Par turpmāko NATO drošības politiku un jauno NATO Stratēģisko koncepciju. Ārlietu ministru sanāksmē Tallinā

Ceturtdien un piektdien, 22. un 23.aprīlī, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vadībā (pirmajā rindā centrā) notika NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (otrajā rindā pirmais no labās) Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

22. un 23.aprīlī Tallinā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kuras pirmajā darba sesijā ministri diskutēja par jauno NATO Stratēģisko koncepciju, kā arī nepieciešamajām alianses reformām.

NATO dalībvalstu ārlietu ministri bija vienisprātis, ka jaunajai NATO Stratēģiskajai koncepcijai ir jāatspoguļo mūsdienu realitāte drošības politikā, jo kopš iepriekšējās koncepcijas, kas tika izstrādāta 1999.gadā, alianses darbība un risināmo jautājumu loks ir ievērojami paplašinājies gan teritoriālā ziņā, gan attiecībā uz jauniem draudiem.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš pauda gandarījumu par ASV bijušās valsts sekretāres M.Olbraitas vadītās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu grupas līdzšinējo darbu, padziļinātajām un visaptverošajām konsultācijām ar katru alianses dalībvalsti, kā arī NATO partneriem. “Veiksmīgs NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes process, iezīmējot vadlīnijas alianses darbībai nākamajā desmitgadē, ir būtisks apliecinājums NATO solidaritātei un konstruktīvam dialogam gan par politiskiem uzstādījumiem, gan militārajām spējām,” norādīja Latvijas ārlietu ministrs.

M.Riekstiņš, atzīmējot Latvijas intereses attiecībā uz NATO Stratēģiskās koncepcijas saturu, uzsvēra kolektīvo drošību un visu sabiedroto vienādas drošības jēdzienu kā fundamentālas šīs alianses pamatvērtības. Vienlaikus Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka nepieciešams rast adekvātus risinājumus iepretim jaunajiem draudiem, tostarp energodrošības un kiberdrošības jomā.

Sagaidāms, ka maija vidū NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu grupa iesniegs savu ziņojumu un rekomendācijas NATO ģenerālsekretāram A.F.Rasmusenam. Savukārt novembrī paredzētajā NATO samitā Lisabonā NATO valstu un valdību vadītāji varētu vienoties par jauno NATO stratēģisko koncepciju.

NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes Tallinā otrās darba sesijas laikā 22.aprīlī ārlietu ministrs M.Riekstiņš līdz ar citiem alianses ārlietu ministriem vienojās izteikt aicinājumu Bosnijai un Hercegovinai pievienoties Rīcības plānam dalībai NATO.

Alianses ārlietu ministri novērtēja Bosnijas un Hercegovinas reformu īstenošanas centienus kopš 2009.gada decembra NATO ārlietu ministru sanāksmes, kuras ietvaros tika pieņemts lēmums, ka Bosnija un Hercegovina pievienosies Rīcības plānam dalībai NATO tad, kad tā būs sasniegusi ievērojamu progresu nepieciešamo reformu jomā.

Vienlaikus NATO ārlietu ministri Tallinā atzīmēja, ka pirmo ikgadējo nacionālo programmu Bosnijai un Hercegovinai NATO akceptēs tikai tad, kad Bosnija un Hercegovina būs veikusi visu aizsardzības nekustamo īpašumu oficiālu reģistrāciju valsts īpašuma statusā.

“Raugoties no Latvijas pieredzes integrācijas NATO procesā, uzskatu, ka Rīcības plāns dalībai NATO ir būtisks motivējošs faktors, kas dod nepieciešamo stimulu tālāku reformu īstenošanai valstī. Tādējādi aicinu vienoties par šādu politisku atbalsta signālu Bosnijai un Hercegovinai, lai veicinātu turpmāka reformu progresa sasniegšanu,” norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Latvijas ārlietu ministrs diskusiju ietvaros atzīmēja arī Rietumbalkānu reģiona stratēģisko nozīmi drošības un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā.

23.aprīlī NATO ārlietu ministru sanāksmē Tallinā dalībvalstu ministru diskusiju uzmanības lokā bija NATO un Krievijas attiecības.

NATO dalībvalstu ārlietu ministru diskusijā par alianses attiecībām ar Krievijas Federāciju Latvijas ārlietu ministrs kā prioritāti un priekšnoteikumu šo attiecību tālākā attīstībā atzīmēja uzticības veidošanu, reciprocitāti un atklātību. “Jomas, kurās NATO un Krievijas drošības intereses pārklājas, ir identificētas, tostarp situācijas stabilizācija Afganistānā, cīņa ar terorismu, pirātismu, masu iznicināšanas ieroču neizplatīšana un citi praktiskas sadarbības jautājumi. Par praktiskas sadarbības stiprināšanu jāturpina regulārs dialogs NATO un Krievijas padomes ietvaros,” atzīmēja ārlietu ministrs M.Riekstiņš.

Vienlaikus, runājot par attiecību politisko dimensiju, M.Riekstiņš uzsvēra, ka aliansei ir jārunā ar Krievijas pusi arī par jautājumiem, kuros NATO un Krievijas viedokļi ir atšķirīgi. Savukārt attiecībā uz Krievijas prezidenta D.Medvedeva iniciatīvu par jaunu Eiropas drošības līgumu Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) galveno lomu diskusijā par šā līguma elementiem, norādot, ka svarīgi sagaidīt EDSO ārlietu ministru diskusiju rezultātus, lai izvērtētu tālāko virzību.

NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes nobeigumā norisinājās darba sesija ar partneriem Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) ietvaros, kuras uzmanības lokā bija aktuālā situācija Afganistānā un jautājuma virzība par pakāpenisku atbildības nodošanu.

Sanāksmes ietvaros 23.aprīlī Tallinā notika Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa un Afganistānas Islāma Republikas ārlietu ministra Zalmai Rasula divpusēja tikšanās.

Tikšanās laikā ārlietu ministri pārrunāja aktuālo situāciju Afganistānā un reģionā, kā arī starptautiskās sabiedrības militāro un civilo iesaisti drošības situācijas stabilizācijā, ekonomikas un sociālās attīstības veicināšanā Afganistānā.

M.Riekstiņš informēja par Latvijas militāro kontingentu Afganistānā, kas apjoma ziņā pēc iedzīvotāju skaita ierindojas pirmajā desmitniekā starp NATO dalībvalstīm, kuras piedalās Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā. Vienlaikus M.Riekstiņš atzīmēja arī Latvijas dalību ES policijas misijā (EUPOL) Afganistānā un valdības neseno lēmumu par papildu policistu nosūtīšanu dalībai misijā. Tāpat ministrs uzsvēra arī attīstības sadarbības projektu nozīmi un Latvijas paveikto šajā jomā, kā arī plānotās aktivitātes Afganistānas Farjabas provinces policistu un prokuroru apmācības projektā.

M.Riekstiņš savam Afganistānas kolēģim pauda gandarījumu, ka Afganistānas Islāma Republikas prezidents Hamids Karzajs ir akceptējis ielūgumu piedalīties NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā, kas norisināsies Rīgā no 28.maija līdz 1.jūnijam.

M.Riekstiņš personīgi izteica arī Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera ielūgumu apvienot NATO Parlamentārās asamblejas apmeklējumu ar divpusēju oficiālu vizīti Latvijā.

Afganistānas ārlietu ministrs Z.Rasula pateicās par Latvijas iesaisti starptautiskās sabiedrības kopīgajos centienos veicināt drošību Afganistānā, kā arī aicināja Latvijas ārlietu ministru ierasties uz starptautisko konferenci Kabulā, kas plānota vasarā. Konferencē diskutēs par Afganistānas lomu reģionā un pakāpenisku atbildības par drošību nodošanu afgāņu rokās, tostarp pilnveidojot Afganistānas institucionālo kapacitāti.

Latvijas un Afganistānas ārlietu ministru divpusējā tikšanās norisinājās NATO dalībvalstu un partnervalstu no Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem (ISAF) ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Tallinā, Igaunijā.

Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš sarunā ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni un Lietuvas ārlietu ministru Audroņu Ažubali (attēlā pa kreisi); ar Lietuvas ārlietu ministru Audroņu Ažubali, Dānijas ārlietu ministri Lēni Espersenu un Nīderlandes ārlietu ministru Maksimu Ferhāgenu (vidējā attēlā); ar Afganistānas Islāma Republikas ārlietu ministru Zalmai Rasulu (attēlā pa labi)  Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.; Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments