Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

Kolēģijas lēmums Nr. 5.1–2–220 Rīgā 1997. gada 8. aprīlī

Par Rīgas pilsētas p/u “Rīgas ūdens” veikto revīziju par saimniecisko un finansiālo darbību periodā no 1994.gada līdz 1996.gada I pusgadam

Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas 1997. gada 8. aprīļa sēdē piedalījās: kolēģijas priekšsēdētājs — departamenta direktora p.i. V.Grasis, kolēģijas locekļi — J.Āboliņš, Dz.Levrence, L.Ceimere, V.Vilciņš; uzaicinātie: no p/u “Rīgas ūdens” ģenerāldirektors U.Bambe, finansu un ekonomikas direktore D.Šteina un galvenā grāmatvede D.Šiliņa; no Rīgas Domes — Domes priekšsēdētāja vietnieks J.Rītiņš un Finansu departamenta direktors R.Krūmiņš.

Departamenta kolēģija, izskatot revīzijas materiālus par Rīgas pilsētas p/u “Rīgas ūdens” saimniecisko un finansiālo darbību periodā no 1994. gada līdz 1996. gada I pusgadam un kolēģijas sēdes laikā sniegtos paskaidrojumus,

konstatēja:

1. Uzņēmums investīcijas, valsts un Rīgas pilsētas budžeta un paša uzņēmuma līdzekļus, kā arī ārvalstu banku kredītus un valdību dāvinājumus kvalitatīvas ūdensapgādes (no virszemes ūdeņiem) un kanalizācijas saimniecības attīstībai izlieto mērķtiecīgi.

2. Uzņēmuma neto apgrozījums naudas izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem praktiski ir pieaudzis tikai uz tarifa pieauguma rēķina, ko Rīgas Dome regulāri akceptēja, lai nodrošinātu uzņēmuma bezdotāciju darbu. 1995. gadā neto apgrozījums, salīdzinot ar 1993. gadu, pieaudzis par Ls 5 629,4 tūkst. (80,7%), bet patērētājiem piegādātā ūdens daudzums — tikai par 4,4%.

3. Rīgas Domes noteiktās atlaides dažādām iedzīvotāju kategorijām rada uzņēmumam zaudējumus, jo nav norādīti atlaižu finansēšanas avoti. Šos līdzekļus iegūst, paaugstinot tarifus uz pārējo patērētāju rēķina. 1994. gada atlaides bija 8,15% (Ls 961 tūkst.) no uzņēmuma ieņēmumiem, bet 1997. gadā plānots 10,25% (Ls 2 414 tūkst.) jeb ieņēmumu pieaugumu uz atlaižu rēķina paredzēts palielināt 2,5 reizes.

4. Ekonomiski nepamatoti tiek aprēķināta maksa par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem iedzīvotājiem bez ūdensmērītāja, jo Rīgas pašvaldība ūdens patēriņa normas vienam cilvēkam diennaktī noteikusi pēc 1980. gadu pētījumu materiāliem, turklāt neuzskaitot un nekontrolējot siltā ūdens sagatavošanai izlietoto ūdens daudzumu. Nav izpildīta Rīgas Domes 29.08.1996. apstiprināto komunālo ūdensvadu lietošanas noteikumu prasība — uzskaitīt dzeramā ūdens patēriņu tikai pēc mērītāja rādījuma, jo pašlaik norēķini par ūdensapgādi pēc ūdens mērītājiem aptver tikai 60% iedzīvotāju.

5. Analizējot uzņēmuma saimniecisko darbību, redzams:

5.1. patērētājiem 1995. gadā tiek piegādāti tikai 59% no tīklā padotā ūdens daudzuma, kam par iemeslu galvenokārt ir zudumi ūdensvados un neprecīzā ūdens uzskaite;

5.2. nav dokumentāli sakārtotas nomas attiecības ar nomniekiem (īpaši SIA “Remo un Randa”), daļā noslēgto nomas līgumu nav ievērotas LR likumu un citu normatīvo dokumentu prasības, netiek iegrāmatoti debitoru parādi par nomu;

5.3. 1995. gada peļņas un zaudējumu aprēķinā ir veikta izdevumu pārgrupēšana, pārkāpjot LR spēkā esošo likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un tam pievienotos Finansu ministrijas 14.01.94. norādījumus Nr. 02–5/29;

5.4. uzņēmumā uz ražošanas izmaksām tiek attiecināti gan kārtējie remonti un avāriju novēršanas izdevumi, gan arī lielākā daļa kapitālo remontu. Ražošanas un administrācijas izmaksu pieaugums uzņēmumā liecina, ka pārbaudāmajā periodā maz uzmanības tiek veltīts racionālam līdzekļu izlietojumam, bet atsevišķos gadījumos izdevumi šajos izmaksu posteņos iekļauti nepamatoti.

6. Uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē nav ievērotas atsevišķas LR likumu “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un citu normatīvo dokumentu prasības, tāpēc tiek sastādīti un apstiprināti nepatiesi gada pārskati:

6.1. uzņēmuma jaunais vienotais grāmatvedības kontu plāns sastādīts un pieņemts tikai ar 1996. gadu;

6.2. atsevišķos gadījumos grāmatvedības reģistros izdarīti ieraksti bez pietiekama pamatojuma;

6.3. 1995. gada pārskatā pēc zvērināta revidenta ieteikuma veikti labojumi, kas ir pretrunā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem u.c. normatīvajiem dokumentiem; nav veikti šo labojumu grāmatojumi galvenajā grāmatā.

7. Pamatlīdzekļu uzskaitē 1995. gadā pēc auditorfirmas “Arthur Andersen” ieteikuma apstiprinātas jaunas amortizācijas normas, jo faktiski ir veikts pamatlīdzekļu uzkrātā nolietojuma pārrēķins, samazinot uzņēmuma pašu kapitālu par nolietojuma korektūras summu — Ls 2 682,1 tūkst. Līdz ar to ir pārkāptas LR Finansu ministrijas 30.05.1994. “Norādījumu par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti” 5.4. un 5.5. punkta prasības — noregulēt amortizācijas normas kārtējam un nākamajiem periodam tā, lai pamatlīdzekļu nolietojums pakāpeniski tiktu iekļauts ražošanas izmaksās.

8. Pamatlīdzekļu kapitālā remonta izmaksas nav pievienotas pamatlīdzekļu vērtībai, bet norakstītas uz ražošanas izdevumiem, pārkāpjot LR likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 13.2. panta prasības.

Pārbaudāmajā periodā nav sakārtota pamatlīdzekļu norakstīšana, tāpēc ir nepareiza grāmatvedības uzskaite un nodokļu maksājumi.

9. Krājumu uzskaitē daļa materiālu 1995. gadā, kas paredzēti celtniecībai, pārvietoti uz pamatlīdzekļu grupu, neievērojot Finansu ministrijas 16.03.93. norādījumus Nr. 046/328. Atspoguļotais krājumu samazinājums nav patiess, jo tas izveidojies līdzekļu pārgrupēšanas dēļ.

10. Debitoru parādu uzskaitē un izvērtēšanā nav ievērots likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 17. un 37. pants un Finansu ministrijas 14.01.94. norādījumu Nr. 02–5/29 5.5. punkts.

11. Pašu kapitāla kustība un atspoguļojums bilancē neatbilst likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 23. panta prasībām un iepriekš minēto norādījumu 2.10. un 5.6. punkta prasībām.

12. Norēķinos ar budžetu pēc uzņēmuma datiem nav ieilgušu nodokļu parādu, bet apgrozījuma nodokļa (PVN) atskaitēs uzrādīts samazināts ar nodokli apliekamās realizācijas apjoms. Tā rezultātā 1994. un 1995. gadā budžetā iemaksājamā nodokļa summa samazināta par Ls 119 855; nav aprēķināts apgrozījuma nodoklis (PVN) no izslēgto pamatlīdzekļu atlikušās vērtības — Ls 2 417 un par nomas maksas ieņēmumiem — Ls 11 915,31.

Vienlaicīgi ar Rīgas Centra rajona VID lēmumu nepamatoti palielināta budžetā maksājamā nodokļa summa par savstarpējo norēķinu kārtībā iegādātajiem materiāliem — Ls 77 692,60.

Kopumā apgrozījuma nodoklis (PVN) 1994.–1995.gadā samazināts par Ls 56 494,71.

13. Norēķinos ar avansieriem par izsniegto naudas līdzekļu izlietojumu nav ievērotas Latvijas Republikas normatīvo dokumentu prasības, jo atsevišķos gadījumos norēķinu personām izsniegtie naudas līdzekļi nepamatoti norakstīti bez attaisnojuma dokumentiem. Šie naudas līdzekļi uzskatāmi par darbinieku ienākumu un atbilstoši apliekami ar sociālo un ienākuma nodokli.

Departamenta kolēģija

nolēma:

1. Slēgt revīzju Nr. 5.1–2–220.

2. Rīgas pilsētas p/u “Rīgas ūdens”:

2.1. sastādot 1996. gada pārskatu, novērst pārbaudē atklātos trūkumus un nepilnības grāmatvedības uzskaitē;

2.2. sakārtot pamatlīdzekļu uzskaiti atbilstoši Latvijas Republikas likumu un normatīvo dokumentu prasībām;

2.3. noteikt uzrēķinu par summu Ls 56 494,71, kas veidojas no nepareizi aprēķinātiem un iemaksātiem nodokļiem;

2.4. izpildīt Rīgas Domes 29.08.1996. apstiprināto noteikumu prasības par ūdens patēriņa uzskaiti;

2.5. uzlabot realizācijas pārvaldes darbību, palielinot darbinieku skaitu, kas kontrolētu līgumsaistību izpildi;

2.6. informēt Valsts kontroli par veiktajiem pasākumiem trūkumu novēršanā.

3. Rīgas Domei:

3.1. atrisināt jautājumu par tarifa noteikto atlaižu finansēšanas avotiem;

3.2. kopīgi ar a/s “Rīgas siltums” izskatīt un vienoties par siltā ūdens sagatavošanai izlietotā ūdens daudzuma uzskaiti un kontroli;

3.3. kontrolēt dzīvokļu ekspluatācijas organziāciju, kas apkalpo pašvaldību uzņēmumu un kooperatīvu dzīvojamās mājas, izlietotos līdzekļus, kas paredzēti ūdens un kanalizācijas iekšējo tīklu ekspluatācijas apkalpošanai;

3.4. sakārtot nekustamā īpašuma attiecības namā Indrupes ielā 3.

4. Kolēģijas lēmumu nosūtīt Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Rīgas Domei, p/u “Rīgas ūdens”, a/s “Rīgas siltums”.

Lēmumu var pārsūdzēt LR Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā.

Kolēģijas priekšsēdētājs V.Grasis

Kolēģijas locekļi: J.Āboliņš, L.Ceimere, Dz.Levrence, V.Vilciņš

Valsts kontroles Valsts revidenta palīdze I.Čakste