Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 20.aprīlī

FM: Par grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā

20.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas paredz grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (NĪN).

Grozījumi likumā paredz pienākumu nodokļa maksātājam sniegt informāciju pašvaldībai tikai gadījumos, kad ir notikusi nekustamā īpašuma statusa maiņa (nekustamais īpašums no ar nodokli apliekama objekta kļuvis par neapliekamu vai otrādi). Līdz šim likums noteica, ka nodokļa maksātājiem ir pienākums līdz katra pirmstaksācijas gada 1.jūlijam sniegt pašvaldībai informāciju par objektiem, kas nav apliekami ar nodokli, un līdz katra taksācijas gada 1.janvārim sniegt precizējumus.

Tā kā pamatinformācija par nekustamā īpašuma objektiem, kuri nav apliekami ar nodokli, ir pašvaldību rīcībā, nodokļa maksātāji tiek nevajadzīgi apgrūtināti ar šādu pienākumu.

Grozījumi arī paredz, ka, veicot bankrota procedūru vai vēršot piedziņu bezstrīdus kārtībā uz nekustamo īpašumu, īpašuma ieguvējs NĪN sāk maksāt ar nākamo mēnesi no tiesas nolēmuma, ar kuru tiek apstiprināta nekustamā īpašuma izsole, dienas.

Šāda norma novērsīs situāciju, kad personai, kurai īpašums atsavināts piespiedu ceļā, nodoklis jāsamaksā par visu taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, savukārt īpašuma ieguvējs par nodokļa maksātāju kļūst tikai no nākamā taksācijas gada.

Likumprojekts paredz, ka norma par nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25% apmērā attieksies arī uz 2011.gadu, tādējādi novēršot nodokļa apmēra vairākkārtēju pieaugumu daļai nodokļa maksātāju.

Valdība arī lēma no likuma izslēgt normu, kas nosaka, ka 2010.gadā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās NĪN par zemi nedrīkst būt lielāks par noteikto 2009.gadā.

Līdz ar grozījumiem arī noteikts maksājuma paziņojuma nosūtīšanas termiņš neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas ir nākamā taksācijas gada 15.februāris.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par iespēju paātrināti saņemt informāciju no Iedzīvotāju reģistra

Dažādas izziņas no Iedzīvotāju reģistra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās apmeklētājiem turpmāk būs pieejamas arī paātrinātā kārtībā – divu stundu laikā.

To nosaka 20.aprīlī valdības sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumos Nr.844 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra”.

Noteikumi papildināti ar punktu, ka iedzīvotāji sev nepieciešamās izziņas no valstiski nozīmīgās datubāzes var saņemt ne vien līdzšinējā piecu un vienas darbdienas laikā, bet arī steidzamības kārtā – divu stundu laikā. Tas nepieciešams, jo ikdienas darbā PMLP darbinieki pārliecinājušies, ka ļoti daudzi apmeklētāji sev vajadzīgās izziņas dodas pieprasīt tikai pēdējā brīdī un bieži vien viņiem tās ir nepieciešamas īpaši steidzami.

Nereti pēc izziņām par personas statusu vai ģimenes stāvokli ierodas arī ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie, kuriem pārvaldē saņemtās izziņas vēlāk arī jātulko un jāapstiprina lietošanai ārvalstī, līdz ar to viņiem bieži vien nav laika gaidīt līdz nākamajai darbadienai.

Lai saņemtu izziņu steidzamības kārtā, tiek plānots, ka iedzīvotājiem būs jāvēršas klātienē jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kā arī jāsamaksā valsts nodeva Ls 10,50. Tiek plānots, ka gadā šādu iespēju saņemt izziņas paātrinātā kārtībā varētu izmantot aptuveni 7000 apmeklētāju.

Iedzīvotāju reģistrs ir viena no valstiski nozīmīgākajām datubāzēm, kurā ievietota informācija par vairāk nekā trim miljoniem personu. Reģistrs ir izveidots kā vienota valsts iedzīvotāju uzskaites sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par iedzīvotāju vārdu, uzvārdu, to maiņu, personas dzīvesvietu, personu apliecinošajiem dokumentiem u.c. Informāciju izmanto statistisku pētījumu veikšanai, nodokļu prognozēšanai, aprēķināšanai, vēlēšanu organizēšanai un citu valstiski nozīmīgu procesu veikšanai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

20.aprīlī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauts 241 pilsonības pretendents, tajā skaitā 8 viņu nepilngadīgie bērni. No 233 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 11% – ukraiņi, 7% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 32% pilsonības pretendentu ir pamata, 51% – vidējā, 15% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 133 234 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 364 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par civilo ekspertu dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas konsultatīvajā grupā Kosovā

20.aprīlī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par civilo ekspertu dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas konsultatīvajā grupā Kosovā”.

Ar šo MK rīkojumu AM Juridiskā departamenta Tiesību aktu nodaļas vadītāja vietnieks Deniss Žukovs un Aizsardzības politikas departamenta Divpusējās sadarbības nodaļas vecākā referente Sanda Svetoka tiek nosūtīti dalībai starptautiskajā operācijā NATO konsultatīvajā grupā strādāt attiecīgi juridiskā un sabiedrisko attiecību padomnieka amatā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 30.aprīlim.

NATO konsultatīvā grupa ir izveidota kā civili militāra grupa, lai sniegtu atbalstu Kosovas drošības spēku ministrijas izveidei.

Pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas ir svarīgi atbalstīt Kosovu demokrātisku institūciju veidošanā un stabilitātes un drošības veicināšanā. Nosūtot padomniekus minētajā grupā, Latvija sniegs nozīmīgu ieguldījumu Kosovas drošības sistēmas veidošanā.

Latvija līdz šim ir nodrošinājusi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību līdzdalību NATO vadītajā starptautiskajā operācijā, atbalstījusi Eiropas Savienības misiju likuma varas un tiesību jomas attīstībā Kosovā, kā arī 2008.gadā jau nosūtījusi padomnieku darbam NATO konsultatīvajā grupā Kosovā aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

LM: Par atbalstītās nodarbinātības pasākumiem mērķgrupu bezdarbniekiem

Lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti un citu mērķa grupu bezdarbnieku nodarbinātību, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu tuvākajā laikā subsidētajās darba vietās papildus varēs iesaistīt aptuveni 500 bezdarbnieku. To paredz 20.aprīlī valdībā akceptētās izmaiņas ESF aktivitātē “Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem”.

Izmaiņas paredz, ka darba devējs turpmāk cilvēkus ar invaliditāti atbalstītajās darba vietās varēs nodarbināt līdz 36 mēnešiem jeb trim gadiem. Līdz šim maksimālais bezdarbnieku invalīdu nodarbināšanas termiņš bija 24 mēneši. Tāpat darba devējiem būs jāņem vērā, ka atbalsts vienas darba vietas pielāgošanai cilvēkam ar invaliditāti nevarēs pārsniegt 500 latus.

Savukārt darba devējiem – biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir saistīts ar atbalsta sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti, – no projekta līdzekļiem tiks segtas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

LM ar ESF atbalstu līdz 2013.gadam subsidētajā nodarbinātībā plāno papildus ieguldīt 4 miljonus latu.

Atgādinām, ka atbilstoši darba devēja noteiktajām izglītības un darba pieredzes prasībām subsidētajās darba vietās iesaista darbspējas vecuma bezdarbniekus, kas vēlas strādāt konkrētajā profesijā, ar vai bez iegūtas izglītības vai darba pieredzes.

Darba vietās iesaista šādu mērķgrupu bezdarbniekus: cilvēkus ar invaliditāti; bezdarbniekus, kuriem iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāri apmaksāts darbs vai nav iegūta vispārējā vidējā izglītība, bezdarbnieki, kas vecāki par 50 gadiem u.c.

Subsidētā nodarbinātība bezdarbniekiem sniedz iespēju izprast darba tirgus prasības, sekmējot viņu iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. 2009.gadā, neskatoties uz ekonomiskās krīzes ietekmi un brīvo darba vietu skaita samazināšanos, pēc dalības subsidēto darba vietu projektā darbā iekārtojās 69% bezdarbnieku.

Projektu īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra, un kopējais finansējums projekta īstenošanai līdz 2013.gadam ir gandrīz 7 miljoni latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments