Par vienotas tiesiskuma un drošības telpas radīšanu

Pilsoņi rēķinās ar to, ka visā Eiropas Savienībā viņiem ir vienādas tiesības un viņi var justies vienlīdz droši. Vienotas tiesiskuma un drošības telpas radīšana 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ir Eiropas Komisijas būtiska prioritāte turpmākajiem pieciem gadiem.

Komisija 20.aprīlī nāca klajā ar konkrētām darbībām, nosakot to izpildes termiņus, lai veicinātu pilsoņu spēju strādāt, ceļot un mācīties ārpus savas valsts. Ar šiem priekšlikumiem tiks stiprināta pilsoņu drošība, uzlabojot tiesu iestāžu sadarbību, un ar imigrācijas un patvēruma politikas palīdzību tiks vairota solidaritāte.

Uzņēmumi gūs labumu no birokrātijas samazināšanās un lielākas tiesiskās noteiktības pārrobežu darījumos. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009.gada 1.decembrī ES rīcībā tagad ir līdzekļi, lai rastu jaunu līdzsvaru starp politikas jomām un stiprinātu Eiropas pilsoņu tiesības un brīvības.

“ES pilsoņiem, izceļojot ārpus savas valsts, nebūtu jāsaskaras ar šķēršļiem piekļuvē tiesu iestādēm. Es vēlos, lai pilsoņiem būtu pārliecība, ka ES spēj aizsargāt viņu tiesības, kad viņi uzturas ārvalstīs, vienalga, vai viņi veido ģimeni, plāno doties pensijā vai risina līgumstrīdus vai satiksmes negadījuma sekas,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jautājumos Viviena Redinga. “Ar šiem tālejošajiem priekšlikumiem tiks likvidēti birokrātiskie šķēršļi, kas pašlaik apgrūtina pilsoņu dzīvi un rada papildu izmaksas un tiesisko nenoteiktību mūsu uzņēmumiem. Es cerīgi raugos uz sadarbību šo pasākumu sakarā ar Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem un valdībām, kā arī ar pašiem pilsoņiem.”

ES iekšlietu komisāre Sesīlja Malmstrēma teica: “Stokholmā izveidotā programma ir ceļvedis uz brīvu un drošu Eiropu. Tā kā brīvība un drošība ir būtiska Eiropas pilsoņiem, tā ir arī Eiropas iespēja tuvināties pilsoņiem. Tādēļ mēs grasāmies ierosināt ieceļošanas–izceļošanas sistēmu Šengenas zonā, lai cilvēkiem, šķērsojot robežas, nebūtu jāsaskaras ar tik lielu birokrātiju, turklāt tādējādi arī tiktu vairota robežšķērsošanas drošība. Mēs arī ieviesīsim mehānismus, lai efektīvāk cīnītos pret organizēto noziedzību, un izmantosim jaunos Lisabonas līguma noteikumus, lai noteiktu kriminālatbildību par kiberuzbrukumiem un identitātes zādzību internetā. Mans mērķis ir arī izveidot kopīgu patvēruma un migrācijas sistēmu, balstoties uz solidaritāti.”

Eiropas vadītāji pagājušā gada decembrī apstiprināja 170 iniciatīvas, kas pazīstamas kā Stokholmas programma. Šo pasākumu mērķis ir nākamo piecu gadu laikā izveidot patiesu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Komisija tagad uz šo politisko mērķu pamata ir izstrādājusi rīcības plānu laikposmam no 2010.gada līdz 2014.gadam.

Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā šajā plānā ir ietverti šādi priekšlikumi:

• pilsoņu datu aizsardzības uzlabošana visās ES politikas jomās, tostarp tiesībaizsardzībā un noziedzības novēršanā, kā arī attiecībās ar starptautiskiem partneriem. ES 1995.gada Datu aizsardzības direktīva tiks modernizēta, lai tā atbilstu jaunajiem tehnoloģiskajiem problēmaspektiem;

• apsūdzēto personu tiesību uz taisnīgu tiesu stiprināšana kriminālprocesā ar priekšlikumiem par šo personu informēšanu par tām izvirzītajām apsūdzībām, juridiskas palīdzības sniegšanu, saziņu ar tuviniekiem un īpašu aizsardzības pasākumu nodrošināšanu neaizsargātām personām;

• birokrātijas mazināšana pilsoņiem un uzņēmumiem, nodrošinot tiesas lēmumu un ārpustiesas dokumentu pārrobežu atzīšanu bez apgrūtinošām procedūrām vai pārmērīgām izmaksām;

• pārrobežu parādu piedziņas un alternatīvās strīdu izšķiršanas vienkāršošana. Pašlaik uzņēmumi atgūst tikai 37% pārrobežu parādu;

• tiešsaistes tirdzniecības veicināšana, piedāvājot uzņēmumiem fakultatīvas Eiropas līgumtiesības. 2008.gadā Eiropā tikai 7% darījumu tīmeklī bija pārrobežu raksturs;

• aizsardzības palielināšana pilsoņiem, kas ceļo ārpus savas valsts Eiropas Savienībā, kad tie rezervē brīvdienu ceļojuma komplektu vai iesniedz prasību pēc satiksmes negadījuma. Ceļojot ārpus ES, pilsoņiem būs labāka konsulārā aizsardzība.

Iekšlietu jomā šajā plānā ir ietverti šādi priekšlikumi:

• visaptverošas drošības stratēģijas noteikšana, lai stiprinātu sadarbību tiesībaizsardzības un civilās aizsardzības jomā, kā arī katastrofu pārvarēšanā un robežu pārvaldībā;

• sarunu risināšana ar ASV par ilgtermiņa nolīgumu par finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošanu, lai cīnītos pret terorismu (Terorisma finansēšanas izsekošanas programma);

• ES pieejas skatīšana Pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanai tiesībaizsardzības nolūkos un Eiropas sistēmas izveide PDR datu paziņošanai trešām valstīm;

• Eiropas pilsoņu aizsardzība pret kibernoziegumiem, nosakot kriminālatbildību par identitātes zādzību un ļaunprātīgu programmatūru izmantošanu, lai ielauztos informācijas sistēmās, un stiprinot robežu drošību, izveidojot ieceļošanas–izceļošanas sistēmu;

• datu glabāšanas direktīvas novērtēšana un, ja nepieciešams, grozīšana;

• ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu precizēšana trešo valstu pilsoņiem sezonas nodarbinātības un pārcelšanas uzņēmuma iekšienē nolūkos. Kopējas ES patvēruma sistēmas ieviešana un dalībvalstu solidaritātes veicināšana.

Pamatinformācija

Eiropas Padome 2009.gada 10.–11.decembrī pieņēma Stokholmas programmu – visaptverošu plānu ES tiesiskuma un drošības politikas jomā laikposmam no 2010.gada līdz 2014.gadam.

Kopš 2009.gada 1.decembrī ir stājies spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir kļuvusi juridiski saistoša ES iestādēm un dalībvalstīm, kad tās rīkojas ES tiesību ietvaros. Turklāt lielāko daļu noteikumu un politikas nostādņu tieslietu un iekšlietu jomā ierosinās Komisija un apstiprinās gan Eiropas Parlaments, gan Padome, kura lēmumu pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu, nevis vienprātīgi, tādējādi vienkāršojot lēmumu pieņemšanas procesu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa