Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 22. aprīļa sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Gribu pieminēt trīs lietas.

Ierosinājums grozīt Saeimas kārtības rulli, lai noteiktu atklātu balsojumu par ģenerālprokuroru, mūsuprāt, ir nepamatots. Slēgtais balsojums par amatpersonām ir viens no demokrātijas iekarojumiem un nebūtu jāizrauj no konteksta bez plašākiem argumentiem un pierādījumiem, vienu personu tādējādi pretstatot tiesnešiem, Valsts kontroles vadītājam, Satversmes aizsardzības biroja vadītājam un veselai virknei citu amatpersonu, kas joprojām paliek slēgtajā balsojumā.

Neesam pret Jāni Maizīti kā pret ģenerālprokuroru, bet nevajadzētu pielietot šādus, mūsuprāt, apšaubāmus grozījumus, lai panāktu amatpersonas ievēlēšanu.

Ceram, ka Juridiskā komisija šajā problēmā pietiekami iedziļināsies.

Notika likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizēja caurlūkošana. Mūsu frakcija bija iesniegusi priekšlikumus neatbalstīt atvieglinātu kārtību pagaidu uzturēšanās atļauju iegūšanai. Atvieglinātās kārtības ieviešana ir saistīta it kā ar investīcijām Latvijā, bet tomēr nav pietiekama pamatojuma, ka tas varētu atdzīvināt Latvijas ekonomiku. Mēs balsojām “pret”. Pateicamies tiem deputātiem, kas atbalstīja mūsu pozīciju. Tomēr kopumā, kā redzams, šie grozījumi tiek nosūtīti Valsts prezidentam. Pēc mūsu frakcijas deputātu iniciatīvas jau ir sākusies parakstu vākšana, lai Valsts prezidents tomēr neizsludinātu šādus grozījumus, kas, mūsuprāt, neko pozitīvu neveicinātu Latvijas ekonomikā, bet radītu tikai problēmas ar Šengenas zonas valstīm un apšaubāmu personu ieceļošanu Latvijā.

Un pēdējā, trešā, lieta. Saeima ir ķērusies pie pozitīva darba – grozīt astoņus izdienas pensiju likumus, ar kuriem Saeima diemžēl, ķeroties pie pārāk bargas budžeta disciplīnas, samazināja izdienas pensijas gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem izdienas pensionāriem; tas pārsniedza, nu, tādus saprātīgi pieļaujamos apmērus. Pirmajā lasījumā šie grozījumi ir pieņemti. Noteikta steidzamība. Tātad nav šaubu, ka jau šā gada laikā sāks pilnā apjomā atmaksāt... sāks šīs pensijas turpmāk izmaksāt pilnā apjomā. Un tiks noteikta arī kārtība, kādā tiks atmaksātas šīs summas par iepriekšējo periodu, kad tās diemžēl izmaksāja ar stipriem ierobežojumiem.

Paldies par uzmanību.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Jā, šodien bija trauksmaina diena. Zāle bija ļoti skaļa, un deputāti nez kāpēc negribēja nomierināties.

Vislielākās debates, protams, bija par Imigrācijas likumu.

Zināmā mērā mums ir prieks, ka “Pilsoniskās Savienības” un “Jaunā laika” sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” tomēr ar vienas balss pārsvaru Saeima atbalstīja un tas tātad Saeimā varēs tikt izskatīts turpmākajos lasījumos. Proti, ir runa par to, lai būtu atklāts balsojums par amatpersonām. Šajā konkrētajā likumprojektā ir ierosinājums, ka tikai par ģenerālprokuroru vajadzētu balsot atklāti, bet, protams, nākamajos lasījumos mēs varam nedaudz uzlabot šo likumprojektu, lai būtu pilnīga atklātība. Nav ko slēpt: balsojums par tiesnešiem, par ģenerālprokuroru un par varbūt vēl kādām citām augstām amatpersonām tik tiešām varētu būt atklāts. Tad sabiedrībai nevajadzētu rīkot izmeklēšanu kā tagad: kurš ir melojis un kāpēc ir melojis par šo problēmu – Maizīša ievēlēšanu par ģenerālprokuroru. Līdzīgas situācijas vairs neatkārtotos.

Šeit ir jādomā par to, kam ir vajadzīgs slēpt savu balsojumu. Partijai “Pilsoniskā Savienība” ir tāda nostāja: mēs esam par atklātību.

Paldies Dievam, ka ir nodots šis likumprojekts. Jācer, ka būs Juridiskā biroja atbalsts likumprojekta sakārtošanā un ka arī Juridiskā komisija likumprojektu pietiekami ātri virzīs uz priekšu.

Kā jau teicu, tik tiešām viens no likumprojektiem, kuri izraisīja vislielākās diskusijas, bija likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Un priekšlikumu bija iesniegts daudz. “Pilsoniskā Savienība” savos priekšlikumos vēlējās pateikt, ka nekādā gadījumā nav jāsasaista nekustamā īpašuma iegūšana Latvijā ar uzturēšanās atļauju iegūšanu, bet šie priekšlikumi netika ņemti vērā.

Protams, bija sagatavoti arī citi priekšlikumi, bet jāsaka, ka galarezultāts ir pavisam bēdīgs, jo likums iznāca vēl sliktāks, nekā Saeima to nodeva Zatleram izskatīšanai un parakstīšanai. Zatlera ierosinājumi vērā ņemti Saeimā netika. Tā nav laba zīme. Debatēs izskanēja tādas lietas, ka Latvijā ir tik tiešām... ka latvieši esot mazskaitlīga nācija, kā teica Leiškalns, un ka mums esot nepieciešams papildu darbaspēks, un ka tā darbaspēka iekļūšanu varētu veicināt šie Imigrācijas likuma grozījumi. Bet mums pašiem ir tik daudz bezdarbnieku, ka mums šobrīd nebūtu jārūpējas par papildu darbaspēka iekļūšanu Latvijā ar apšaubāmiem nosacījumiem!

Jāsaka vēl, ka tuvojas 4.maijs un notiek dažādi pasākumi par godu 4.maijam. Divdesmit gadi ir pagājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šajā sakarā būs arī Saeimas svinīgā sēde un vairākas zinātniski teorētiskas konferences. Cilvēki ir izrādījuši lielu interesi par šiem notikumiem, jo pilnīgi jauna paaudze ir izaugusi. Un, man par lielu izbrīnu, ir jādomā, kāpēc diezgan daudzi izsakās, ka tagad varbūt vairs neietu uz barikādēm, ja tādas būtu jārīko, un ka diez vai vajadzējis arī tik ļoti karot par šo neatkarību. Protams, tie, kas nav dzīvojuši tajā laikā, var tā domāt, bet ir taču ģimenes, kurās izskaidro šīs lietas... Un tas laiks, kas bija, padomju varas gadi, – tā nebija nekāda laime mums. Un arī tagad... Cilvēki cenšas aizbraukt uz citām zemēm laimi meklēt un domā atgriezties tikai tad, kad šeit, Latvijā, galds būs klāts. Tomēr mums visiem vajag ārkārtīgi rūpīgi domāt par to, kā uzlabot situāciju savā valstī.

Pavisam grūti ir ar šiem balsojumiem, jo pozīcijas pārsvars pār opozīciju ir ārkārtīgi neliels; ļoti liels līdzsvars ir izveidojies starp abām sadaļām. Taču jāteic, ka atsevišķos balsojumos tomēr uzvar Saeimā tas veselais saprāts. Tikai vienā jautājumā mēs nevaram panākt tādu vienošanos. Proti, arī Ministru kabinetam ir jāstrādā, un Ministru kabinetā vajadzētu iecelt jaunus ministrus, jo, arī sešus mēnešus strādājot, tomēr vajadzētu ļoti rūpīgi katrā nozarē izvērtēt visus jautājumus, un to vislabāk varētu izdarīt jaunieceltie ministri.

Lai nu mums visiem ir laba nedēļas nogale! Piedalīsimies arī Latvijas sakopšanas talkā!

Paldies par uzmanību.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien “Vienotības” deputāti iesniedza grozījumus Saeimas kārtības rullī, ar kuriem ir paredzēts mainīt likumu tā, lai ģenerālprokurors tiktu ievēlēts atklātā balsojumā. Par laimi, balsu pietika, lai nodotu šos grozījumus Juridiskajai komisijai darbam, bet, protams, rada šaubas tas, vai Juridiskā komisija, kuru vada Tautas partijas pārstāve, spēs strādāt pie šiem grozījumiem tā, lai tie tiktu iedzīvināti jeb īstenoti dzīvē, tātad iespējami ātrākā laikā nokļūtu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā.

Par atbalstu atklātam balsojumam bija “Vienotības” deputāti, kā arī PCTVL un “Saskaņas Centra” deputāti. Pārējie deputāti balsoja “pret” šīm izmaiņām, tātad viņu interese ir joprojām turpināt izmantot iespēju slēpties aiz tā sauktā slēgtā balsojuma; tas īsti godīgi laikam nav.

Otra lieta, kas bija svarīga šodien Saeimā, ir likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšana trešajā lasījumā, kā arī tā pieņemšana. Labi atceramies, ka Valsts prezidents šo likumu atsūtīja atpakaļ uz Saeimu ar saviem iebildumiem.

Diemžēl tas likums kļuvis nevis stingrāks, bet, manā skatījumā, vājāks. Es paskaidrošu, kāpēc. Norma, kura attiecas uz investoru ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir vājināta: norma, kura bija ietverta tajā likumā, ko Saeima atbalstīja iepriekš, paredzēja, ka, ja runa ir par 100 tūkstošiem latu, tad tā ir kadastrālā vērtība, taču tagad paredzēts, ka tā ir darījuma vērtība.
Un kur slēpjas šī iespēja šmaukties? Būtība ir šāda: ja kāds Krievijas investors, kurš grib iegūt piecu gadu vīzu šeit, Latvijā, un Šengenas valstīs, atrod sev mazu mājiņu par 5 tūkstošiem latu Rīgas pievārtē, viņš vienojas par to, ka tiek pārskaitīti bankā 100 tūkstoši un viņam pēc tam šos 95 tūkstošus atgriež atpakaļ, jo faktiskā vērtība īstenībā ir 5 tūkstoši. Šādā veidā īsti Latvijas ekonomikā nemaz nauda nenonāktu. Iepriekšējais variants paredzēja tomēr ņemt vērā kadastrālo vērtību.

Tas ir diezgan bezcerīgs gadījums, lai tagad ieplūdinātu Latvijas ekonomikā naudu. Bet tajā pašā laikā tas ietekmēs arī jaunās ģimenes, kuras... Joprojām spekulanti turpinās uzturēt lielas nekustamo īpašumu cenas – cerībā, ka šeit saradīsies daudzi Krievijas bagātnieki, kas būs gatavi uzpirkt nepārdotos dzīvokļus vai nepārdotās privātmājas.

Es šaubos, vai tā notiks, vai uz šejieni tiešām tik daudz investoru barā dosies. Bet tas turpinās noturēt augstās cenas, kas nemaz tik drastiski nav kritušās, liedzot jaunajām ģimenēm iegādāties dzīvokļus vai mājas par saprātīgām cenām.

Līdz ar to mēs arī balsojām “pret” šā likuma apstiprināšanu Saeimā. Diemžēl tas tomēr ir ieguvis atbalstu. “Tēvzemieši” vāc parakstus, lai rosinātu Valsts prezidentu neakceptēt šo likumu. Bet, redzot Saeimas pārējo partiju lielo atbalstu tam, es šaubos, vai tas notiks. Tātad, visticamāk, tas tiks arī atbalstīts no Valsts prezidenta puses.

