Saeimas 2010. gada 15. aprīļa sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 25.laidienā (“LV”, Nr.64, 22.04.2010.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Un nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – likumprojekts “Elektronisko mediju likums”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Elektronisko mediju likums” (reģistrācijas Nr.1358/Lp9). Skatīsim likumprojektu otrajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs tieši saistībā ar Eiropas direktīvu ieviešanu Latvijā, jo Eiropas Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti sakarā ar to, ka nav ieviestas šīs direktīvas. Taču, ja mēs līdz jūnijam pieņemtu likumprojektu arī trešajā lasījumā, tad šādi sodamēri netiktu piemēroti pret Latviju. Līdz ar to es tiešām lūdzu jūs konstruktīvi strādāt, jo mums priekšā vēl ir trešais lasījums, kur ir iespējams iesniegt visus priekšlikumus, ja kādam liekas, ka kaut kas būtu papildināms.

Pirmais – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts, jo Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ieteica vārdkopas “Elektronisko mediju likums” vietā lietot “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”. Mūsu komisija to ir atbalstījusi, un arī Saeimas Juridiskais birojs to ir atbalstījis. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Godājamie deputāti! Es gribu runāt par šo priekšlikumu tādā sakarā, ka es aicinu to neatbalstīt. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Kāpēc?”) Es jums tūlīt paskaidrošu, kāpēc es aicinu to neatbalstīt.

Pirmkārt, lai pamatotu šo maiņu, ka mēs nomainām “elektroniskos medijus” uz “elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem”, mums atnāca valodnieku vēstule, kurā bija norādīts, ka Eiropas Savienības likumdošanā tiek lietots termins “elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”. Es, pārbaudot Eiropas Savienības datubāzi EUR-Lex, secināju, ka tiek lietotas abas formas. Tā ka faktiski šī sarežģītākā versija tiek lietota kopā ar jau tik ierasto versiju “elektroniskie mediji”.

Otrkārt, es gribu teikt, ka, lai gan šis vārdu salikums “elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” varbūt ir latviskāks un tie valodnieki, kuri pārstāv pūrisma virzienu, būtu tikai priecīgi, ja mēs lietotu šādu vārdu salikumu, tomēr no labskanības viedokļa, es domāju, šo terminu mēs varētu aizdot Ceļu policijai, lai tā, liekot autobraucējiem to izrunāt, varētu noteikt lietotā alkohola daudzuma pakāpi. Jo es pats esmu bijis liecinieks tam, ka mūsu komisijas sēdēs daži ierēdņi, kuri, teiksim, ir atnākuši runāt par šo likumu... ka pat viņiem ir grūtības izrunāt šo terminu. Protams, šis varbūt nav ļoti nopietns arguments, taču es domāju, ka, ja valodā ir iegājies termins “elektroniskie masu mediji”, tad man būtu priekšlikums palikt pie tādiem terminiem, kuri tiek jau lietoti un kuri atspoguļo arī masu mediju būtību.

Turklāt, ja mēs runājam par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tad mums jau sāk rasties arī terminoloģiskas problēmas; piemēram, vai interneta televīzija ir elektronisks plašsaziņas līdzeklis vai nav. Ja mēs runājam par elektroniskajiem masu medijiem, tad šajā gadījumā tā skaidrība ir nedaudz lielāka.

Paldies. Un es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godājamie deputāti! Es, protams, aicinu atbalstīt partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu, kas ir guvis atbalstu komisijā, un tūlīt īsi paskaidrošu, kāpēc.

Saskaņā ar Valsts valodas likumu oficiālajā saziņā ir jāievēro oficiālās latviešu literārās valodas normas, kā arī oficiāli apstiprinātie termini. Ir jāšķir likuma valoda no tās, ko mēs lietojam sadzīvē. Sadzīvē mēs, protams, turpināsim lietot vārdu “mediji”, tāpat kā sadzīvē mēs varam lietot vārdu “bizness”, bet likumos atradīsim tikai terminu “uzņēmējdarbība” un terminu “plašsaziņas līdzekļi”.

Šā termina izvēlei 2002.gadā nebija nekāda sakara ar pūrisma tendencēm, tātad ar pārlieku tieksmi tīrīt valodu no svešvārdiem. Gluži vienkārši vārdam “medijs” latviešu valodā ir arī paralēla nozīme, kas varētu vest maldināšanā, un tāpēc Terminoloģijas komisija, kam vienīgajai ir oficiālas pilnvaras noteikt likumdošanā lietojamos terminus, jau 2002.gadā ir apstiprinājusi šo terminu. Komisijai tika iesniegts arī materiāls, kurā varējām redzēt, ka tieši termins “plašsaziņas līdzekļi” ir lietots vairākos Latvijas Republikas likumos, kā arī ir lietots arī Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojumos. Jau tagad jaunajā Lisabonas līguma variantā ir lietots tieši šis termins, un kā optimāls tas tiek rekomendēts arī tiem latviešu valodas tulkiem, kas strādā Eiropas Savienībā. Un ar šo terminu jau ir saraduši gan mūsu plašsaziņas līdzekļu darbinieki, gan arī mūsu eksperti, kas piedalījās komisijā. Termins tika akceptēts arī no mūsu Juridiskā biroja pārstāvju puses. Tātad šajā gadījumā ir pilnīgs pamats lietot šo oficiāli apstiprināto terminu, kas, kā mēs vēlāk redzēsim, organiski iekļaujas arī šā jaunā likuma tekstā un ļaus mūsu Saeimai sevi parādīt kā likumus un valodas garu respektējošu iestādi.

Un tādēļ, protams, lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz. Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es saprotu, deputāts Kastēns varbūt nav spējis izsekot šā jēdziena attīstībai no tiem laikiem, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Kad atjaunoja Latvijas neatkarību, tad tika pieņemta vesela virkne dažādu likumu, un to skaitā bija arī likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. “Masu informācijas līdzekļi” – principā tas bija visīstākais rusicisms, mantojums no padomju laika. (Varat iztulkot, un tad sapratīsiet. Es šeit netulkošu.) Pēc tam, protams, bija valodnieku mēģinājums atrast šim jēdzienam piemērotu latviskojumu, un tas nenācās viegli. Taču katru gadu valodnieki atzīmē veiksmīgo jauninājumu un neveiksmīgo jauninājumu, un vārdu savienojums “plašsaziņas līdzeklis” bija viens no visveiksmīgākajiem latviskojumiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. To noliegt nozīmētu vienkārši atzīt to, ka nezinām savu vēsturi pēc neatkarības atjaunošanas.

Tas ir veiksmīgs latviskojums, un nevajadzētu te debatēt, vajadzētu vienkārši nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! It kā šis jautājums tiešām nebūtu diskusiju vērts... Man tas šķita acīmredzami tāds, bet Kastēna kunga uznāciens tribīnē mani mazliet izbrīnīja. Jo, ja vārds “plašsaziņa” ir tie sarežģītības griesti, tad, man liekas, mēs drīz tiešām latviešu valodā nonāksim pie vienzilbīgiem izsaucieniem. Tos tiešām ir viegli izteikt.

Kolēģi! Protams, valodā starp oriģinālvalodas vārdiem un svešvārdiem ir kaut kāds samērs. Dabīgi, ka svešvārdi mūsu valodā ienāk, bet es pilnīgi piekrītu Rasnača kunga teiktajam, ka šie “plašsaziņas līdzekļi” ir veiksmīgs darinājums. Gribu vēl tikai piebilst, ka vārds “medium” latīniski nozīmē “vidējais”, un līdz ar to pats šis vārds, šā vārda cilme absolūti neko neraksturo. Tāpēc šāda neveiksmīga svešvārda pārņemšana latviešu valodā, manuprāt, ir pilnīgi lieka.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Piederēdams pie tās laimīgās latviešu paaudzes, kuru profesors Endzelīns un viņa sagatavotie speciālisti 30.gados radīja... Viņi radīja latviešu jaunatni, kas runāja vistīrākajā latviešu valodā, un arī es nevarēju palikt vienaldzīgs pēc tam, kad tribīnē kāpa kolēģis Kastēns.

Mums, Kastēna kungs, arī tiem, kas nepārstāv pūrismu... Pūrisms ir Īslandē, īslandieši veiksmīgi nepieņem nevienu svešvārdu savā valodā neatkarīgi no tā, cik plaši tas tiek lietots angļu vai citās valodās. Viņi izvairās no tā ar visas tautas iesaistīšanos. Rodas jaunas terminoloģijas vajadzība, un laikraksti, radio, televīzija paziņo, ka mums, lūk, trūkst tāda vārda. Iesaistās visa īslandiešu tauta un atrod savā valodā attiecīgu jaunu terminu. Un arī mums vajadzētu tāpat rīkoties.

Protams, mums jau 1990.gada 4.maijā bija izveidojusies sava terminoloģija, un tur tāda vārda “medijs” nebija. Nebija! Rozenvalds juniors 90.gadu sākumā lepni paziņoja, ka viņš nodibina Mediju asociāciju vai kā... Protams, arī ne savienību vai apvienību. Kamdēļ tad vajag savienību vai apvienību – tik prasti! –, ka
var pateikt “asociācija”? Mums jau ir daudzas šīs asociācijas, un tātad tas, lūk, nav nekāds pūrisms! Mums jau ieviesa to mākslīgi.

Un mēs šodien esam nonākuši jau tik tālu, ka savā Madonas rajona “Starā” es lasu, ka ir jauns topošais žurnālists, ka viņš ir beidzis 12 klases. Tālāk laikrakstā “Stars” viņš raksta, ka viņa nodoms ir studēt Žurnālistikas fakultātē. Viņš rāda vienu savu fotouzņēmumu un ir ielicis rakstu, kurā teikts, ka, lūk, Madonas vidusskolas skolēni savā prezentācijā prezentē to un to. Mēs prezentējam nemitīgi! Mūs viss kas fascinē! Mūs vairs it nekas neaizrauj. Mums viss nav rets, nav sevišķs, nav izņēmuma veidā. Mums ir lietvārds “ekskluzivitāte” un īpašības vārds “ekskluzīvs”, ko arī lieto, bet kam ir 11 sinonīmi latviešu valodā. Mēs tos esam veiksmīgi izspieduši ārā. Mums vairs... Ir ļoti daudz piemēru, kur arī skolotāji vairs nelieto latviešu valodas vārdus. Mēs nedrīkstam tālāk vairs iet! Un, ja ir radīts jauns latviešu valodas vārds, kā to pareizi norādīja profesore Druviete, kurš pie tam apstiprināts ir arī valodnieku vidū, tad mums ir jāizslēdz šis vārds “mediji”.

Arī par internetu runājot, tam ir apzīmējums “tīmeklis”. Kādēļ mums jāsaka “internets”? Mums ir “tīmeklis”! Un mēs esam aizgājuši jau tik tālu, ka mēs vairs netiekam vaļā no mums uzspiestiem slāvu cilmes vārdiem. Pat mūsu žurnālisti netiek vaļā! Jums jāzina, kolēģi, ka es esmu vairākkārt rakstījis Latvijas Radio, Latvijas Televīzijai, Latvijas Žurnālistu savienībai, teikdams, ka nelejiet degvielu bākā! Nodegs bākas gar Kurzemes un Vidzemes jūrmalu, un kuģi nevarēs vairs nekur redzēt savu ceļu! Bāka ir... Mēs paņemam krievu vārdu “bak”, uzliekam tam garumzīmi un lejam kaut ko “bākā”. Arī “Panorāma” lej bākā degvielu, un ministri lej bākā degvielu. Neatkāpsimies! Lietosim tīru latviešu valodu, padarīsim to arvien tīrāku un saprotamāku!

Atbalstu profesores Druvietes priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. (No zāles dep. O.Kastēns: “Ir bāka vai nav bāka?”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Godīgi sakot, katras tautas dzīvā valoda nekad nestāv uz vietas. Tā aug un attīstās. Bet, protams, ir svarīgi, kā tā attīstās, un ir labāk, ka tautas valoda attīstās par labu pašai tautai. Un, protams, labāk, ka mēs atrodam kādu latviskāku vārdu, ko varam iekļaut kopīgajā vārdu krājumā, nevis mētājamies ar svešvārdiem. Jo diemžēl jāpiekrīt tam, ka vienam otram Latvijas sabiedrībā šķiet, ka viņš savu augsto izglītības līmeni demonstrē, mētājoties ar svešvārdiem. Vesela kaudze svešvārdu šodien tiek lietoti, nesaprotot, ka to vietā var mierīgi lietot savus, latviešu, vārdus. Piemēram, ļoti izplatīts pēdējā laikā ir vārds “margināls”. Ja vienam otram uzprasītu, vai viņš saprot, ko tas nozīmē, diez vai viņš to varētu pateikt. Tā vietā mierīgi var teikt “malējais”, “nomaļš” vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet nē! Vārds “margināls” ir ieviesies.

Es varētu saistīt vārdu “mediji” ar vārdu “mēdīties”, jo tā ir ļoti laba saistība un nedaudz arī tā jēga ir tāda. Tieksme mēdīties ir daudzos šajos saziņas līdzekļos. Bez tam – vārdi nāk un vārdi iet. Labi! Latviešu valodā iesakņojušies ir tie vārdi, kas beidzas ar “-ija”: “konstitūcija”, “revolūcija”, “prostitūcija” un citas “-ijas”. Taču pajautājiet šodien vienam jaunietim, latviešu jaunietim, vai viņš zina, ko nozīmē vārds “stahanovietis”! Diez vai viņš to zinās. Pamazām pazudīs tāds vārds kā “kolhoznieks” un, es domāju, pazudīs ar laiku arī vārds “pirmrindnieks”, jo diez vai šodien tas ir kādam īpaši skaidrs, kas tas tāds ir. Diez vai tādi Latvijā vairs vispār ir saglabājušies.

J.Dobelis.

Līdz ar to, ja mēs runājam par savu tautu, par savas tautas valodu, tad mēģināsim to latviskot. Savu valodu mēģināsim latviskot! Mums ir bijuši vairāki posmi valsts vēsturē, kad ir nopietni latviskota latviešu valoda. Tas bija 19.gadsimteņa otrajā pusē vairākkārt, pie tā daudz ko ir darījis arī Rainis. Es jums nosaukšu, piemēram, vienu vārdu, kas ir ieviesies latviešu valodā, kas nav latviešu vārds savulaik bijis, bet kas ir latviskots. Tas ir vārds “skola”. Tas tiek ļoti skaidri latviski izrunāts, bet tas nav latviešu valodas vārds.

Līdz ar to, Kastēna kungs, nevajag mēdīties, lai labāk paliek “plašsaziņa”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Deputāti! Piedodiet, ka šajā laika trūkumā es tomēr nevaru nerunāt par šo ļoti aktuālo jautājumu. Visu cieņu par to latviskumu! Tas ir pareizi. Tādā veidā mums vajag skatīt. Mēs šeit ārkārtīgi grēkojam valodas ziņā, un es esmu apņēmies kādreiz par to runāt arī kādā avīzē (No zāles: “Laikrakstā! Laikrakstā!”)... laikrakstā vai kādā masu plašsaziņas līdzeklī. Bet, lūk, es nevaru atzīt, ka šis ir veiksmīgs risinājums – “elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”. Man jāpiekrīt: tas ir ļoti neveiksmīgs latviskais atveidojums, jo tas skan smagi. Mums, piemēram, ir “televīzija”, “elektronika” (tas arī ir svešvārds, par ko derētu domāt), “telefons”, “binoklis”... Kāpēc mēs nelietojam vārdu “tālrunis”? Kāpēc mēs sakām “motors”? Dzinējs! Mēs jau aizmirstam, ka jāsaka “dzinējs”. Un “radio”. Ļoti nelatviski tas skan ar šo galotni “-o”. Tāpat kā “eiro”. Kāds “eiro”? Eiris vai eira! Es tikai tā lietošu turpmāk.

Un, piemēram, šinī gadījumā mums vajadzētu izdomāt un rast, un atrast kādu jaunu vārdu, kas viegli skanētu... Viens vārds. Minēšu piemēru. Kad mums bija Tautas fronte... (Troksnis zālē.) Vairs neklausās manī... Kad bija Tautas fronte, tad leišiem jeb lietuviešiem bija Sajūdis. Redz, laikam mums vajadzētu prasīt mūsu kaimiņiem, lietuviešiem, padomu, kā mums tos plašsaziņas līdzekļus pateikt vienā vārdā. Nu, es domāju, ka varbūt... Es domāju un domāju, bet nav man priekšlikuma. Nu, varbūt jūs tūlīt smiesieties, bet varbūt varētu teikt “gaisa bilde”, jo kaut ko tādu īsti latvisku mums vajadzētu...

Piemēram, par deputāta Dobeļa runāto. Viņš saka: “kolhozs” pazudīs! Vēsturiski jau kolhozs nepazudīs. Pufaika (No zāles dep. J.Dobelis: “Pufaika arī nepazudīs!”) tika saukta par vateni, bet pufaika ir tik specifiska, ka mēs no tās neatkāpsimies. Tā kā tas “mediji” skan ļoti viegli un pateicīgi, tad to ir grūti apkarot.

Un vēl par to radio es atcerējos. Redziet, Latvijas tajā pirmajā laikā teica nevis “radio”, nelietoja šo neveiklo un nepareizo vārdu, bet sacīja “radifons”. Un tāpat, piemēram, šodien jaunatne saka “rādžiņš”. Viņi tomēr sajūt, lai arī cik daudz jaunatne žargonā runā... viņi sajūt, ka kaut kas nav pareizi ar “radio”, un viņi saka “rādžiņš”.

Es pat nezinu, kā šajā gadījumā balsot. Ir neveikli. Neies cauri tas “plašsaziņas līdzeklis”. Tas ir neveikli un vēl... Bet mums ir jāstrādā un jādomā par to.

Un es tāpēc te arī patērēju nedaudz laiku, ka mums arī citos gadījumos ir jādomā, kā runāt latviskāk.

Lai mums veiktos!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es šeit gribu pateikt, ka es obligāti un noteikti atbalstu atbildīgo komisiju. Es atbalstu profesori Druvieti, kuras katru pateikto vārdu es izbaudu kā tādu skaistu mūziku. Viņa tiešām runā labi un latviski. Bet es aicinu komisiju iet vēl tālāk. Un šo Ceļu policijas “atradumu”, kā teica Kastēna kungs... mums skan audio un audiovizuālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļi... Un tad tur vēl iet arī komerciāli paziņojumi. Turpināsim latviskošanu! Tik tiešām mēs varam teikt: gan audio, kas ir skaņa, gan audioskaņas attēls... teiksim, mēs varam šos vārdus latviskot. Es aicinu komisiju tiešām iestrādāt terminus, kas ir latviski skanoši un latviski saprotami.

Es nezinu, vai jūs varat to “elektroniskie” tagad kā citādi pārlikt (No zāles dep. I.Kalniņš: “Dzintars!”), bet arī to vēl var (No zāles dep. J.Dobelis: “Dzintars!”)... To Šadurska kungs, manuprāt, var, un viņš par to ir pat domājis.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju un vairs tik dikti nediskutēt par salīdzinoši skaidrām, saprotamām un vienkāršām lietām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es ar ļoti lielu patiku klausos un jūtos kā kaujas laukā. Es gribu arī pateikt, ka tiešām mans beidzamais priekšlikums būs īss. Arī Juridiskajai komisijai, kura izskata visus likumus un caur kuru iet praktiski visa komisiju likumdošana, vajadzētu padomāt par to, lai visi pieņemtie likumprojekti, kas tiek izsludināti... lai likumi būtu ar latvisku terminoloģiju. Un nevajag baidīties no šā vārda.

Lielās tautas nebaidās. Un šeit Eniņš jau pareizi minēja: vāciešiem nav vis radio, bet ir “rundfung”, “televīzijas” arī viņiem nav, bet ir “fernsehn” – tālskate, tālraide vai kā citādi. Mēs arī varam izteikties latviski. Un es mācu arī savus mazbērnus latviski, jo viņi arī ir uzķēruši to “bāku”, to dedzināšanu, viņi arī “lej bākā”... Es saku: “tvertnē” lejiet... “tilpnē” lejiet... Un tad, kad viņi saka “pufaika”... un saka “tačka”... Tad neapvainojieties, krievu biedri, jūs jau neesat vainīgi, ka es saku: “Pufaika aizbrauca... tačkā ielika pufaiku un aizbrauca uz Maskavu, bet Latvijā palika “ķerra”, “divriči” un “vatenis”.”

Turpināsim latviskot savu valodu un uzaicinu par to domāt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Urrā!”)

Komisijas vārdā deputātei Circenei droši vien ir kas vērtīgs piebilstams.

I.Circene.

Ļoti konstruktīvi. Lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 19, atturas – 10. Priekšlikums atbalstīts.

Vai deputāts Hanka vēlas kaut ko par procedūru teikt? Nevēlas neko teikt.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

I.Circene.

Paldies.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

3., 4., 5.priekšlikums – tie ir skatāmi kopā.

3. – nav atbalstīts, 4. – daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu, bet man gan ir lūgums tā negrupēt priekšlikumus, citādi kādā brīdī mēs varam vairs nesaprast, par ko mēs runājam un par ko mums jābalso.

Turpinām ar 6.priekšlikumu.

I.Circene.

Paldies.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

7. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

9. – Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

10. – Dāldera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

11. – atbalstīts, redakcionāli precizējot, 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Un 12. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

13. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

14. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

17. – Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, jo... (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

18. – daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

19. – daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

20. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

21. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

22. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

23. – daļēji atbalstīts, iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

25. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

26. – deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

27. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

28. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

29. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

30. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā. Un 31. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

32. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā. Un 33. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

35. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

36. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

37. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

38. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Taču, pirms sākam debates, daru zināmu, ka ir saņemts priekšlikums, ko ir parakstījuši desmit deputāti. Proti, ņemot vērā priekšlikumu lielo skaitu šajā likumprojektā un šā likumprojekta pieņemšanas svarīgumu Eiropas Savienības direktīvu izpildes nodrošināšanai, deputātiem ir priekšlikums saīsināt debašu laiku līdz trim minūtēm, ja runātājs uzstājas pirmo reizi, un līdz vienai minūtei otrajā reizē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Tātad debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. Bet jums ir dotas trīs minūtes, Cileviča kungs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Jā, paldies.

Cienījamie kolēģi! Definīcijas ir vajadzīgas, tā nav tīra formalitāte. Es aicinu jūs tomēr pievērst uzmanību tam, kas ir piedāvāts 38.priekšlikumā. Tas ir tieši saistīts, piemēram, ar to pašu bēdīgi slaveno pāreju uz apraidi ciparu formātā. Tehniski bija pilnīgi iespējams Latvijas radio un televīzijas centram nodrošināt signāla izplatīšanu arī ciparu formātā, tāpat kā tas bija ar analogo apraidi. Vienīgais iemesls, kāpēc centrs atteicās to darīt, bija tieši šīs normas trūkums, jo spēkā esošajā likumā nav definīcijas, kas ir pakete un kas ir paketēšana. Un centrs interpretēja šo normu tādā veidā, ka paketēšana ir programmu veidošanas sastāvdaļa, bet spēkā esošajā likumā pastāv norma, kas aizliedz LRTC nodarboties ar programmu veidošanu.

Tas bija vienīgais iemesls, kāpēc šajā procesā tika iesaistīts komersants. Tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja “Lattelecom”, kas piedalās šajā procesā, un tas, protams, saņem savu peļņu. Un tieši tāpēc tā pāreja uz apraidi ciparu formātā iznāk daudz dārgāka Latvijas iedzīvotājiem, nekā tas varēja būt gadījumā, ja to darītu centrs, kā arī līdz šim tas bija. Šajā procesā aparatūras iegādei pārsvarā tomēr tika ieguldīta LRTC nauda – vairāk nekā 12 miljoni. Es gribu atgādināt, ka centrs ir kapitālsabiedrība ar simtprocentīgu valsts kapitālu, tā ka faktiski tā ir budžeta nauda. Bet ieņēmumus saņems “Lattelecom”. Tas ir likumīgi, jā, un tas notika vienīgi tāpēc, ka šobrīd spēkā esošajā likumā nav terminu “pakete”, “paketēšana” un “paketētājs” definīcijas.

Tā ka es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, lai izvairītos no – sauksim lietas īstajā vārdā! – budžeta naudas izšķērdēšanas arī nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”)

I.Circene.

Jā. Es komisijas vārdā vienīgi vēlos piebilst to, ka likuma uzbūve paredz terminu skaidrojumu pantu tekstā, nevis dot atsevišķi šo skaidrojumu. Un Juridiskais birojs iesaka tādu likuma uzbūvi, kā ir sagatavots likumprojekts otrajā lasījumā, bet ir iespējams precizēt arī uz trešo lasījumu. Līdz ar to skaidrot atsevišķi terminus – tā, kā tas ir šajā priekšlikumā – nav paredzēts.

Lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 45, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

39. – Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, jo šie termini jau ir likumā. Termins “filtri” jau tika ievietots 14.priekšlikumā, kuru mēs ar balsojumu atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Es šo mirklīti gribu izmantot, lai pateiktu paldies tiem nevalstisko organizāciju cilvēkiem, kas piedalījās šā likumprojekta tapšanā, un šeit ir arī viņu priekšlikumi. Taču reizes trīs vai četras arī es kāpšu tribīnē un apgrūtināšu jūs ar, manuprāt, ļoti svarīgām lietām.

Šajā gadījumā es domāju, ka tas ir ļoti izdevīgs un produktīvs veids kontaktos ar sabiedrību, ja mēs iesaistām likumdošanas procesā arī sabiedriskās, tas ir, nevalstiskās, organizācijas. Protams, ne tās, kas tiek finansētas no ārzemju privātkapitāla, jo tur jau gluži automātiski izpaliek mūsu nacionālās intereses, un mēs to malu malās varam vērot.

Kas attiecas uz konkrēto priekšlikumu, likās, ka tieši te tie daži apakšpunkti ir spēcīgāk izteikti, tomēr nobalsosim! Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam... Deputāts Leiškalns nevēlas tomēr runāt debatēs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Jā, paldies. Tā kā šis termins jau ir likumā, tad lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputāta Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 53, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

40. – Putniņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

41. – atbalstīts, redakcionāli precizējot, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

42. – deputāta Gravas kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates par 42.priekšlikumu.

Vārds deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Šis plašsaziņas līdzekļu likums ir dzimis ļoti grūtos apstākļos. Jau vairākus gadus bijuši citi projekti, bet tie nekad līdz Saeimas sēdei nav nonākuši. Un arī šis likumprojekts ir bijis ar ļoti daudziem trūkumiem, un tādēļ arī ir radušies šie 356 dažādie priekšlikumi. Taču, pateicoties komisijai un Circenes kundzes vadībai, es domāju, daudzi viedokļi ir apvienoti, ir izkristalizējušies, un nu šis likumprojekts tiešām ir arī pieņemams. Bet tā tas nebija pašā sākumā. Arī šajās debatēs tomēr būtu jāpiemin tas lielais trūkums, kas bija tanī sākotnējā projektā, ko sagatavoja Nacionālā radio un televīzijas padome. Proti, no vecā likuma padome izņēma absolūti visu to, kas nodrošinātu, lai mēs savos televizoros varētu baudīt programmas latviešu valodā.

Šinī likumā ir vajadzīgs iekļaut, ka šā likuma mērķis, kā to ir atbalstījusi savos priekšlikumos gan Ina Druviete, gan “tēvzemieši”, gan... arī man ir vairāki priekšlikumi, ka ir jānostiprina šinī likumā tas, ka mēs saglabājam latviešu valodu un nostiprinām to mūsu medijos. Padome, piemēram, ir diezgan viltīgā veidā mēģinājusi mūs izmānīt no šīs latviešu valodas dzirdamības mūsu ekrānos. Piemēram, ir Eiropas Savienības direktīva, kas saka, ka nedrīkst būt šķēršļi tām programmām, kas tiek radītas Eiropas Savienībā. Padome to pārtulkoja, ka nedrīkst radīt šķēršļus programmām, kas ir radītas citās valstīs; respektīvi, tādā veidā atvēra vārtus gan krievu, gan meksikāņu filmām un seriāliem. Paldies Dievam, šīs un līdzīgas lietas ir izlabotas, un par to es esmu pateicīgs komisijai. Un lūdzu to ievērot, skatot arī turpmākos priekšlikumus. Ir ļoti daudz priekšlikumu, kas atbalsta, lai latviešu valoda tiktu nostiprināta mūsu plašsaziņas līdzekļos.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Es saprotu, ka neviens neuzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “To nevar balsot nemaz!”)

I.Circene.

Ņemot vērā deputāta Putniņa kunga priekšlikumu, partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu un deputāta Gravas kunga priekšlikumu, visi šie priekšlikumi ir apvienoti un iestrādāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas ir 43.priekšlikums.

I.Circene.

Jā, tas ir 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Un par to vēlas debatēt deputāts Buzajevs. Lūdzu, Buzajeva kungs!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Nespēju iedomāties to iemeslu, kura dēļ elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā bija nepieciešams iestiprināt mīlīgu integrācijas koncepciju, veicinot sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata: īstenojot Valsts valodas likuma prasības, sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas saglabāšanu un lietošanu. Krieviski šādu integrācijas koncepciju varētu raksturot vienīgi ar tādiem vārdiem, kādus nav iespējams atrast latviešu valodā, jo tās leksika nav bagāta ar mata epitetiem. Tādēļ, lai nenokļūtu “Providus” ķetnās, es labāk lietošu latīņu terminu – “asimilācija”. Tas nozīmē, ka viena sabiedrības daļa vai vesels etnoss zaudē savas atšķirīgās pazīmes un aizvieto tās ar pazīmēm, kuras aizgūtas no cita etnosa daļas. Vispār tā ir etnokulturāla novirze noteiktas sociālas grupas pašapziņā, kura pirms tam pārstāvēja citu kopumu valodas, reliģijas un kultūras ziņā. Par laimi, runa ir tikai par elektroniskajiem medijiem... atvainojiet, par plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir tikai attiecībā uz virtuālo asimilāciju.

Televīzijas un radio ietekme uz masu apziņu ir milzīga, bet vēl pastāv arī audzināšana ģimenē, vēl ir grāmatas. Pareizticīgo baznīca galu galā. Mēģinājums asimilēt krievu kopienu, kuras pārstāvju skaits pseidodemokrātijas laikos samazinās par 30 procentiem laikā, kad latviešu skaits bija samazinājies tikai par 3 procentiem, tomēr nav iespējams. Bet, ja abstrahējamies no emocijām, kas man izdodas ar grūtībām, tad derētu piezīmēt, ka apspriežamais pants attiecas ne tikai uz sabiedriskajiem medijiem, kas izpilda valsts pasūtījumu, kuru ne jau mēs esam noformulējuši. Tas attiecas arī uz privātajiem medijiem, bet šajā ziņā ir Satversmes tiesas 2002.gada spriedums, kas šādas lietas kategoriski neapsveic. Diemžēl Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir sarežģīta attieksme pret Satversmi, bet es ar prieku esmu gatavs atzīmēt, ka tieši sadaļā, kur ir runa par sabiedriskajiem masu medijiem, daudz vēl radikālāku ksenofobu priekšlikumu pieder pie daļēji atbalstīto skaita, bet tekstā, kuru atbalstīja komisija, šā atbalsta pēdas nav redzamas.

