakstus tur, kur tas pienākas. Tas nenozīmē, ka mums ir jāspekulē, un tas nebūt nenozīmē, ka ar šīm izmaiņām es atbalstu kaut kādu nepareizu vai nesakarīgu algu samazinājumu cilvēkiem, kuri to ir nopelnījuši un kuriem vajag maksāt kārtīgas algas. Bet tajā pašā laikā es neredzu arī nekādu iemeslu, kāpēc vajadzētu slēpties aiz kaut kādiem aizkariem un neļaut sabiedrībai zināt, cik šie cilvēki nopelna. Vienkārši es tam neredzu nekādu jēgu!

Tā ka lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Kolēģi! Arī tas variants, ko jums vēlāk piedāvās 5.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, netika atbalstīts no Latvijas Darba devēju konfederācijas puses, taču šajās debatēs komisija nonāca pie slēdziena, ka Sokolovska kunga piedāvātais variants attiecas arī uz pašvaldību kapitālsabiedrībām, publiskajām privātajām kapitālsabiedrībām un valsts kapitālsabiedrībām, kuras nestrādā ar budžetu... ka tas uz šīm kapitālsabiedrībām nebūtu attiecināms. Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 38, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

2. – deputāta Pimenova priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais deputāt! Godātie deputāti! Mans priekšlikums ir līdzīgs tikko jums ziņotajam. Likumprojektā ir runa par kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij vai pašvaldībām, un mans priekšlikums vērsts uz to, lai informācija par šīm kapitālsabiedrībām, darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēra sadalījumu pa amatu grupām tiktu publiskota bez izņēmumiem, kas norādīti otrajā lasījumā pieņemtajos grozījumu projekta 2.panta 4.¹ daļas punktos.

Komisijas sēdes laikā lielo kapitālsabiedrību lobētāji klāstīja, ka tāda publiskošana pasliktināšot kapitālsabiedrību komercdarbības nosacījumus. Attiecībā uz to uzsvēru, ka, ja valsts vai pašvaldība deleģē privātpersonai savas funkcijas, tad tai tiek nodota valsts vai pašvaldības kompetence un arī ierobežojumi, kurus likumdevējs uzliek publiskajai varai.

Valsts pārvaldes iekārtas likums regulē publiskās personas darbību privāttiesību jomā. Proti, šā likuma 88.panta pirmā daļa nosaka, ka publiskā persona komercdarbību var veikt tikai konkrētos atsevišķos gadījumos. Tātad, pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijas, valsts pārvaldei ir jādarbojas publisko tiesību režīmā un tikai izņēmuma gadījumos var tikt pieļauts, ka valsts pārvaldei ir tiesības pāriet privāttiesību jomā un tiesiskajā apritē piedalīties tāpat kā privātpersonai.

Un te es citēšu Egilu Levitu. Savā 2002.gada rakstā “Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija” (šo rakstu juristi zina) viņš atzīmēja, ka, ja valsts pārvalde darbojas privāttiesību laukā, tā tomēr “nedrīkst “atkratīties” no visiem publisko tiesību ierobežojumiem un darboties tikpat brīvi kā privātpersona, jo ir jābūt nodrošinājumam pret risku, ka valsts, atbrīvojoties no publisko tiesību ierobežojumiem, neizies ārpus demokrātiskās kontroles un neizmantos savu faktisko varas pārsvaru par ļaunu indivīdam”. Citāta beigas.

Tātad publicitāte – bez izņēmumiem – ir galu galā vienīgais līdzeklis, ar kuru var nodrošināt šo demokrātisko kontroli. Kapitālsabiedrības – es vairākkārt esmu to uzsvēris no šīs tribīnes! – galu galā ir mūsu, tātad valsts, varas turpinājums, jo tieši kapitālsabiedrību amatpersonas pilda to politiku, ko tām uzdod tās politiskās partijas, kuras tām deleģē varu. Un līdz ar to kontrolēt šos ienākumus nozīmē zināmā mērā kontrolēt arī politiskās iekārtas pamatnes mūsu valstī. Līdz ar to es uzskatu, ka publiskošana šajā jomā ir nodrošināma bez izņēmumiem.

Lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš . Cienījamie kolēģi! Es gribu piebilst, ka Pimenova kunga priekšlikums ir stipri līdzīgs iepriekš noraidītajam Sokolovska kunga priekšlikumam. Viņš attiecina uz to pašu, tikai izņemot kredītiestādes. Un komisija – varu tikai atkārtoties – uzskatīja, ka uz tām kapitālsabiedrībām, kas netērē valsts budžetu, bet pelna pašas, nebūtu attiecināmi šie nosacījumi.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 41, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

3. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tātad, kā jūs redzat, salīdzinot ar iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju, komisija ir daļēji atbalstījusi mūsu priekšlikumu, kurā mēs paredzam, ka informācijai par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atlīdzību, ja tās saņem valsts budžeta līdzekļus (vienā vai otrā formā, es domāju, un šeit tālāk ir arī atšifrēts) vai samaksu par sniegto pakalpojumu valsts deleģēto funkciju veikšanai vai valsts pasūtījuma īstenošanai, vai kompensāciju par zaudējumiem, sniedzot universālo pakalpojumu, – ka tādā gadījumā šai informācijai ir jābūt publiskai.

Es gribu, lai Spurdziņa kungs man atbild uz vienu jautājumu: kādēļ jūs tālāk liekat šo te palīgteikumu vai divdabja teicienu “izņemot Eiropas Savienības politiku, instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību”? Es paskatījos normatīvo regulējumu, proti, to, kas nosaka Eiropas Savienības fondu izlietošanas pienākumu, un tie ir 2007.gada 10.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.484 “Kārtība, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un kohēzijas fondu projektiem”. Patiešām, tie nosaka šo kārtību, kādā finansējuma saņēmēji publisko informāciju par šiem projektiem. Nevienā šo Minis­tru kabineta noteikumu punktā – ne tiešā, ne netiešā veidā – nav teikts: ja gadījumā valsts kapitālsabiedrība vai pašvaldību kapitālsabiedrība saņem šo finansējumu... ka tā būtu kaut kādā mērā ierobežotas pieejamības informācija.

Tagad pēc komisijas priekšlikuma iznāk tā: ja tagad kāda kapitālsabiedrība kaut nelielu finansējumu ir paņēmusi, varbūt tā ir pat labāka, kvalitatīvāka savā darbā... ir vinnējusi konkursā Eiropas Savienības līdzekļus – un tādu ir ļoti daudz! –, tad tādā gadījumā tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Es esmu paskatījusies arī speciālajā literatūrā. Zinātnieki ir pētījuši šīs te lietas, un konkrēti 2005.gadā to ir darījis arī viens mūsu Latvijas docents – Valērijs Zemļanovs savā darbā “Komercnoslēpums un uzņēmējdarbības drošība”. Viņš ļoti detalizēti ir izpētījis šo lietu. Un katrā ziņā viņš saka (es citēju): “Komercnoslēpums nedrīkst būt dibināšanas dokumenti un statūti, dokumenti, kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību, ziņas par noteiktajiem finansiālās un saimnieciskās darbības pārskatiem, dokumenti par maksātnespēju, ziņas par strādājošo skaitu un sastāvu, viņu darba algu un darba apstākļiem, kā arī par brīvu darba vietu esamību, dokumenti par nodokļu un obligāto maksājumu kārtošanu.”

Mēs vispār daudzos gadījumos aizraujamies ar šo ierobežotās pieejamības informāciju. Un es izdarīju eksperimentu šo likumu pieņemšanas gaitā. Es piecām kapitālsabiedrībām, tostarp valsts kapitālsabiedrībām un pašvaldību kapitālsabiedrību vadībām, uzrakstīju vēstules. Sākumā mēģināju noskaidrot, vai šīs kapitālsabiedrības ir ziedojušas un kāds ir kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojums pēc pagājušā gada martā veiktajiem grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Dažu kapitālsabiedrību vadība man atbildēja, jo tur jau nekas nav slēpjams, tur ir noteikts koeficients, bet dažas... piemēram, viena man šeit atbild – it kā es nezinātu! –, ka šis atalgojums ir jānosaka saskaņā ar likumu un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Faktiski viņi uz šo jautājumu absolūti neatbild.

Un tādā gadījumā, ja viņi šeit pat deputātam neuzskata par vajadzīgu atbildēt un sniegt konkrētu informāciju, tad es, manuprāt, nevaru atbalstīt šādu komisijas priekšlikumu. Un es vēlreiz lūdzu: Spurdziņa kungs, lūdzu, paskaidrojiet, neatsaucoties uz Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai gan man nav skaidrs, kādēļ viņi, šī nevalstiskā organizācija, ir ieinteresēta slēpt šo atalgojumu, ja kapitālsabiedrība saņem līdzekļus no šiem Eiropas Savienības fondiem. Un neatsaucieties varbūt arī uz “Providus”. Es biju pārsteigta, ka šī te “Providus” vēstule... Manuprāt, šis pētījums ir pretrunā ar atklātības principu.

