ATSAUCĒ IETVERT:
Par bezdarbu valstī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.1997., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/208917
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa
Informācija
Par bezdarbu valstī
Valsts statistikas komitejas dati liecina, ka līdz 1997. gada 1. jūnijam valstī reģistrēti 100,6 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1. maijā - 99,5 tūkstoši). Par bezdarbniekiem atzīti 96,2 tūkstoši cilvēku jeb 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1. maijā - attiecīgi 95 tūkstoši un 7,6%). 1996. gada 1. jūnijā valstī bija reģistrēti 95,8 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 89,5 tūkstoši cilvēku.
1997. gada 1. jūnijā vairāk nekā puse bezdarbnieku (57%) bija sievietes. Ilgāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 55,8 tūkstoši cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 32,5 tūkstoši cilvēku.
Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7,9 tūkstošiem cilvēku, februārī - 8,1 tūkstotim, martā - 7 tūkstošiem, aprīlī - 7,5 tūkstošiem, maijā - 9,1 tūkstotim cilvēku.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1997. gada maijā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 32,7 tūkstošiem cilvēku jeb 34,2% bezdarbnieku kopskaita. Šī gada maijā bezdarbniekiem aprēķināti pabalsti izmaksai kopsummā 1010 tūkstoši latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 30,85.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1997. gada 1. jūnijā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 32,4%, Krāslavas - 26,3%, Preiļu - 24,2%, Balvu - 23,3%, Ludzas - 17,9%, Jēkabpils - 17,1%, Daugavpils - 16,5%.
|
1.maijā |
1.jūnijā |
|
|
Pavisam valstī |
7,6 |
7,7 |
|
Pilsētās: |
||
|
Rīga |
3,6 |
3,5 |
|
Daugavpils |
8,6 |
8,5 |
|
Jelgava |
8,5 |
8,5 |
|
Jūrmala |
6,6 |
6,6 |
|
Liepāja |
7,7 |
7,6 |
|
Rēzekne |
13,3 |
13,1 |
|
Venstpils |
3,4 |
3,2 |
|
Rajonos: |
||
|
Aizkraukles |
11,4 |
11,5 |
|
Alūksnes |
12,5 |
12,8 |
|
Balvu |
22,5 |
23,3 |
|
Bauskas |
6,8 |
7,0 |
|
Cēsu |
7,2 |
7,7 |
|
Daugavpils |
15,2 |
16,5 |
|
Dobeles |
11,0 |
11,2 |
|
Gulbenes |
10,0 |
10,7 |
|
Jelgavas |
10,3 |
10,8 |
|
Jēkabpils |
16,8 |
17,1 |
|
Krāslavas |
25,0 |
26,3 |
|
Kuldīgas |
7,1 |
7,5 |
|
Liepājas |
11,3 |
11,3 |
|
Limbažu |
5,7 |
6,0 |
|
Ludzas |
16,2 |
17,9 |
|
Madonas |
13,8 |
14,5 |
|
Ogres |
4,6 |
4,3 |
|
Preiļu |
23,2 |
24,2 |
|
Rēzeknes |
30,2 |
32,4 |
|
Rīgas |
5,1 |
4,9 |
|
Saldus |
4,8 |
4,8 |
|
Talsu |
5,6 |
5,8 |
|
Tukuma |
5,6 |
5,7 |
|
Valkas |
6,4 |
6,8 |
|
Valmieras |
9,6 |
9,4 |
|
Ventspils |
7,5 |
7,9 |
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.