Politika galu galā ir kompromisa māksla, tāpēc, lūkojoties uz likuma galīgo tekstu, es varētu nospiest podziņu “par”, bet es tomēr to neizdarīšu. Es šo komisijas priekšlikumu aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai Circenes kundze kaut ko piebildīs?

I.Circene.

Nē. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

44. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

45. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

46. – daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

47. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

48. – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

49. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

51. – Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

52. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

53. – Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

54. – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

55. – kultūras ministra Dāldera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

56. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

57. – Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

58. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

59. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

60. – Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

61. – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

62. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

63. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

64. – kultūras ministra Dāldera kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

65. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

66. – Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

67. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

68. – Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

69. – Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

70. – daļēji atbalstīts, iekļauts 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

71. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

72. – Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

73. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

74. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

75. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

78. – Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

79. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

80. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

81. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

82. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

83. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

84. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

85. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

86. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

87. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

88. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

89. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

90. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

91. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

92. – daļēji atbalstīts, iekļauts 93.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

93.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

94. – daļēji atbalstīts, iekļauts 95. un 343.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Un 95. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

96. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

97. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

98. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, par 98.priekšlikumu tiek lūgts balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. – deputāta Agešina kunga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 27, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene.

99. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

100. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt... Es atvainojos, vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas runāt debatēs? Godātie kolēģi, nu esiet uzmanīgi!

I.Circene.

101. – deputāta Gravas kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

101.priekšlikums... Jā, deputāti neiebilst.

I.Circene.

102. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

103. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

104. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

105. – deputāta Gravas kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

106. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirms jūs balsojat, tomēr izlasiet šo mūsu priekšlikumu. Tas ir domāts tieši latviskuma nostiprināšanai. Mūsu frakcija uzskata, ka ir jābalso par šo priekšlikumu. Mēs šo balsojumu lūdzam.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene.

Jā.

Komisijas vārdā vēlos pateikt, ka viss šis piedāvājums jau ir iekļauts programmu sabiedriskā pasūtījuma nosacījumos. Un arī atbalstītajā priekšlikumā ir skaidri pateikts, ka priekšroka dodama tam konkursa dalībniekam, kura iesniegtie darbības pamatnosacījumi atbilst konkrēti konkursa noteikumiem. Un šajos noteikumos mēs varam iekļaut visu to... arī to, ko vēlējās “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, to skaitā arī noteikumus par latviešu valodu un latviešu kultūru.

Tā ka lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 33, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

107. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 108.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

108. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

109. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

110. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

111. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

112. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

113. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 114.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

114. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

115. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

116. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

117. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

118. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

119. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

120. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

121. – deputāta Gravas kunga priekšlikums. Redakcionāli precizēts un iekļauts 123.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

122. – daļēji atbalstīts, iekļauts 123.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

123. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

124. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

125. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

126. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Līdzīgi kā iepriekš mēs aicinām tomēr balsot par šo priekšlikumu un izteikt savu viedokli. Es domāju, ka tas nav tik nesvarīgi, jo reizēm viens otrs plašsaziņas līdzeklis aizraujas ar kaitīgas ideoloģijas izplatīšanu.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka atbildīgā komisija nav atbalstījusi mūsu priekšlikumu, kas ir visai saprotams un būtu absolūti pareizi novērtējams no jūsu puses. Šāds punkts ir jāieliek likumā, ka būtu jāanulē apraides atļauja vai retranslācijas atļauja, ja izplata Latvijas valstij naidīgu ideoloģiju.

Nu vai tad tas ir pieļaujams? Un tāda bezpalīdzība, kāda ir vērojama līdz šim, it īpaši no Nacionālās radio un televīzijas padomes puses? Gadiem ilgi, gadu gadiem! Tā ir vienkārši valsti un tautu pazemojoša. Pazemojoša! Un šī situācija ir jāmaina. Mēs ļoti labi zinām, ka pat visai dīvaini noskaņotā Nacionālā radio un televīzijas padome ar vadītāju Kleckinu priekšgalā iesūdzēja tiesā televīzijas 5.programmu par to, ka 18.novembrī, mūsu lielajos svētkos, Mamikins... Atcerieties, kā viņš bija formulējis un aicinājis cilvēkus izteikties par to, ka Latvijas kā valsts rašanās ir kļūda. Latvijas kā valsts rašanās ir kļūda! Kas tas par cilvēku, kas tas par žurnālistu, kas drīkst atļauties neatkarīgā valstī Latvijā šādas lietas teikt? Un tas jūs... Tad mēs varam arī nebrīnīties, ka, ja tādus nesoda, tad tas turpināsies. Jo krievvalodīgie mediji (No zāles dep. O.Kastēns: “Nav mediji! Nav mediji!”) gandrīz bez izņēmuma – gandrīz bez izņēmuma!... (No zāles: “Plašsaziņas līdzekļi!”) ... Plašsaziņas līdzekļi, es atvainojos! Tie gandrīz visi kurina naidu pret šo valsti un balansē uz visatļautības robežas. Tādēļ šāds mūsu piedāvātais variants ir noteikti atbalstāms.

Es lūdzu jūs, kolēģi: paskatieties vēlreiz mūsu priekšlikumu un to atbalstiet!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, atradīsies cilvēktiesību aizstāvji, kuri pateiks, ka te ir pretruna ar Satversmes 100.pantu un ka nu nabadziņi nevarēs paust savus viedokļus. Reiz viens nelatviskā plašsaziņas līdzekļa pārstāvis, kad es viņam jautāju, kāpēc viņš sagroza patiesību un izplata melus TV5 kanālā, kāpēc viņš tā dara, viņš man teica: “Ziniet, jums vajadzētu zināt atšķirību starp diviem jēdzieniem – informācija un viedoklis.” Viņš teica: “Tas ir mans viedoklis.” Es jautāju: “Kāpēc jūsu viedoklis robežojas ar atklātiem, klajiem meliem un tautas musināšanu?” Viņš teica: “Tas ir mans viedoklis.”

Ziniet, ja arī tiks pieņemts lēmums par kāda medija slēgšanu, tad, kā mūsu Satversmē ir rakstīts, šāds lēmums arī ir pārsūdzams tiesā. Darbojas administratīvo tiesu sistēma, un nav nekādu problēmu veikt šo pārsūdzību.

Tā ka es aicinu atbalstīt. Protams, uz trešo lasījumu varētu arī padomāt par to, vai plašsaziņas līdzeklis, kurš atklāti aicina neievērot valsts likumus, arī nebūtu slēdzams. Tātad runāsim ne tikai par naidīgu ideoloģiju, bet arī par atklātu, tiešu aicinājumu neievērot valsts likumus, nemaksāt nodokļus, nerunāt latviski un tā tālāk, un tā joprojām.

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un uz trešo lasījumu pilnveidot to.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka šis ierosinājums ir pašsaprotams. Protams, šeit var atsaukties uz dažādām juridiskām grūtībām nodefinēt, kas ir naidīga ideoloģija. Var, protams, atsaukties uz Satversmes 100.pantu. Bet šajā sakarā es gribu jautāt – kāda mērķa vārdā ir uzrakstīta Latvijas Republikas Satversme? Acīmredzot taču tādēļ, lai aizsargātu Latvijas Republiku un Latvijas tautu, kas šādi ir lēmusi.

Un ja mēs runājam par nacionālo drošību... Mēs varam runāt par militāro drošību, mēs varam runāt par ekonomisko drošību, bet, godātie kolēģi, mums ir jārunā arī par informatīvo drošību. Es domāju, ka šāds pants ir absolūti nepieciešams šajā likumā. Citādi daudz kam vienkārši zūd jebkāda jēga.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! “Tēvzemiešu” priekšlikums noteikti ir jāatbalsta.

Mani kolēģi te blakus – nu, es dzirdēju sarunas –, saka, ka nevarot noteikt, kas ir naidīgs. Nu, to var noteikt ļoti viegli. Nekādu grūtību nav.

Es esmu spiests atgriezties pie savas vārdu sadursmes ar deputātu Nikolaju Kabanovu. Pēc tam, kad šeit no šīs tribīnes es teicu, ka deputāts Kabanovs ir naidīgs latviešu tautai un Latvijas valstij, tas radīja tādu rezonansi, ka man nekas nebija jāmeklē... Es savā runā tikai trīs piemērus pateicu, kas man bija zināmi... Un konkrēti arī šeit, zālē, un arī avīzēs deputāts Kabanovs izrāda naidu pret latviešu valodu. Bet tagad man atsūtīja divdesmit četrus... Piemēram, koris “Tēvzeme” parakstījās dalībnieku rindā un atsūtīja piemērus no preses, arī no krievvalodīgās preses, kur kolēģis – jā, kolēģis līdz šim – deputāts Nikolajs Kabanovs ir paudis naidu pret latviešiem un Latvijas valsti. Piemēram, divas reizes viņš avīzēs teica, ka mēs, latvieši, esot fašisti. Tas taču ir skaidrs naids. Skaidrs naids! Mēs zinām, ka Latvijā nav bijusi neviena fašistiska partija nedz pirmās Saeimas laikā, nedz arī Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, nedz arī tagad. Bet, lūk, viņš nosauc mūs par fašistiem! Man nebija nekādu pūļu savākt pierādījumus attiecībā uz viņu, man vienkārši nāca pasts, un tagad tas viss jau ir advokātiem nodots. Tad nu redzēsim, ko Madonas rajona tiesa 11.maijā nospriedīs – vai Kabanovs ir naidīgs vai es esmu nevietā nosaucis viņu par naidīgu Latvijas valstij.

Šeit absolūta skaidrība, patiesība ir viegli noskaidrojama, tā ir pat redzama, nav pat jānoskaidro.

Un es atbalstu “tēvzemiešu” priekšlikumu un lūdzu arī citus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene.

Jā.

Vēlos komisijas vārdā kolēģiem paskaidrot, ka mēs likumā varam piemērot tikai juridisku terminoloģiju un ka nav kritēriju terminam “naidīga ideoloģija”. Līdz ar to, šādu priekšlikumu atbalstot, mēs panāktu, ka juridiski... Juridiski šim terminam nav spēka.

