Latvijas inteliģences XII konferences “Izglītība un kultūra laikmeta griežos” rezolūcija

Latvijas inteliģences XII konferences dalībnieki pašreizējo situāciju valstī vērtē kā izglītībai un kultūrai nelabvēlīgu. Tā padziļina morāles krīzi sabiedrībā. Valstī trūkst šodienas apstākļiem atbilstošas izglītības attīstības koncepcijas un rīcības programmas. Tāpēc, mainoties valdošajiem politiskajiem spēkiem un to grupējumiem, mainās attieksme pret izglītību. Daudzu skolu, izglītības nozaru un reģionu liktenis, izglītības politika un reformu norise kļūst atkarīga no tobrīd pie varas esošā politiskā spēka ieskatiem, budžeta izpildes konjunktūras vai pat atsevišķa vadītāja subjektīvās patvaļas. Vairāki tūkstoši bērnu valstī neapmeklē skolu, klaiņo un ubago. Izglītībā strādājošo vidējā darba samaksa ir 84% no iztikas minimuma, un tai ir tendence samazināties. Pieaugot komunālo pakalpojumu un citiem ar mācībām nesaistītiem izdevumiem, samazinās finansējums materiālās bāzes un mācību līdzekļu atjaunošanai un pilnveidei.

Vairākas valsts augstākās amatpersonas vieš sabiedrībā nievājošu attieksmi pret skolotājiem, zinātniekiem un citiem garīgā darba darītājiem, lai gan kultūra un izglītība ir valsts un sabiedrības attīstības pamats, demokrātijas un tautas labklājības garants.

Nenoteiktība un paviršība izglītības reformu plānošanā un norisē dezorganizē izglītības procesu, rada nedrošību un neziņu par tuvāko nākotni, perspektīvas trūkumu.

Ņemot vērā situācijas dramatismu un izglītības ārkārtējo nozīmi tautas un valsts pastāvēšanā un attīstībā, Latvijas inteliģences XII konferences dalībnieki vienojas par sekojošo:

1. Aicināt Latvijas Republikas Saeimu:

• visdrīzākā laikā izstrādāt mūsdienīgu izglītības koncepciju, nosakot, ka izglītībai un kultūrai jākļūst par noteicošo vērtību valsts un tautas attīstībā, bet intelektuālajam potenciālam — par galveno nacionālo bagātību;

• nekavējoties izstrādāt izglītības likumu kopu: pamatlikumu, likumus par atsevišķiem izglītības veidiem un likumu par skolotāju;

• minētos dokumentus pieņemt kā vienošanos starp valsts institūcijām un sabiedrību, apspriežot Saeimas deputātiem dokumentu projektus ar pašvaldībām, arodbiedrībām, pedagogu profesionālajām un citām nevalstiskām organizācijām;

• izglītības pamatlikumā paredzēt Nacionālās izglītības padomes izveidi izglītības stratēģijas izstrādei un pastāvīgam dialogam starp sabiedrību un valsts institūcijām;

• izglītības budžetu noteikt ne mazāku par 6,5% no valsts nacionālā kopprodukta.

2. Uzskatīt, ka izglītības koncepcijai un attīstības programmai jākļūst par kritēriju partiju un atsevišķu deputātu kandidātu vērtējumam 7.Saeimas vēlēšanās.

3. Ieteikt Latvijas Republikas Ministru kabinetam:

• nepieļaut sasteigtību un paviršību izglītības sistēmas reformā. Plānojot izmaiņas izglītības nozarēs, skolu un to vadības sistēmā, kā arī veicot citus pārkārtojumus, izdarīt savlaicīgu analīzi un argumentētu slēdzienu par to raksturu un nepieciešamību.

• izstrādāt un īstenot darbības programmu, kas nodrošinātu perspektīvā skaidri pārskatāmu, kvalitatīvu un secīgu reformu norisi, stabilitāti izglītības sistēmā, likumu precīzu izpildi;

• izglītības attīstībai paredzēt nepieciešamo finansējumu un noteiktu reformas posmu sākt tikai tad, ja tam ir finansiāls nodrošinājums budžetā;

• saglabāt un pilnveidot Latvijas izglītības labākās tradīcijas;

• Latvijas izglītību attīstīt Eiropas un pasaules kontekstā, izstrādājot un ieviešot zinātniski pamatotu, starptautiski salīdzināmu izglītības indikatoru sistēmu;

• ņemot vērā trūcīgo valsts budžetu, skolotāju atestāciju veikt pēc brīvprātības principa noteiktu kvotu robežās atbilstoši ikgadējām finansēšanas iespējām;

• paredzēt valsts budžetā 1997.gadā un turpmāk papildu līdzekļus izglītības darbinieku darba samaksas paaugstināšanai sakarā ar minimālās un vidējās algas pieaugumu un inflāciju;

• atjaunot valdības deklarācijā iepriekšējā Ministru kabineta deklarācijā minēto morālās izglītības modeli un turpināt tā iedzīvināšanu;

• nodibināt mācību literatūras un tehnisko līdzeļu atbalsta fondu, kuru veidotu atskaitījumi no azartspēļu ienākuma nodokļa, akcīzes nodokļa un ziedojumiem;

• kopā ar pašvaldībām nekavējoties izstrādāt rīcības plānu, noteikt atbildīgos par tā izpildi, lai ar 1997.gada 1.septembri nodrošinātu vairāku tūkstošu bērnu atgriešanos skolā, kas šobrīd atrodas mājās vai ubago uz ielas. Uzskatīt, ka, līdz 15.septembrim Ministru kabinetam jāsniedz sabiedrībai atskaite par paveikto.

4. Uzskatīt, ka vidējās izglītības galvenais uzdevums ir nodrošināt skolēnu vispusīgu izglītošanu, brīvas, tikumiskas un demokrātiskas personības veidošanos. Saglabāt un attīstīt kultūrizglītojošos mācību priekšmetus (mūziku, mākslu, kultūras vēsturi, ētiku, reliģijas vēsturi,filozofiju), ietverot tos visos vidējās izglītības virzienos.

5. Atbalstīt Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasības Saeimai un Ministru kabinetam (20.05.1997.) un Kurzemes skolu pārstāvju konferences “Lauku vidusskolas attīstība” rezolūciju (11.04.1997.), kā arī priekšlikumus “Par lauku profesionālo izglītību” un “Profesionālās izglītības laukos attīstības projektu” (06.06.1996.)

6. Latvijas Inteliģences apvienībai kopā ar Latvijas Pedagogu domi, Izglītības un zinātnes arodbiedrību, Izglītības vadītāju asociāciju, sadarbībā ar Saeimas deputātiem — Latvijas Inteliģences apvienības biedriem un atbalstītājiem rūpēties par šīs rezolūcijas izpildi.

1997.gada 17.jūnijā