Lietišķās informācijas dienesta informācija

1997.gada 10.jūlijā

Par abonentizdevumu “Grāmatvedība”

Kā zināms, viens no uzņēmuma sekmīgas darbības pamatnosacījumiem ir sakārtota grāmatvedība. Un, lai arī vairumam tā izraisa tikai nepatīkamas asociācijas ar vienu vienīgu sausu ciparu virknēm, ja nebūtu čaklo darbarūķu grāmatvežu izskatā, uzņēmēji pat ne pārāk lielā uzņēmumā visai ātri zaudētu kontroli par tajā notiekošajiem procesiem, ieņēmumiem un izdevumiem.

Taču grāmatvedības noteikumi mēdz mainīties un sen vairs nepietiek tikai ar to, ka persona, kas uzņēmumā nodarbojas ar grāmatvedību, ir ieguvusi pirms vairākiem gadiem attiecīgu diplomu. Pēdējo gadu laikā galvenajos grāmatvedību jeb uzskaiti reglamentējošos normatīvajos aktos ir bijuši ieviesti 27 grozījumi.

Ikviens grāmatvedis labi zina, ka, piemēram, sods par laikā neiesniegtu uzņēmuma darbības pārskatu ir 250 lati. Neapšaubāmi, grāmatveži cenšas izdarīt visu pareizi un laikā, taču ar cerību vien ir par maz, kā rezultātā valsts budžets soda naudu veidā par pārkāpumiem grāmatvedības sistēmā ik gadu ieņem miljonus latu. Iemesls tam ir viens — grāmatvežiem trūkst pilnīgas un aktuālas informācijas par to, kā jāveic uzskaite, kādi grozījumi pieņemti esošajos normatīvajos dokumentos. Turklāt, ekonomikai attīstoties, Latvijā ik pa brīdim parādās jauni darījumu veidi (piemēram, dažādi līzinga paveidi), attīstās sakari ar ārzemju partneriem utt., kas grāmatvežus nemitīgi nostāda jaunu uzskaites problēmu priekšā.

Tāpēc Lietišķās informācijas dienests (LID), rūpīgi izpētot tiesisko un ekonomisko situāciju Latvijā grāmatvedības jomā, piedāvā jaunu risinājumu aprakstītajām problēmām — abonentizdevumu “Grāmatvedība”.

“Grāmatvedība” ir jaunākais Lietišķās informācijas dienesta abonentizdevums, kas nupat nācis klajā. Izdevums harmoniski iekļaujas jau esošo, kā arī plānoto LID abonentizdevumu grupā un nosedz to normatīvo aktu daļu, kas tieši saistīta ar grāmatvedību, grāmatvedības organizāciju, uzskaiti, kontroli un auditu.

Abonentizdevumā pirmo reizi vienkopus apkopoti svarīgākie normatīvie akti — likumi, Ministru kabineta noteikumi, Valsts ieņēmumu dienesta un citu institūciju rīkojumi, ieteikumi utt., kas attiecas uz uzņēmumu, iestāžu un organizāciju grāmatvedību. Abonentizdevumā iekļauti normatīvie akti, kas attiecināmi uz šādām tēmām:

— grāmatvedības organizācija

— pārskati un bilances

— peļņa un zaudējumi

— līdzekļu un vērtību

pārvērtēšana un norakstīšana

— amortizācijas atskaitījumi

— kontu plāni

— kases operācijas

— rēķini

— maksājumu reģistrēšanas

elektroniskās ierīces un sistēmas

— preču pavaddokumenti

— valsts kontrole

— revīzija

— audits

— zvērināts revidents

— statistiskā atskaite

— statistiskā informācija

“Grāmatvedība” satur virkni normatīvo aktu, kuri bija aktuāli 1991.—1993.gadā un šobrīd reti kur atrodami, taču vēl joprojām ir spēkā esoši. Tā nereti grāmatvežiem, sākot strādāt jaunā uzņēmumā, lai kontrolētu iepriekšējo grāmatvežu darbu, jāņem talkā normatīvie akti par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu un pārcenošanu, piemēram, 1992.gadā.

Abonentizdevumā iekļautie normatīvie akti izmantojami kā privāto uzņēmumu grāmatvedībās jeb uzskaites nodaļās, tā valsts budžeta iestādēs. Normatīvie akti “Grāmatvedībā” ir sakārtoti darbam īpaši parocīgā struktūrā, kuru izstrādāja Latvijas Universitātes darba grupa profesora, juridisko zinātņu habilitētā doktora Edgara Meļķisa vadībā.

Visi grāmatvedības darbam nepieciešamie normatīvie akti nu ir vienkopus vienotā formātā un vienmēr aktuālā redakcijā. Līdz šim grāmatveži, lai sekotu izmaiņām normatīvajos aktos, bija spiesti pirkt brošūras, kurās tie iekļauti. Bet šīs brošūras parasti ir dažāda formāta un kvalitātes, kas ik pa brīdim jāpērk no jauna, maksājot gan par izmaiņām, gan par to ietverto normatīvo aktu daļu, kas nav tikusi mainīta. Abonentizdevumā “Grāmatvedība” minētās problēmas ir atrisinātas: grāmatveži, netērējot laiku, gūst iespēju strādāt ar vienmēr aktuālu, ērtu un visaptverošu informāciju.

Turklāt grozījumi un papildinājumi abonentizdevuma lietotājiem tiek piesūtīti pa pastu nomaināmu lapu veidā, kuras viegli ievietot pamatizdevumā. Un izmaiņu sūtījumos ir iekļauta ne tikai instrukcija, kā veikt lapu apmaiņu, bet arī anotācija, kurā aprakstītas būtiskākās izmaiņas — grāmatvežiem tad nav vairs pašiem “jāizurbjas” caur likumu, lai saprastu, kas īsti jaunā redakcijā mainījies. Šīs izmaiņas paredzēts sūtīt aptuveni reizi mēnesī, taču gadījumā, ja izmaiņu apjoms palielināsies, grozījumi likumos un citos normatīvajos aktos tiks ieviesti biežāk, sūtījumu intervāls tiks samazināts līdz trim reizēm divos mēnešos.

Egīls Grunde,
Lietišķās informācijas dienesta direktora vietnieks