Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 20.aprīlī

FM: Par grozījumiem likumā “Par zvērinātiem revidentiem”

20.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas paredz grozījumus likumā “Par zvērinātiem revidentiem”.

Šobrīd, lai ārvalsts revidenta kvalifikācija tiktu atzīta par līdzvērtīgu zvērināta revidenta kvalifikācijai, viņam bija jābūt rīcībspējīgai personai ar nevainojamu reputāciju, kuras pazīmes noteiktas likumā. Grozījumi likumā paredz šo normu aizstāt ar prasību, ka ārvalsts revidentam ir jābūt ierakstītam ārvalsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai trešās valsts) attiecīgā revidentu reģistrā.

Tāpat likums tiek precizēts, norādot konkrētās trešās valstis un paredzot tiesības Finanšu ministrijai slēgt ar šo trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā savstarpējas vienošanās gadījumos, kad nepieciešama papildu informācija no trešo valstu kompetentajām institūcijām par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles rezultātiem.

Līdz ar grozījumiem no likuma tiek izslēgta prasība par personu kodu un dzīvesvietas adreses ierakstīšanu zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību publiski pieejamā reģistrā, tādējādi mazinot draudus kādas personas drošībai.

Grozījumi arī paredz no likuma izslēgt prasību par reģistra informācijas publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, jo tas uzliek papildu administratīvo slogu un izdevumus Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai.

Tāpat no likuma tiek izslēgta norma, ka Padomes darbība tiek finansēta no valsts budžeta, kā arī tiek noteikts, ka Padomes darbību tehniski nodrošinās Finanšu ministrija no tai šim mērķim valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

FM: Par īstermiņa pasākumu plānu ēnu ekonomikas samazināšanai

Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī ir apstiprināts īstermiņa pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, ko izstrādājusi darba grupa Finanšu ministrijas (FM) vadībā. MK uzdeva atbildīgajām institūcijām nodrošināt plāna īstenošanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, un FM līdz 2010.gada 1.augustam sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa, ko vada FM valsts sekretārs, uzsver, ka ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešami ne tikai represīvi, kontroli un administratīvo slogu palielinoši pasākumi, bet arī kompleksi, inovatīvi risinājumi, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā un radītu motivāciju darboties legāli. Darba grupas darbs ir sadalīts divos posmos.

• Tā kā sabiedrība sagaida ātru rīcību, Ministru kabinetā iesniegti un akceptēti īstermiņā īstenojami pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai un godīgas konkurences veicināšanai.

• Tomēr par savu pamatuzdevumu darba grupa ir izvirzījusi otrajā posmā realizējamo konceptuālo risinājumu izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 2010.gada 1.jūnijam, kas būtu pamatoti uz ēnu ekonomikas cēloņu analīzi un veicinātu sabiedrības uzvedības izmaiņas ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka darba pirmā posma izpildei bija pieejamas tikai nepilnas trīs nedēļas, darba grupa vienojās, ka sākotnēji tiks apkopoti visi darba grupas locekļu jau šobrīd apzinātie risinājumi. Saņemto priekšlikumu apjoms ir pietiekami liels, tomēr tie ir ļoti neviendabīgi un lielākā daļa no tiem nav realizējama īstermiņā, turklāt daļa no tiem prasa padziļinātu izpēti, tāpēc tika atlasīti pasākumi, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

• tie ir konkrēti;

• tos ir iespējams realizēt līdz 2010.gada 1.jūlijam;

• tie ir jauni (netiek realizēti kādā citā kontekstā);

• pret tiem netika saņemti būtiski darba grupas dalībnieku iebildumi;

• tie neprasa papildu finansējumu.

Minētie pasākumi vērsti trīs virzienos: stiprināt administrēšanu/kontroli, apgrūtināt iesaistīšanās iespējas ēnu ekonomikā un informēt/iesaistīt sabiedrību. Savukārt pārējie priekšlikumi tiks izskatīti darba grupas darbības nākamajā posmā.

Turpmākajos divos mēnešos darba grupa plāno darboties vairākos virzienos. Pirmkārt, izvērtēt VID un citu kontrolējošo iestāžu veikto riska analīzi un citus veiktos pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Otrkārt, sadarbībā ar uzņēmējiem iepazīties ar privātā sektora redzējumu par galvenajiem cēloņiem, kas mazina motivāciju darboties legāli. Treškārt, ņemot vērā, ka šai parādībai ir dažādi cēloņi un tie var atšķirties katrā nozarē, analizēt katru nozari atsevišķi un izstrādāt atbilstošus risinājumus šādās nozarēs: būvniecība, transports, apstrādes rūpniecība, komercpakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī citās nozarēs, ja nepieciešams.

Nozaru analīzi veiks tam īpaši izveidotas apakšgrupas, kuru sastāvā ietilps attiecīgās nozares kompetentās iestādes un nozares uzņēmēji. Apakšgrupu uzdevumi būs veikt attiecīgās nozares analīzi, novērtēt ēnu ekonomikas apjomu tajā, identificēt galvenos cēloņus un ēnu ekonomikas darbības mehānismus, izstrādāt gan represīvo, gan motivējošo pasākumu priekšlikumus.

Darba grupa pēc LTRK priekšlikuma arī vienojās izvērtēt iespēju ieviest motivējošus pasākumus pārejai no ēnu ekonomikas uz legālu darbību, samazinot ar pārejas brīdi saistītos riskus (piemēram, ieviešot atsevišķus pasākumus ar nodokļu amnestijas raksturu).

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību

20.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu aprēķina veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu vienveidīgu avansa maksājumu aprēķinu, avansa maksājumu veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību, jo ar šā gada janvāri spēku zaudēja MK 1998.gada 3.februāra noteikumi Nr.38 “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtība”, kas līdz šim noteica avansa maksājumu aprēķina veidlapas aizpildīšanas kārtību. Noteikumu projekts nepieciešams IIN maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību un kuriem jāveic IIN avansa maksājumi. Noteikumu projekts paredz, ka minētā veidlapa arī jāaizpilda, lai precizētu IIN avansa maksājumus.

Avansa maksājumu aprēķinu IIN maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajā iestādē reizē ar gada ienākumu deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas. Nodokļa maksātājs iesniedz precizētu taksācijas gada avansa maksājumu aprēķinu, ja saskaņā ar viņa prognozi viņa taksācijas gadā sagaidāmais apliekamais ienākums būtiski samazināsies vai palielināsies.

FM: Par Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības finansēšanu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem

20.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par trīs Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātēm, kas paredz ES fondu vadības un atbalsta funkciju nodrošināšanu no ES fondu tehniskās palīdzības.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk ES fondu tehniskās palīdzības aktivitātes 100% apmērā tiks finansētas no ES fondu finansējuma, tādējādi atslogojot valsts budžetu.

Šobrīd visas ES fondu tehniskās palīdzības aktivitātes “Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana” tiek finansētas no diviem avotiem – ES fondiem 85% apmērā un Latvijas budžeta 15% apmērā.

MK noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno ES fondu tehniskās palīdzības aktivitātes, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, tehniskās palīdzības projektiem maksimāli pieejamo finansējuma sadalījumu, prasības tehniskās palīdzības projektu iesniedzējam, kā arī atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu un sadarbības kārtību starp šīm iestādēm, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Atbilstoši Eiropas Padomes regulai tehniskās palīdzības finansējums paredzēts ES fondu darbības programmu sagatavošanai, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas, informācijas un kontroles darbību veikšanai, kā arī administratīvo spēju stiprināšanai.

Tehniskās palīdzības aktivitāšu mērķa grupa ir trīs darbības programmu vadībā, ieviešanā, uzraudzībā, izvērtēšanā un kontrolē iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par zinātnes un tehnoloģiju attīstības rīcības plānu

20.aprīlī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānu 2010.–2011.gadam.

Rīcības plānā ir ietverti Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2013.gadam definēto mērķu un rīcības virzienu īstenošanai nepieciešamie veicamie pasākumi, tiešie darbības rezultāti, termiņi, atbildīgās institūcijas un nepieciešamais finansējums pasākumu īstenošanai 2010. un 2011.gadā.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs izvirzītos mērķus, jāsekmē zinātniskās darbības, intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošana un attīstība, jānodrošina valsts investīciju pieaugums zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms piesaistītu pēc iespējas lielākas privātā sektora investīcijas. Viens no svarīgiem uzdevumiem ir veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, kā arī sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, izveidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu vidi.

Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galvenais mērķis ir veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi.

Lai novērtētu Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu 2009.–2013.gadam īstenošanu atbilstoši rīcības plānā noteiktajiem pasākumiem, sasniedzamajiem rezultātiem un izpildes termiņiem, rīcības plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām katru gadu līdz 1.februārim IZM jāiesniedz pārskats par iepriekšējā gada uzdevumu izpildi. Savukārt IZM līdz 2012.gada 31.martam jāiesniedz MK informatīvais ziņojums par rīcības plāna izpildi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par papildu finansējumu darba praktizēšanas vietu izveidošanai pašvaldībās

Akceptējot Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu piesaistei, valdība 20.aprīlī konceptuāli atbalstīja 13,1 miljona latu piešķiršanu papildu praktizēšanas vietu izveidošanai pašvaldībās.

Tas nozīmē, ka šogad darba praksēs papildus varēs iesaistīties vairāk nekā 25,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Pašlaik paredzēts, ka jau esošā finansējuma ietvaros atbalstu sniegs 24,7 tūkstošiem bezdarbnieku. Līdz ar to kopumā pasākuma ietvaros šogad tiks atbalstīti 50,2 tūkstoši bezdarbnieku, kas saņems finansiālu atbalstu stipendijas veidā.

Lai saņemtu minēto finansējumu, vēl nepieciešams Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums.

Atgādinām, ka, ņemot vērā krīzes apmēru un izanalizējot citu Eiropas valstu pieredzi par rīcību šādos apstākļos, pasākums “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībā” ir viens no būtiskākajiem īstermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem finanšu ietilpības un dalībnieku iesaistes ziņā. Darba praktizēšana ir viens no LM pārziņā esošajiem Sociālās drošības tīkla pasākumiem.

LM atgādina, ka minētais pasākums izstrādāts, ņemot vērā Pasaules Bankas (PB) ekspertu pieredzi līdzīgās krīzēs pasaulē. Tā mērķis ir stabilizēt sociālekonomisko situāciju, nodrošināt bezdarbnieku aktivizāciju veidā, kas netraucē ekonomikas restrukturizāciju. Vienlaikus LM norāda, ka darba praktizēšana pašvaldībās mazina nabadzības risku. Tas ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, kad Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums un līdz ar to arī bezdarba līmenis neizbēgami ir sasnieguši vēsturiskus apmērus.

Pasākums tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par elektronisko iepirkumu sistēmas uzlabošanas plānu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi elektronisko iepirkumu sistēmas uzlabošanas plānu, lai šābrīža ekonomiskajā situācijā veicinātu e-iepirkumu izmantošanu un attīstību, nodrošinot izdevīgākus piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nosacījumus par zemāku cenu.

Tādējādi atkarībā no izmantotā iepirkuma veida, piemēram, e-izsole, e-konkurss vai e-katalogs, tiktu ievērojami vienkāršots arī iepirkuma process, uzlabojot iepirkumu efektivitāti.

Izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu, tiks nodrošināta standartizēto preču iegāde par zemākām cenām, samazināts administratīvais slogs un izmaksas iepirkumu procesa organizēšanai. Plānots, ka sistēmas uzlabošanas plāns būtiski paaugstinātu iepirkumu procesa caurskatāmību un samazinātu korupcijas risku. Tāpat tiktu nodrošināta racionāla valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošana.

Turpmāk pasūtītāja darbiniekiem nebūs jātērē laiks un līdzekļi savas iepirkuma procedūras organizēšanai, kā arī paātrinātais iepirkuma process ievērojami samazinās laiku līdz preces piegādei.

RAPLM akcentē, ka viena no sistēmas uzlabošanas priekšrocībām centralizētajos iepirkumos, apvienojot vairākus pasūtījumus, būs zemākās cenas arī maziem iepirkumiem.

Elektroniskā iepirkumu sistēmas izveide tika sākta 2005.gadā, nodrošinot valsts un pašvaldību iestādēm iespēju izmantot elektronisko iepirkumu sistēmu standarta preču un pakalpojumu iepirkšanai. Sistēmas darbības nodrošināšanai tiek izmantots uz globālā tīmekļa tehnoloģijām balstīts rīks – tīmekļa vietne www.eiepirkumi.gov.lv. Portālā tiek rīkotas centralizētas iepirkumu procedūras, lai noslēgtu vispārīgās vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem par darījumu veikšanu e-iepirkumu procesā.

Elektroniskā iepirkumu sistēmā pieejamo preču specifikāciju skaits patlaban ir sasniedzis 27 233, reģistrēto pircēju skaits – 370, savukārt piegādātāji kopumā sistēmā ir 77. Izvērtējot iepirkumu summu, ministrija secinājusi, ka apgrozījums sistēmā ir pieaudzis no 192 638 latiem līdz 6 191 907,93 latiem.

Elektronisko iepirkumu sistēmas uzlabošanas plānu 2010.–2012.gadam 20.aprīlī izskatīja Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā

20.aprīlī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) informēja Ministru kabinetu (MK) par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija informēja valdību par atsevišķu novadu pašvaldību sadalīšanas mēģinājumiem un patstāvīgu pašvaldību izveidošanu uz sadalīto teritoriju bāzes, pamatojoties uz iedzīvotāju un deputātu veiktajām aktivitātēm.

Lai noskaidrotu reālo situāciju pašvaldībās, RAPLM ir tikusies ar Rojas un Alojas novadu pašvaldību deputātiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem un konstatējusi, ka konfliktsituācijas abos novados nav saistītas ar pakalpojumu pasliktināšanos attiecīgo novadu pagastos un pilsētās, bet gan ar politiskiem aspektiem, kā arī ar pašvaldības amatpersonu un deputātu nepietiekamo komunikāciju ar iedzīvotājiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija vērsa Ministru kabineta uzmanību uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma nepilnībām attiecībā uz novadu sadalīšanas un apvienošanas procedūrām un turpmāko rīcību ar iesaistīto pašvaldību mantu, institūcijām, tiesībām un saistībām, kā arī pašvaldību deputātu pilnvarām.

Informējot valdību par vienas pieturas aģentūras (VPA) principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā, RAPLM norādīja, ka vairākās pašvaldībās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā – iedzīvotāju apkalpošanas organizēšanā jau sekmīgi tiek īstenots VPA princips.

Liepājā pēc VPA principa pašvaldība uzsākusi nodrošināt arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumu sniegšanu.

Koncepcija par VPA principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā paredz iespēju nodalīt pakalpojumu piegādātāju no pakalpojumu turētāja un sniedzēja, neveidojot jaunas valsts pārvaldes institūcijas, bet piedāvājot pakalpojumu piegādi klātienē un neklātienē organizēt vienotā sistēmā pēc vienotiem principiem uz pašvaldību bāzes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kā atbildīgā ministrija par visaptveroša VPA principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā informēja, ka VPA principa ieviešana notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Universitāti, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un visām ministrijām.

Informējot valdību par izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 2010.gadā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija norādīja, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas Latvijā pastāv ievērojamas atšķirības starp novadu pašvaldību finanšu kapacitātēm, kas skaidrojamas gan ar objektīviem sociālekonomiskiem, ģeogrāfiskiem, kultūrvēsturiskiem faktoriem, gan ar faktoriem, ko raksturo pašvaldību darbības efektivitāte.

Lai pielāgotu esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu situācijai pēc administratīvi teritoriālās reformas, 2009.gada rudenī tika pieņemti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma grozījumi, kas zināmā mērā līdzsvaro vērtētos ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2009.gadā zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija 71 lats, augstākie – 609 lati, taču 2010.gadā zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 242 lati, bet augstākie – 462 lati.

Tā kā šie rādītāji joprojām atšķiras starp pašvaldībām, RAPLM norāda, ka grozījumi likumā ir pagaidu risinājums 2010. un 2011.gadam un šajā laikā jāvienojas par jaunu, objektīvu, stabilu, uz Eiropas Padomes rekomendācijās ietvertiem principiem balstītu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai apkopota informācija arī par citiem administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas aspektiem, piemēram, finanšu līdzekļu piešķiršanu novadu infrastruktūras attīstībai, pilsētu ar lauku teritoriju pārveidošanu par novada pilsētām un novada pagastiem, kā arī rajona pašvaldību reorganizācijas pabeigšanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Latvijas pievienošanos starptautiskās gaisa satiksmes kontroles organizācijai “Eirokontrole”

Lai nodrošinātu efektīvāku gaisa satiksmes pakalpojumu veikšanu, valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas ierosinājumu pievienoties starptautiskās gaisa satiksmes kontroles organizācijai “Eirokontrole”.

Lai Latvija pievienotos Eirokontrolei, tai jāparaksta un jāpieņem Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā (Konvencija) dokumentu pakete.

Konvencijas mērķis ir veicināt savstarpēju sadarbību starp Eirokontroles dalībvalstīm aviācijas un lidojumu drošības, un aeronavigācijas pakalpojumu efektivitātes jomā.

To paredz 20.aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātais likumprojekts. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāskata Saeimā.

Pievienojoties Eirokontrolei, Latvija varētu nostiprināt sadarbību arī ar citām organizācijas dalībvalstīm. Eirokontrolē ir iesaistījušās gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Ukraina, Moldova un citas.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību

20.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz precizēt laiku, uz kādu pašvaldību sociālais dienests izsniedz izziņas trūcīgajām personām un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem pilnībā vai daļēji valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanai.

Turpmāk šādas izziņas darbspējīgām personām tiks izsniegtas uz sešiem mēnešiem, savukārt atsevišķi dzīvojošām personām un personām, kuru pilngadīgie ģimenes locekļi saņem invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalstu, – uz 12 mēnešiem.

Tāpat tiek noteikts, ka par sociālā dienesta izziņas darbības sākumu uzskatāms mēnesis, kurā persona vai ģimene pieprasījusi ienākumu izvērtējumu.

Grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos paredz papildināt valsts apmaksātu pakalpojumu klāstu, paredzot, ka bērniem ar retajām slimībām pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija lēmuma tiks apmaksāti nepieciešamie laboratoriskie izmeklējumi citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, kā arī Šveices Konfederācijā.

Ministru kabineta noteikumos precizēti arī no valsts budžeta apmaksājamie diagnostiskie izmeklējumi vizuālajā diagnostikā un neiroloģijā. Nosakot valsts apmaksātos izmeklējumus, Veselības ministrija ņēma vērā vizuālās diagnostikas, neiroloģijas un radioloģijas ekspertu atzinumus par radioloģiskajiem izmeklējumiem kā efektīvākajiem konkrētu diagnožu noteikšanai.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par grozījumiem Dzīvnieku barības aprites likumā

Valdība 20.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”.

No 2010.gada 1.septembra tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.767/2009, kas nosaka Dzīvnieku barības aprites likumā iepriekš minētas definīcijas, kā arī barības marķēšanas, iepakošanas, tirdzniecības prasības.

Likumprojekta mērķis ir novērst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas prasību dublēšanu Dzīvnieku barības aprites likumā, kā arī precizēt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.

Grozījumi paredz izslēgt tos likuma pantus, kuros ietvertās tiesību normas dublē Eiropas Parlamenta un Padomes regulas prasības. Tā kā Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par prasībām tirdzniecības vietai, kur pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, un šīs tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību” un “Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem, kā arī to aprites kārtību” ietvertas tās pašas prasības, ko no 2010.gada 1.septembra noteiks Eiropas Parlamenta un Padomes regula, šie noteikumi zaudē spēku.

Tāpat likumprojekts precizē definīcijas, kas ir ietvertas regulā Nr.767/2009, jo Latvijas normatīvajos aktos tiek lietoti atšķirīgi termini, lai gan to jēdziens neatšķiras.

Likumprojekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa