Latvijas Republikas Augstākā tiesa

Plēnuma lēmums Nr.4 Rīgā 1997. gada 2. jūnijā

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1995. gada 29. maija lēmumā Nr.2 “Par dzīvokļu strīdu izskatīšanas praksi tiesās”

Ievērojot, ka ar Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 23. janvāra likumu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” izdarīti grozījumi dzīvokļu tiesisko attiecību laukā un sakarā ar to likuma prasībām vairs neatbilst atsevišķi skaidrojumi Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1995. gada 29. maija lēmumā Nr.2 “Par dzīvokļu strīdu izskatīšanas praksi tiesās”, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums nolemj:

izdarīt šādus papildinājumus un grozījumus Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1995. gada 29. maija lēmumā Nr.2 “Par dzīvokļu strīdu izskatīšanas praksi tiesās”:

1. Svītrot 1. punkta 1.6. apakšpunktu.

2. Lēmuma 7. punkta 2. daļā vārda “panta” vietā rakstīt “punkta”.

3. Lēmuma 8. punktu izteikt šādā redakcijā: “Izīrētāja pienākums septiņu dienu laikā reģistrēt īres līgumu attiecīgā valsts vai pašvaldību institūcijā attiecas uz īres līgumiem valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājās”.

4. Lēmuma 11. punkta 2. daļu izteikt šādā redakcijā: “Likumu “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 12. pantā paredzētajā gadījumā, kad ar iepriekšējo valdītāju noslēgtais īres līgums ir saistošs namīpašuma jaunajam īpašniekam, bet, noslēdzot īres līgumu, līdzēji nevar vienoties par īres maksas apmēru, īres maksas apmēru nosaka tiesa pēc viena vai otra līdzēja prasības, pamatodamās uz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem par īres maksas aprēķināšanas kārtību valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās”.

5. Lēmuma 12. punkta 1. un 2. daļu pēc vārdiem “īres maksa” papildināt ar vārdiem “un maksa par komunālajiem pakalpojumiem”. 12. punkta 3. daļā vārdus īres un komunālo pakalpojumu” aizstāt ar vārdiem “īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem”.

6. Lēmuma 14. punktu izteikt šādā redakcijā: “Izskatīdama prasības par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem nenomaksāšanas dēļ, tiesa var prasību noraidīt, ja īres maksa vai maksa par komunālajiem pakalpojumiem tikusi paaugstināta, neievērojot Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 13. panta 2. daļā paredzēto brīdinājuma kārtību. Rakstveida brīdinājums par īres vai komunālo pakalpojumu maksas paaugstināšanu izsniedzams īrniekam vai viņa prombūtnes gadījumā pilngadīgam ģimenes loceklim.

7. Lēmuma 17. punktu izteikt šādā redakcijā: “Ja rakstveida brīdinājums par īres maksas vai maksas par komunālajiem pakalpojumiem paaugstināšanu nav izsniegts, īres maksas vai maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāds aprēķināms, pamatojoties uz šo maksājumu iepriekšējiem apmēriem”.

8. Lēmuma 19. punktu izteikt šādā redakcijā: “Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29.1. pantā norādītais 3 mēnešu termiņš nav atjaunojams”.

Prasot atzīt, ka īrnieks vai viņa ģimenes loceklis saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29. panta 1. daļas 3. apakšpunktu vai 29.1. pantu ir zaudējis tiesības uz dzīvojamo telpu, iepriekšējs brīdinājums nav nepieciešams.

9. Lēmuma 24. punktu izteikt šādā redakcijā: Latvijas Republikas likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 15. pantā norādītais septiņu gadu termiņš skaitāms no namīpašuma faktiskās nodošanas dienas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam.

Latvijas Republikas likuma “Par namīpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā” 15. pantā norādītais septiņu gadu termiņš skaitāms no dienas, kad denacionalizētā namīpašuma jaunais īpašnieks to faktiski pieņēmis ar pieņemšanas – nodošanas aktu.

Viena gada termiņš, kurā attiecīgajai pašvaldībai jāpiešķir īrniekam līdzvērtīgs dzīvoklis, kad to likumā paredzētajā kārtībā pieprasa namīpašuma jaunais īpašnieks, skaitāms no dienas, kad namīpašuma jaunais īpašnieks pieteikumu par to iesniedzis pašvaldībai.

Šī punkta 1. un 2. daļā norādītajā kārtībā stājas spēkā arī namīpšuma jaunā īpašnieka prasījuma tiesības pret trešajām personām, kas izriet no īres līgumā ietvertajām pušu tiesībām un pienākumiem. Ja īrnieks atradies pagaidu prombūtnē jau pirms namīpašuma nodošanas tā jaunajam īpašniekam, pēdējais var prasīt, lai, prombūtnes ilgumu nosakot, ieskaita arī to prombūtnes laiku, kad dzīvojamo telpu īrnieks nav lietojis iepriekšējā valdījuma laikā un nav izpildījis īrnieka pienākumus attiecībā pret iepriekšējo valdītāju.

10. Lēmuma 40. punktu pēc vārdiem “5. jūlija” papildināt ar tekstu “un 1995. gada 31. oktobra”.

11. Lēmuma 42. punktu izteikt šādā redakcijā: “Dienesta dzīvojamās telpas īres līgumu dienesta viesnīcā bez īrnieka piekrišanas nevar slēgt uz telpas daļu, ja agrāk dienesta viesnīcā iemitinātais īrnieks bija iemitināts istabas tipa dienesta viesnīcā.

12. Lēmuma 45. punktu izteikt šādā redakcijā: “Īrnieks vai viņa ģimenes loceklis no dzīvojamās telpas izliekams, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29. panta 3. punktu un 29.1. pantu, ja ir konstatēts, ka šī persona atgriezusies dzīvojamā telpā pēc tam, kad īres tiesības uz šo dzīvojamo telpu jau ir zaudējusi.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre, Latvijas Republikas Augstākās tiesas senatore Z.Raupa