Valsts statistikas komitejas informācija

1997.gada 29.jūlijā

Par bezdarba līmeni

Valsts statistikas komitejas dati liecina, ka par bezdarbniekiem atzīti 95,3 tūkst. cilvēku jeb 7,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1996.gada 1.jūlijā — attiecīgi 88,5 tūkst. un 7,0%, bet 1997.gada 1.jūnijā — 96,2 tūkst. un 7,7%). Līdz 1997.gada 1.jūlijam valstī reģistrēti 98,9 tūkst. aktīvu darba meklētāju (1996.gada 1.jūlijā — 95,1 tūkst.).

1997.gada 1.jūlijā, salīdzinot ar šī gada sākumu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 4,5 tūkst., bet, salīdzinot ar 1.jūniju, tas samazinājies par 0,9 tūkst. 1997.gada 1.jūlijā bezdarbnieku skaits bija par 6,8 tūkst. cilvēku lielāks nekā iepriekšējā gada jūlija sākumā. .

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes.

1997.gada 1.jūlijā vairāk nekā sešus mēnešus darbu nebija atraduši 54,8 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 32,7 tūkst. cilvēku (1996.gada 1.jūlijā — attiecīgi 46,1 tūkst. un 24,6 tūkst.).

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7,9 tūkst. cilv., februārī — 8,1 tūkst. cilv., martā — 7,0 tūkst. cilv., aprīlī — 7,5 tūkst. cilv., maijā — 9,1 tūkst. cilv., jūnijā — 6,8 tūkst. cilvēku.

1997.gada 1.jūlijā vairāk nekā puse bezdarbnieku (52%) bija vecumā 30–49 gadi, bet vidēji katrs piektais bezdarbnieks (18%) bija jaunietis vecumā līdz 25 gadiem.

10% bezdarbnieku nav iepriekšējas darba pieredzes.

Bezdarbnieku sadalījums pa profesijām liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur — 24,7 tūkst. cilv. jeb 26% no kopskaita. Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākās kvalifikācijas profesiju grupu — dažādu līmeņu vadītājus — to skaits ir tikai 1,9 tūkst. cilv., kas veido 2% no bezdarbnieku kopskaita.

Tikai 6% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 31% ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību — 26%. Tas norāda, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu. .

1997.gada pirmajā pusgadā ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 4,6 tūkst. cilvēku jeb 5% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 5,6 tūkst. cilvēku.

No gada sākuma ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību iekārtoti darbā 5,5 tūkst. darba meklētāju, 96% no tiem — bezdarbnieki. Tajā pašā laikā darbu paši atraduši 7,7, tūkst. cilvēku, no tiem — 7,4 tūkst. bezdarbnieku.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1997.gada 1.jūlijā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 32,0%, Krāslavas — 25,6%, Preiļu — 24,1%, Balvu — 23,4%, Ludzas — 18,5%, Daugavpils — 16,7%, Jēkabpils — 16,6%.

Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1997.gada jūnijā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 32,6 tūkst. cilvēku jeb 34% no bezdarbnieku kopskaita. 1997.gada jūnijā bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 949,3 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 29,14.

Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.

Bezdarbs pilsētās un rajonos 1997.gadā
(procentos)

Pavisam valstī 7,7 7,6

Pilsētās:

Rīga 3,5 3,4

Daugavpils 8,5 8,4

Jelgava 8,5 8,5

Jūrmala 6,6 6,5

Liepāja 7,6 7,4

Rēzekne 13,1 12,9

Ventspils 3,2 3,1

Rajonos:

Aizkraukles 11,5 11,5

Alūksnes 12,8 12,9

Balvu 23,3 23,4

Bauskas 7,0 7,2

Cēsu 7,7 7,9

Daugavpils 16,5 16,7

Dobeles 11,2 11,0

Gulbenes 10,7 11,0

Jelgavas 10,8 11,0

Jēkabpils 17,1 16,6

Krāslavas 26,3 25,6

Kuldīgas 7,5 7,3

Liepājas 11,3 11,1

Limbažu 6,0 6,5

Ludzas 17,9 18,5

Madonas 14,5 14,3

Ogres 4,3 4,1

Preiļu 24,2 24,1

Rēzeknes 32,4 32,0

Rīgas 4,9 4,9

Saldus 4,8 5,0

Talsu 5,8 5,7

Tukuma 5,7 5,0

Valkas 6,8 6,9

Valmieras 9,4 9,2

Ventspils 7,9 8,1

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošie — darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Sagatavojusi VSK Darba statistikas daļa