• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par patēriņa cenām jūnijā. Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos 1997.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.1997., Nr. 184/185 https://www.vestnesis.lv/ta/id/208665

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas Energoapgādes regulēšanas padomes informācija

Par pieteikumiem licenču piešķiršanai energoapgādē

Vēl šajā numurā

18.07.1997., Nr. 184/185

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts statistikas komiteja

Par patēriņa cenām jūnijā

Patēriņa cenas 1997.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pieauga par 0,2%, salīdzinot ar 1996.gada jūniju - par 7,5%. Igaunijā patēriņa cenas jūnijā pieauga par 0,7%, Lietuvā - par 0,2%. PCI un cenu pārmaiņas 1997. gadā bija šādas:

    Cenu indekss Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar
1995=100 12.96. iepriekšējo mēnesi
1997. g. Janvāris 124,4 1,9 1,9
Februāris 124,8 2,3 0,4
Marts 125,4 2,7 0,4
Aprīlis 126,2 3,4 0,7
Maijs 127,0 4,1 0,6
Jūnijs 127,3 4,3 0,2

Patēriņa cenas uztura produktiem pieauga par 0,2%, apģērbam un apaviem - par 0,3%, dzīvokļa īrei un uzturēšanai - par 0,5%, mājsaimniecībai - par 0,5%, veselības aprūpei - par 0,2%, transportam, sakariem, atpūtai un kultūrai un izglītībai, kā arī pārējām precēm un pakalpojumiem cenas nemainījās, viesnīcām un sabiedriskajai ēdināšanai cenas pieauga par 0,3%, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai - 0,1%.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, precēm cenas pieauga par 0,2%, pakalpojumiem - par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bija jaunās ražas dārzeņu cenu kāpumam. Tā jūnijā par 10,5% pieauga kartupeļu un atsevišķu dārzeņu cenas, tajā skaitā svaigiem kāpostiem - par 38,5%, sīpoliem - par 25%, burkāniem - par 10%, bietēm - par 17,4%. Jaunie kartupeļi š.g. jūnijā ir 2,7 reizes dārgāki nekā 1996. gada jauno kartupeļu sezonas beigās.

Tāpat zināma ietekme bija ūdensapgādes tarifu pieaugumam par 3,5% (Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Ludzā un Saldū).

Jūnijā par 1,8% pazeminājās piena un piena produktu cenas (cena krējumam pazeminājās par 3,1%, vājpiena biezpienam - par 4,1%), olu - par 4,7%, sviesta - par 5,6%, zivju un zivju produktu - par 1,0%. Tā jūnijā tomāti bija par 10,6%, gurķi - par 16,7% un saldie pipari par 25,9% lētāki nekā maijā.

Preces un pakalpojumi, kas cenu līmeņa pārmaiņas jūnijā ietekmēja visvairāk (% punkti):

+ -
Kartupeļi, jaunā raža 0,20 Olas - 0,06
Svaigie kāposti 0,12 Gurķi - 0,06
Ūdensapgāde un kanalizācija 0,08 Krējums - 0,04
Sīpoli 0,04 Saldie pipari - 0,04
Āboli 0,04 Tomāti - 0,04
Burkāni 0,02 Sviests - 0,03
Bietes 0,01 Vājpiena biezpiens - 0,03

1997. gada 6 mēnešos patēriņa cenas vidēji pieauga par 4,3% (t.i., šī gada jūnija cenas, salīdzinot ar 1996. gada decembri).

 

Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos 1997.gadā

1.jūnijā 1.jūlijā
Pavisam valstī 7,7 7,6
Pilsētās:
Rīga 3,5 3,4
Daugavpils 8,5 8,4
Jelgava 8,5 8,5
Jūrmala 6,6 6,5
Liepāja 7,6 7,4
Rēzekne 13,1 12,9
Ventspils 3,2 3,1
Rajonos:
Aizkraukles 11,5 11,5
Alūksnes 12,8 12,9
Balvu 23,3 23,4
Bauskas 7,0 7,2
Cēsu 7,7 7,9
Daugavpils 16,5 16,7
Dobeles 11,2 11,0
Gulbenes 10,7 11,0
Jelgavas 10,8 11,0
Jēkabpils 17,1 16,6
Krāslavas 26,3 25,6
Kuldīgas 7,5 7,3
Liepājas 11,3 11,1
Limbažu 6,0 6,5
Ludzas 17,9 18,5
Madonas 14,5 14,3
Ogres 4,3 4,1
Preiļu 24,2 24,1
Rēzeknes 32,4 32,0
Rīgas 4,9 4,9
Saldus 4,8 5,0
Talsu 5,8 5,7
Tukuma 5,7 5,8
Valkas 6,8 6,9
Valmieras 9,4 9,2
Ventspils 7,9 8,1

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (Valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Sagatavojusi VSK Darba statistikas daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!