Finanšu ministrija: Par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas finansējumu

Arī pēc Eiropas Komisijas (EK) veiktās Kohēzijas politikas finansējuma piešķīruma korekcijas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Latvija turpinās saņemt ES Kohēzijas politikas finansējumu pilnā apmērā, jo laikā no 2007.–2009.gadam nav pārsniegta -5% IKP krituma robeža.

2006.gada Iestāžu nolīgums starp EK, Padomi un Parlamentu paredz, ka gadījumā, ja 2007.–2009.gadā tiek konstatēta kādas dalībvalsts kopējā IKP novirzīšanās par vairāk nekā +/-5% no kopējā IKP (kas aplēsts, sagatavojot nolīgumu), EK attiecībā uz 2011.gadu koriģēs summas, kuras minētajam laika posmam attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas no Kohēzijas politikas atbalsta fondiem.

Tā kā Latvijas IKP samazinājums 2009.gadā ir 4,5% un tas nepārsniedz -5% noteikto IKP samazinājuma robežu, tad Latvijai piešķirtā Kohēzijas politikas finansējuma summa attiecībā uz 2011.gadu netiks koriģēta, tādējādi Kohēzijas politikas (Konverģences un Teritoriālās sadarbības mērķu) piešķīrums Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā saglabāsies iepriekš noteikto 3,74 miljardu latu apmērā.

Situācijā, ja noteiktā IKP krituma robeža 2007.–2009.gadā tiktu pārsniegta, ES dalībvalstij 2011.–2013.gadā daļēji tiktu samazināts ES piešķirtais Kohēzijas politikas finansējums, savukārt, ja IKP būtu audzis un pārsniedzis +5% noteikto robežu, dalībvalstij tiktu piešķirts papildu Eiropas Savienības finansējums.

Kohēzijas politikas mērķis ir mazināt atšķirības starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES. Latvijai Kohēzijas politikas finansējums ir iespēja risināt sociālekonomiskās problēmas un palielināt valsts konkurētspēju. Tāpat ES Kohēzijas politikas investīcijas (Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds) ir būtisks finanšu instruments Latvijas ekonomikas stabilizēšanai, ar ko piesaistīt papildu līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībai, eksporta veicināšanai, izglītības un labklājības jautājumu risināšanai, kā arī enerģētikas un transporta sektoru attīstībai.