Ministru kabineta rīkojums Nr.231

Rīgā 2010.gada 22.aprīlī (prot. Nr.20 35.§)

Par Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.–2012.gadam

1. Apstiprināt Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.–2012.gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sagatavot un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram līdz 2013.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu attiecīgajā pārskata periodā.

4. Valsts reģionālās attīstības aģentūrai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministrs, reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis

(Ministru kabineta
2010.gada 22.aprīļa
rīkojums Nr.231)

Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plāns 2010.–2012.gadam
Rīga, 2010

SATURS

1. Ievads.

2. Esošās situācijas apraksts.

2.1. EIS vēsture.

2.2. EIS darbības rādītāji

3. EIS izmantošanas uzlabošanas plāns un tā pamatojums.

3.1. EIS izmantošanas uzlabošanas plāns.

3.2. Ietaupījums no EIS lietošanas.

3.3. Ieguvumi no EIS izmantošanas uzlabošanas.

1. Ievads

Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk – EIS) izmantošanas uzlabošanas plāns ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojuma Nr.123 „Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu” 27.punktam, kas paredz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (turpmāk – RAPLM) kā Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (turpmāk - ĪUMEPLS) funkciju pārņēmējai uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā EIS izmantošanas uzlabošanas plānu, lai uzlabotu iepirkumu efektivitāti un caurspīdību.

Lai taupītu valsts un pašvaldību līdzekļus ir nepieciešams veicināt elektronisko iepirkumu (turpmāk - e-iepirkumi) izmantošanu un attīstību, kas ļautu atkarībā no izmantotā e-iepirkumu veida (elektroniskā izsole jeb e-izsole, elektroniskais konkurss jeb e-konkurss un  elektroniskais katalogs jeb e-katalogs) ievērojami vienkāršot iepirkuma procesu un nodrošināt izdevīgākus piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, kā arī nodrošinātu veselu virkni citu priekšrocību, kas detalizēti paskaidrots esošās situācijas aprakstā un katra pasākuma pamatojumā.

Ņemot vērā minēto, RAPLM, sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – VRAA) ir veikusi esošās situācijas analīzi, kā arī modelējusi iespējamos attīstības scenārijus ar mērķi atrast iespējas veicināt EIS izmantošanu ar minimālu papildu finansējuma piesaisti. Analīzes laikā tika secināts, ka pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtajiem datiem EIS iepirkto preču apjoma īpatsvars kopēja attiecīgās preču grupas iepirkto preču apjomā ir no 5-10%.

Atbilstoši EIS statistikas datiem,  vismaz 2/3 no medicīnas iestādēm, kurām pievienošanās vienam EIS e-katalogam bija noteikta kā obligāta,  gada laikā ir pievienojušās  vismaz vēl vienam e-katalogam.    

EIS izmantošanas uzlabošanas plāns ir izstrādāts saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jomā: Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2006. - 2013.gadam (Ministru kabineta 2006.gada 19.jūlija rīkojums Nr.542 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2006.-2013.gadam”) un Elektroniskās pārvaldes attīstības programmu 2005. - 2009.gadam (Ministru kabineta 2005.gada 29.septembra rīkojums Nr.623. „Par Elektroniskās pārvaldes attīstības programmu 2005.-2009.gadam”).

2. Esošās situācijas apraksts

2.1. EIS vēsture

EIS tika veidota 2004.-2005.gadā, tās ekspluatācija tika uzsākta 2005.gada beigās. EIS ir izveidojis Iepirkumu uzraudzības birojs kā pilotprojektu  e- iepirkumu realizācijai.

Sākot ar 2006.gadu, pēc EIS pārņemšanas, par tās uzturētāju tika noteikta Elektronisko iepirkumu valsts aģentūra (turpmāk – EIVA), kas bija ĪUMEPLS padotības iestāde.

Sākot ar 2009.gadu, veicot valsts izdevumu optimizācijas pasākumus, EIVA tika likvidēta, izveidojot Elektronisko iepirkumu departamentu ĪUMEPLS sastāvā.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 1.aprīļa rīkojumu Nr.220 „Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju” ar 2009.gada 1.jūniju ĪUMEPLS funkcijas pārņēma RAPLM, kura deleģēja EIS uzturēšanas un attīstības funkciju VRAA.

2.2. EIS darbības rādītāji

EIS pieejamo preču specifikāciju skaits šobrīd ir sasniedzis 27233, bet EIS reģistrēto pircēju skaits ir 370, savukārt piegādātāju skaits ir 77. Iepirkumu summu apgrozījums sistēmā ir pieaudzis vairakkārt – no Ls 192 638 2005.gadā līdz Ls 6 191 907,93 2008.gadā (sk. 1. attēlu).

1.att. EIS pieejamo preču skaita un apgrozījuma dinamika pa gadiem

Veicot centralizētas iepirkumu procedūras un noslēdzot vispārīgās vienošanās uz noteiktu darbības termiņu par katru elektronisko preču katalogu (turpmāk – e-katalogs), trīs gadu laikā EIS darbojošos e-katalogu skaits ir pieaudzis no viena e-kataloga līdz 11 e-katalogiem.

Šobrīd pircējiem ir pieejami e-katalogi šādās preču grupās: kopētāji, medicīnas preces, biroja mēbeles, kancelejas preces, datortehnika un drukas iekārtas, biroja tehnika, drukas iekārtu piederumi, biroja papīrs, saimniecības preces, pretmikrobu ārstniecības līdzekļi (sk.1.tabulu).

1.tabula

EIS apgrozījums 2008.gadā

3. EIS izmantošanas uzlabošanas plāns un tā pamatojums

3.1. EIS izmantošanas uzlabošanas plāns

3.2. Ietaupījums no EIS lietošanas

Atšķirībā no standarta piegādes līgumiem, piegādes cenas EIS nav fiksētas klasiskajā izpratnē, jo fiksētas tikai maksimālas cenas, par kurām gada laikā var piegādāt preces. EIS nodrošinot konkurenci starp EIS dalībniekiem, veicina cenu pazemināšanu. 2.tabulā ir norādīts cenu pazeminājums salīdzinājumā ar konkursa laikā piedāvātajām cenām (spēkā esošajiem e-katalogiem ar vislielāko apgrozījumu).

2.tabula

Vispārīgās vienošanās piemērošanas efektivitāte

3.3. Ieguvumi no EIS izmantošanas uzlabošanas

Izmantojot EIS, tās lietotājiem un valstij kopumā veidojas šādas priekšrocības:

1) tiek būtiski paaugstināts iepirkumu procesa caurskatāmība un novērsts korupcijas risks. Noslēgt „slēptās vienošanās” sistēmā ir daudz sarežģītāk, nekā iegādājoties preces brīvajā tirgū (veicot klasisku iepirkumu procedūru);

2) tiek nodrošināta racionāla valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošana, jo pasūtītāja darbiniekiem nav jātērē laiks un līdzekļi savas iepirkuma procedūras organizēšanai. Veicot iepirkumu procedūru centralizāciju, izmantojot EIS, tiek samazināta administratīvā slodze ne tikai uz pašu pasūtītāju, bet arī uz:

a) piegādātāju, jo tam nav jāsagatavo vairāki iepirkumu piedāvājumi;

b) Iepirkumu uzraudzības biroju, jo vairāku iepirkumu paziņojumu vietā ir tikai divi par katru e-katalogu, kā arī samazinās sūdzību skaits, kas dažām preču grupām ir ļoti liels;

3) tiek paātrināts iepirkuma process - ievērojami samazināts laiks no nepieciešamības identificēšanas līdz piegādei. Pircējiem nav jāveic iepirkumu procedūras. Noliktavās uzkrātais preču daudzums varētu būt mazāks, nekā veicot iepirkumus klasiskajā veidā;

4) tiek nodrošināta brīva piegādātāju konkurence visā vispārīgās vienošanās darbības laikā. Iesniedzot piedāvājumu tiek noteikta maksimālā piedāvājuma cena, bet līguma darbības laikā piegādātāji pazemina preču cenu, jo attiecīgie pirkuma pieprasījumi tiks nosūtīti tikai tam piegādātājam, kurš konkrētajā brīdī ir piedāvājis viszemāko cenu attiecīgajai precei;

5) centralizētie iepirkumi apvieno vairākus pasūtījumus, kā rezultātā arī maziem iepirkumiem tiek iegūtas iespējami zemākās cenas. Ņemot vērā, ka, lai iegūtu tiesības piedāvāt savas preces e-katalogā, ir jāuzvar atklātā konkursā, vairāki piegādātāji vienojas ar ražotājiem vai vairumtirgotājiem par atlaidēm, kas ir piemērojamas iepirkumiem EIS, kas nebūtu attiecināms uz pircējiem ar mazu apgrozījumu, iegādājoties preces ārpus sistēmas;

6) tiek ieviests Eiropas Komisijas normatīvajos aktos paredzētais elektroniskais iepirkums un Eiropas Savienības valstu pozitīvā pieredze tiek izmantota praksē.

¹ Dati uz 2009.gada 20.jūliju.

² Nav ņemts vērā, ka piegādātāji piedāvā sistēmā atlaides par lielāku vienas piegādes apjomu, kā arī par ilgāku piegādes laiku.

³ Šai preču grupai PVN likme bija 5%

Vides ministrs, reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis