ATSAUCĒ IETVERT:
Par patēriņa cenām jūnijā. Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos 1997.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.1997., Nr. 184/185 https://www.vestnesis.lv/ta/id/208665
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Valsts statistikas komiteja
Par patēriņa cenām jūnijā
Patēriņa cenas 1997.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pieauga par 0,2%, salīdzinot ar 1996.gada jūniju - par 7,5%. Igaunijā patēriņa cenas jūnijā pieauga par 0,7%, Lietuvā - par 0,2%. PCI un cenu pārmaiņas 1997. gadā bija šādas:
| Cenu indekss | Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar | |||
| 1995=100 | 12.96. | iepriekšējo mēnesi | ||
| 1997. g. | Janvāris | 124,4 | 1,9 | 1,9 |
| Februāris | 124,8 | 2,3 | 0,4 | |
| Marts | 125,4 | 2,7 | 0,4 | |
| Aprīlis | 126,2 | 3,4 | 0,7 | |
| Maijs | 127,0 | 4,1 | 0,6 | |
| Jūnijs | 127,3 | 4,3 | 0,2 | |
Patēriņa cenas uztura produktiem pieauga par 0,2%, apģērbam un apaviem - par 0,3%, dzīvokļa īrei un uzturēšanai - par 0,5%, mājsaimniecībai - par 0,5%, veselības aprūpei - par 0,2%, transportam, sakariem, atpūtai un kultūrai un izglītībai, kā arī pārējām precēm un pakalpojumiem cenas nemainījās, viesnīcām un sabiedriskajai ēdināšanai cenas pieauga par 0,3%, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai - 0,1%.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, precēm cenas pieauga par 0,2%, pakalpojumiem - par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bija jaunās ražas dārzeņu cenu kāpumam. Tā jūnijā par 10,5% pieauga kartupeļu un atsevišķu dārzeņu cenas, tajā skaitā svaigiem kāpostiem - par 38,5%, sīpoliem - par 25%, burkāniem - par 10%, bietēm - par 17,4%. Jaunie kartupeļi š.g. jūnijā ir 2,7 reizes dārgāki nekā 1996. gada jauno kartupeļu sezonas beigās.
Tāpat zināma ietekme bija ūdensapgādes tarifu pieaugumam par 3,5% (Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Ludzā un Saldū).
Jūnijā par 1,8% pazeminājās piena un piena produktu cenas (cena krējumam pazeminājās par 3,1%, vājpiena biezpienam - par 4,1%), olu - par 4,7%, sviesta - par 5,6%, zivju un zivju produktu - par 1,0%. Tā jūnijā tomāti bija par 10,6%, gurķi - par 16,7% un saldie pipari par 25,9% lētāki nekā maijā.
Preces un pakalpojumi, kas cenu līmeņa pārmaiņas jūnijā ietekmēja visvairāk (% punkti):
| + | - | ||
| Kartupeļi, jaunā raža | 0,20 | Olas | - 0,06 |
| Svaigie kāposti | 0,12 | Gurķi | - 0,06 |
| Ūdensapgāde un kanalizācija | 0,08 | Krējums | - 0,04 |
| Sīpoli | 0,04 | Saldie pipari | - 0,04 |
| Āboli | 0,04 | Tomāti | - 0,04 |
| Burkāni | 0,02 | Sviests | - 0,03 |
| Bietes | 0,01 | Vājpiena biezpiens | - 0,03 |
1997. gada 6 mēnešos patēriņa cenas vidēji pieauga par 4,3% (t.i., šī gada jūnija cenas, salīdzinot ar 1996. gada decembri).
Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos 1997.gadā
| 1.jūnijā | 1.jūlijā | |
| Pavisam valstī | 7,7 | 7,6 |
| Pilsētās: | ||
| Rīga | 3,5 | 3,4 |
| Daugavpils | 8,5 | 8,4 |
| Jelgava | 8,5 | 8,5 |
| Jūrmala | 6,6 | 6,5 |
| Liepāja | 7,6 | 7,4 |
| Rēzekne | 13,1 | 12,9 |
| Ventspils | 3,2 | 3,1 |
| Rajonos: | ||
| Aizkraukles | 11,5 | 11,5 |
| Alūksnes | 12,8 | 12,9 |
| Balvu | 23,3 | 23,4 |
| Bauskas | 7,0 | 7,2 |
| Cēsu | 7,7 | 7,9 |
| Daugavpils | 16,5 | 16,7 |
| Dobeles | 11,2 | 11,0 |
| Gulbenes | 10,7 | 11,0 |
| Jelgavas | 10,8 | 11,0 |
| Jēkabpils | 17,1 | 16,6 |
| Krāslavas | 26,3 | 25,6 |
| Kuldīgas | 7,5 | 7,3 |
| Liepājas | 11,3 | 11,1 |
| Limbažu | 6,0 | 6,5 |
| Ludzas | 17,9 | 18,5 |
| Madonas | 14,5 | 14,3 |
| Ogres | 4,3 | 4,1 |
| Preiļu | 24,2 | 24,1 |
| Rēzeknes | 32,4 | 32,0 |
| Rīgas | 4,9 | 4,9 |
| Saldus | 4,8 | 5,0 |
| Talsu | 5,8 | 5,7 |
| Tukuma | 5,7 | 5,8 |
| Valkas | 6,8 | 6,9 |
| Valmieras | 9,4 | 9,2 |
| Ventspils | 7,9 | 8,1 |
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (Valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.
Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.
Sagatavojusi VSK Darba statistikas daļa