Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa.”;

papildināt pantu ar 4.¹  un 4.² daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, izņemot šā panta otrās daļas 4.punktā minētās kapitālsabiedrības, attiecas tikai šī daļa un šā likuma 3.panta astotā daļa. Citas šā likuma normas attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām piemēro citos likumos noteiktajos gadījumos un apjomā. Informācija par šīm kapitālsabiedrībām, izņemot kredītiestādes, amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota attiecīgās kapitālsabiedrības vai kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) kapitālsabiedrība saņem valsts budžeta līdzekļus, valsts budžeta dotāciju vai samaksu par sniegto pakalpojumu valsts deleģēto funkciju veikšanai vai valsts pasūtījuma (sabiedriskā vai nacionālā pasūtījuma) īstenošanai vai kompensāciju par zaudējumiem, sniedzot universālo pakalpojumu, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību;

2) kapitālsabiedrība nesaņem valsts budžeta līdzekļus, bet pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus vai tās darbība ir saistīta ar maksājumu valsts budžetā administrēšanu;

3) kapitālsabiedrība pilda tai ar likumu uzdotās funkcijas pārvaldīt un apsaimniekot valsts īpašumu vai organizēt valsts īpašuma privatizāciju;

4) kapitālsabiedrība saņem pašvaldību budžetu līdzekļus, pašvaldību budžetu dotāciju, samaksu par sniegto pakalpojumu pašvaldības vai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai vai kapitālsabiedrībai pašvaldība ir palielinājusi šīs kapitālsabiedrības pamatkapitālu vai sniegusi galvojumu tās aizņēmumam, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un  pārējo ārvalstu finanšu palīdzību;

5) kapitālsabiedrība izveidota, lai piedalītos pašvaldības autonomo funkciju pildīšanā.

(4²) Šā panta 4.¹ daļā noteiktie pienākumi attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem, kuri nodrošina valsts pasūtījuma (sabiedriskā vai nacionālā pasūtījuma) īstenošanu un no kuru finansējuma resursiem vairāk nekā 50 procentus veido valsts budžeta finansējums, kas nav Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi.”

2. 3.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “tikai vienu apmaksātu” ar vārdiem “atlīdzību tikai par darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām, vienu apmaksātu”;

aizstāt piektās daļas 1.punktā vārdus “(izņemot darba samaksu)” ar vārdiem “(izņemot prēmijas un sociālās garantijas)”;

papildināt piekto daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apmērā nosaka atlīdzību valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam;

7) Zāļu valsts aģentūra par līdzekļiem, kas iegūti no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām, maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;”;

papildināt pantu ar 6.¹, 6.² un 6.³ daļu šādā redakcijā:

“(6¹) Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, saņem mēnešalgu atbilstoši šā likuma 5.pantam, un viņam ir tiesības tikai uz šā likuma 29., 32. un 33.pantā noteiktajām kompensācijām un 38.pantā noteikto apdrošināšanu.

(6²) Pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē, kā arī šā likuma 6.pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām. Šā likuma 6.panta pirmajā daļā un otrās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktā minētajām amatpersonām nav tiesību arī uz šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām.

(6³) Ja tas ir lietderīgi un tam ir pieejami finanšu līdzekļi, amatpersonai (darbiniekam), kurš attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā netiek nodarbināts pastāvīgi, bet tiek iecelts, ievēlēts vai apstiprināts amatā (piemēram, komisijās, konsultatīvajās padomēs, darba grupās) konkrētu pienākumu pildīšanai un par šo pienākumu pildīšanu nestājas darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, var noteikt mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam. Šādai amatpersonai (darbiniekam) var atlīdzināt ar komandējumu saistītus izdevumus, bet tai nav tiesību uz citu šajā likumā noteikto atlīdzību, un tās mēnešalgas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,5. Attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā pastāvīgi nodarbināta amatpersona (darbinieks), ja likums tai atļauj amatu savienošanu, ja savienojamā amata pienākumi neietilpst tās pastāvīgā amata (dienesta, darba) pienākumos un šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajos amatos tā tiek iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kā privātpersona vai organizācijas pārstāvis, ir tiesīga saņemt abas mēnešalgas, neievērojot šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus.”;

aizstāt astotajā daļā vārdu “institūciju” ar vārdiem un skaitļiem “institūciju un šā likuma 2.panta 4.¹ daļā minēto kapitālsabiedrību”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 9. un 10.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.”

3. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “septītajā” ar vārdiem “septītajā un astotajā”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “zinātnisko institūtu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “amatpersonām (darbiniekiem) un valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, mēnešalgas” ar vārdiem “amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgas”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata kategorijai un līmenim, ņemot vērā amata pienākumu specifiku un atbildības līmeni, kā arī izdienai.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī karavīriem” ar vārdu “Karavīriem”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) To valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kura netiek noteikta saskaņā ar šā panta trešo daļu un šā likuma 7.pantu, nosaka tādējādi, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi.”

4. Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. Mēnešalgas noteikšanas īpatnības nepilna darba laika gadījumā

Ja amatpersona (darbinieks) vienā valsts vai pašvaldības institūcijā ir nodarbināta vairākos amatos, kuriem ir noteikti atšķirīgi pienākumi, un katrā amatā uz nepilnu laiku, bet kopumā nepārsniedzot normālo darba laiku, tai saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem mēnešalgu nosaka atsevišķi par katru amatu atbilstoši nostrādātajam laikam. Šādai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības arī uz likumā noteikto virsstundu apmaksu. Nodarbinātības ierobežojumus vairākās valsts vai pašvaldības institūcijās nosaka citi likumi, bet citu papildu pienākumu apmaksas ierobežojumus nosaka šā likuma 14.pants.”

5. 5.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētā amatpersona neieņem algotu amatu pašvaldības domē, tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, par deputāta pienākumu pildīšanu domē un citos amatos saņem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai noteikto mēnešalgu. Šāds deputāts par citu amata (darba) pienākumu pildīšanu pašvaldībā saņem mēnešalgu atbilstoši attiecīgajiem amata (darba) pienākumiem.

(4) Pašvaldības domes deputāts, kurš ieņem algotu amatu domē un vienlaikus pilda citus amata (darba) pienākumus, kas uzskatāmi par papildu darbu pašvaldībā, saņem pēc izvēles attiecīgi vienu no mēnešalgām un piemaksu pie mēnešalgas atbilstoši šā likuma 14.panta noteikumiem.”

6. 6.pantā:

papildināt otro daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) Augstākās izglītības padomes loceklim — 0,22.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrās daļas 12. un 15.punktā minētās amatpersonas mēnešalgu saņem proporcionāli nostrādātajam laikam.”

7. 7.panta ceturtajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības” ar vārdiem “vai tās dalībvalsts”;

aizstāt vārdu “institūcijās” ar vārdu “institūcijā”.

8. Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus “amatpersonām (darbiniekiem) un valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, mēnešalgu” ar vārdiem “amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgu”.

9. Papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, nodrošinot Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi, nosaka Ministru kabinets.”

10. 14.pantā:

papildināt trešās daļas otro teikumu ar vārdiem “vakances pastāvēšanas laikā”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot atpūtas laiku citā nedēļas dienā.”;

papildināt desmito daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) lai nodrošinātu Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto vai līdzfinansēto projektu īstenošanu, ja samaksu veic no šo projektu īstenošanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.”

11. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “noteikšanas” ar vārdiem “piešķiršanas un izmaksas”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldības amatpersonai (darbiniekam) speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, un par nosacījumiem, kuri saistīti ar amata (darba) specifiku, kā arī to amatpersonu (darbinieku) sarakstu, kurām šādas piemaksas pienākas, un šo piemaksu apmēru nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Piemaksu apmērs nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) Ministru kabineta noteikto speciālo piemaksu apmēru.”

12. Papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersonu, uz kuru attiecas šis likums, kā arī pašvaldības policijas darbinieku papildus šā panta trešajā daļā noteiktajam var prēmēt par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu, atbilstoši valsts institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem. Ikreizējās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas.”

13. 17.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Atlaišanas pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kuru nodarbina saskaņā ar Darba likumu, izmaksā šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā noteiktajā apmērā un ievērojot šā panta otrās un ceturtās daļas noteikumus, ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, 101.panta pirmās daļas 6. vai 11.punktu.”;

papildināt devītās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja persona amata zaudēšanas brīdī vienlaikus ir divu vai vairāku Ministru kabineta locekļu konsultatīvā amatpersona (darbinieks), tā pēc savas izvēles saņem vienu atlaišanas pabalstu;”.

14. 19.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Šā pabalsta piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārda “piešķiršanas” ar vārdiem “un izmaksas”;

papildināt sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pašvaldības dome, izvērtējot pašvaldībai pieejamos finanšu līdzekļus un apsverot to izlietošanas lietderību, var noteikt, ka šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētie pabalsti tiek izmaksāti nevis no pašvaldības budžeta, bet gan kā apdrošināšanas atlīdzība. Šādā gadījumā pašvaldība veic attiecīgo pašvaldības amatpersonu (darbinieku) dzīvības apdrošināšanu vai apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.”

15. Papildināt 20.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā pabalsta piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

16. Papildināt 24.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

17. 26.panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdu “un” ar vārdu “vai”;

izslēgt vārdus “nepārtraucot amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja izglītības iegūšana prasa amata (dienesta, darba) pienākumu pilnīgu vai daļēju pārtraukšanu uz laiku, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par mācību maksas kompensācijas piešķiršanu, vienojas arī par mēnešalgas saglabāšanu un tās nosacījumiem.”

18. Papildināt 27.panta pirmo daļu pēc vārda “kompensējot” ar vārdiem “vai sedzot”.

19. 28.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “Amatpersonas mācību” ar vārdu “Mācību”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “amatpersonām” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “kad amatpersona neatmaksā” ar vārdiem “kad amatpersona vai karavīrs neatmaksā”.

20. 29.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja amatpersonai (darbiniekam) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu vai institūcijas valdījumā esošu transportlīdzekli un tā lieto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, tai izmaksā kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumiem. Kompensācijas apmēru (normu) un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai, kuras amata (dienesta) pienākumu izpilde ir saistīta ar jonizējošā starojuma avotiem”.

21. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “teritoriju” ar vārdiem “teritoriju valsts vai dienesta interesēs”;

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu (darbinieku) pārceļ sakarā ar iestādes vai amatpersonas (darbinieka) amata likvidēšanu, amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu, pēc amatpersonas (darbinieka) paša lūguma vai tiek pieņemts lēmums par amatpersonas (darbinieka) neatbilstību ieņemamam amatam.”;

uzskatīt līdzšinējo pirmās daļas otro teikumu par trešo teikumu;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

22. 35.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “piešķir” ar vārdu “izmaksā”, vārdu “piešķiršanas” — ar vārdu “izmaksāšanas”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “nepiešķir” ar vārdu “neizmaksā”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldības dome var paredzēt uzturdevas kompensāciju pašvaldības policijas darbiniekam, kurš veic likumā “Par policiju” noteiktos pienākumus. Pašvaldības dome nosaka kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību. Kompensācijas apmērs nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto uzturdevas kompensācijas apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.”

23. Papildināt 40.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē un izvēlējies nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr atrodas grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, saglabājams darba ņēmēja statuss, bet ne ilgāk kā uz attiecīgās domes darbības laiku.”

24. 41.pantā:

izslēgt otro daļu;

izteikt trešās daļas sesto teikumu šādā redakcijā:

“Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laikposmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi — proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šīs daļas pirmā un otrā teikuma nosacījumus), ja Militārā dienesta likumā nav noteikts citādi.”

25. 42.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonai (darbiniekam) piešķir Darba likumā noteikto obligāti piešķiramo papildatvaļinājumu. Papildus tam amatpersonai (darbiniekam), izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

izslēgt otro daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tai ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns invalīds, kalendāra gada laikā pēc pašas vēlēšanās neatkarīgi no papildatvaļinājuma, kuru likumā noteiktajos gadījumos var piešķirt kā apbalvojumu, piešķir trīs darba dienas ilgu papildatvaļinājumu, izmaksājot vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pirmo un otro” ar vārdiem “pirmo, otro un trešo”.

26. Izslēgt 43.panta otro daļu.

27. Papildināt likumu ar 43.¹ pantu šādā redakcijā:

“43.¹ pants. Atvaļinājums sakarā ar kandidēšanu vēlēšanās

Amatpersonai (darbiniekam), kura piekritusi kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldības domes vēlēšanās un kurai likums neprasa atstāt ieņemamo amatu pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas, līdz vēlēšanu dienai likumā noteiktajā kārtībā var piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kā arī, pamatojoties uz amatpersonas (darbinieka) iesniegumu, piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas — Saeimas vēlēšanām līdz diviem mēnešiem, bet Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanām — līdz vienam mēnesim.”

28. 44.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par vienu un to pašu studiju gala pārbaudījumu vai valsts pārbaudījumu kārtošanu nav pieļaujama atkārtota mācību atvaļinājuma piešķiršana.”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “gadā”.

29. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.jūnijam izdod šajā likumā minētos Ministru kabineta noteikumus, izņemot šā likuma 7.panta trešās daļas 1.punktā minētos noteikumus, kuri izdodami līdz 2010.gada 15.maijam.”;

izslēgt 1.punkta 1.apakšpunktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1.¹ Līdz šā likuma 7.panta trešās daļas 1.punktā minēto noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 15.maijam ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumi Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”;

aizstāt 2.punkta 1.apakšpunktā skaitļus un vārdus “2010.gada 31.martam” ar skaitļiem un vārdiem “2010.gada 15.maijam”;

aizstāt 2.punkta 1.apakšpunktā skaitli un vārdus “7.pantā minēto amatu katalogu un tā attiecināšanu arī uz pašvaldībām” ar vārdiem un skaitļiem “šā likuma 7.pantā un 11.panta pirmajā daļā minēto amatu katalogu”;

aizstāt 2.punkta 2.apakšpunktā skaitļus un vārdus “2010.gada 31.martam” ar skaitļiem un vārdiem “2010.gada 1.septembrim”;

aizstāt 2.punkta 3.apakšpunktā skaitļus un vārdus “2011.gada 1.janvārim” ar skaitļiem un vārdiem “2011.gada 1.septembrim”;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2.¹ Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.septembrim izdod ieteikumus par šā likuma 2.panta ceturtās, 4.¹ un 4.² daļas, kā arī 3.panta devītās daļas piemērošanu.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3.¹ Līdz 2016.gada 1.jūlijam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm var piešķirt mācību atvaļinājumu semestra pārbaudījumu kārtošanai līdz 20 darba dienām.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7.¹ Bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību 2010., 2011. un 2012.gadā nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt 8.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā prēmijas, izņemot šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto gadījumu (drošsirdīga un pašaizliedzīga rīcība, veicot dienesta pienākumus) un 16.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu, neizmaksā atvaļinājuma pabalstus, kā arī, ievērojot šā likuma pārejas noteikumu normas, neveic materiālo stimulēšanu, kas nav paredzēta šajā likumā;”;

papildināt 8.punkta 3.apakšpunktu ar vārdiem “bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā”;

aizstāt 8.punkta 4.apakšpunktā vārdus “institūcijas var apdrošināt” ar vārdiem “institūcijas, nepiemērojot publiskos iepirkumus regulējošos normatīvos aktus, var apdrošināt”;

papildināt pārejas noteikumus ar 8.² punktu šādā redakcijā:

“8.² 2010. un 2011.gadā laika periodā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, ja tas kopumā ir ilgāks par astoņām nedēļām viena gada laikā. Nosacījums par atvaļinājuma laika bez darba samaksas saglabāšanas neieskaitīšanu minētajā laika periodā neattiecas uz atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja tas izmantots līdz šā punkta spēkā stāšanās dienai, kā arī uz gadījumu, kad amatpersonu (darbinieku) norīko Eiropas Savienības finansēto institūciju stiprināšanas programmu projektu īstenošanā citā valstī.”;

aizstāt 9.punktā vārdu “prasībām” ar vārdiem un skaitli “prasībām, izņemot pārejas noteikumu 10.punktā minētos gadījumus”;

papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Tiesu un prokuratūras darbinieku, pašvaldību un to izveidoto iestāžu amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5.pantā minētās amatpersonas, kā arī zinātnisko institūtu, valsts dibinātu augstskolu un to izveidoto iestāžu amatpersonu (darbinieku), kuriem piemēro šā likuma normas, mēnešalgu atbilstību šā likuma prasībām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 15.aprīlī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 27.aprīlī