Bez tam es ļoti vēlos vērst kolēģu uzmanību uz to, ka kolēģi acīmredzot nav īsti uzmanīgi skatījuši pārējos pantus. Jo 24.pantā ir ietverti ierobežojumi programmu veidošanai un ka šie ierobežojumi pirmās daļas 5.punktā nosaka, ka nedrīkst būt aicinājums vardarbīgi gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citus noziegumus. Un līdzīgi var saukt pie administratīvas vai kriminālas atbildības, ja izplata diskriminējošu informāciju, veic naida kurināšanu vai aicina uz vardarbīgu rīcību. Taču masu informācijas... plašsaziņas līdzekļiem ir jādod iespēja objektīvi atspoguļot patieso informāciju, un līdz ar to es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, bet neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 34, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

127. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

128. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

129.priekšlikums. Nav atbalstīts, līdzīgi kā 126.priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 39, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

130. – Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 131.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

131. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

132. – daļēji atbalstīts, iekļaujot 131.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

133. – deputāta Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, arī iekļauts 131.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

134. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

135. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

136. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

137. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

138. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 137.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

139. – Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 140.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

140. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

141. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

142. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

143. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

144. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāpēc ir tādas paniskas bailes no vārda “nacionāls”? Es skatos, ka, tiklīdz kā parādās vārds “nacionāls”, tūdaļ bikses ir pilnas. Un daudziem. Kāpēc? Kāpēc jūs baidāties no tā, ka Latvijai vajadzētu veidoties par nacionālu valsti? Viena tantiņa nesen izteicās, ka esot tāds “ķēķa nacionālisms”. Nu, varbūt viņai tas ir vienīgais, ko viņa saprot.

Lūk! Līdz ar to es ļoti aicinu padomāt, vai Latvija ir veidojama par nacionālu valsti, vai šādas iespējas ir jāsaglabā vai nav. Un, ja šādas iespējas ir un ja tās var saglabāt, tad kāpēc mums vajag mest ārā no teksta vārdu “nacionāls”?

Tā ka es ļoti aicinu visus, kas tagad taisās balotēties... Gandrīz visi... vismaz latviešu tautības pārstāvji visi uzsver, ka viņi ir nacionāli. Tad ko jūs tādā gadījumā metat ārā no likuma šo vārdu “nacionāls”? Kādas tad tagad ir bailes? Un kāpēc Latvija nedrīkst veidoties par nacionālu valsti? Kur ir pretargumenti? Lūdzu, pasakiet tos!

Katrā ziņā mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau kļūstam gandrīz smieklīgi savā izdabāšanā kaut kādiem visādiem...

Interesanti gan, kāda Latvija ir? Nacionāla valsts tā ir vai nav? Kāda tad ir, ja nav nacionāla? Internacionāla? Kosmopolītiska, sorosiska, kādu daudzi mēģina to izveidot? Varbūt jaunnācijas valsts, kā ierosina dažas uzņēmēju kompānijas? “Par labu Latviju” laikam... Tāds dīvains nosaukums radīts nez kāpēc, lai gan viņu viedoklis ir pavisam citādāks. Viena “spīdekle” ierosinājusi, ka Latvijā vajagot radīt jaunu nāciju. Varbūt tā? Tātad nacionālu valsti nevajag, jā? Vai tas nav mēģinājums atteikties no šā ļoti būtiskā apzīmējuma, kas izsaka Latvijas valsts būtību? Redziet, var būt “Nacionālā radio un televīzijas padome” un vēl daudzi visādi nosaukumi, kurus mēs esam radījuši, bet “Latvijas nacionāla valsts” – ak Dievs, nē! Nu tad padomājiet, kolēģi! Padomājiet, kolēģi, un, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu! Ja jau reiz tā nebūs nacionāla valsts, tad... nu tad... ziniet, latvieši, tad mums būs beigas.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene.

Vēlos komisijas vārdā piebilst, ka, līdzīgi kā “naidīga ideoloģija”, arī “nacionāls” nav juridisks termins. Eiropas Padomē ne tikai mēnešiem, bet gadiem ilgi ir bijusi diskusija par to, ko nozīmē “nacionāls”, taču tā arī nav nonākts pie vienota slēdziena.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt komisiju, kas neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 33, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

145. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs turpat vien esam – atkal esam pie tā nacionālā. Circenes kundze, es īsti nesaprotu.

“Nacionāls” – tāds, kas attiecas uz tautu, nāciju, tautību. Tā ir viena nozīme.

Otra. “Nacionāls” – tāds, kas attiecas uz valsti.

Nu kā tad vēl var juridiskāk, labāk formulēt? Un šeit tagad 141.priekšlikumā... Kolēģi, paskatiet to manu priekšlikumu un to otru, kas blakus! Atkal ir izdzīts jēdziens “nacionāls”... Nu, nestāstiet man par juridiskām lietām, kad tā faktiski ir ideoloģija – degradēt nacionālu valsti!

Es aicinu nobalsot par manu priekšlikumu, ja jau tika noraidīts “tēvzemiešu” priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene.

Vēlos vienīgi piebilst, ka argumenti ir līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikuma sakarā. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 145. – deputāta Paula Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 31, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

146. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

147. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

148. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

149. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

150. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šeit nav nekādu principiālu jautājumu, bet es vienkārši aicinu jūs izlasīt šo formu. Ja mēs atstāsim esošo formulējumu, tad sanāk tā, ka pārraidīt filmas... ja, teiksim, kāda programma ir pulksten 17.00, tad šis konkrētais laiks būtu jāsaskaņo ar tiesību īpašniekiem.

Runa noteikti ir par to, ka kāda raidorganizācija maksā par to, ka tā var zināmā laikā pārraidīt šīs filmas. Runa ir par laika posmu jeb par laika periodu, kurā šīs filmas var pārraidīt. It kā šķiet, ka tas ir sīkums, bet, ja mēs tomēr burtiski paskatāmies uz šo normu, tad redzam, ka tā ir diezgan būtiski sakropļota. Tā ka, es domāju, te nekādas politikas nav, te faktiski ir runa par juridisku precizitāti.

Es aicinu jūs atbalstīt 150.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene.

Jā. Komisijas vārdā es vēlos teikt, ka valodnieki šo priekšlikumu neatbalstīja. Un līdz ar to, ja valodnieki noraida šādu terminu, tad arī komisija to neatbalsta.

Aicinu sekot komisijas viedoklim.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. – deputāta Valērija Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 49, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

151. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

152. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 154.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

153.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

154. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

155. – Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 156.priekšlikumā.

I.Circene.

156. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

157. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu par 157.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. – deputāta Paula Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 46, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

158. – Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 161.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

159.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 161.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Arī 160. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 161.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Un 161. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

162. – deputāta Putniņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

163. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu par 163.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. – deputāta Paula Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

164. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 165.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

165. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

166. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 165.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

167. – deputāta Putniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

168. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Dārgie kolēģi un mīļās kolēģes! Redziet, šeit ir iekļauta tā norma: “...diskriminē Latvijas valstiskumu, nacionālo cieņu un nacionālos simbolus.”

Un atkal mēs uzduramies vienam tādam momentam, kas mums ir ļoti, ļoti svarīgs! Un es pat īsti nesaprotu – kāpēc... Varbūt Circenes kundze var paskaidrot, kāpēc tas nav atbalstīts.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene.

Jā. Līdzīgi, kā mēs runājām jau pie 126.priekšlikuma, 24.pants ierobežo pro­grammu veidošanā visu to, kas ir saistīts ar aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu, grozīt valsts iekārtu un tā tālāk... kas darbojas pret Latvijas valsti. Taču mēs nedrīkstam ierobežot vārda brīvību. Un tas, kas ir iekļauts Putniņa kunga priekšlikumā, jau ir iekļauts citos punktos un parāda mūsu attieksmi pret vārda brīvību.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un sekot komisijas lēmumam.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka Putniņa kungs tik un tā vēlas, lai balso par šo priekšlikumu, jā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. – deputāta Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

169. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

170. – Agešina kunga priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

171. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

172. – Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

173. – Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

174. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 175. un 176.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

175. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

176. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

177. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

178. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

179. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

180. – Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 178. un 179.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

181. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 177.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

182. – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Paulam Putniņam. Putniņa kungs, vai jums pietiks ar vienu minūti? Mēģiniet iekļauties.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Redziet, kā vesels tāds bloks saslēdzas. Šeit, šajā manā priekšlikumā, ir aizstāvēts tas, ka Latvijas valsts jurisdikcijā esošo elektronisko mediju raidījumu valoda ir valsts valoda. Pārrobežu elektronisko mediju programmu valoda ir attiecīgās programmas valoda.

Redziet, šeit ir valsts valoda pieminēta. Un atkal tas aiziet kaut kādā vispārībā... Es aicinu nobalsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Debatēs ir pieteicies vēl arī deputāts Pēteris Tabūns. Acīmredzot debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vents Armands Krauklis, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls un Anta Rugāte.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Man būtu lūgums vēlreiz nozvanīt. Man liekas, ka mums pilnīgi noteikti nav kvoruma šobrīd.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu “Elektronisko mediju likums” otrajā lasījumā. No 356 priekšlikumiem mēs esam tikuši līdz 182.priekšlikumam, ko ir iesniedzis deputāts Pauls Putniņš un kas komisijā nav atbalstīts.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Žēl, ka esat tik maz. Ko lai dara... Jo es gribu teikt ļoti rūgtus vārdus, un droši vien daudzi tos negribētu dzirdēt.

Es teiktu tā: kas ar mums, latviešiem, notiek? Kas ar mums, latviešiem, notiek? Īpaši ar latviešiem – Saeimas deputātiem? (No zāles: “Degradācija!”) Jūs balsojāt par pensiju atņemšanu nabaga pensionāriem... vairākums balsoja... Šodien jūs balsojat par... pret visu to, kas vairotu latvieša cieņu, kas ir pazemota, sabradāta, gandrīz iznīcināta (No zāles dep. O.Kastēns: “Piesmieta!”), piesmieta. Taisnība! Pilnīgi piesmieta!

Pret visu, kas aizstāv latviešu valodu, nacionālo valsti... Jūs balsojat pret “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumiem, pret Putniņa kunga priekšlikumiem. Jūs taču balsojat faktiski pret visu to, ko sākām... pret ko vairākums balsojām... Es vēlreiz saku: latviešu deputātu vairākums – es jau otro vai trešo reizi uzsveru! – balso pret visu to, ar ko mēs sākām pirms 20 gadiem atjaunot savu valsti. Pret visām šīm vērtībām, par ko šodien mēs runājam un ko piedāvājam mēs, “tēvzemieši”, un Putniņa kungs. Un man ir patiešām kauns!

Es jau vienreiz teicu, ka man ir kauns... kļūst kauns atrasties šajā Saeimā (No zāles dep. J.Pliners: “Raksti atlūgumu!”), kas tā nīcina latviešus un pazemo. Man ir kauns! Un es jau sen būtu aizgājis no šejienes (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Noliec mandātu!”), es vēl turos šeit vienīgi tādēļ, ka man gribas pateikt cilvēkiem tur, ārpus Saeimas... Jā, man neizdodas jūs pārliecināt. Es esmu ar putām uz lūpam šeit mēģinājis pārliecināt par šīm lietām, ka... Kad mēs, latvieši, beidzot sāksim sevi cienīt?! Paskatieties! Visa publiskā telpa, 90 procenti no tās, ir pārsātināta ar masu saziņas līdzekļiem – gan rakstītiem, gan elektroniskajiem – krievu valodā. Tas taču nav vairs ciešams!

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

P.Tabūns.

Diemžēl... Redziet, laiks pat ir beidzies man. Paldies!

Lūdzu, balsojiet, cienījamie kolēģi, par Putniņa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Komisijas vārdā vēlos aicināt Putniņa kungu un Tabūna kungu izlasīt visus priekšlikumus. Mums ir 356 priekšlikumi, un no tiem 310.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka pirmā programma tiek veidota kā nacionālā programma valsts valodā un ka otrā programma (No zāles dep. P.Tabūns: “Bet 27 ir savādākas!”) arī ir pārsvarā valsts valodā. Tas pilnībā iekļauj šo priekšlikumu.

Līdz ar to lūdzu sekot komisijas viedoklim un neatbalstīt šo, lai turpmākajos priekšlikumos iekļautu jēgu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. – deputāta Paula Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 25, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

183. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

184. – arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

185. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

186. – deputāta Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 189.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

187. – Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

188. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 189.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

189. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates par 189.priekšlikumu.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums patiešām ir tāds daudzmaz normāls kompromiss, bet tur ir viena tāda īpatnēja lieta: tas faktiski diskriminē Latvijas iedzīvotājus. Tieši šajā gadījumā vārds “diskriminācija” būtu vietā – atšķirībā no viena iepriekšējā priekšlikuma –, jo diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme. Šeit patiešām ir paredzēts, ka tām personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji, ir paredzētas daudz plašākas tiesības nekā Latvijas iedzīvotājiem. Es domāju, ka tas nav pareizi un uz trešo lasījumu būtu jāpadomā par to, lai precizētu šo normu. Bet principā šī norma ir jau diezgan tuvu saprātīgam kompromisam attiecībā uz vārda brīvību, kas ietver sevī arī valodu izmantošanas brīvības, uz ko norādīja arī Satversmes tiesa. Es vienkārši skatos, ka daži kolēģi jau aizmirsuši par Satversmes tiesas spriedumu un aicina pieņemt kaut kādu normu, kas ir pretrunā ar šo spriedumu. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt.

No otras puses, jā, protams, jāatbalsta un jāveicina latviešu valodas attīstība, mēs to pilnībā atzīstam, bet es aicinu tomēr atteikties no liekām emocijām un domāt juridiski, un domāt, kā pareizi šo juridisko kompromisu varētu šajā situācijā atrast.

Šajā normā, es vēlreiz gribu uzsvērt, mūs neapmierina šī Latvijas iedzīvotāju diskriminācija. Tā ka uz trešo lasījumu padomāsim, kā varētu šo normu
pilnveidot!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, par 189.priekšlikumu.

Es gribu dzirdēt skaidru un gaišu komisijas viedokli. Es vēršos pie komisijas priekšsēdētājas. Circenes kundze, es vēlos skaidru un saprotamu komisijas viedokli, ko šā likuma izpratnē saprot ar bērnu filmām, lai uz trešo lasījumu nebūtu nekādu pārpratumu. Jo konvencionālā izpratnē bērni – tie ir visi līdz 18 gadu vecumam. Ja jums komisijā ir šī konvencionālā izpratne, tad tas ir atbalstāms. Ja nav, ja ir kaut kāda sašaurināta izpratne par bērniem šā likuma izpratnē, tad uz trešo lasījumu mēs iesniegsim grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Šeit, komisijas izstrādātajā 189.priekšlikumā, tiešām ir apkopoti arī iepriekšējie priekšlikumi, un mēs esam to visu paplašinājuši, to attiecinādami ne tikai uz bērniem, bet arī uz pirmsskolas vecuma bērniem, tā, kā bija “Pilsoniskā Savienība” vēlējusies. Līdz ar to ir paredzēts, ka demonstrējamās filmas tiek ieskaņotas, dublētas, subtitrētas valsts valodā.

Lūdzu atbalstīt komisijas atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Es sapratu, ka Cileviča kungs arī neuzstāj uz balsojumu par komisijas priekšlikumu. (No zāles dep.
V.Agešins: “Balsot!”) Tomēr balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

190 – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 38, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

191. – Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 192.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

192. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

193. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tomēr prasa balsojumu par 192.priekšlikumu. Būtu ļoti labi, ja daļa deputātu varētu mēģināt tomēr būt klusāki un nerunāt skaļi pa mobilo telefonu. Savukārt tie, kas prasa balsojumu, centieties to prasīt pietiekami skaļi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 192.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Vai deputātam Ivanam Klementjevam ir kaut kas sakāms par procedūru?...

Turpinām ar 193.priekšlikumu.

I.Circene.

193. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

194. – deputāta Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 196.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

195. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 196.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

196. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 196. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene.

197. – Gravas kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

198. – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 41, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

199. – Druvietes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Pavisam īsi un konkrēti. Pirms neilga laika Saeimas vairākums atbalstīja pantu, kurā mēs esam atzinuši, ka šim likumam ir arī integratīva nozīme un ka tas ir vērsts uz latviešu valodas stiprināšanu. Lūk, šajā pantā mēs redzam šīs vispārīgās tēzes konkrētu izpausmi. Uzskatu, ka tieši šis pants latviešu valodas nostiprināšanā ir visbūtiskākais.

Lasiet, kāda ir komisijas atbalstītā redakcija un kas ir bijis manā priekšlikumā! Šķiet, ka ikviens atzīs, ka izteicieni “latviešu valodā” un “Latvijā veidoti” nebūt nenozīmē vienu un to pašu un starp tiem ir ļoti liela starpība. Manuprāt, latviešu valodu nekādi nestiprina Latvijā veidoti audiovizuālie darbi, kuri nav latviešu valodā.

Tādēļ mans priekšlikums ir ar pilnīgi skaidru jēgu un loģiku; tas paredz jau tā nelielo Eiropas audiovizuālo darbu procentu padarīt latvisku, tātad skaidri noteikt, ka šiem darbiem ir jābūt latviešu valodā. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka mēs vēlamies atbalstīt arī to raidījumu iespējas, kas ir ražoti Ukrainā, Šveicē, Norvēģijā, Gruzijā un citās Eiropas valstīs, kuras neietilpst Eiropas Savienības sastāvā.

Un, otrkārt, gribu uzsvērt, ka mēs esam radījuši labvēlīgāku vidi tieši Latvijā veidoto raidījumu apraidei, jo tika ielikts papildu nosacījums, ka Latvijā veidotie audiovizuālie darbi ir jāizplata raidlaikā no pulksten 19.00 līdz 23.00, kurš skaitās visvispopulārākais laiks un visizdevīgāks Latvijas raidījumiem. Tā ka mēs esam uzsvēruši tieši to, ka Latvijā veidotie audiovizuālie darbi ir ar prioritāti.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 199. – deputātes Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 31, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

200. – Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

201. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

202. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 201.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

203. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

204. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

205. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

206. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

207. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

208. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

209. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

210. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 211.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

211. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

212. – Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts... Es atvainojos, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētāj! Pirms mēs skatām 212.priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 213.priekšlikumā, es tomēr gribu aicināt mūs būt mazliet konsekventiem. Jo, ja paskatāmies atpakaļ, kā mēs esam balsojuši... Mēs esam balsojuši par 165.priekšlikumu, kas arī ir deputāta Agešina priekšlikums un kas faktiski skan tāpat kā šis priekšlikums. Un es, godīgi sakot, arī nesaprotu, kāpēc, teiksim, Nacionālajai radio un televīzijas padomei vajadzēja pievazāt šo likumu ar visu diskriminācijas veidu uzskaitīšanu. Galu galā visas diskriminācijas jau... Teiksim, antidiskriminācijas likumdošana ir pārņemta Latvijas likumdošanā. Barčas kundze man neļaus samelot. Sociālo un darba lietu komisijā ir jau skatīti visi šie pretdiskriminācijas likumi, un tagad šāda diskriminācijas veidu uzskaitīšana, es domāju, šajā likumā varētu būt pilnīgi lieka.

Es domāju, ka mums atkal ir darīšana ar pārlieku lielu centību. Es atceros, cik ļoti daudz nepareizi pārņemtu direktīvu bija te ap to laiku, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Ja bija direktīvā rakstīts, ka sienām fermā jābūt viegli mazgājamām, tad mums nezin kāpēc tām bija jābūt baltām vai gludi nolakotām, lai tās varētu mazgāt; tas, protams, atkal sadārdzināja mūsu zemnieku produkcijas pašizmaksu. Es domāju, ka šis atkal ir tāds pats gadījums. Deputāta Agešina versijā... deputāta Agešina iesniegtajā 212.priekšlikumā, es domāju, tas viss definēts daudz labāk un daudz precīzāk nekā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtajā un atbalstītajā 213.priekšlikumā.

Es domāju, ka mums pilnai laimei varbūt pietrūkst vēl tā – šīs diskriminācijas uzskaitīt vēl arī Eiropas nozīmes mitrāju likumos un vēl arī daudzos dažādos citos tiesībsargājošajos likumdošanas aktos.

Tā ka es aicinu atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu. Lūdzu balsot par to un ceru, ka jūs balsojumā to atbalstīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Reti tā mēdz būt, bet šoreiz arī es atbalstu minēto priekšlikumu, jo “Saskaņas Centrs” savā priekšlikumā ir paudis zināmu konservatīvismu, un tas, protams, ir atbalstāms. Jebkurā gadījumā konservatīva politika ir arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pamatā.

Ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, tad paliek iepriekšējā lasījumā pieņemtais variants, kurš, manuprāt, mums nav... vismaz konservatīviem politiķiem nav pieņemams. (No zāles dep. O.Kastēns: “Lai dzīvo konservatīvisms!”)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Paldies.

Komisijas vārdā gribu piebilst, ka mēs esam viena no 27 Eiropas Savienības valstīm un esam apņēmušies ievērot visas šīs Eiropas Savienības direktīvas, kā arī Eiropas Padomes rekomendācijas. Un visā šajā normatīvo aktu bāzē, visā šajā likumdošanā tiek ļoti skaidri pateikts, ka jebkura veida diskriminācija ir nosodāma un novēršama.

Līdz ar to gan pirmajā lasījumā pieņemtajā tekstā, gan arī 213.priekšlikumā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kur daļēji tika atbalstīts arī deputāta Agešina kunga priekšlikums, – ir skaidri pateikts, ka ir aizliegts kurināt naidu, diskriminēt vai aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valsts piederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu apstākļu dēļ.

Līdz ar to, ievērojot šīs Eiropas Savienības direktīvas, kā arī pirmā lasījuma tekstu, aicinu atbalstīt 213.priekšlikumu, kurā daļēji ir iekļauts arī 212.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tātad šobrīd ir divi priekšlikumi: ir 212.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Agešins un kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 213.priekšlikumā. Ja mēs atbalstīsim 212., tad pēc būtības 213.priekšlikums vairs nebūs balsojams, jo abi tie priekšlikumi attiecas pilnīgi uz vienu un to pašu pantu, vienas un tā pašas daļas vienu un to pašu punktu.

Tagad balsosim par 212. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

Tātad 213.priekšlikums vairs nav balsojams.

I.Circene.

214. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

215. ... (No zāles dep. V.Buzajevs: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Nē, deputāts Buzajevs tomēr pamodās un grib, lai nobalso.

Lūdzu zvanu! Es atvainojos, ja es esmu kādu aizskāris... Balsosim par 214. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 6, atturas – 21. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene.

215. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

216. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 217.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas vairākums aptuveni pirms mēneša jau vienu reizi saistībā ar alkoholu uzkāpa uz grābekļa. Un paldies Dievam, ka Valsts prezidents šo, maigi izsakoties, ne visai pārdomāto likumprojektu atdeva atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai un mēs viņa prasību apmierinājām.

216.priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 217.priekšlikumu.

Cienījamie kolēģi! Komisija varbūt ir gribējusi labu, ierobežojot alus reklāmu, bet... Diemžēl komisija īstenībā vēršas nevis pret alus reklāmu vispār, bet pret Latvijas alus ražotājiem. Jo, kā mēs ļoti labi zinām, šobrīd lielai iedzīvotāju daļai (un pilsētās varbūt pat lielākajai daļai) mājās ir kabeļtelevīzija vai satelīttelevīzija, kurās bez ierobežojuma reklamē Rietumu ražotnēs ražoto alu. Es domāju, ka zālē ir arī daudzi futbola līdzjutēji. Viena no populārākajām sporta pārraidēm Eiropā un, es domāju, arī Latvijā ir Eiropas čempionu līga futbolā. Šīs spēles Rietumeiropā sākas bez piecpadsmit minūtēm desmitos pēc Latvijas laika, bet Austrumeiropā – divas stundas iepriekš. Un tur masveidā, lielā daudzumā, tiek raidītas rietumvalstu alus reklāmas. Šīs reklāmas tiek raidītas gan pirms spēles, gan arī tiek demonstrētas spēles laikā video un tiek demonstrētas arī fonā sporta laukuma malā.

Dz.Ābiķis.

Tā ka faktiski, ja nobalsojam par 216. un 217.priekšlikumu, mēs nevēršamies pret alus reklāmu; mēs nevēršamies pret “Heineken”, nevēršamies pret “Amstel”, nevēršamies pret “Carlsberg” alus darītavās darināto alu, bet vēršamies pret “Aldari”, pret Tērvetes alus darītavu, pret “Cēsu alu”. Tā ir pilnīgi aplama pieeja, un es ļoti aicinu kolēģus otrreiz neuzkāpt uz tā paša grābekļa, uz kura mēs uzkāpām jau mēnesi iepriekš.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Šajā jautājumā es gribu atbalstīt savu divreiz bijušo partijas biedru Dzintaru Ābiķi un neatbalstīt ne bijušo partijas biedru Dālderi, ne arīdzan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, jo ir morāle un ir pseidomorāle jeb moralizēšana. Es ļoti aicinu deputātus neuzņemties šo moralizēšanu. Tas tiešām nekādā veidā neietekmēs alus patēriņa daudzumu.

Ja mēs gribam pa īstam karot pret alu, tad pirmā lieta, kas mums būtu jāpieņem kā likums, būtu tā, ka visi alus dārzi Latvijā ir jāapklāj ar melnu palagu. Jo televīzijā viņi to alu var rādīt, cik grib, man pat neslāpst, bet tanī mirklī, kad es ieraugu tepat Doma laukumā, pilsētas sirdī, dzertu norasojušu alus glāzi, mana ciešā apņēmība nelietot vairs šo dziru, kas mani padara resnu un reizēm pat dumju, sabrūk.

Nemoralizēsim! Nepieņemsim lietas, kas radīs blakusproblēmas, bet neradīs nevienu pozitīvu efektu!

Tā ka es aicinu neatbalstīt Circenes kundzes vadīto komisiju, lai gan par Circenes kundzi pašu es esmu gatavs stāvēt un krist.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es nevēlos nevienu no komisijas aizskart... Uzreiz pasaku: es nevēlos nevienu aizskart, bet ir lietas, ko tomēr es gribu pateikt publiski. Runa ir par lobismu, tā dažādām izpausmēm. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs slēptā lobisma apkarošanu ir pasludinājis par vienu no savām prioritātēm numur 1.

Līdz ar to es aicinu komisijas deputātus aizdomāties, no kurienes aug kājas šim priekšlikumam, jo principā šis priekšlikums lobē, kā jau Ābiķis minēja, gan “Heineken”, gan “Tuborg”, gan “Carlsberg”, gan “Baltic”, gan “Oboloņ” un rada negodīgas konkurences apstākļus Tērvetei, Bauskai, Užavai, Piebalgai, “Aldarim”, Cēsīm, Valmierai.

Tātad šeit ir skaidri redzama lobēšana, slēptā lobēšana. Es ceru, ka tie cilvēki, kas šo ir virzījuši, to nesaprot, un aicinu – kategoriski aicinu! – noraidīt šos abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums šodien ir darīšana... šajā priekšlikumā ir darīšana ar likumdošanas brāķi, jo, ja šodien mēs atbalstīsim šos abus priekšlikumus, mēs nostādīsim Latvijas alus ražotājus nevienlīdzīgā situācijā ar viņu konkurentiem.

Faktiski, ja mēs skatāmies uz pašreizējo situāciju, tad redzam, ka ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju televīziju skatās ar kabeļtelevīzijas, liela daļa – ar satelīttelevīzijas palīdzību, liela daļa turpmāk skatīsies arī ar digitālās televīzijas starpniecību. Un, piemaksājot dažus latus, jūs varēsiet redzēt vēl pietiekami daudz kanālu, kurus pārslēdzot jūs redzēsiet visdažādāko valstu alus reklāmas. Es gribu atgādināt, ka, piemēram, Vācijā, Polijā un citās valstīs alus reklāma nav aizliegta dienas laikā, un tātad vienīgais, ko mēs neredzēsim savu televizoru ekrānos, ir vietējā alus reklāma. Tas, protams, ir ļoti slikti. Turklāt visiem tiem, kas šeit ir lieli hokeja līdzjutēji un mēdz skatīties pasaules čempionātu hokejā translāciju, tiešraidi, es gribu atgādināt, ka mūsu alus ražotājs “Aldaris” bieži vien ir viens no lielajiem ģenerālsponsoriem, un, ja mēs pieņemsim šos priekšlikumus, tad ir liela iespēja, ka mēs šo hokeju savu televizoru ekrānos neredzēsim.

Tāpēc es gribu aicināt kolēģus novērst šo diskrimināciju, novērst netaisnību pret Latvijas alus ražotājiem un ļaut alus reklāmai saglabāt tādu statusu, kāds tai ir bijis līdz šim un ir pašlaik.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Jā, lai cik ļoti mēs mīlētu un atbalstītu alus ražotājus arī Latvijā un alus dzeršanu, man tomēr ir jāsaka četri punkti, kāpēc komisija acīmredzot izvēlējās šādu balsojumu.

Pirmkārt, tā iedzīvotāju daļa, kura skatās Latvijā veidotās audiovizuālās pro­grammas, lielākoties mazāk vai nemaz neskatās citās valstīs veidotās programmas. Līdz ar to šajā vidē, kurā tiek reklamēts Latvijā ražotais alus, – arī šajā vidē saglabājas šī reklāmas vide.

Otrkārt, patērētā alkohola – alus – apjoms nemainās atkarībā no reklāmas. Šie ir dati no tās informācijas, ko vakar vēstulē man iesniedza Latvijas Alus darītāju asociācija, kā piemēru minot Poliju, kur no 1992. līdz 2001.gadam, desmit gadus, bija pilnībā aizliegta alus reklāma, bet alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieauga divas reizes – no 30 uz 60 litriem gadā. Latvijā bija atļauta šāda alus reklāma, bet patēriņš praktiski nemainījās. Līdz ar to pieaugušo vidē šāda alkohola reklāma maz ietekmē patēriņa pieaugumu, un līdz ar to nav pamatotas runas par to, ka tas būs drauds vai ierobežojums ražošanai.

Taču, treškārt, šāda reklāma ļoti būtiski ietekmē jaunatni, jo arī zinātniski ir pierādīts, ka sevišķi pirmsskolas un jaunāko klašu bērnu uzskatu veidošanā būtiska nozīme ir tieši televīzijai, audiovizuālajiem masu medijiem, plašsaziņas līdzekļiem. Skatoties tos, bērniem liekas, ka tas ir labi un pieņemami – lietot alu. Taču šie jaunieši nezina, ka rezultāts alus lietošanai ir tas, ka viņi nonāk slimnīcās, jo viņiem nav vēl izpratnes par to, ko, kā, cik un kad lietot.

Un, ceturtkārt, vēl mīts par sportu. Ja ir vēlme atbalstīt sportu, nav nekādas problēmas šo atbalstu sniegt “pa taisno”. Tas nozīmē nevis atbalstīt reklāmas, bet atbalstīt sportu un sporta pasākumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 216. – kultūras ministra Dāldera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 76, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

I.Circene.

Paldies.

216.priekšlikums... To jau nupat izskatījām.

217. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 217. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 60, atturas – 18.

I.Circene.

Paldies.

218. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

219. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 219. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 47, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

220. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

220. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas ir nevis 220., bet 221.priekšlikums.

I.Circene.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

222. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 223.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

223.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

224.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

225.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

226. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

227. – Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 228.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

228. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

229. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

230. – Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

231. – Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

232. – Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 233.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

233. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

234. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

235. – Dāldera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

236. – Dāldera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

237. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

238. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

239. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

240. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

241. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

242. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

243. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

244. – Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

245. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

246. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

247. – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt (No zāles: “Balsot!”)... Deputāti tomēr prasa balsojumu par 247.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 247. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

248. – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

249. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

250. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

251. – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

252. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 254.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

253. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 254.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

254. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

255. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

256. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

257. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

258. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

259. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 260.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

260. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

261. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

262. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

263. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

264. – Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 265.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

265. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

266. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

267. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

268. – Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 271.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

269. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 271.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

270. – Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 271.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

271. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

272. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 272. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 63, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

273. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

274. – Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 271. un 306.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

275. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

276. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

277. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

278. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

279. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

280. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

281. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

282. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

283. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

284. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

285. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

286. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

287. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

288. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

289.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

290. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

291. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

292. – Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 293.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

293. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

294. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

295. – Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

296. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

297. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 298.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

298. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

299. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 306. un 337.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

300. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. un 337.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

301. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 302. un 337.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

302. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

303. – Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

304. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

305. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

306. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

307. – Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 310.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

308. – Druvietes kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 310.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

309. – deputāta Putniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

310. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

311. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

312. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Par 312.priekšlikumu...?

Sākam debates par 312.priekšlikumu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Var jau būt, ka es kaut ko nesaprotu. Un ir daudzas lietas, ko es nesaprotu. Bet, lasot šo tabulu un lasot 312.priekšlikumu, kas nav likuma pamattekstā, bet ir radīts atbildīgajā komisijā, man nekas cits nenāk prātā, kā vien mana jaunība un mani piedzīvojumi padomju armijā.

Un ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvā? Sabiedriski elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors... (Kāpēc man šajā sakarā nāk prātā padomju armija? Tāpēc, ka tur bija komandieris, kas par visu atbild, un vēl bija poļitruks klāt.) Un viņam vēl tiek noteiktas kaut kādas īpatnējas funkcijas. Viņam tiek dotas kaut kādas veto tiesības. It kā radiofonā vai televīzijā nebūtu valdes priekšsēdētāja jeb galvenās atbildīgās personas, ko parasti mēs izvēlamies no žurnālistiem, nevis finanšu direktoru vidus. It kā tur nebūtu sava finanšu direktora, it kā tur nebūtu programmu redaktora, it kā tur nebūtu žurnālistu, kas taisa... Nē, mums jāieceļ poļitruks, kas norādīs un kas varēs apturēt, un kas varēs uzlikt savu veto, ja viņam, redziet, personīgi nepatiks kāda žurnālista izveidota programma vai tās saturs!

Tāpēc es aicinu šādus bīstamus priekšlikumus noraidīt, jo beigu beigās mēs varam ierakstīt Satversmē vēl arī to, ka ir Latvijas Republikas galvenais cenzors ar veto tiesībām, un prasīt, lai ne tikai sabiedriskie, bet jebkuri mediji nes viņam atrādīt rakstus. Tā, kā cara laikā bija. Un tad viņš uzliks tādu zīmogu – krieviski tas skanēja “Cenzuroi dozvoļeno”, bet te uzliks: “Cenzūra nelaiž cauri. Nav politiski korekti.”

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Tev nav taisnība!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu teikt, ka šādus brīnumus nav sacerējuši paši deputāti; tas, man šķiet, ir laikam darba grupas, paralēlās darba grupas, priekšlikums, kurš tika iekļauts laikam pārāk nekritiski šajos priekšlikumos.

Un es pilnīgi piekrītu Leiškalna kungam, kuram šis priekšlikums atgādināja poļitruku, man tas atgādina “Glavļitu”, kuram būtu jāapstiprina visi materiāli, kas parādās televīzijā un radio. Faktiski, es domāju, šis darba grupas priekšlikums ir pilnīgi nepieņemams. Galu galā Latvijā... es atceros no iepriekšējiem gadiem, ka starptautiskās organizācijas Latvijas preses brīvību ir novērtējušas, to ierindodamas starp desmit brīvākajām visā pasaulē. Un, ja mēs tagad ieviesīsim šādu galvenā redaktora amatu, tad tas liecina par to, ka faktiski mēs valstī atjaunojam cenzūru.

Un tas nozīmē, ka, ja kādam žurnālistam viedoklis varbūt būs atšķirīgs no tā, ko domā viņa medija īpašnieki, tad vienkārši šā žurnālista darbam tiks uzlikts veto, netiks maksāti honorāri, netiks maksāta alga, un galu galā viņam būs... viņš paliks bez darba.

Tā ka faktiski, es domāju, darba grupa, kura dažkārt ir izrādījusi ļoti labas iniciatīvas (to neteiksim par konsultatīvo padomi), šeit ir parādījusi diezgan klaju nekompetenci, un es aicinu tāpēc noraidīt visu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Te nu gan jāteic, ka revolucionārā sirdsapziņa ir ņēmusi virsroku pār veselo saprātu. Lūdzu, izlasīsim šā panta sesto daļu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Piekto izlasi!”)... piekto arī! Tur ir runa par to, kādas ir galvenā redaktora funkcijas. Bet, mīļie kolēģi, ja jūs tiešām esat tik agresīvi noskaņoti šajā jautājumā, tad darām to lietu līdz galam un padzenam visus galvenos redaktorus visās avīzēs, visos teātros un Nacionālajā operā papriekš!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Mazu uzmanību! Es neesmu bijusi armijā, bet... Šajā priekšlikumā ir iestrādāti tādi nosacījumi, ka galvenajam redaktoram ir jābūt ar labu reputāciju, augstāko izglītību un vismaz piecu gadu profesionālo pieredzi šajā nozarē. Tas nozīmē, ka viņš nevarēs būt “šofera dēls”, viņš nevarēs būt poļitruks no kādas politiskās partijas un viņam būs iespēja nostāties pret tiem poļitrukiem, kas viņam gribēs kaut ko diktēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Nē, nē, Šadurska kungs! Tā tas nav! Radio neviens neliedz izveidot, ja finanses viņiem to atļauj, galvenā redaktora posteni. Nu, dariet, kā gribat, bet lai man kā klausītājam vai skatītājam nāk laba programma! Tas, kā viņi to lietu menedžē, ir viņu jautājums.

Ko mēs lasām šeit tālāk? Mēs lasām, ka mums šeit galvenais redaktors izveido un vada Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu padomi, kurai ir padomdevēja tiesības programmu veidošanā. Kas tad tur strādā? Viņi nevar programmu izveidot? Nu tad lai nāk uz Saeimu – vairāk maksā! Nu kas šitā par padomi tāda ir... Man nekāda revolucionāra sirdsapziņa te nerunā, es lasu un redzu, ka ir uzrakstīta muļķība. Nevajadzīga un lieka naudas tērēšana, ja gribat... Un galu galā viens cenzors, kam ir augstākā izglītība, piecu gadu pieredze un savas intridziņas prātā... un tad viņš sāks dīdīt vienu jaunu žurnālistīti tikai tāpēc, ka jaunā žurnālistīte negrib rādīt, kā Putniņa kungs aizliedz erotisku programmu, vai pati parādīties erotiski... Nē, izbeidziet šito... Mums nevajag šito, nu tas...

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pareizi, Kārli! Kārlīt, es tevi atbalstīšu!”)

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tas...

Sēdes vadītājs.

Mazliet klusumu tomēr!...

K.Šadurskis.

Tas bija briesmīgi. Godātie kolēģi! Es tagad sapratu, ko Leiškalna kungs domāja. Viņš piekrīt, ka, ja nauda ir, tad var veidot visādus posteņus, tad viss ir ļoti labi. Tātad Leiškalna kungs iebilst tikai attiecībā uz labu reputāciju šai personai. Tad es sapratu. Tad tas pants tiešam bija jāslēdz ārā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Man gribas uzsvērt, ka šis priekšlikums tiešām ir no darba grupas un no šīm raidorganizācijām un profesionāļiem, ekspertiem un tiem, kuriem ir reāli jāstrādā. Jums, katram deputātam, es domāju, tas nebūtu tas būtiskākais, kādā veidā tiek organizēts šis darbs. Ja to vēlas masu mediji tieši šādā formā, kā ir, tad – jā... Ja mēs skatāmies šā panta pirmajā daļā, tad redzam, ka tur ir skaidri pateikts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir atbildīgs par sabiedriskā pasūtījuma uzdevuma izpildi. Tas ir tas, par ko mēs visu laiku esam cīnījušies.

Un visi šie iebildumi par uzraudzību... Man ir jāatbalsta Šadurska kungs, ka tad mums ir jālikvidē visi galvenie redaktori (No zāles dep. K.Šadurskis: “Nav jālikvidē!”), vienalga, vai žurnālos vai avīzēs, vai teātros. Tieši tā!

Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 312. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 6. Priekšlikums noraidīts.

I.Circene.

313. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

314. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

315. – deputāta Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

316. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Circenes kundze, ja jūs varētu runāt mikrofonam tuvāk, tad mēs visi jūs dzirdētu daudz labāk. Un savukārt pārējiem kolēģiem lūgums būt mazliet klusākiem, lai mēs varētu dzirdēt Circenes kundzi vēl labāk.

Turpinām ar 317.priekšlikumu.

I.Circene.

Nu, tuvāk nevar...

317. – Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

318. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

319. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

320. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

321. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

322. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

323. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

324. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

325. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 326.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

326. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

327. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

328. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

329. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

330. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

331. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

332. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

333. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

334. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

335. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

336. – deputāta Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 337.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

337. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

338. – Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 339.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

339. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

340. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

341. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

342. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

343. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

344. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 345.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

345. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

346. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot...

Sēdes vadītājs.

...un iekļauts 347.priekšlikumā.

I.Circene.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

347. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

348. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 349.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

349. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

350. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

351. – deputāta Gravas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

352. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

353. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

354. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

355. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca kunga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 350.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

356. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Tas arī ir viss.

Sēdes vadītājs.

Tas arī ir pēdējais priekšlikums. (Aplausi.)

I.Circene.

Lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt likumprojektu “Elektronisko mediju likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Elektronisko mediju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Nu, kāds būs rezultāts?”) Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 2, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

I.Circene.

Liels jums paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene.

20.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

20.aprīlis. Deputāti neiebilst.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien vai labvakar jau, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vents Armands Krauklis, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls un Anta Rugāte.

Paldies par darbu. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 15.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.