Ārlietu ministrs: Piedaloties ES ministru padomes sanāksmēs

26.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā. Ārlietu padomes ietvaros notika arī kopīga ES dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministru sesija.

Ārlietu ministru un aizsardzības ministru sanāksmē norisinājās diskusija par Afganistānu ar NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena dalību. Ministri apsprieda ES tālāko iesaisti Afganistānā, savukārt Eiropas Komisija sniedza ziņojumu par ES Rīcības plāna par Afganistānu un Pakistānu ieviešanas gaitu. Ministri kopīgajā sesijā apstiprināja padomes secinājumus par Eiropas drošības un aizsardzības politiku.

Ārlietu padomē ministri apsprieda situāciju Kirgizstānā pēc aprīlī notikušajiem nemieriem. Ārlietu ministrs M.Riekstiņš rosināja ES valstu kolēģus Kirgizstānas jautājumu skatīt plašākā reģionālā kontekstā un uzsvēra, ka nepieciešams vēlēšanas Kirgizstānā rīkot iespējami ātri, tikmēr uzturot attiecības ar Kirgizstānas pagaidu valdību ekspertu līmenī. “Nepieciešama aktīva Eiropas Savienības rīcība, lai nodrošinātu valstī stabilitāti. ES attiecības ar Kirgizstānas pagaidu valdību šobrīd būtu jāuztur darba līmenī starp ekspertiem, jo šīs valdības leģitimitāte ir apšaubāma,” diskusijā norādīja M.Riekstiņš. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs aicināja atkārtoti atgādināt Kirgizstānas pagaidu valdībai, ka tai ir jāpilda starptautiskās saistības.

Papildus ministru padomes darba kārtībā bija jautājums par situāciju Sudānā pēc 11.–15.aprīlī notikušajām pirmajām daudzpartiju vēlēšanām pēdējo 24 gadu laikā. Ārlietu ministri diskutēja arī par situāciju Birmā/Mjanmā, tai skaitā rudenī plānotajām parlamenta vēlēšanām, kā arī apsprieda iespējamo ES izpētes vizīti uz Birmu/Mjanmu un ES tālākās iesaistes iespējas.

26.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās arī Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes sanāksmē Luksemburgā.

Vispārējo lietu sanāksmē galvenā diskusija bija par ES augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones sagatavoto priekšlikumu lēmumam par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizāciju un darbību. M.Riekstiņš savā uzrunā uzsvēra vairākus Latvijai nozīmīgus jautājumus pirms politiska lēmuma pieņemšanas.

Ministrs norādīja, ka, pirmkārt, ir jānodrošina dalībvalstu diplomātisko dienestu norīkoto darbinieku adekvāta klātbūtne dienestā no tā izveides dienas. “Latvijai līdz ar citām dalībvalstīm, kas šobrīd ir nepietiekami pārstāvētas ES struktūrās, ir ārkārtīgi svarīgi, lai EĀDD viena trešdaļa vietu būtu nodrošinātas dalībvalstu nozīmētiem darbiniekiem. Šāda darbinieku proporcija, kā arī ģeogrāfiskais līdzsvars gan EĀDD centrālajā administrācijā, gan ES pārstāvniecībās ir pamatprincipi, uz kuriem jābalstās EĀDD personāla sastāva izveidei,” atzīmēja M.Riekstiņš.

Otrkārt, M.Riekstiņš uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt konsulāro pakalpojumu pieejamību ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ārkārtas situācijās īpaši tajās valstīs, kur konkrētā valsts nacionālā līmenī nav pārstāvēta. “Konsulāro pakalpojumu sniegšana ES pārstāvniecībās ES pilsoņiem, kas nonākuši ārkārtas situācijās, būtu patiesa pievienotā vērtība no Lisabonas līguma, kā arī EĀDD darbības. ES delegācijām jāuzņemas atbalsta funkcijas ES pilsoņu diplomātiskās un konsulārās aizsardzības nodrošināšanā trešajās valstīs,” norādīja Latvijas ārlietu ministrs.

Tāpat Vispārējo lietu padomē notika diskusija par turpmāko darbu pie jaunās stratēģijas “ES 2020”. Ministri diskutēja arī par regulas projektu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kura ir viena no būtiskākajām iniciatīvām, kas noteikta Lisabonas līgumā. Tā paredz ES pilsoņiem, pārstāvot konkrētu dalībvalstu skaitu un savācot noteiktu parakstu daudzumu, tiesības aicināt Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumus jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata nepieciešami ES tiesību akti.

Vispārējo lietu padomes un Ārējo attiecību padomes sanāksmju nobeigumā Luksemburgā ārlietu ministri diskutēja par to, kā turpmāk attīstīt attiecības ar ES stratēģiskajiem partneriem ASV, Brazīliju, Indiju, Krieviju un Ķīnu. ES augstā pārstāve K.Eštone informēja par padomes turpmāko darbu, lai sagatavotos septembrī plānotajai diskusijai Eiropadomē par ES attiecībām ar stratēģiskajiem partneriem.

Eiropas Savienības ārlietu ministru Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. Lisabonas līgums nosaka, ka Vispārējo lietu padomi vada prezidentūras atbilstošais ministrs, bet Ārlietu padomi vada augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments