Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

I.Līdaka (ZZS frakcija):

Man prieks jūs šodien pirmo reizi uzrunāt elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī, nevis elektroniskajā medijā. Šo saku tāpēc, ka es apsveicu visus, kas piedalījās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izstrādē. Šodien tika pieveikts otrais lasījums, un var teikt, ka tas ir liels, liels solis uz priekšu, ja jau likums kļūst krietni vien latviskāks. Pats es sen jau lietoju nosaukumu “elektroniskais plašsaziņas līdzeklis”, nevis “medijs”.

Bet nu par svarīgāko Saeimas šīsdienas notikumu. Saeimas šīsdienas sēdē bija kāds balsojums, kura rezultātu jau daudzi paspējuši nodēvēt par šā sasaukuma Saeimas lielāko sagādāto pārsteigumu. Runa, protams, ir par Jāņa Maizīša neapstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Patiesībā jau lielākais pārsteigums ir tas, cik īsā laikā teju vai trīsdesmit deputāti nomainīja savu viedokli par Jāni Maizīti. ZZS un Latvijas Pirmā partija/“Latvijas Ceļš“ jau vakar lēma, ka šā ļoti būtiskā lēmuma pieņemšana ir katra deputāta paša, nevis partijas vai frakcijas kolektīva izvēle. Bet bija taču frakcijas, kuras lēma citādāk.

Pārsteidzoša gan bija arī žurnālistu ļoti aktīvā un pat agresīvā vēlme izmeklēt, kurš un kā tad ir balsojis. Bet parasti gan deputātiem tiek pārmesta bezsmadzeņu podziņspiedēju loma – nu, atbilstoši frakcijas disciplīnai. Šoreiz bija citādāk. Un, manuprāt, tas bija tikai godīgi. Un tieši tāpēc ir paredzēta aizklātās balsošanas procedūra, lai nodrošinātu patiesu un objektīvu deputātu viedokļu uzzināšanu. Lai nodrošinātu deputātu neietekmējamību no iespējamiem maizestēviem un arī no partijām, tātad patiesu neietekmējamību.

Tātad tāds nu ir Saeimas deputātu patiesais viedoklis. Un nu var tikai novēlēt gaišu prātu Bičkoviča kungam, šo vai citu kandidātu atkal izvirzot apspriešanai.

Bet nu par kādu labu ziņu. Pirmajā lasījumā ir pieņemti grozījumi – turklāt steidzamība dota šiem grozījumiem! – likumā “Par akcīzes nodokli”. Grozījumi paredz, ka ar 1.jūliju mainīsies kārtība, kādā zemnieki varēs saņemt akcīzes nodokļa atbrīvojumu par izmantoto dīzeļdegvielu lauksaimniecības produkcijas ražošanā. Tātad līdz 1.maijam taps Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks paredzēta kārtība, kādā līdz 1.jūnijam (atkārtoju – līdz 1.jūnijam!) Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz iesniegumi limita saņemšanai: simts litru uz hektāru. Un tad no 1.jūlija katrā degvielas uzpildes stacijā zemnieki varēs iegādāties dīzeļdegvielu jau bez akcīzes nodokļa uzrēķina. Tātad krietni, krietni vien vienkāršotāka šī sistēma būs, un nebūs jāgaida, tā teikt, iemarinētās naudas, tātad šā jau samaksātā akcīzes nodokļa, atmaksu. Nu, un nebūs arī šo šaubu, vai valsts atmaksās vai neatmaksās uzreiz. Šī degviela būs iegādājama bez šā akcīzes nodokļa uzrēķina.

Savukārt par zemstikla platību apkurei izmantoto dabasgāzi akcīzes nodokļa iekasēšanu paredzēts atlikt līdz 1.jūlijam. Nu, un tad manīs, kāds būs lēmums.

Tas ir arī viss, ko gribēju jums vēstīt.

Jauku pavasari! Jaukas putnu balles un veiksmi lielajā talkā pēc mazliet vairāk kā nedēļas!

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība“ frakcija):

Tik tiešām, 2010.gada 15.aprīlis Latvijas vēsturē ieies kā diena, kad galvenais notikums ir bijis fakts, ka atkārtotā amatā netika apstiprināts Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Nešaubos, ka ne tikai tuvākajā nedēļā šis notikums būs sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā un raisīs ne vienu vien jautājumu.

Bet galvenais jautājums, kas ir radies partijas “Pilsoniskā Savienība“ frakcijai, ir par ģenerālprokurora vēlēšanu atklātuma vai aizklātuma pozitīvajām un negatīvajām pusēm. Pirms kāda laika mēs bijām iesnieguši priekšlikumu ģenerālprokurora vēlēšanu procesā ievērot atklātumu, jo tik tiešām katrs vēlētājs ir atbildīgs par to, kuri deputāti ir ievēlēti Saeimā, un katrs deputāts savukārt ir atbildīgs saviem vēlētājiem par lēmumu, kuru tas pieņem, un šajā gadījumā vēlētājiem, šķiet, bija tiesības zināt katra deputāta izvēli.

Partija “Pilsoniskā Savienība”, protams, atbalstīja Jāņa Maizīša pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā, un mēs arī bijām starp tiem, kas neatbalstīja balsošanu ar vēlēšanu zīmēm, jo šajā gadījumā, manuprāt, tas nenodrošināja vēlamo šīs procedūras efektu. Gluži otrādi, rezultāts neatbilda tam, kādam vajadzēja būt, iepriekš aptaujājot gan frakciju pārstāvjus, gan atsevišķus deputātus. Un līdz ar to pārdomāsim iespēju vēlreiz rosināt tieši tik nozīmīgas figūras kā ģenerālprokurora vēlēšanu atklātuma vai aizklātuma principa maiņu.

Šā notikuma ēnā nepamanīti palika vairāki citi šodien skatīti svarīgi jautājumi. Starp tiem noteikti gribu pieminēt Raimonda Graubes ievēlēšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā. Apsveicam Raimondu Graubi un ceram, ka viņa vadībā mūsu Nacionālie bruņotie spēki spodrinās savu slavu!

Latvijas Republikas Saeima šodien uzklausīja arī Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu par darbu 2009.gadā. Tiesībsargs mūs informēja par darbu, kas veikts šajā birojā arī samazināta finansējuma apstākļos, un informēja par tiem jautājumiem, kuri būs prioritāri 2010.gadā.

Un, protams, jāpiemin otrajā lasījumā izskatītais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Komentējot manu kolēģu jau iepriekš teikto, varu teikt, ka gluži vienkārši dzīvē tika īstenots Valsts valodas likuma pants, kas oficiālā saziņā prasa lietot oficiāli apstiprinātus terminus, un termins “plašsaziņas līdzekļi“ tāds ir jau kopš 2002.gada, un tas tiek lietots Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojumos, tostarp arī jaunajā, nesen veiktajā Lisabonas līguma tulkojumā, un ir iegājies gan mūsu žurnālistu, gan arī sabiedrības apritē.

Šim likumam ir vairāki mērķi. Viens ir regulēt plašsaziņas līdzekļu darbību tīri tehnoloģiski un komerciāli, bet, protams, nedrīkstam aizmirst, ka radio un televīzijai ir arī liela ideoloģiska funkcija un pie tās noteikti pieder nepieciešamība stiprināt Latviju kā nacionālu valsti, stiprināt latviešu valodu un veicināt sabiedrības integrāciju tieši uz valsts valodas pamata. Šīs nostādnes ir paustas preambulā, bet pagaidām nepietiekami likuma tekstā, un, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, mums noteikti jādomā, lai likumā tiktu stiprināta latviešu valodas prioritāte; tas arī palīdzēs īstenot mūsu sabiedrības integrācijas mērķus un galu galā skaidri parādīs valsts valodas prioritāti Latvijā.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija):

Vispirms es gribu apsveikt tos cilvēkus, kuru amati tika šodien apstiprināti Saeimā.

Vispirms es gribu sveikt partijas biedri Karinu Pētersoni, kuru šodien Saeimas deputāti ar vairāk nekā trim ceturtdaļām balsu (slēgtā balsojumā) ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāja biedri jeb vicespīkeri.

Es gribu apsveikt pie reizes arī Raimondu Graubi, kuru šodien Saeima apstiprināja NBS komandiera amatā.

Es labprāt apsveiktu arī trešo – kandidātu, kurš šodien kandidēja uz ģenerālprokurora amatu, – Maizīša kungu, taču slēgtais balsojums parādīja, ka Maizīša kungam nav atbalsta Saeimā. Ir mazliet žēl, jo pirms tam ļoti daudzi politiskie spēki vienā mutē apgalvoja, ka balsos par Maizīša kungu. Bija tikai divas frakcijas – LPP/LC un ZZS –, kuras pateica: “Mums būs brīvais balsojums.“ Un mēs šajā gadījumā tā arī nobalsojām. Nu ko lai dara! Tāda ir dzīve. Aizklātie balsojumi ne vienmēr ir tādi, kādi tie tiek prognozēti.

Runājot vēl par Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, es gribu vērst uzmanību uz likumprojektu “Elektronisko mediju likums”. Tika iesniegti uz otro lasījumu 356 priekšlikumi. Faktiski šis likums ir nepieciešams, lai regulētu Latvijas elektronisko mediju darbu atbilstoši jaunajām tehnoloģijām un atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Iepriekšējais likums, kurš tika pieņemts 1995.gadā, faktiski bija novecojis, nespēja vairs precīzi regulēt šīs nozares jautājumus. Un ir būtiski ņemt vērā faktu, ka likums ir jāpieņem līdz jūnija vidum – laika nav daudz! –, jo pretējā gadījumā Latvija tiks iesūdzēta Eiropas Tiesā par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas nepārņemšanu. Šis sods ir apmēram 0,3 miljoni eiro.

Lai gan komisijā bija ļoti aktīvas debates par šo jautājumu, dažas no normām varbūt netika izskatītas pietiekami konsekventi un pietiekami rūpīgi. Rezultāts: tika ieviests jauns aizliegums alus un vīna reklāmai televīzijā laika posmā no pulksten septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Par šāda aizlieguma iekļaušanu bija sašutušas gan pašas televīzijas, gan alus ražotāji, uzskatot, ka šādā veidā tiek kropļota konkurence, jo daudzās valstīs alus reklāma ir atļauta. Tā, piemēram, Latvijas skatītāji, kuri ar kabeļtelevīzijas vai satelīta palīdzību skatās vācu televīziju, var šīs reklāmas vērot, savukārt vietējie alus ražotāji praktiski tiek diskriminēti šo kanālu sacensībā. Manuprāt, uzvarēja veselais saprāts, un mēs esam šo aizliegumu faktiski atcēluši šodien otrajā balsojumā.

Es gribu jūs informēt arī par to, ka mūsu frakcijas deputāti Andris Bērziņš un Jānis Dukšinskis kopā ar Tautas partijas un “Saskaņas Centra“ deputātiem ir iesnieguši priekšlikumus grozījumiem likumā, lai vienkāršotu ienākumu deklarēšanu Valsts ieņēmumu dienestā. Respektīvi, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs sniegt ziņas, kas jau ir pieejamas visdažādākajos reģistros.

Es domāju, ka deputātu rosinātās izmaiņas likumos ļaus ieekonomēt Valsts ieņēmumu dienestam gan līdzekļus, gan laiku, kas ir nepieciešams, lai apkopotu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus deklarācijām.

Paldies jums, un patīkamu jums šo pavasarīgo dienu!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks“):

Saeimas šodienas sēde, kura bija samērā ilga un ievilkās līdz pat pēcpusdienai, radīja pārsteigumu, kas, domājams, šodien ir viens no centrālajiem... viena no centrālajām ziņām. Protams, tā bija ģenerālprokurora Jāņa Maizīša kunga neievēlēšana amatā, neskatoties uz to, ka iepriekšējā informācija un iepriekšējās diskusijas bija rādījušas, ka vairākums deputātu tomēr it kā atbalstītu šo kandidātu.

Es domāju, ka tas tikai parāda to, ka vārdi nesaskan ar darbiem. Un līdz ar to, protams, tā ir arī problēma par citu balsojumu prognozēšanu. No savas puses gribu atzīmēt, ka frakcijas “Jaunais laiks“ deputāti visi atbalstīja šo kandidātu, un līdz ar to mēs esam vīlušies. Un, domājams, turpmāk tomēr varētu šo kandidātu izvirzīt atkārtoti, un mēs vēlētos, lai viņš tiktu atbalstīts.

Tika apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Tas, domāju, ir ļoti būtisks notikums, jo Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir viena no redzamākajām figūrām šajā drošības sistēmā.

Otrs liels notikums bija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projekta otrais lasījums. Šis darbs ir ilgu gadu garumā – jau no iepriekšējās Saeimas. Tas fakts rāda, cik tas ir komplicēts un ar daudziem priekšlikumiem, daudzu gadu garumā ildzis darbs, kas nu ir nonācis vismaz pie viena starpposma. Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja gribu teikt, ka gan darba grupa, kura strādāja vairāk nekā trīs mēnešu garumā, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir padarījusi milzīgu darbu ar Saeimas Juridiskā biroja un arī deputātu atbalstu un komisijas locekļu atbalstu, jo ir ārkārtīgi grūti sabalansēt gan sabiedrisko, gan komercraidorganizāciju intereses un apraides iespējas ar iedzīvotāju interesēm. Šajā lielajā priekšlikumu apjomā – bija 356 priekšlikumi – mēs tomēr esam atraduši sabalansētus lēmumus, taču mums vēl ir iespēja uz trešo lasījumu to visu precizēt un uzlabot, un līdz ar to vēl darbs nav galā un nebeigsies.

Viens no būtiskākajiem uzlabojumiem ir tas, ka tiks stiprināta latviešu valoda un tās lietojums, nacionālās intereses.

Gribu minēt arī to, ka ir jārada, likumprojektu skatot trešajā lasījumā, vienādas iespējas virszemes televīzijai, satelīttelevīzijai un kabeļtelevīzijai. Jo virszemes televīziju, par ko mēs pašreiz runājam kā par ciparu apraidi jeb digitālo televīziju, skatās tikai nepilni 20 procenti. Pārējā sabiedrības daļa skatās satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju. Līdz ar to mums ir jāaizstāv visu šo iedzīvotāju intereses neatkarīgi no apraides formām.

Viens no priekšlikumiem, par kuriem balsojuma rezultāts bija citādāks nekā komisijas viedoklis par konkrēto priekšlikumu, bija tas, ka tomēr padome varētu būt arī deviņu locekļu sastāvā; tas rada lielākas demokrātijas iespējas. Un paralēli tam pēc otrreizējā otrā lasījuma tika apstiprināta arī Sabiedriskā konsultatīvā padome. Likumprojektā paredzēts gan padomes, gan konsultatīvās padomes locekļu amatiem izvirzīt pārstāvjus, kuri ir ar labu reputāciju un ir no tām nozarēm, kas ir saistītas ar masu mediju darbu, ar izglītību, zinātni un kultūru.

Būtisks uzlabojums ir nacionālā pasūtījuma saturs. Pašreiz ir ļoti precīzi uzskaitītas tās jomas, kuras būtu jāietver no nodokļu maksātāju naudas apmaksātajā sabiedriskās raidorganizācijas pasūtījuma daļā. Tas ietvertu gan kultūru, zinātni, izglītību, bērnu raidījumus, gan arī sabiedrības mazākuma intereses un tiktu arī ievērots kvalitatīvs masu jeb plašsaziņas līdzekļu darbs.

Pretēji komisijas viedoklim tika nobalsots arī alus reklāmas ierobežojums, kurš tika iesniegts no Kultūras ministrijas, un līdz ar to tas viss paliek pašreizējā regulējuma ietvaros, ka ne alus, ne vīna reklāma netiek ierobežota laika ziņā, kaut gan šāds ierobežojums bija paredzēts šajā Kultūras ministrijas priekšlikumā.

Līdz šā gada jūnijam mums tiešām ir ļoti nopietni jāstrādā un jāpanāk šā likumprojekta pieņemšana trešajā lasījumā, lai neradītu draudus, ka ir jāmaksā soda sankcijas. Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi šādu iespējamu pārkāpuma procedūru, taču es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs to izdarīsim.

Saistībā ar tiesībsarga ziņojumu, informatīvo ziņojumu par pagājušo gadu un šā gada prioritātēm, gribu pievienoties, ka tiešām svarīgākās jomas ir tiesiska valsts, laba valsts pārvalde un tas, ko tiesībsargs minēja par invalīdu sociālo aizsardzību, par diskriminācijas novēršanu, jo tiesībsargs ir atbildīgs par šo Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu saistībā ar diskriminācijas novēršanu.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija):

Var piekrist iepriekšējiem runātājiem, ka jautājums, kas pievērsa vislielāko uzmanību šodien, bija ģenerālprokurora vēlēšanas. Un jāteic, ka šis balsojums tiešām sagādāja vislielāko pārsteigumu, jo Maizīša kungs netika ievēlēts, neskatoties uz milzīgo publisko atbalstu, kādu bija solījušas partijas, īpaši pozīcijas partijas. Šis rezultāts tikai apliecina, ka koalīcijā nekādas vienotības nav un publiskie paziņojumi absolūti nesaskan ar pozīcijas partiju darbiem. Var izteikt tikai milzīgu nožēlu par šādu galēju liekulību. Un šo situāciju, iespējams, var labot, izrādot cieņu Jānim Maizītim, beidzot cīnīties pozīcijas partiju starpā par tieslietu ministra amatu un izvirzot Maizīša kungu šim amatam, kam viņš tiešām arī būtu cienīgs. Tautas partija noteikti to atbalstītu. Un, tā kā balsojums par ministriem ir atklāts, tad tas arī parādītu, kā tad īstenībā ar šo atbalstu ir.

Bet nu pievēršos arī citiem ļoti svarīgiem jautājumiem.

Tautas partijas deputāti sagatavoja un kopā ar citiem opozīcijas deputātiem iesniedza divus likumprojektus virzībai Saeimā, un abi šie likumprojekti attiecas uz ienākumu deklarēšanas vienkāršošanu. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tika rosināts noteikt, ka deklarācijai iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Šobrīd likums noteic, ka gada ienākumu deklarācija obligāti ir jāiesniedz individuāliem uzņēmējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem. Un būtu ļoti labi, ja VID visu informāciju iegūtu no valsts informācijas sistēmām, un tādējādi samazinātos arī birokrātija un šis jautājums tiktu vienkāršots.

Jāizsaka milzīga nožēla par to, ka pozīcijas deputāti neuzskatīja to par būtisku jautājumu un šo ierosinājumu neatbalstīja. Šo jautājumu mēs iesniegsim nākamajā nedēļā vēlreiz. Es domāju, ka ir laiks padomāt par atbalstu tam – vēl jo vairāk tāpēc, ka otru likumprojektu, kas savukārt attiecas uz likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā“ un satur identiskas normas, tādējādi atvieglojot amatpersonu ienākumu deklarēšanu, un tātad attiecas uz pašiem deputātiem, pozīcijas deputāti piekrita atbalstīt. Un tas fakts atkal parāda tādu milzīgu divkosību šajā lietā vai arī pilnīgu nesapratni un neiedziļināšanos.

Lai gan jāsaka laikam paldies, ka vismaz vienu projektu atbalstīja. Ceram, ka nākamajā nedēļā spēs saprast un iedziļināties arī otrā projektā, kas ir svarīgs ne tikai amatpersonām, bet visiem iedzīvotājiem. Būtu jau laiks par to arī domāt.

Tāpat vēlos informēt, ka Tautas partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram un aicina skaidrot dienesta automašīnu izmantošanas nodokļa iekasēšanas jautājumu. Te ir jāatgādina, ka, izskatot valdībā jautājumu par jaunā nodokļa piemērošanu, toreizējie Tautas partijas ministri jau pauda bažas par to, vai Finanšu ministrijas izstrādātais smagnējais mehānisms nodrošinās prognozētos ieņēmumus, un arī piedāvāja konkrētus priekšlikumus vienkāršākai un uzņēmējiem ērtākai nodokļu piemērošanai.

