Eiropas Komisija: Par kultūras un radošo nozaru sabiedrisko apspriešanu

Eiropas Komisija 27.aprīlī sāka sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē ar mērķi pilnībā īstenot Eiropas kultūras un radošo nozaru potenciālu. Šī apspriešana ir saistīta ar jaunu Zaļo grāmatu, kurā uzsvērts, ka ir jāuzlabo piekļuve finansējumam, it īpaši maziem uzņēmumiem, lai nozare varētu attīstīties un sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā un integrējošā izaugsmē.

“Eiropas kultūras un radošās nozares ir ne tikai ļoti būtiskas mūsu kontinenta kultūru daudzveidībai, bet arī vienas no mūsu dinamiskākajām ekonomikas nozarēm. Tās ir ļoti svarīgas, palīdzot Eiropai pārvarēt krīzi,” teica izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Andrulla Vasiliu.

Komisāre kopā ar zīmola “Emilio Pucci” (viens no Itālijas vecākajiem luksusa zīmoliem) radošo direktoru Pīteru Dundasu 27.aprīlī preses konferencē Briselē pasludināja sabiedriskās apspriešanas sākumu.

“Esmu priecīgs, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar šo Zaļo grāmatu, jo tajā parādīts, cik ļoti svarīgas Eiropas ekonomikas izaugsmes sekmēšanā ir radošās un mākslas nozares,” teica P.Dundass.

Nozarē ietilpst izpildītājmāksla, vizuālā māksla, kultūras mantojums, kino, televīzija un radio, mūzika, izdevējdarbība, videospēles, jaunie plašsaziņas līdzekļi, arhitektūra, dizains, modes dizains un reklāma, un tā nodrošina kvalitatīvas darba vietas pieciem miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā.

Šīs nozares ieguldījums Eiropas IKP ir 2,6%, un tas ir lielāks par daudzu rūpniecības nozaru ieguldījumu. Turklāt kultūras un radošās nozares aug ātrāk nekā vairākums ekonomikas jomu.

Digitalizācija un globalizācija paver jaunas tirgus iespējas, it īpaši maziem uzņēmumiem. Taču nereti šie uzņēmumi saskaras ar šķēršļiem, kas tiem neļauj pilnībā īstenot savu potenciālu. Sabiedriskajā apspriešanā ieinteresētās personas un citi interesenti būs aicināti paust savas domas par šādiem jautājumiem.

• Kā mēs varam vienkāršot mazu uzņēmumu un mikrouzņēmumu piekļuvi finansējumam, ja to vienīgā priekšrocība ir radošums?

• Kā ES var palīdzēt šajās nozarēs izveidot atbilstošu kombināciju no radošām un vadības prasmēm?

• Kā mēs varam labāk veicināt inovāciju un eksperimentālus projektus, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju plašāku izmantošanu?

Kultūras un radošās nozares palīdz arī uzlabot mūsu pilsētu un reģionu konkurētspēju un sociālo kohēziju. Eiropas kultūras galvaspilsētas, piemēram, Lille, Liverpūle un citas, ir apliecinājušas, ka ieguldījumi šajā nozarē rada darba vietas un palīdz pārveidot pilsētas tēlu. Lai gan kultūras un radošās nozares sākotnēji pilnveidojas vietējā un reģionu līmenī, tām piemīt potenciāls attīstīties globāli, tādējādi sekmējot Eiropas pamanāmību pasaules līmenī. Lai šīs nozares gūtu pasaules mēroga panākumus, palīdzētu atbalsts vietējā un reģionu līmenī.

Turklāt kultūras un radošās nozares var papildus labvēlīgi ietekmēt daudzas citas uzņēmējdarbības jomas un sabiedrību kopumā. Piemēram, dizaineri pakāpeniski kļuvuši par būtisku vadības grupas daļu daudzos lielos uzņēmumos.

Ar Zaļo grāmatu sāktā sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz jūlija beigām.