Mēs vienkārši pēdējā laikā ļoti daudz šādu informāciju padarām par ierobežotas pieejamības informāciju un par komercnoslēpumu. Paskatieties, kā mūsu atalgojums tiek vazāts pa visām avīzēm, pa visām televīzijām! Visur! Kādēļ, piemēram, lai šie cilvēki nevarētu lepoties? Un šeit es pilnīgi piekrītu kolēģiem Pimenova kungam un Sokolovska kungam, ka šajā gadījumā tas, manuprāt, nav nekāds īpašs noslēpums, jo tās galu galā ir valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības. Tas tomēr sabiedrībai, ja tas ir nepieciešams, būtu jāzina, nevis jāgaida kaut kādi Neo vai Meo, kas visu to lietu darīs mums publiski zināmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī vēlos vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka priekšlikumā iekļautā norma – izslēgt no publicēšanas amatpersonu atlīdzību, kuru finansē Eiropas Savienības politikas instrumenti, – ir kļūdaina. Eiropas Savienība neregulē šo jautājumu. Mēs esam pārliecinājušies par to. Mēs esam konsultējušies ar Eiropas Komisiju, kura tiešām paskaidroja, ka tās politika ir maksimāla atklātība par visu to, kā tiek izmantoti Eiropas Savienības finanšu instrumenti un līdzekļi.

Tātad tas tiešām ir kļūdaini. Es nezinu, no kurienes ir radusies šī norma. Man ir tādas aizdomas, ka tas ir kaut kāds ierēdniecības izgudrojums, jo atklātība – tas ir Eiropas Savienības pamatprincips.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Atbildot uz kolēģu jautājumiem, jāteic, ka nebija komisijai tāds mērķis – kaut ko noslēpt vai kaut ko ierobežot saistībā ar šo informāciju. Vienīgi jāsaprot, ka mēs to attiecinām uz visām kapitālsabiedrībām, ne tikai valsts un pašvaldību. Un mūsu komisijai bija tāda informācija, ka attiecībā uz Komerclikumu tiek regulēts citādākā veidā un ka informācija ir pieejama citādā apjomā, citādā veidā, nevis caur šo likumu, ko mēs šobrīd skatām. Līdz ar to mēs veicām šādus grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, debates ir beigušās, Čepānes kundze!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 44, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

4. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst... (No zāles: “Balsot!”) Jūs prasāt balsojumu? (No zāles dep. I.Čepāne: “Jā, mēs balsojumu prasām!”) Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 44, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

7. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

9. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī iekšlietu ministres iesniegtais 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

11. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Daļēji atbalstīts finanšu ministra Repšes kunga iesniegtais 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

14. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

15. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī tas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

16. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

17. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

20. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

21. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Savukārt atbalstīts 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

23. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un tagad es jūs, kolēģi, aicinu ielūkoties papildu dokumentā, tātad šajās papildu lapās.

24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 24.A priekšlikums, ko iesniedza finanšu ministrs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Nākamais ir 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Vēlreiz aicinu ielūkoties papildlapās. 30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Aicinu akceptēt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, kurš ir nākamais šodienai apstiprinātajā sēdes darba kārtībā, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, jo ir saņemts desmit deputātu iesniegums. To ir iesnieguši deputāti Bērziņš (LPP/LC), Dukšinskis, Šlesere, Zaķis, Valers, Slakteris, Eglītis, Klaužs, Zommere un Tabūns. Viņi ierosina pēc nākamā darba kārtības punkta, tātad pēc likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, uzklausīt tiesībsarga ziņojumu, kas ir paredzēts šodienas sēdes darba kārtības beigās. Ir jautājums: vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nē! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” izmaiņām darba kārtībā. Vai kāds vēlas pamatot šo izvēli?

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Es gan biju cerējis, ka kāds no iesniedzējiem pamatos šo savu iesniegumu, jo Apsīša kungs no deviņiem rītā sēž zālē... Mēs zinām, cik garš būs Elektronisko mediju likuma izskatīšanas process, tāpēc es aicinu pirmām kārtām respektēt ne tikai savu, bet arī tiesībsarga darbalaiku. Es neuzskatu, ka vislietderīgākais ir šo laiku pavadīt, sēžot un vienkārši gaidot savu uzstāšanās kārtu Saeimas Sēžu zālē. Un es aicinu arī vienkārši izturēties ar cieņu pret Apsīša kungu kā pret cilvēku, kurš ir viens no tiem cilvēkiem, pateicoties kuriem, mēs 4.maijā varēsim atzīmēt mūsu valsts neatkarības atjaunošanas divdesmito gadu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par” izmaiņām darba kārtībā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim, lai grozītu 15.aprīļa sēdes darba kārtību un kā nākamo darba kārtības jautājumu pēc likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” uzklausītu tiesībsarga ziņojumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saei­-mas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Likumprojektam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Tie izskatīti komisijas sēdē 24.martā.

1. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Un 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Un tagad, godātie kolēģi, nākamais darba kārtības punkts – “Tiesībsarga ziņojums par 2009.gadu”.

Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Romānam Apsītim.

R.Apsītis (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Labdien! Vispirms es gribu izteikt lielu pateicību jums, godātie deputāti, par to, ka tikāt tādu nelielu grozījumu izdarījuši jūsu darba kārtībā.

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tiesībsarga likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu.

R.Apsītis.

Šādu ziņojumu par 2009.gadu esam nosūtījuši gan Saeimai, gan Valsts prezidentam 31.martā, un ceru, ka deputāti to ir saņēmuši. Savukārt saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.¹ panta trešo daļu man, tiesībsargam, ir jāsniedz par šo dokumentu ziņojums, tāpēc lūdzu uzklausīt manu nelielo ziņojumu. Ceru, ka ar pilnu ziņojuma tekstu jūs esat iepazinušies.

Tiesībsarga biroja darbības trešais gads ir bijis smagu pārbaudījumu gads. Ekonomiskās krīzes un iekšējo konfliktu dēļ nenoliedzami cieta biroja reputācija.

2009.gada rudenī valsts budžeta izdevumu samazinājuma kontekstā politiķi pat aizsāka diskusiju par Tiesībsarga biroja likvidāciju. Nenoliedzami, Tiesībsarga biroja darbu 2009.gadā būtiski ietekmēja finansējuma samazinājums. Izprotot solidāro valsts finansējuma samazinājumu visām valsts iestādēm un apzinoties savus pienākumus un atbildību valsts un sabiedrības priekšā, tiesībsargs samazinātā budžeta apstākļos turpināja pildīt visas likumā noteiktās funkcijas pilnā apmērā. Lai arī likumā ir noteiktas piecas atsevišķas funkcijas, tās ir savstarpēji saistītas, nedalāmas, un to kopīgais mērķis ir cilvēktiesību aizsardzības veicināšana un labas pārvaldības principa sekmēšana. Līdz ar to netika pat apsvērta iespēja attiekties no kādas likumā noteiktās funkcijas izpildes.

2009.gadā birojā tika saņemti 1986 rakstveida iesniegumi. Par 588 no tiem ierosinātas pārbaudes lietas, 21 pārbaudes lietu esmu ierosinājis pēc savas iniciatīvas, tāpat sniegtas 1617 mutvārdu konsultācijas par dažādiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem. Tas liecina, ka 2009.gadā saņemto iesniegumu skaitam nav tendence pieaugt, taču minēto jautājumu aktualitāte valstī ir nemainīgi augsta.

Analizējot iesniegumu saturu, redzams, ka visvairāk bijis iesniegumu par tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā arī tādu iesniegumu, kuros personas lūdz sniegt informāciju par savām tiesībām un konkrētajā tiesiskajā situācijā lūdz arī padomu, kā efektīvāk rīkoties.

2009.gadā par tiesībām uz taisnīgu tiesu ir saņemti 257 rakstveida iesniegumi, no tiem 76 gadījumos ierosinātas pārbaudes lietas. Papildus sniegtas arī 480 mutvārdu konsultācijas saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Visvairāk sūdzību ir par lietas iztiesāšanas saprātīga termiņa neievērošanu. Sūdzas par ilgajiem nogaides periodiem krimināllietu iztiesāšanā apelācijas kārtībā, tāpat vairāki iesniegumi saņemti par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 2009.gadā izdarītajiem grozījumiem, kas atsevišķās lietu kategorijās vairs neparedz lietas pārsūdzības iespēju kasācijas kārtībā. Ierosinātās pārbaudes lietas ietvaros tika izpētīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostāja šajā jautājumā. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā nav tieši norādītas tiesības pat uz apelācijas pieejamību, un vienīgais precīzi formulētais nosacījums par apelāciju ietverts konvencijas 7.protokola 2.pantā, kas garantē minētās tiesības tikai kriminālās tiesvedības gadījumos.

Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka konvencijas 6.pants neuzliek valstīm par pienākumu visos gadījumos ieviest apelācijas tiesu sistēmu un ka valsts pati var noteikt pārsūdzības principa apjomu saskaņā ar savu tiesību sistēmu. Ieviešot apelācijas tiesu sistēmu, valsts savā likumā var noteikt lietu kategorijas, kurām pārsūdzība apelācijas instancē nav paredzēta.

Līdzīgs princips ir attiecināms arī uz lietas izskatīšanu kasācijas instancē.

Tiesībsarga birojā 2009.gadā ir vērsušās vairākas personas ar lūgumu paskaidrot, vai darba devējs, kaimiņi vai tuvinieki bez personas piekrišanas un brīdināšanas drīkst uzstādīt videonovērošanas kameras darba vietās, ēku kāpņu telpās vai dzīvokļos, kuros minētās personas dzīvo. Šādas situācijas ir saistītas ar tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu. Videonovērošanas kameru uzstādīšana darba vietās, piemēram, darbinieku koplietošanas telpās, kur darbinieki pārģērbjas, vai veikalos pielaikošanas kabīnēs, lai nepieļautu zādzības, ir vērtējama kā nesamērīga iejaukšanās personas privātajā dzīvē.

Joprojām aktuāls ir jautājums par masu mediju izpratni par personas privātās dzīves neaizskaramību un robežām, kad un kādā mērā ir pieļaujama personas attēla vai personas datu izmantošana televīzijas raidījumos un publikācijās presē. Personas lielākoties sūdzas par dažādiem televīzijas raidījumiem, kuros viņas tiek parādītas bez piekrišanas, un laikrakstos publicētajiem rakstiem, jo uzskata, ka tādā veidā tiek pārkāptas viņu tiesības uz privāto dzīvi.

Šādās situācijās bieži vien saduras tiesības uz vārda brīvību un personas tiesības uz privāto dzīvi, un, ņemot vērā to, ka situācijas ir visdažādākās, nevar skaidri pateikt, ka visos gadījumos var konstatēt personas tiesību pārkāpumu. Nereti personām tiek ieteikts izmantot iespēju civiltiesiskā kārtā celt tiesā prasību par goda un cieņas aizskārumu.

2009.gadā ir aktualizējies jautājums par personas sensitīvo datu aizsardzību kriminālprocesa ietvaros.

Vienlīdz aktuāli jautājumi pārskata periodā ir bijuši labas pārvaldības ievērošana valsts pārvaldē un tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Iespēja vērsties pie tiesībsarga ar jautājumiem par labas pārvaldības ievērošanu valsts pārvaldē sniedz personām dažāda veida ieguvumus. No vienas puses, tie ir gadījumi, kad juridiski iestāde visu izdarījusi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procedūrai, tomēr problēma ir kādā sīkākā jautājuma niansē vai iestādes attieksmē. Šādu jautājumu risināšanu, ja iestāde pati savu darbību neuzlabo, personai var atteikt gan augstāka iestāde, gan tiesa, jo netiek konstatēti pārkāpumi. Šādos gadījumos personām lieti noder mūsu darbinieku kompetence, labas pārvaldības principu ievērošanas valsts pārvaldē veicināšana. No otras puses, skatot jautājumus par labas pārvaldības principa ievērošanu, ir iespēja panākt izlīgumu starp strīda pusēm. Līdz ar to tiek atvieglotas Latvijas Republikas tiesas, īpaši jau administratīvās tiesas, no iespējamajiem personu pieteikumiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā administratīvo tiesu noslogotību un ilgo lietu izskatīšanas laiku. Rodas iespēja atrisināt jautājumu pirms tiesas ar tiesībsarga starpniecību, kas ir izdevīgi gan personai, gan arī pašām tiesām.

Pagājušajā gadā tiesībsargs izskatīja samērā daudz gan fizisko, gan juridisko personu iesniegumu par dažāda veida nodokļu noteikšanu, to aprēķināšanu un piedzīšanas procedūru. Problēmas iesniedzējiem radušās galvenokārt normatīvo aktu neizpratnes dēļ.

2009.gadā tika saņemti vairāki rakstveida iesniegumi un uzklausītas vairākas mutvārdu sūdzības saistībā ar personas dzīvesvietas deklarēšanu. Atsevišķos gadījumos tika ierosinātas pārbaudes lietas, kuru gaitā sākotnējās bažas par problēmām Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normās nemaz neapstiprinājās. Problēmas katrā atsevišķā gadījumā tika konstatētas iestāžu izpratnē par minētā likuma piemērošanu, bet tādēļ jau nav nepieciešams grozīt uzreiz likumu.

2009.gadā tiesībsargs saņēma 50 iesniegumus par necilvēcīgiem un pazemojošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās. Lielākajā daļā iesniegumu norādīts uz nepietiekamu dabisko apgaismojumu, ventilācijas trūkumu un pārapdzīvotību kamerās. Lai pārbaudītu iesniegumos sniegto informāciju, Tiesībsarga biroja darbinieki 2009.gadā devās vairākās vizītēs uz ieslodzījuma vietām. Tika apmeklēts Jelgavas cietums, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, Brasas cietums, Šķirotavas cietums, Liepājas cietums, Latvijas Cietumu slimnīca, kā arī tika veiktas vairākas vizītes uz Rīgas Centrālcietumu.

2009.gadā tiesībsargs ierosināja 13 pārbaudes lietas par policijas darbinieku necienīgu un pazemojošu izturēšanos, kā arī fiziska spēka, tātad arī speclīdzekļu, pielietošanu. Visbiežāk šādi gadījumi ir saistīti ar ieslodzīto personu konvojēšanu, kā arī kriminālprocesuālu darbību veikšanu, piemēram, aizturēšanu vai kratīšanu.

2009.gadā līdzīgi kā iepriekšējos pārskata periodos lielākā daļa iesniegumu tiesību uz sociālo nodrošinājumu jomā Tiesībsarga birojā saņemti par pensiju jautājumiem. It īpaši iesniegumu skaita pieaugums par šiem jautājumiem bija vērojams 2009.gada jūnijā un jūlijā, kad tika plānoti un ieviesti valsts izmaksāto pensiju samazinājumi gan strādājošiem, gan nestrādājošiem pensionāriem. Tiesībsargs kopumā pensiju ieturējumu paredzošās normas uzskatīja par neatbilstošām Satversmei.

Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem un valstī izdevumu samazināšanas nolūkos pārliekot lielāku slogu uz iedzīvotājiem par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, 2009.gadā aktualizējās jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tiesībsarga ieskatā, veselības aizsardzības budžetam salīdzinājumā ar citām jomām Latvijā nekad nav tikuši atvēlēti pietiekami valsts budžeta līdzekļi, proti, to apmērs procentuāli pret iekšzemes kopproduktu vienmēr ir bijis neliels. Līdz ar to vēl aizvien aktuāls ir jautājums, vai valsts tiesību uz veselības aizsardzību realizēšanu ir veikusi pienācīgi, maksimāli pieejamo resursu ietvaros. Arī šo jautājumu risināšana ir apgrūtināta, jo cieši saistīta ar valsts ekonomisko situāciju.

Salīdzinot statistikas datus ar iepriek­šējiem gadiem, var secināt, ka ir tendence sarukt iesniegumu skaitam par tiesībām uz mājokli. Vērtējot mājokļa jautājuma aktualitāti 2009.gadā, ir jāatzīst, ka tāpat kā iepriekšējā pārskata gadā aktuāli bijuši jautājumi par palīdzības sniegšanu reģistrēšanai dzīvokļu reģistrā, izslēgšanu no dzīvokļu rindas un pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu kvalitātes atbilstību dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas nosacījumiem. Tāpat tiesībsarga kompetences ietvaros risinātas denacionalizēto namu īrnieku problēmas, kā arī risināti jautājumi, kas skāruši personu tiesības patvaļīgas izlikšanas gadījumos.

Iesniegumu skaita pieaugums par tiesībām uz taisnīgu tiesu un labas pārvaldības ievērošanu valsts pārvaldē skaidrojams ar apstākli, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka un zina, kādu pakalpojumu tā vēlas un ir tiesīga saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām. Ikvienai personai, kas vēršas tiesā vai citā iestādē, ir svarīgi, lai lieta tiktu izskatīta ātri un kvalitatīvi.

Kā zināms, Latvijā nav izveidota atsevišķa bērnu tiesībsarga institūcija, bet attiecīgo funkciju izpilde ir uzticēta Latvijas Republikas tiesībsargam, kas starptautiskā un nacionālajā līmenī ir atzīts par pilntiesīgu bērnu tiesībsargu.

2009.gada 20.novembrī visā pasaulē tika atzīmēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērnu tiesībām 20.gadadiena. 1989.gada 20.novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijā, pieņemot Konvenciju par bērnu tiesībām, tika uzsvērts, ka bērniem ir nepieciešama atsevišķa, tikai bērniem vien domāta, konvencija, jo personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, bieži vien ir vajadzīga īpaša aprūpe un aizsardzība pretēji pieaugušajiem. Turklāt, pieņemot minēto konvenciju, pasaules valstu līderu mērķis bija vispārēji atzīt, ka arī bērniem ir cilvēktiesības.

Ikdienā, darbojoties kopā ar bērniem un vienlaikus rūpējoties, lai bērna tiesības tiktu ievērotas, var konstatēt, cik būtiska nozīme ir bērnu tiesību pareizai izpratnei un to ievērošanai. Konvencijas īstenošana neapšaubāmi ir veicinājusi bērnu tiesību attīstību arī Latvijā, tostarp būtiski ietekmējot Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu, kuriem ir būtiska nozīme bērnu tiesību nodrošināšanā, saturu un pieņemšanu.

Atzīmējot konvencijas jubileju, organizējām diskusiju “Bērna tiesības uzaugt ģimenē un ārpusģimenes aprūpe”, veltot to viena no konvencijas pamatprincipiem – bērna vislabāko interešu principa – labākas izpratnes veidošanai diskusijas dalībnieku vidū.

2009.gadā Tiesībsarga birojā tika saņemti 548 iesniegumi par bērnu tiesību iespējamiem pārkāpumiem. No tiem 169 bija rakstveida iesniegumi, bet 374 – mutvārdu. Par piecām tēmām pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai ierosinātas pēc tiesībsarga iniciatīvas.

Salīdzinot iesniegumu statistiku ar iepriekšējo gadu, tēmu aktualitāte nav mainījusies. Arī 2009.gadā visaktuālākā tēma bija bērna tiesības uzaugt ģimenē. Jau ilgāku laiku tiesībsarga uzmanības lokā ir arī bērna tiesību pārkāpumi tiesībsargājošo iestāžu darbā, kas konstatēti, tiesībsargājošajām iestādēm veicot bērnu aptauju un pieņemot paskaidrojumus no bērna pirms kriminālprocesa vai administratīvās lietvedības uzsākšanas.

Vecāki ne vienmēr tiek informēti par policijas pārrunām ar bērnu un gadījumā, ja viņi no bērna vai citiem avotiem ir uzzinājuši par pārrunu laiku un vietu, viņiem tiek liegts tajās piedalīties, atteikumu motivējot ar to, ka pārrunas nav nekāda procesuāla darbība un ka to ilgumu un kārtību normatīvie akti nemaz neregulē.

Balstoties uz bērnu tiesību un interešu prioritātes principu, tiesībsargs uzskata par nepieļaujamu paskaidrojumu pieņemšanu no bērna, liedzot būt klāt bērna vecākiem.

Privātpersonu iesniegumu izskatīšana, atrisinot individuālo gadījumu, nenoliedzami ir apjomīgākais, taču ne vienīgais tiesībsarga darbības aspekts. Privātpersonu iesniegumi norāda uz jomām, kurās jāveicina cilvēktiesību aizsardzība. Pērn tiesībsargs ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmumu 22 lietās tika atzīts par pieaicināto personu un uzaicināts sniegt viedokli izskatāmajā lietā. Tiesībsarga un Satversmes tiesas vērtējums par apstrīdētā tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei gandrīz visos jautājumos bija vienāds. Tas atšķīrās tikai vienā gadījumā – par zāļu iegādes kompensāciju.

2009.gadā notika visai aktīvs darbs likumdošanas procesā. Tiesībsarga biroja darbinieki ir piedalījušies likumprojektu izstrādē vairākās darba grupās, kā arī tika iesniegti vairāki priekšlikumi par tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu.

Un visbeidzot. Pievēršoties Tiesībsarga biroja darbības prioritātēm šajā jaunajā – 2010.gadā, vēlos akcentēt četrus galvenos jautājumus, četras prioritātes.

Pirmkārt, tā ir personu ar invaliditāti aizsardzība gan diskriminācijas novēršanā, gan sociālajā apdrošināšanā... nodrošinājumā.

Otrkārt, iekšējo aizsardzības mehānismu novērtēšana vardarbības gadījumu izmeklēšanā slēgta tipa iestādēs un policijā.

Treškārt, vēlēšanu tiesību ierobežojumu novēršana, labas pārvaldības principa ievērošana šajā jomā.

Un ceturtkārt, bērnu tiesību jomā bērna tiesību ievērošana slēgta tipa iestādēs.

Tās ir mūsu šāgada prioritātes.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies tiesībsargam par ziņojumu. Debatēs neviens nav pieteicies, līdz ar to jautājums uzskatāms par izskatītu.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, es informēju, ka ir saņemti četri deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu Muižnieces, Paula, Kučinska, Leiškalna un Rugātes jautājums finanšu ministram Einaram Repšem “Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām”.

Ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par 2009.gada 16.jūnija grozījumu likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēka labklājību”.

Ir saņemts deputātu Urbanoviča, Kabanova, Agešina, Pimenova, Orlova, Holostova, Zemļinska, Mirska, Klementjeva un Rubika jautājums finanšu ministram Einaram Repšem “Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu”.

Un ir saņemts arī deputātu Agešina, Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Vidavska, Klementjeva, Mirska, Pimenova, Orlova un Holostova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs”.

Visi jautājumi tiks nodoti attiecīgajiem ministriem.

Un vēl paziņojumi.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc 15 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Juris Dalbiņš... Paldies, redzu! Imants Kalniņš, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Karina Pētersone un Anta Rugāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vēl viens paziņojums.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saei-mas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt var lūgt vēlreiz nozvanīt, man liekas, ka mums kvorums tāds ar Dievu uz pusēm.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs skatām sadaļu “Likumprojektu izskatīšana” un nākamais izskatāmais jautājums ir... Paga, es atvainojos, man liekas, ka likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” mēs neizskatījām... Kāpēc tas... Kāpēc datorsistēmā rādās “Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”? Kaut kā neveicas mums šodien ar to datorsistēmu.

Tātad likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu likumā” mēs neskatījām, liekas. Kas šeit ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas? Kam komisijas vārdā jāziņo par likumprojektu? Līdakas kungs!

Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, skatām to pirmajā lasījumā. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā runās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi, tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Šie likuma grozījumi vajadzīgi tāpēc, ka Latvija esot nepilnīgi transponējusi Eiropas Padomes attiecīgo direktīvu, un šīs izmaiņas tad nu novērsīs iespējamo pārkāpumu procedūras uzsākšanu. Te ir precizēti definējumi, kas tad ir Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnes un sugas.

Atbildīgā komisija izskatīja likumprojektu un lūdz Saeimu to apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka.

22.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

22.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Likumprojekta numurs ir 1729/Lp9. Šajā sēdē mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Ministru kabinets steidzamību nav rosinājis, komisija – arī ne.

Šo likumprojektu ir sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu minis­trija, iesniedzis Ministru kabinets. Visi jautājumi saskaņoti arī ar Vides aizsardzības ministriju. Un ir tikai viens ļoti neliels grozījums, kurš paredz vienkāršotāku kāpu zonas apmeklējumu ar transport­līdzekļiem, ja tādi nepieciešami, un arī pludmales kāpu zonu – tātad lai vienkāršotu šos administratīvos procesus.

Komisija, izskatījusi to, vienprātīgi atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile.

Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 22.aprīli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Dokumentu juridiskā spēka likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura numurs ir 5622, – “Dokumentu juridiskā spēka likums”. Šo likumprojektu ir iesniegusi valdība, to ir sagatavojusi Tieslietu ministrija kā atbildīgā. Šis likumprojekts paredz jaunu un labāku – uzlabotu – versiju par dokumentu juridisko spēku.

Juridiskā komisija, iepazīstoties ar šo piedāvājumu, to ir atbalstījusi un arī lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Dokumentu juridiskā spēka likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece.

Pirms es jūs lūdzu balsot par pirmo lasījumu, es vēl gribu īpaši pievērst uzmanību tam, kas šajos apstākļos ir ļoti svarīgs, – tam, ka šā likuma ieviešana neprasīs nekādu jaunu institūciju izveidi un nekādā veidā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dokumentu juridiskā spēka likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.Muižniece.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.aprīlim, un izskatīt mēs plānojam 29.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.aprīlis, un izskatīšana – 29.aprīlī. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, kas ir cieši saistīts ar jau pieņemtajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins.

Piedāvājam šā gada 22.aprīli.

Sēdes vadītājs.

22.aprīlis. Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījums Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums. Kas gan te paredzēts? Paredzēts atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam veikt izmaiņas to ūdenstilpju uzskaitījumā, kurās aizliegta rūpnieciskā zveja. Tā ka tas ir vairāk tāds redakcionālas dabas grozījums. Atbildīgā komisija to izskatīja un atzina par labu esam, un lūdz Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zvejniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka.

29.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

29.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5761. Tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

Kopumā otrajam lasījumam ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Agešins.

2. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtība bija tāda, ka ir palikuši zemes īpašumi, kuri vēl ar Ministru padomes rīkojumu tika nodoti pašvaldībām valdījumā. Taču manis iesniegtais priekšlikums nav juridiski korektā formā. Precīzā formā priekšlikums tiks iesniegts uz trešo lasījumu. Tādēļ es atsaucu 2.priekšlikumu, kā arī 3. un 4.priekšlikumu – savus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Tātad 2., 3. un 4.priekšlikums ir atsaukts.

Turpinām ar 5.priekšlikumu.

V.Agešins.

5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Agešins.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Agešins.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2010.gada 22.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

22.aprīlis. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5762 – “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Uz otro lasījumu komisija saņēma vienu priekšlikumu, bet man ir mutiska informācija, ka “Saskaņas Centra” frakcija šo priekšlikumu atsauc. Vai tā ir taisnība?

Sēdes vadītājs.

Vai tā ir taisnība, ka “Saskaņas Centrs” atsauc savu priekšlikumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Jā!”) “Saskaņas Centrs” atsauc savu priekšlikumu. Līdz ar to priekšlikumu nav. Nav mums par ko diskutēt un balsot.

O.Spurdziņš.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 22.aprīli.

Sēdes vadītājs.

22.aprīlis. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 26.laidienā