Toreiz šie priekšlikumi netika atbalstīti, un finanšu ministrs uzņēmās atbildību par to, ka viņa vadītās ministrijas risinājums nodrošinās plānotos nodokļu ieņēmumus. Šobrīd ir noslēdzies gada pirmais ceturksnis, un Tautas partijas frakcija aicina finanšu ministru Einaru Repši skaidrot, kā ir veicies ar nodokļu iekasēšanu un prognozēto ieņēmumu izpildi. Ir ļoti svarīgi saprast, vai šis mehānisms tiešām strādā un, ja nē, tad, protams, nekavējoties situācija ir jāmaina un likums ir jālabo.

Tika izskatīti arī vairāki citi svarīgi jautājumi, taču, mūsuprāt, pats svarīgākais šobrīd ir pievērsties tiem risinājumiem, kas mazina birokrātiju un vairo darba vietas, un pie tā arī Tautas partija turpinās strādāt.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija):

Neapšaubāmi, ģenerālprokurora vēlēšanā lomu spēlēja liekulība, kā tas ir praktiski jebkurā jautājumā, kas ir saistīts ar politiku Latvijā. Un es ieteiktu jums paanalizēt, kam bija izdevīgi šāds rezultāts. Izdevīgi tas bija gan dažiem no pozīcijas, gan dažiem no opozīcijas. Nav ko slēpt! Izdevīgi tas ir arī tiem, kam ir vajadzīgs troksnis valstī, kam ir vajadzīgas nekārtības un tā tālāk. Un patlaban šī tā sauktā izmeklēšana, kurš un kā ir balsojis, var nodarīt... neko labu tā nevar nodarīt, bet tā var nodarīt tikai ļaunu, pakāpeniski sakāpinot, lūk, šo neveselīgo atmosfēru.

Tālāk. Ja ir runa par atklātu balsošanu, – labi, runāsim par to, ka var pieļaut iespēju, ka ir atklāta balsošana. Bet tādā gadījumā – par visiem! Kāpēc tieši par vienu ģenerālprokuroru? Ja balsojam atklāti... Man, piemēram, nav ko slēpt, mani tas īpaši neuztrauc. Bet tad balsojam atklāti gan par Valsts prezidentu, gan par jebkuru Prezidija locekli un tā tālāk! Tad tā ir pavisam cita lieta. Bet izvilkt no visa šā konteksta vienu, par ko jābalso atklāti, – tas nozīmē izjaukt sistēmu, tas nozīmē ieviest zināmu politikānismu šinī balsošanā.

Un šajā raibajā jūklī, protams, atkal bija politiski spēki, kas par katru cenu mēģināja rast iespējas ievazāt Latvijā Krievijas filozofiju par Otro pasaules karu un par šā kara iznākumu. Ar to mums visu laiku jārēķinās, un es domāju, ka tie, kas to mēģina ievazāt, rēķinās, ka kaut kādā jūklī, kaut kādā drūzmā, nekārtībās, kādreiz kaut kas tāds var arī šeit, Saeimā, iegūt atbalstu. Šodien bija divi šādi priekšlikumi, un, protams, tie nāca no kolēģiem Saeimā, no “Saskaņas Centra“ un PCTVL, abi divi bija saistīti ar Otro pasaules karu un, protams, ļoti vienpusēji. Labi, protams, ka Saeima šos priekšlikumus noraidīja, jo atkal skanēja tādi vārdi kā “antihitleriskā koalīcija”, “nepilsoņi“ un notika attiecīgo vēstures datumu izvilkšana no konteksta, un tas jau ir simtreiz redzēts un dzirdēts.

Bet kas ir jāuzsver šodien īpaši? Nu, teikšu to ar zināmu sāpi. Par to neviens nerunāja nezin kāpēc. Tad, kad mēs skatījām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu, tad... Tur bija mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai“/LNNK frakcijas, deputātu priekšlikums, ka, lūk, šis plašsaziņas līdzeklis aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts ideju. Ko jūs domājat? Par šo mūsu priekšlikumu nobalsoja tikai 29 deputāti! Es varbūt aicināšu parādīt sabiedrībai šā balsojuma izdruku: 33 bija pret, 19 – atturējās, bet 13 – vispār nebalsoja. Tātad... Šīs paniskās bailes no vārda “nacionāls“ jau kļūst smieklīgas! Kādai tad vajadzētu veidoties Latvijai, ja ne nacionālai valstij?! Šis jautājums būtu jāuzstāda jebkuram no tiem, kas neatbalstīja mūsu priekšlikumu. Un ne jau velti šodien Latvijas sabiedrībā ir tāda vēlme, kaut kāda jocīga, tikt vaļā no vārdiem “latviska Latvija”, no vārdiem “nacionāla Latvija”. It kā tas vairs nebūtu svarīgi! Viens otrs, kurš ne sevišķi orientējas nacionālajos jautājumos, lieto jēdzienu “ķēķa nacionālisms”. Protams, pateikt jau var visu ko. Par to jau nav jāatbild. Katrā ziņā mēs acīmredzot uz trešo lasījumu no jauna iesniegsim šo priekšlikumu un vairāk pievērsīsim tam sabiedrības uzmanību. Ja mēs atteiksimies no Latvijas kā nacionālas valsts, diemžēl diez vai visam pārejam ir kaut kāda liela jēga.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Šodien PCTVL frakcijai bija liela neveiksme balsojumos par visām trim amatpersonām. Mēs balsojām “pret“ neprofesionālo karavīru Graubi, bet viņš tika ievēlēts. Mēs neatbalstījām vakances Saeimas Prezidijā aizvietošanu, ņemot vērā, ka līdz vēlēšanām ir tikai pieci mēneši, bet tomēr Karina Pētersone ir ievēlēta. Mēs balsojām “par“ Maizīti, bet ģenerālprokurors netika apstiprināts. Un tas nav brīnums, ņemot vērā trīs skaļas krimināllietas, kas bija ierosinātas pēc Maizīša kunga iniciatīvas: “Jūrmalgeita”, digitālās televīzijas lieta un lieta, kas saistīta ar vienu pilsētu pie jūras... Un trīs oligarhi ir kategoriski “pret“ šo kandidatūru, un šo oligarhu ietekme uz deputātiem ir milzīga. Bet visas piecas mūsu balsis, protams, ir “par“ Maizīša kungu.

Un turpmāk es šodien runāšu tikai par vienu PCTVL iniciatīvu, kas diemžēl nebija iekļauta šodienas sēdes darba kārtībā, – par speciālo programmu “Glābiet cilvēkus, ne bankas!”. Šo programmu mēs īstenojam gan Briselē ar mūsu eirodeputātes Tatjanas Ždanokas palīdzību, gan arī Rīgā.

Šobrīd jau spēkā ir mūsu vislielākais priekšlikums šajā jomā, kas ir ietverts Civilprocesa likumā.

Priekšlikuma būtība ir šāda. Lai atrisinātu situāciju, ka tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem grūtībās nokļuvušiem cilvēkiem ir vienīgie ienākumi un ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai, PCTVL frakcijas iesniegtie priekšlikumi, kas ir jau likumā apstiprināti, paredz paplašināt to pabalstu sarakstu, uz kuriem nevar vērst piedziņu. Ir runa par visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstu mirušā laulātajam un tā tālāk. Un kopējā summa, kas paies garām ārvalstu kredītiestādēm, ir apmēram 20 miljoni latu gadā. Tā ir apmēram 200 gadu garumā mūsu, PCTVL frakcijas deputātu, alga.

Otrais mūsu lielais panākums. Zem PCTVL spiediena valdība ir mainījusi Ministru kabineta noteikumus, izsvītrojot no tiem visus ierobežojumus parādniekiem, lai viņi varētu saņemt sociālo palīdzību no pašvaldībām. Tas bija mūsu pieprasījums Saeimai, kuru Saeima noraidīja, bet valdība akceptēja.

Diemžēl pagaidām nav atbalstīti mūsu priekšlikumi, kuru būtība bija palīdzēt tiem parādniekiem, kas sekmīgi maksāja visus kredītprocentus. Ņemot vērā to, ka viņu mantas, kuru viņu ieķīlāja, cena krasi samazinājās, bankas pārskatīja visus līguma nosacījumus: palielināja kredītprocentus, samazināja parāda atmaksāšanas termiņu un tā tālāk. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Pie PCTVL nāca simtiem cilvēku ar sūdzībām. Mēs ierosinām ar likumu to aizliegt, kā arī ierosinām dot valsts garantijas tiem cilvēkiem, kuri ir ieķīlājuši savu vienīgo dzīvokli. Dombrovskis to solīja jau iepriekšējā gada vidū, bet diemžēl viss ir bez virzības. Es varu apliecināt, ka vienīgais iemesls, kāpēc tas netika izdarīts, ir privāto banku pretestība. Viss ir bez virzības, bet mēs ceram, ka, atbalstot mazākuma valdību, mēs piespiedīsim valdību to izdarīt.

Mēs iesniedzām arī priekšlikumus, ka parādnieks atbild pret banku tikai un vienīgi ar ieķīlāto mantu. Šie priekšlikumi vēl nav izskatīti, bet, ja pēc vēlēšanām mūsu ietekme palielināsies, mēs garantējam, ka lemsim simtiem tūkstošu parādnieku verdzības problēmas nekavējoties.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs“):

Vispirmām kārtām vēlos pateikt to, ka Saeima ceturtdien neapstiprināja Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā. “Par“ viņa ievēlēšanu balsoja 45 deputāti, “pret“ – 47. Šis bija aizklātais balsojums, tāpēc noskaidrot, kurš kā balsojis, faktiski nav iespējams. Varu vienīgi tikai piebilst to, ka “Saskaņas Centram“ nav nekādas motivācijas neatbalstīt Maizīti. Domāju, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram būtu jāatlaiž Saeima, ja vairāk nekā pusei deputātu vārdi nesaskan ar darbiem.

Otrām kārtām. “Saskaņas Centrs“ šodien ir vērsies pie satiksmes ministra Kaspara Gerharda ar prasību paskaidrot, kāpēc Liepājas dzelzceļa stacijā ir slēgtas biļešu kases. Tagad liepājnieki biļeti braucienam vilcienā Latvijas maršrutos var iegādāties tikai pie konduktora vai arī Rīgā, biļeti braucienam starptautiskā vilcienu maršrutā – tikai Rīgā vai arī izmantojot internetu. Nu ne jau visi pasažieri, īpaši gados vecāki ļaudis, spēj izmantot interneta pakalpojumus! Daudziem nav pieejas datoram, nav nepieciešamo iemaņu, lai iegādātos biļetes internetā. Iznāk, ka cilvēks, kurš ieplānojis braucienu, piemēram, uz Maskavu, ir spiests divas reizes doties uz Rīgu: vienu reizi, lai iegādātos biļeti, otru reizi, lai kāptu vilcienā, kas atiet no Rīgas. Tātad arī maksāt par braucienu uz Rīgu cilvēkam nākas divreiz, nemaz jau nerunājot par zaudēto laiku! Slēdzot kases un savlaicīgi neinformējot iedzīvotājus par šīm izmaiņām, ir izrādīta necieņa pret saviem klientiem. Pieļauju, ka kasu slēgšana ir saistīta ar ekonomiskiem apsvērumiem, bet šī ekonomija tiek īstenota uz klientu rēķina. Kas ir likme likvidēšanai? Dot niecīgu ietaupījumu budžeta mērogā. Bet pasažieri ir spiesti tērēt naudu papildu braucieniem uz Rīgu! Mēs aicinām satiksmes ministru Kasparu Gerhardu, pirmkārt, noskaidrot, kāpēc tika pieļauta šāda situācija, un, otrkārt, uzdot atjaunot kasu darbību Liepājas dzelzceļa stacijā.

Un trešām kārtām. “Saskaņas Centrs“ šodien ir vērsies arī pie izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes ar deputātu jautājumiem par darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs. Lieta ir tāda, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba algas likme salīdzinājumā ar iepriekš noteikto ir samazināta gandrīz par 100 latiem, kas sastāda gandrīz trešdaļu no šo pedagogu darba algas likmes. Un, pamatojoties uz minēto, kā arī pamatojoties uz vēlētāju sūdzībām, mēs lūdzam ministri sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Pirmām kārtām – ar ko pamatots tik ievērojams pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba algas likmes samazinājums salīdzinājumā ar iepriekš noteikto?

Un otrām kārtām – vai paredzēts pārskatīt finansējuma apjomu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem tuvākajā laikā?

Mēs gaidīsim no ministres atbildes pēc būtības.