Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības ierēdņu atlasi

Vairāk nekā 51 000 cilvēku pieteikušies uz pirmo ES ierēdņu atlases konkursu, kas notiks saskaņā ar jauno sistēmu, ko martā sāka Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO).

Kandidātu testēšana sākās 6.aprīlī un turpināsies līdz 21.maijam. Priekšatlases testi notiek centros visā Eiropas Savienībā, kā arī valstīs ārpus ES, jo Ņujorkā bija 389 kandidāti, Ķīnā – 137 kandidāti un Austrālijā – 55 kandidāti. Pirmo reizi testēšanas centri tika izveidoti ārpus ES, atzīstot, ka daudzi eiropieši devušies ārpus Eiropas, lai mācītos un strādātu. Pārbaudījumi novērtējuma centros notiks no septembra līdz novembrim kandidātiem, kuri ir bijuši veiksmīgi priekšatlases testos, un veiksmīgo kandidātu rezerves saraksti būs pieejami pirms Ziemassvētkiem. Šīs atlases kārtas kandidātu vidējais vecums ir 32,6 gadi, 53,5% kandidātu ir sievietes un 46,5% – vīrieši. Visvairāk kandidātu (56,4%) izvēlējušies Eiropas publiskās administrācijas jomu, 14,2% – jurisprudences jomu, 12,4% – ekonomikas jomu, 11,4% – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomu un 5,7% – revīzijas jomu.

“Ir patīkami redzēt, ka tik daudz cilvēku ir pieteikuši savu kandidatūru karjerai Eiropas iestādēs,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietnieks iestāžu attiecību un administratīvajos jautājumos Marošs Ševčovičs. “Neraugoties uz milzīgo pieprasījumu, esmu gandarīts teikt, ka EPSO IT sistēmas darbojās nevainojami un EPSO spēja efektīvi apstrādāt pieteikumu lielo pieplūdumu. Testēšana jau ir sākusies, un mēs plānojam, ka veiksmīgo kandidātu saraksti jau būs pieejami pirms Ziemassvētkiem. No pirmajiem iespaidiem šķiet, ka jaunā sistēma darbojas veiksmīgi.”

EPSO 16.martā sāka modernizētu un racionalizētu Eiropas Savienības ierēdņu atlases procedūru, izsludinot pirmo administratoru konkursu saskaņā ar jaunajiem noteikumiem. Jaunā sistēma paredz ikgadēju konkursu rīkošanu vispieprasītākajiem darba veidiem, tādējādi dodot kandidātiem iespēju efektīvāk plānot pieteikumu iesniegšanu un palīdzot Eiropas Savienības iestādēm veikt cilvēkresursu stratēģisku plānošanu. Tā ir ātrāka, efektīvāka un ar mazāk starpposmiem nekā iepriekšējā. Atlases procedūrā galveno uzmanību pievērsīs nevis zināšanu, bet gan prasmju pārbaudei, jo pieredze liecina, ka tas ir labākais turpmākā darba snieguma rādītājs.

EPSO ir izstrādājis trīs gadu slīdošo grafiku, kura ietvaros iestādes regulāri izvērtē savas personāla vajadzības. Ikgadējos konkursus turpmāk rīkos trīs ciklos, proti, administratoriem, asistentiem un lingvistiem, ko papildinās atsevišķi speciālistu konkursi. Lai izbeigtu situāciju, ka konkursu izturējušie kandidāti bieži vien gadiem ir iekļauti rezerves sarakstos, taču tā arī neatrod sev darba vietu, rezerves saraksti būs derīgi tikai vienu gadu līdz nākamā gada konkursa cikla beigām. Uz intervijām tiks aicināta lielākā daļa rezerves sarakstā iekļauto kandidātu. Dalībniekiem būs nodrošināta iespēja saņemt informāciju par viņu sniegumu konkursā, tādējādi izvairoties no ilgstošām pārsūdzības procedūrām.

EPSO jaunā atlases procedūra uzlabo visa procesa kvalitāti un uzticamību. Svarīgākais elements ir tādas kandidātu novērtēšanas sistēmas ieviešana, kas balstīta vairāk uz prasmēm, nevis tikai zināšanām. Procedūra tagad norit divās kārtās, proti, datorizēti priekšatlases testi atsevišķās dalībvalstīs un novērtēšanas kārta Briselē. Jaunais cikls ilgs piecus līdz deviņus mēnešus, nevis divus gadus, kā tas dažkārt bija iepriekšējās sistēmas ietvaros.

Priekšatlase joprojām izpaužas kā testi, kuros pārbaudīs kognitīvās spējas un spēju novērtēt situāciju, kā arī profesionālās prasmes un valodu zināšanas atkarībā no konkrētā konkursa veida. Testus, ar kuru palīdzību iepriekš pārbaudīja pretendentu zināšanas par ES, vairs neiekļauj priekšatlasē, bet gan otrajā kārtā ciešā saistībā ar praktisko prasmju pārbaudījumiem.

Novērtēšanas posms ļauj padziļināti pārbaudīt visas svarīgākās prasmes, galveno uzmanību pievēršot ar darbu saistītajām praktiskajām spējām, nevis zināšanām par faktiem. Pārbaudījumu mērķis ir novērtēt, cik lielā mērā kandidātam piemīt vēlamās prasmes un iemaņas, turklāt katru no tām novērtē vismaz divos pārbaudījumos. Šajā kārtā paredzētie pārbaudījumi atkarībā no konkursa veida ilgst vienu dienu vai pusi dienas. Pārbaudījumi notiek kandidāta otrajā valodā (angļu, franču vai vācu), izņemot konkursus, kuros prasītas konkrētu valodu zināšanas. Šī kārtība aizstāj laikietilpīgo rakstisko un mutisko pārbaudījumu procesu divās kārtās. Tiek pārbaudītas ne vien profesionālās iemaņas un zināšanas, bet arī vairākas pamatprasmes, proti, analītiskās spējas un problēmu risināšana, saziņa, spēja sasniegt rezultātus, spēja mācīties un pilnveidoties, māka noteikt prioritātes un organizēt, izturība un māka strādāt komandā.

Atlases komisijas būs profesionālākas, ko paredzēts panākt, norīkojot kā EPSO atlases komisijas locekļus pastāvīgos ierēdņus, kuriem pirms tam būtu jāiziet speciālas augsta līmeņa mācības un jāiegūst prasmju novērtēšanas sertifikāts, un plašāk izmantojot speciālās zināšanas cilvēkresursu jomā. Atlasi izturējušajiem kandidātiem izsniegs “prasmju apliecību”, kurā būs atspoguļots viņu sniegums novērtēšanas centrā. Šo apliecību nosūtīs iestādēm, lai atvieglotu pieņemšanu darbā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa