Augstākās izglītības padome

Dienesta vēstule Nr. 25 1997.gada 5.jūnijā

Par profesoru vēlēšanām

Ausgtākās izglītības padome atbilstoši Augstskolu likuma 33. panta 3. punktam* ir izstrādājusi starptautiskā novērtējuma noteikumus un procedūru.

Augstskolu likumā nav minēti kritēriji, pēc kuriem zinātņu nozaru paplašinātās habilitācijas padomes izraugās un vērtē profesora štata vietas pretendentus.

Tāpēc AIP nolemj nozaru paplašinātajām habilitācijas padomēm ieteikt novērtēšanas kritērijus, lai profesoru amatu pretendenti tiktu izraudzīti un vērtēti pēc vienotiem novērtēšanas kritērijiem.

Pielikumā:

1. Lēmums “Par Starptautiskā novērtējuma komisiju” — 1. lpp.

2. Lēmums “Par Starptautiskā novērtējuma kritērijiem” — 2. lpp.

3. Lēmums “Novērtēšanas kritēriji nozaru paplašinātajām habilitācijas padomēm profesora amata vēlēšanām” — 2. lpp.

----------------------------------------

*”Katram pretendentam, kas kandidē uz profesora štata vietu, ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums, kuru organizē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome.

Noteikumus un procedūru šādam vērtējumam izstrādā Augstākās izglītības padome.”

Padomes priekšsēdētāja B.Rivža

Lēmums Nr. 3/26 1997. gada 5. jūnijā

Par Starptautiskā novērtējuma komisiju

1. Straptautisko novērtējumu veic Starptautiskā novērtējuma komisija 3 — 5 ekspertu sastāvā.

2. Starptautiskās novērtējuma komisijas sastāvā ir vismaz viens profesors, kurš strādā vienā no G–24* valstu augstskolām. G–24 valstu profesoru var nepieaicināt, ja pretendents atbilst vienam no starptautiskā novērtējuma kritērijiem.

3. Starptautiskā novērtējuma komisiju izveido un apstiprina katra nozares paplašinātā habilitācijas padome. G–24 valstu profesora kandidatūru apstiprina, pamatojoties uz ieteikuma vēstuli no atbilstošās G–24 valsts augstskolas vai autoritatīvas akadēmiskās organizācijas.

4. Vēlēšanās drīkst piedalīties tie profesora amata pretendenti, kuru starptautiskais novērtējums ir pozitīvs.

-------------------------------------

* Austrālija, Austrija, Amerikas Savienotās Valstis, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Islande, Itālija, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Zviedrija, Vācija.

Padomes priekšsēdētāja B.Rivža

Lēmums Nr. 4/27 1997. gada 5. jūnijā

Par Starptautiskā novērtējuma kritērijiem

Pozitīvam starptautiskajam novērtējumam atbilst:

1. Pretendenti, kuriem ir vairākas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (SCI) pēdējo sešu gadu laikā;

2. Pretendenti, kuri sešu gadu laikā ir strādājuši pētniecības darbā kādā no G–24 valstu augstskolām vai zinātniskās pētniecības institūtiem, publicējot vismaz vienu zinātnisku publikāciju SCI par šajā periodā paveikto;

3. Pretendenti, kuri vismaz pusgadu strādājuši par mācībspēkiem kādā no G-24 valstu augstskolām;

4. Pretendenti, kuri ir bijuši starptautisku pētniecisku vai augstākās izglītības projektu vadītāji vai koordinatori, ja projekta apjoms ir vismaz 20 000 ECU.

5. Pretendenti mākslu nozarēs, kuri atbilst šādiem trim nosacījumiem:

— kuri piedalījušies starptautiskos kultūras un mākslas projektos vai konkursos, iegūdami atzinību;

— kuru mākslinieciskajai jaunradei ir ievērojama nozīme nacionālajā kultūrā un mākslā;

— kuri ir ieguvuši mākslas un kultūras pedagoģijas starptautisku publicitāti — piemēram, vadot mūzikas meistarklases vai mākslas meistardarbnīcas, sagatavojot starptautisku izpildītājmāklas konkursu laureātus.

Mākslas zinātņu nozarēs — pretendenti, kuriem ir vairākas publikācijas mākslas zinātņu starptautiskajos akadēmiskajos izdevumos (žurnālos, almanahos, krājumos) vai kuru pedagoģiskajam darbam ir starptautiska publicitāte (vieslekciju cikli, regulāra uzstāšanās konferencēs u.c.).

Starptautiskais novērtējums ir pozitīvs, ja profesora pretendenta darbības novērtējums atbilst vismaz vienam no piecien starptautiskā novērtējuma kritērijiem.

Ja profesora pretendenta darbības novērtējums neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem kritērijiem, tad pretendenta darbības starptautiskajai izvērtēšanai tiek pieaicināts ārvalstu eksperts**, kas iepazīstas ar pretendenta nozīmīgākajām publikācijām un sniedz savu atzinumu paplašinātajai habilitācijas padomei.

-----------------------------------------

** Ārvalstu eksperts, kas iekļauts starptautiskā novērtējuma komisijas sastāvā, var piedalīties tās darbā neklātienē, iepazīstoties ar publikācijām un rakstveidā paziņojot savu viedokli.

Padomes priekšsēdētāja B.Rivža

Lēmums Nr. 5/28 1997. gada 5. jūnijā

Par novētēšanas kritērijiem nozaru paplašinātajām habilitācijas padomēm profesora amata vēlēšanām

Paplašinātās habilitācijas padomes profesora štata vietas nosaukumam atbilstošā nozarē veido tikai tajos gadījumos, ja augstskolā šajā nozarē jau pastāv habilitācijas padome.

Ja habilitācijas padome augstskolā šajā nozarē nepastāv, tad ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu izveido vienu paplašināto habilitācijas padomi profesora ievēlēšanai nozarēs, kuras attiecīgajai augstskolai ir noteicis izglītības un zinātnes ministrs.

Tā kā priekšnosacījums līdzdalībai vēlēšanās ir habilitētā doktora grāds, tad vērtēšana attiecināma uz paveikto zinātnē un izglītībā pēdējo 6 gadu laikā.

Novērtēšanas kritēriji:

1. Didaktiskā kvalifikācija un kompetence

(galvenā prasība — pietiekama kompetence studiju procesā štata vietas nosaukumam atbilstošā nozarē).

Akadēmiskā slodze studējošo izglītošanā: Skaits

• doktorantu vadīšana;

• maģistru darbu vadīšana;

• lekcijas;

• semināri, praktiskie un laboratorijas darbi;

• prakses;

• studiju programmu vadīšana (mācību līdzekļu sagatavošana);

• referāti akdēmiskajās sanāksmēs;

• mācību grāmatu sagatavošana izdošanai;

• stažēšanās ārzemju augstskolās (kvalifikācijas celšana);

• lekciju kursi ārzemju augstskolās.

2. Zinātniskā kvalifikācija

(galvenā prasība, kvalifikācija zinātniskās pētniecības un mākslinieciskajā jaunradē un spēja to padziļināt).

Zinātniskās kvalifikācijas vērtējums: Skaits

• līdzdalība LZP pētījumu tēmās;

• LZP tēmu vadība;

• līdzdalība starptautiskajos pētījumu projektos;

• līdzdalība vai vadība starptautiskajos mākslinieciskās jaunrades projektos;

• starptautisko pētījumu projektu vadība;

• piedalīšanās zinātniskajos kongresos un konferencēs (ar referātu) savā valstī;

• piedalīšanās zinātniskajos kongresos un konferencēs (ar referātu) ārzemēs;

• nozarē publicētie zinātniskie raksti gan valsts zinātniskajos izdevumos, gan ārvalstu zinātniskajos izdevumos;

• patenti un licences.

3. Personāla vadības spējas un organizatoriskā kvalifikācija Skaits

• zinātnisko un akadēmisko ekspertu;

komisiju/ padomju ...ÉÉ loceklis;

...ÉÉ vadītājs;

• starptautisko konferenču vadītājs;

zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas;

vadītājs/loceklis;

• vadības darba pieredze;

starptautiski zinātnisko, akadēmisko

un mākslas nozaru apvienību biedrs.

(papildu kritērijs mākslas augstskolām)

Priekšroka dodama vispusīgākam pretendentam, kura vērtējums ir pozitīvs attiecībā pret lielāku skaitu kritēriju.

Pretendenta novērtējumu šiem kritērijiem veic nozares paplašinātās habilitācijas padomes ekspersts, balstoties uz pretendenta CV vai personīgām atbildēm par šiem kritērijiem.

Padomes priekšsēdētāja B.Rivža