Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 22.aprīlī

FM: Par kārtību, kādā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem

Lai izstrādātu jaunu izvērtēšanas kārtību valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem un ievērotu Valsts kontroles ieteikumus, 22.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jauni MK noteikumi “Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšana un uzraudzība”.

Jaunie noteikumi nodrošinās, ka potenciālie galvojuma saņēmēji un viņu realizējamie projekti tiktu izvērtēti pirms galvojumu iekļaušanas gadskārtējā valsts budžeta likumā. Noteikumu jaunajā redakcijā ir noteikta kārtība, kādā pretendenti var pieteikties valsts galvojuma saņemšanai, definēti galvojumu sniegšanas pamatnosacījumi, kā arī tiek precizētas normas par galējo atmaksas termiņu, uzraudzību un valsts galvoto aizdevumu pārkreditēšanu.

Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.pantam galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets, un šobrīd galvojumi tiek sniegti saskaņā ar 2005.gada 12.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.513 “Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”, kas paredz galvojumu izvērtēšanu pēc tam, kad iespēja izsniegt valsts galvojumu jau ir paredzēta gadskārtējā valsts budžeta likumā.

FM: Par publiskās pārvaldes darba telpu iekārtošanu pēc vienotām prasībām

Balstoties uz pašreizējo valsts institūciju darba telpu izvērtējumu un būvniecības standartiem, Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa ir izstrādājusi vienotas apjoma un kvalitātes prasības publiskās pārvaldes darba telpām. Tās ietvertas grozījumos Ministru kabineta (MK) noteikumos par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”, ko 22.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Pašlaik neviens būvniecības saistošais normatīvais akts nenosaka vienotus standartus, pēc kuriem būtu jāvadās, projektējot valsts un pašvaldību iestāžu ēkas. Tādēļ daudzi pabeigtie un sāktie būvniecības projektu tehniskie, materiālu, platību u.c. risinājumi krasi atšķiras cits no cita, kaut arī pamatā visas šīs būves pilda vienādas administratīvās funkcijas. Šā normatīvā regulējuma trūkuma un krasi atšķirīgo biroja ēku risinājumu dēļ būtiski paaugstinās būvniecības projektu kopējie kapitālieguldījumi, kas savukārt atstāj negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Minētā problēma un pašreizējie ekonomiskie apstākļi valstī kalpoja par pamatu Ministru kabinetam dot uzdevumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju izveidot darba grupu, lai izstrādātu vienotas apjoma un kvalitātes prasības valsts institūciju darba telpām, tai skaitā kritērijus valsts institūciju ēku būvniecības iepirkumiem.

Darba grupa, kuras sastāvā strādāja Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Latvijas Būvinženieru savienības un praktizējošie eksperti – privātā sektora pārstāvji, izvērtēja dažādu biroju ēku būvniecības projektos noteiktās kvalitātes prasības darba telpām un dažādu kvalitātes kritēriju ietekmi uz būvdarbu un ēku nākotnes ekspluatācijas izmaksām un izstrādāja attiecīgu grozījumu projektu MK noteikumos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumiem

Valsts sekretāru sanāksmē 22.aprīlī izskatīts Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi”, kas nosaka beztermiņa speciālo atļauju (licenču) detektīvdarbības veikšanai un sertifikātu detektīvdarbības veikšanai izsniegšanas, sertifikāta darbības laika pagarināšanas kārtību, kā arī par licences un sertifikāta izsniegšanu un sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar iepriekš IeM izstrādātajiem un Saeimā 2.lasījumā apstiprinātajiem grozījumiem Detektīvdarbības likumā, kas paredz, ka komersantiem nebūs jāpagarina speciālās atļaujas (licences) detektīvdarbības veikšanai derīguma termiņš, jo tās būs beztermiņa.

Noteikumu projekta mērķis ir ne tikai regulēt detektīvdarbības licencēšanu un sertifikāciju, bet arī samazināt administratīvo slogu komersantiem un privātpersonām, kas darbojas šajā jomā, jo tiek samazinātas prasības dokumentu iesniegšanai, pieprasot speciālo atļauju (licenci) vai sertifikātu (samazināts iesniedzamo dokumentu skaits), tiek paredzēta iespēja iesniegt iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus speciālās atļaujas (licences) vai sertifikāta detektīvdarbības veikšanai saņemšanai, kā arī izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai sertifikātu detektīvdarbības veikšanai, elektroniskā veidā.

Jāpiebilst, ka izstrādātajā noteikumu projektā netiek mainīts valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas (licences) vai sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu, speciālās atļaujas (licences) vai sertifikāta dublikāta, kā arī atkārtotas speciālās atļaujas (licences) vai sertifikāta izsniegšanu, bet, ievērojot izstrādātos grozījumus Detektīvdarbības likumā, tiek paredzēts, ka turpmāk no komersanta netiks iekasēta valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu.

Noteikumu projekts paredz, ka speciālo atļauju (licenci) un sertifikātu detektīvdarbības veikšanai izsniegs nevis Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija, bet gan Valsts policijas licencēšanas komisija.

Grozījumi Detektīvdarbības likumā tika izstrādāti saskaņā ar 2009.gada 4.februāra Ministru kabineta rīkojumu par “Pasākumu plāna administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu”. Minētie grozījumi paredz turpmāku ziņu par izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm) un sertifikātiem detektīvdarbības veikšanai reģistrāciju, kā arī beztermiņa speciālo atļauju (licenču) detektīvdarbības veikšanai izsniegšanu, saglabājot fiksētas darbības termiņa sertifikātu detektīvdarbības veikšanai, kas nepieciešams, lai nodrošinātu minētajā sertifikātā esošās personas fotogrāfijas atbilstību detektīva ārējam izskatam.

Noteikumu projekts vēl saskaņojams ar citām ministrijām un pēc tam tiks skatīts valdībā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

RAPLM: Par Elektronisko prasmju attīstību 2010.–2013.gadā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi Elektronisko prasmju attīstības plānu 2010.–2013.gadam, kas paredz konkrētu rīcības plānu un uzdevumus, lai uzlabotu iedzīvotāju e-prasmes un apmācītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanā.

E-prasmes mūsdienās kļuvušas par būtisku dzīves prasmi un nespēja piekļūt vai izmantot IKT ir šķērslis sociālajai integrācijai un personīgajai attīstībai, uzskata RAPLM. E-prasmju attīstība veicinās sociālo un izglītības situāciju, prasmju un mūžizglītības uzlabošanu, kā arī informācijas sabiedrības attīstību kopumā.

Patlaban Latvijā ir vairāki pasākumi, kas nodrošina iespēju apgūt e-prasmes mērķauditorijai, kurai ikdienā nav organizētas e-apmācības un nav piekļuves IKT rīkiem. Piemēram, iedzīvotājiem ir iespēja apgūt un uzlabot zināšanu līmeni par IKT, paaugstināt prasmi personālo datoru lietošanā un parastāko datoru lietotņu izmantošanā kā Eiropā, tā visā pasaulē, saņemot Eiropas līmeņa datorprasmju sertifikātu.

Tāpat kopš 2006.gada pašvaldībās darbojas IT kompetenču centri, kuros pašvaldību darbiniekiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir iespēja iegūt zināšanas par IKT rīku veiksmīgāku izmantošanu un efektīvāku iesaisti e-pārvaldē. IT kompetenču centrs kalpo arī kā datorklase pašvaldību darbiniekiem, kur var iegūt jaunas zināšanas par IKT izmantošanas iespējām funkciju īstenošanai.

Kā būtisku sasniegumu e-prasmju attīstībā ministrijas speciālisti uzskata interneta pieejamību mājsaimniecībās. Salīdzinot ar 2005.gadu, interneta pieejamība palielinājusies par 27,5 procentiem un datoru pieejamība sasniegusi 60,1 procentu.

Būtisks rādītājs, kas nosaka lietotāju prasmju attīstību, ir kopējais datoru un kopējais interneta lietotāju skaits. 2005.gadā iedzīvotāju skaits, kuri vispār bija lietojuši datoru, sasniedza 55,9 procentus, bet 2009.gadā kopējais datoru lietotāju skaits bija sasniedzis 70,4 procentus.

Viens no rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju e-prasmes, ir iedzīvotāju skaits, kas izmanto internetu saziņā ar valsts iestādēm. Neskatoties uz to, ka publisko pakalpojumu pieejamība ir palielinājusies, pēc statistikas datiem iedzīvotāju saziņa ar valsts pārvaldes iestādēm samazinās.

Iedzīvotāju skaita pazemināšanās, kuri izmanto internetu aizpildītu veidlapu nosūtīšanai uz sabiedriskajām iestādēm, ir izskaidrojama dažādi – gan ar to, ka nav nepieciešamās informācijas par to, kur un kā sameklēt veidlapas, kā arī nav motivācijas to darīt, gan arī par to, ka iedzīvotājiem nav pietiekamu prasmju veidlapu aizpildīšanai un nosūtīšanai.

Plānā ietvertie pasākumi veicinās IKT nozares pārstāvjus un lēmumu pieņēmējus rīkoties izlēmīgāk un neatlaidīgāk attiecībā uz savām stratēģijām, kas paredzētas, lai sekmētu profesionālismu, darba un karjeras iespējas, sekmētu labākus darba apstākļus, nodarbinātības nosacījumus un izredzes.

Plāna mērķis ir veicināt informācijas sabiedrības attīstību, sniedzot iespēju iedzīvotājiem apgūt vispārējās e-prasmes atbilstoši izglītības un profesionālās aktivitātes līmenim.

Analizējot situāciju par vispārējo IKT prasmju līmeni Latvijā, RAPLM akcentē, ka būtiski ir palielināt IKT jomā ieguldīto līdzekļu efektivitāti. Nepieciešams motivēt, informēt un ieinteresēt sabiedrību par e-prasmju apgūšanas un izmantošanas iespējām, kā arī popularizēt e-valsts piedāvātos e-pakalpojumus un iespējas, apmācīt to pielietošanā, kā arī sniegt informāciju potenciālajiem lietotājiem par to saņemšanas iespējām un ērtāku izmantošanu.

Elektronisko prasmju attīstības plāns 2010.–2013.gadam 22.aprīlī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem noteikumos par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu

22.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus noteikumos par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu. Grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Iekšlietu ministrijas, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Valsts policijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji.

Kā teikts projekta anotācijā, grozījumu mērķis ir noteikt tās iestādes, kurās glabāsies manta, kam uzlikts arests un kuru nav kam atstāt glabāšanā. Tāpat ar grozījumiem plāno noteikt kārtību, kādā tiek realizēta vai iznīcināta šī manta, ja tās ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai rada zaudējumus valstij. Tādējādi tiks aizpildīts tiesiskā regulējuma trūkums šajā jautājumā.

Ar grozījumiem plāno noteikt, ka mantu, kurai uzlikts arests, glabās telpās, kas īpaši paredzētas lietisko pierādījumu glabāšanai vai Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Gadījumā, ja mantu, kurai uzlikts arests, pārvietot nav iespējams, to glabās tās atrašanās vietā un mantas glabāšanu nodrošinās attiecīgā pašvaldība. Ja arests uzlikts nekustamajam īpašumam, to nodos glabāšanā attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā tas atrodas.

Izdevumus, kas saistīti ar mantas, kurai uzlikts arests un kura nodota glabāšanā pašvaldībai, glabāšanu, segs no pašvaldības budžeta, un, izbeidzoties īpašuma glabāšanai, izdevumus, kas tika izlietoti īpašuma glabāšanai, pašvaldībai atmaksās no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VesM: Par zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādēs

22.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādēs, paredzot, ka turpmāk Veselības ekonomikas centrs (VEC) veiks sarunas ar zāļu ražotājiem un vienosies par maksimāli pieļaujamo cenu, par kādu piegādātājs var piegādāt konkrētas zāles slimnīcām, neveicot iepirkuma procedūras.

Kā zināms, VEC izveidots uz Zāļu cenu valsts aģentūras bāzes, kurai ir ievērojama pieredze zāļu terapeitiskās un ekonomiskās efektivitātes novērtēšanā un cenu noteikšanā, sadarbojoties ar citu ES dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Tādēļ VEC atšķirībā no slimnīcām, kurām nav iespējams veikt salīdzinošo analīzi, būtu iespēja cenas ietekmēt, lai nepieļautu to nepamatotu celšanu Latvijā. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, kad zāļu ražotājam ir monopoltiesības zāļu tirgū un ražotājs var noteikt jebkādu cenu bez izmaksu efektivitātes pierādījumiem.

Jaunā kārtība atvieglos slimnīcu darbību, jo šobrīd Publisko iepirkumu likuma piemērošana zāļu iepirkumiem sarežģī medikamentu pieejamību slimnīcās, jo īpaši gadījumos, kad zāles pacienta dzīvības glābšanai nepieciešamas nekavējoties. Šādus grozījumus likumdošanā atbalsta arī Latvijas Farmaceitu biedrības Slimnīcu aptieku sekcija, un paredzēts, ka tie stāsies spēkā 1.jūlijā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanu ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana” aktivitātei “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās” īstenošanai”, ko 22.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai mazinātu administratīvo slogu un atvieglotu atbalsta saņemšanas kārtību, noteikumos veiks vairākus tehniskus un redakcionālus precizējumus, kā arī tiks vienkāršots projekta iesniegums. Turpmāk plānota arī nepārtraukta projektu iesniegumu pieņemšana.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa