Latvijas Pašvaldību savienības 6.kongresa rezolūcijas

Jūrmalā 1997.gada 30.maijā

Par administratīvi teritoriālo reformu

Kopš 1996.gada sākuma valdība un Saeima spriež par administratīvi teritoriālo reformu, kaut gan pirms 6.Saeimas vēlēšanām neviena politiskā partija nesolīja tādu veikt. Šai reformai nav vēlētāju mandāta. Nav veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja. Līdz šim pašvaldību organizētās aptaujas uzrāda negatīvu iedzīvotāju attieksmi.

Valdības institūcijas piedāvā dažādus reformas variantus — demokrātiskus ar vēlētām reģionālajām pašvaldībām un nedemokrātiskus ar ieceltām reģionālajām pārvaldēm. Piedāvā gan reģionālu valsts pārvaldi līdzšinējās nozaru vadības vietā, gan pretējus priekšlikumus — nemainīt valsts pārvaldes kārtību, centralizējot tikai pašvaldību funkciju izpildi. Piedāvā sākt reformu ar reģionu izveidošanu, atliekot pagastu robežu maiņu, dažas nedēļas vēlāk jau akceptē pretēju secību.

Reformas ekonomiskais pamatojums līdz šim piedāvātajos variantos satur tikai mehānisku ieņēmumu salīdzinājumu lielākās un mazākās pašvaldībās. Aprēķinos uzrāda formālu administratīvo izdevumu uzskaites novērtējumu, neņemot vērā pašvaldību funkciju īstenošanas specifiku mazās pašvaldībās. Nav ne zinātniskas problēmu izpētes, ne arī ar vadības pārkārtošanu saistāmo papildu izdevumu analīzes.

Pašvaldību daļa valsts kopbudžetā ar katru gadu samazinās. Jau septiņus gadus nav veicinātas investīcijas teritoriju attīstībai. Netiek ievēroti 1993.gadā Ministru kabineta akceptētās pašvaldību reformas koncepcijas pamatatzinumi:

— reformas virzība uz demokratizāciju un decentralizāciju, uz pašvaldību tiesību un finansiālās patstāvības nostiprināšanu;

— reformas kompleksais raksturs, nepieciešamība vienlaikus risināt ekonomiskās, sociālās, demokrātiskās un pārvaldes problēmas.

LPS 6.kongress aicina Saeimu un valdību turpmāk ievērot šādus administratīvi teritoriālās reformas pamatprincipus:

1. Reformu jāveic iedzīvotāju interesēs.

2. Reformai jāuzlabo gan valsts, gan pašvaldību pārvaldi.

3. Reformu jāveic demokrātiskām metodēm brīvprātīga procesa formā.

4. Reformas sagatavošanas posmā jānoskaidro un jāprecizē:

— dažāda veida pašvaldību reālās funkcijas;

— reālo funkciju nodrošinājumu ar cilvēku, finansu un citiem resursiem;

— jauna tipa administrācijas infrastruktūrai nepieciešamo investīciju apjomu.

5. Reformai jātuvina varu, pārvaldi un pakalpojumus iedzīvotājiem.

6. Reģionālā līmenī jābūt vēlētām pašvaldībām.

7. Reģionālajām vai vietējām pašvaldībām nododama lielākā daļa pašlaik dekoncentrēto centrālās valdības funkciju.

8. Tuvākajā laikā īpaši veicināma pašvaldību apvienību veidošanās rajonos.

9. Jānoskaidro iedzīvotāju viedoklis.

LPS 6.kongress pilnvaro Pašvaldību savienības domi nepieciešamības gadījumā sasaukt Latvijas pašvaldību deputātu sanāksmi.

Priekšsēdis A.Jaunsleinis

Par pašvaldību finansēm

No 1992.gada līdz 1995.gadam, nemainoties pašvaldību pastāvīgajām funkcijām un papildinoties pārējiem pašvaldību pienākumiem, vidēji saglabājās pašvaldību daļa valsts kopbudžetā. Pašvaldības uzskatīja, ka šī daļa ir nepietiekama, tomēr tā vidēji četru gadu periodā bija 24%. Kopš 1996.gada pašvaldību daļa strauji samazinās, turpmākajiem diviem gadiem Finansu ministrija plāno 15,6 vai 15,7% līmeni. Pašvaldību pašu ieņēmumu daļu valsts kopbudžetā trīs gadu laikā samazinās divkārt.

No 1990.gada līdz pat 1997.gadam, nosakot pašvaldību finansējumu, netiek plānotas pašvaldību investīcijas vietējās infrastruktūras objektos. Valsts ieguldījums vietējās infrastruktūras objektos veido tikai 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Izlīdzināšanas likums neievēro citos likumos noteikto pašvaldību pienākumu uzturēt agrāk izveidoto infrastruktūru.

Ja pašvaldības patstāvīgi piesaista kredītresursus infrastruktūras attīstībai, tās iekļūst bezcerīgu parādnieku skaitā. Vietējo investīciju ierosinātā saimnieciskā aktivitāte gan papildina valsts budžetu, bet vairumā gadījumu neuzlabo pašvaldību budžetus. Likumi neveicina vietējās varas ieinteresētību attīstībā. Tomēr līdzšinējās valdības nav atsaukušās uz pašvaldību prasību novirzīt tām daļu no pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākumu nodokļiem.

Centrālās varas attieksmi pret pakalpojumu finansējumu iedzīvotājiem raksturo dubultstandarts. Valsts iestādēm budžets darbojas kopš 1.janvāra. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums vēl gada vidū būs pretrunā ar zemes un īpašuma nodokļu likumiem.

Ņemot vērā, ka šāda makroekonomiskā politika bremzē teritoriju attīstību un padziļina sociālo spriedzi pašvaldību teritorijās, LPS 6.kongress aicina Saeimu un valdību:

1. Lēmumu par pašvaldību daļu valsts kopbudžetā turpmāk pieņemt politiski Saeimā pirms valsts budžeta sagatavošanas valdībā.

2. Noteikt pašvaldību patstāvīgo ieņēmumu — nodokļu un valsts dotāciju daļu valsts kopbudžetā vismaz 24% apmērā un nepieļaut tās turpmāku samazināšanos.

3. Noteikt, ka pašvaldību budžetos turpmāk tiktu ieskaitīta daļa no pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākumu nodokļiem.

4. Novērst nivelēšanas tendences pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā, paredzot pietiekamu valsts dotāciju.

5. Atzīt investīcijas infrastruktūrā par patstāvīgu pašvaldību funkciju, tādējādi sekmējot ārvalstu palīdzības piesaisti un attīstības projektu realizāciju.

6. Atrisināt no iedzīvotājiem un pašvaldībām neatkarīgo parādu problēmu, sedzot šo parādu daļu no valsts budžeta.

7. Atjaunot pašvaldībām pieeju kapitālu tirgum.

Priekšsēdis A.Jaunsleinis

Par Eiropas reģionālo pašvaldību hartas projekta principu atzīšanu un īstenošanu

Pēc dažām dienām Strasbūrā Eiropas pašvaldību kongresa 4.sesijā izskatīs Eiropas reģionālo pašvaldību hartas projektu. Šī harta noteiks reģionālās iekārtas un reģionālās demokrātijas attīstības principus Eiropā turpmākajām desmitgadēm.

Dokumenta izstrādes gaita liecina, ka hartā būs formulēti šādi pamatprincipi:

• reģioniem jāakcentē Eiropas dažādību, jābagātina tās kultūra un jāattīsta vēsturiskais mantojums;

• vienīgajai pieļaujamajai reģionu pārvaldes formai ir jābūt vēlētai pašvaldībai;

• reģiona attiecības ar starptautisko, nacionālo un vietējo varas līmeni jāregulē saskaņā ar subsidaritātes principu;

• reģioniem jābūt augstai ekonomiskās un tiesiskās autonomijas pakāpei, ciktāl tā nav pretrunā ar nacionālo suverenitāti;

• reģionālajām varām jākļūst par starptautiskās sadarbības un attīstības veicinātājām, jāpiedalās gan Eiropas pašvaldību kongresa reģionu palātas, gan Eiropas Savienības reģionu komitejas darbā.

Pēc hartas pieņemšanas Eiropas Padomes dalībvalstis tiks aicinātas pievienoties hartai un īstenot hartā noteiktās tiesību normas.

LPS 6.kongress:

1. Uzdod Latvijas pārstāvjiem Eiropas pašvaldību kongresā atbalstīt hartas pieņemšanu.

2. Aicina Latvijas politiskās partijas savās programmās ietvert demokrātiskos reģionu organizācijas principus.

3. Aicina Saeimu un valdību nekad nepieņemt tiesību aktus, kas likvidētu tieši vēlētu tautas pārstāvniecību.

4. Aicina valdību atteikties no mēģinājumiem veikt ekonomiski nepamatotu administratīvi teritoriālo reformu bez konsultācijām ar iedzīvotājiem.

Priekšsēdis A.Jaunsleinis

Par Eiropas vietējo pašvaldību hartas īstenošanu Latvijā

Ar 1997.gada 1.aprīli Latvijā ir stājusies spēkā 1985.gadā Strasbūrā pieņemtā Eiropas harta par vietējo pašvaldību. Kopš šī brīža harta ir augstākā juridiskā spēka tiesību akts par pašvaldību iekārtu, jebkurš nacionālais likums vai Ministru kabineta noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar hartu. Tādēļ LPS 6.kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu:

1. Atbilstoši hartas 2.pantam beidzot atzīt pašvaldības principu Latvijas Republikas Satversmē.

2. Novērst pretrunas starp Latvijas tiesību sistēmu un Latvijai saistošajiem hartas paragrāfiem:

2.1. saskaņā ar hartas 4.panta 4.paragrāfu atsakoties no pašvaldību pastāvīgo funkciju regulēšanas ar Ministru kabineta noteikumu starpniecību;

2.2. atbilstoši hartas 5.pantam saskaņojot teritoriālo reformu jautājumus ar pašvaldībām un veicot vietējos referendumus;

2.3. atbilstoši hartas 8.panta 2. un 3.paragrāfam, pārtraucot Valsts kontroles pilnvaras, lemt par pašvaldību lēmumu lietderību;

2.4. saskaņā ar hartas 9.panta 1.paragrāfu nosakot pašvaldību līdzekļu minimālo proporciju valsts kopbudžetā;

2.5. saskaņā ar hartas 9.panta 2.paragrāfu budžeta sastādīšanas procesā ņemot vērā pašvaldību funkcijām atbilstošus izdevumu normatīvus;

2.6. saskaņā ar hartas 9.panta 3.paragrāfu nosakot iedzīvotāju ienākumu nodokli un īpašuma nodokli kā pašvaldību nodokļus, piešķirot pašvaldībām tiesības noteikt likmes un nodokļu administrācijas tiesības;

2.7. atbilstoši ar hartas 11.pantu piešķirot pašvaldībām tiesības prasīt Satversmes tiesai izvērtēt likumu atbilstību Satversmei un starptautiskajiem līgumiem.

3. Grozīt likumu “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”, uzņemoties saistības ievērot arī pārējos hartas paragrāfus:

3.1. par pašvaldību darbinieku darba apstākļiem un darba algām, lai atbilstoši hartas 6.panta 2.paragrāfam un 7.panta 2.paragrāfam pielīdzinātu pašvaldību darbiniekus attiecīgas kvalifikācijas cilvēkiem darba tirgū;

3.2. izslēdzot pašvaldības diskriminējošās finansu normas, lai atbilstoši hartas 9.panta 4.paragrāfam atjaunotu pašvaldību resursu daudzveidību un elastību;

3.3. atjaunot pašvaldību aizņēmumu komercbankās un pašvaldību obligāciju izlaišanas tiesības, lai atbilstoši hartas 9.panta 8.paragrāfam veicinātu kapitālieguldījumus teritorijas attīstībai.

Priekšsēdis A.Jaunsleinis