Par jaunām soda sankcijām dzērājšoferiem

Saeimas Juridiskā komisija 20.aprīlī pēc plašām diskusijām vienojās par jauniem soda mēriem autovadītājiem, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Ņemot vērā, ka dzēruši šoferi pie stūres visbiežāk tiek pieķerti stiprā alkohola reibumā, komisija balsojumā atbalstīja naudas soda dubultošanu autovadītājiem, kuru organismā konstatēts vairāk par vienu promili alkohola.

Tādējādi autovadītājam, kurš brauc 1–1,5 promiļu reibumā, paredzēts piemērot naudas sodu no 600 līdz 800 latiem, administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, kā arī uz diviem gadiem atņemt vadīšanas tiesības. Patlaban naudas sods ir 400 lati, bet tiesības par šādu pārkāpumu atņem uz vienu gadu.

Visbargākais sods paredzēts par trans­portlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Par to paredzēts naudas sods no 800 līdz 1000 latiem, administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Tāds pats sods plānots arī, ja autovadītājs bēg no policijas.

Ja izelpā vai asinīs konstatētā alkohola koncentrācija ir no 0,5 līdz 1 promilei, paredzēts naudas sods no 300 līdz 450 latiem un tiesību atņemšana uz vienu gadu. Patlaban naudas sods ir no 200 līdz 300 latiem, bet tiesības atņem uz sešiem mēnešiem.

Autovadītājiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, par braukšanu 0,2 – 0,5 promiļu reibumā paredzēts naudas sods no 150 līdz 300 latiem, kā arī tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem. Patlaban naudas sods ir 100–200 lati, bet tiesības atņem uz trim mēnešiem.

Komisijā izskanēja atšķirīgi viedokļi par to, vai naudas soda dubultošana ir samērīga un šajos ekonomiskajos apstākļos ir efektīvs veids, kā apkarot sēšanos pie stūres dzērumā. Kā argumentēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji, lai arī situācija uz ceļiem pēdējos gados ir uzlabojusies, Latvija starp Eiropas Savienības (ES) valstīm joprojām ir piektajā vietā bojāgājušo skaita ziņā, bet naudas sods par braukšanu reibumā ir viens no zemākajiem ES.

“Neapšaubāmi, šādi pārkāpumi sabiedrībai ir ļoti bīstami un tiesības braukt dzērumā nedrīkst būt nopērkamas ne par kādu naudu. Taču jāņem vērā, ka lielāki naudas sodi veicina arī lielāku korupcijas risku, tādēļ iekšlietu struktūrām ļoti rūpīgi jāstrādā pie kukuļņemšanas izskaušanas,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

Arī komisijas deputāte Solvita Āboltiņa norādīja, ka naudas sods būs efektīvs tad, kad tas būs gan bargs, gan neizbēgams un dzērājšoferiem nebūs iespējas atpirkties.

Savukārt deputāts Imants Valers pauda neizpratni, ka šoferiem, kuri brauc dzērumā bez autovadītāja tiesībām, saskaņā ar Krimināllikumu nereti tiek piemērotas maigākas sankcijas nekā tiem, kas sodīti par mazāku pārkāpumu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Kā skaidroja CSDD pārstāvis Jānis Golubevs, tas skaidrojams ar Latvijas tiesu liberālo praksi Krimināllikuma normu piemērošanā, jo par braukšanu dzērumā bez tiesībām iespējams piespriest arī visai bargus sodus.

Saeimas Juridiskā komisija 20.aprīlī beidza darbu pie grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, otrajam lasījumam atbalstot arī vairākus citus grozījumus šajā likumā. Likumprojekts otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

Saeimas preses dienests