Izteiksim vienīgi cerību, ka Tautas partijas vadītā Juridiskā komisija tomēr cītīgi strādās pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī un izdarīs visu iespējamo, lai balsošana par ģenerālprokuroru būtu atklāta.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija):

Šodien es gribu vērst jūsu uzmanību uz trim Saeimas sēdē izskatītajiem likumprojektiem.

Pirmkārt. Divi mūsu frakcijas deputāti – Andris Bērziņš un Jānis Dukšinskis – kopā ar deputātiem no Tautas partijas un “Saskaņas Centra” iesniedza likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Deputāti rosina noteikt, ka deklarācijā iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests pārējo informāciju var iegūt no citām valsts informācijas sistēmām un pats aizpildīt šo trūkstošo informācijas daļu.

Būtiski ir atzīmēt arī to, ka deputātu rosinātās likuma izmaiņas ļaus ieekonomēt arī Valsts ieņēmumu dienesta līdzekļus un cilvēkresursus, kas nepieciešami, lai atkārtoti apkopotu VID rīcībā jau esošos datus deklarācijās.

Otrs likumprojekts, ko gribu akcentēt, ir “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Kā jūs zināt, 2007.gada 8.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot, ka 2008., 2009. un 2010.gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Šo grozījumu mērķis bija novērst nekontrolētu nekustamā īpašuma sloga palielināšanos iedzīvotājiem. Jāteic, ka šobrīd iedzīvotāju maksātspēja ir vēl būtiskāk samazinājusies, tāpēc mūsu frakcijas deputāti atbalstīja šo likumprojektu, kurš paredz noteikt pārejas periodu līdz 2015.gadam, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa apmēra palielinājumu ne lielāku par 25 procentiem. Tādā veidā, mēs domājam, varētu nodokļa pieaugumu sabalansēt ar iedzīvotāju finansiālajām iespējām.

Un trešais ir likumprojekts – “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurš izraisīja asu rezonansi sabiedrībā. Proti, šodien tika izdarītas vairākas izmaiņas likumā “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kuru Valsts prezidents atsūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Šodien atbalstītie grozījumi paredz divreiz lielākas nodokļu iemaksas valsts un pašvaldību budžetā salīdzinājumā ar 4.martā pieņemtajiem grozījumiem, proti, šobrīd šīs iemaksas ir 20 tūkstoši latu – iepriekš noteikto 10 tūkstošu latu vietā. Pēc manām un arī visas mūsu frakcijas domām, šie grozījumi ir ļoti būtiski šajā Latvijai ekonomiski tik kritiskajā laikā, kad ir jāizskata visdažādākās iespējas atjaunot mūsu valsts ekonomiku un nekustamā īpašuma tirgu. Daudzās valstīs ir šādi likumi, šādas normas (piemēram, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kā arī Šveicē), jo šīs valstis cenšas piesaistīt investīcijas. Ir valstis, kur investīciju slieksnis, kas ļauj pretendēt uz uzturēšanās atļaujām, ir vēl daudzreiz zemāks nekā šobrīd Latvijā paredzētais šajā likumprojektā. Un bailes, ka Latvijā ieplūdīs maznodrošinātu imigrantu straumes, manuprāt, ir pilnīgi nepareizas un absurdas.

Protams, tā nav panaceja, bet tas ir viens no veidiem, kā iekustināt šobrīd sastingušo nekustamā īpašuma tirgu un kā piesaistīt Latvijas tautsaimniecībai līdzekļus.

Gribu vēlēt visiem patīkamu nedēļas nogali. Es pats talkošu Daugavpils apkaimē un gribu aicināt arī visus pārējos aktīvi piedalīties talkā, sakopt mūsu Latviju.

D.Staķe (ZZS frakcija):

Šodien Saeima pieņēma, manuprāt, ļoti svarīgu, valstisku lēmumu – “Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”. Es tikai atgādināšu, ka 2009.gada janvārī Saeima pieņēma lēmumu – starp­tautisko aizdevumu izlietojuma uzraudzības funkciju uzticēt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai. Komisija, organizējot savu darbu, ir piesaistījusi ekspertus no Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas institūta, biedrības “Latvijas pilsoniskā alianse”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Zinātnieku savienības un Valsts kontroles.

Komisijas sēdēs, kur izskatīja ar Eiropas Savienības fondu apguvi saistītus jautājumus, ir piedalījušies arī Valsts prezidents un Ministru prezidents. Uz sēdēm tika aicināti arī eksperti, un šajās sēdēs šie jautājumi tika ļoti plaši apskatīti. Izskatījusi Ministru kabineta iesniegto informāciju atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes norisei, komisija secināja, ka plāns nav pietiekami orientēts uz vienotu attīstības mērķu un savstarpēji saistītu rezultātu sasniegšanu un līdz ar to Latvijai ir grūtības savus jau tā nelielos resursus investēt visnozīmīgākajās jomās, lai maksimāli izmantotu un attīstītu esošo Latvijas potenciālu.

Tā kā šāds plāns joprojām nav izstrādāts, Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzskata, ka Saeimai jāuzdod Minis­tru kabinetam līdz 2010.gada 1.jūlijam iesniegt Saeimā tādu Latvijas stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam, kurā ir ekonomiskās situācijas analīze un prognozes vidējam termiņam, prioritātes un mērķi, sasniedzamie rezultāti un veicamie pasākumi to sasniegšanai un uz kura bāzes tiktu veidots valsts budžets nākamajiem trim gadiem.

Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskata, ka šāda plāna izstrāde ļaus ātrāk stabilizēt Latvijas ekonomiku un būs būtisks atbalsts uzņēmējdarbībai, līdz ar to veicinot nodarbinātību, kas ir galvenais sociālais garants.

Arī es jums novēlu saulainu nedēļas nogali un visus aicinu čakli piedalīties Latvijas sakopšanas talkā!

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien Saeimas vairākums atbalstīja “Saskaņas Centra” sagatavotā likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu komisijām.

Tagad par likumprojekta būtību.

Lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma sloga palielināšanos iedzīvotājiem, 2007.gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot, ka 2008., 2009. un 2010.gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķinātā nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem.

Ja Saeima šodien neatbalstītu “Saskaņas Centra” sagatavoto grozījumu, tad jau nākamgad, 2011.gadā, un turpmākajos gados – apstākļos, kad ir būtiski samazinājusies iedzīvotāju maksātspēja! – nekustamā īpašuma nodoklis būtu jāmaksā pilnā apmērā. Un straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums varētu radīt ļoti negatīvas sociālās sekas.

Un tādēļ, lai nodrošinātu samērīgu un sabiedrības reālajām finansiālajām iespējām atbilstošu šā nodokļa pieauguma dinamiku, ir nepieciešams pagarināt likumā noteikto pārejas periodu līdz 2015.gadam. Un līdz ar to pašvaldību budžetiem tiks nodrošināts pakāpenisks nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu pieaugums. Straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums varētu izraisīt to, ka daudzi iedzīvotāji nemaksās šo nodokli un tāpēc samazināsies pašvaldību budžetu ieņēmumi.

Un svarīgi būtu piebilst, ka mūsu frakcijā ir saņemti vairāki iedzīvotāju ierosinājumi pagarināt pārejas noteikumos noteikto pārejas periodu, lai novērstu strauju nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Es ceru, ka Saeimas vairākums arī galīgajā lasījumā atbalstīs mūsu ideju par nekustamā īpašuma nodokļa griestiem.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija):

Šodien, kā mūsu kolēģi jau teica, viens no visinteresantākajiem balsojumiem bija balsojums par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz atklātu balsojumu par ģenerālprokurora amata kandidātu. Principā mūsu frakcija atbalsta šādu ideju par atklātu balsojumu, jo mēs uzskatām, ka principā deputātam nav jākaunas par savu izvēli. Ja ir balsojums “par” kādu konkrētu deputātu, tad jābūt kādam pamatojumam. Ja ir balsojums “pret”, arī tad vajag pamatot. Vissliktākā situācija ir tad, kad cilvēki publiskajā telpā saka vienu... gan Latvijas medijiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem, saka vienu, bet aizklātajā balsojumā rīkojas otrādi.

Tas noved pie domas, ka viedokļa maiņa ir, teiksim, kādas ietekmes rezultāts.

Līdz ar to mūsu pozīcija ir tāda: neatkarīgi no tā, vai deputāts balso “par” vai “pret”, principā viņš var pamatot savu izvēli, un, ja viņš var pamatot savu izvēli, tad viņam nav jāprasa slēgtais balsojums.

Tas noteikti varētu uzlabot iedzīvotāju attieksmi pret pašu Saeimu, deputātiem un politiskajām partijām, jo tagad Saeimas kā institūcijas un politisko partiju uzticamības reitings Latvijas iedzīvotāju vidū ir ārkārtīgi zems. Pēc “Eirobarometra” datiem, politiskajām partijām uzticas tikai 5 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Šādi skandāli, kāds bija pagājušo ceturtdien, kad bija balsojums par ģenerālprokurora amata kandidātu, neveicina sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Manuprāt, tas ir ļoti bīstami, un vienas no zālēm, kas varētu būt šajā gadījumā, ir atklātība.

Otrs moments. Šodien Saeima pieņēma ceturtajā, galīgajā, lasījumā grozījumus Imigrācijas likumā. Mūsuprāt, šie grozījumi ir ļoti nepieciešami. Nepieciešami ne jau tāpēc, ka šos grozījumus izmantos ārkārtīgi daudz ārzemju investoru. (Es domāju, ka šādu cilvēku nebūs īpaši daudz; runa var būt par desmitiem vai varbūt simtiem cilvēku, bet noteikti ne par tūkstošiem.) Tie ir svarīgi tāpēc, ka Latvija sūta signālu ārzemju investoriem, ka viņi šeit ir gaidīti un ka viņiem būs atbalsts, ja viņi investēs Latvijas ekonomikā, veidos šeit jaunas darba vietas, maksās nodokļus un veicinās ekonomikas attīstību. Jo pretējā gadījumā... Dažiem kolēģiem izveidojies priekšstats, ka stāv milzīga rinda investoru, kuri grib investēt tieši Latvijā, un ka tagad mēs varam izvēlēties, vai mēs gribam šo investoru vai negribam, un ka varam pateikt, ka mēs nedosim uzturēšanās atļaujas, tātad apgrūtināsim viņiem uzturēšanās atļaujas saņemšanas iespējas. Bet diemžēl tādas situācijas nav. Diemžēl situācija ir tāda, ka šie investori varētu aiziet, piemēram, uz Igauniju un Lietuvu un tātad veidot šīs jaunās darba vietas tur un maksāt nodokļus Igaunijas un Lietuvas ekonomikā.

Līdz ar to, manuprāt, šie grozījumi ir pozitīvi. Es domāju, ka tie veicinās Latvijas ekonomikas attīstību.

Paldies.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija):

Jā, patiešām, šodien, kā jau kolēģi stāstīja, bija vairāki ļoti nozīmīgi balsojumi, taču es gribu pievērst jūsu uzmanību kādam balsojumam, ar kuru daži deputāti lepojas pilnīgi nepamatoti. Proti, tas ir balsojums par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Jāteic, ka šā ierosinājuma sakarā populisms ir sasniedzis vēl neredzētus augstumus un īslaicīga labuma dēļ deputāti ir gatavi izmainīt sistēmu, kura ir strādājusi labi un kura ir pilnīgi pamatota. Tiesu varai piederīgas amatpersonas allaž tiek vēlētas aizklātā balsojumā. Tam ir savs pamatojums: tas padara šos tiesu varas pārstāvjus neatkarīgus, neietekmējamus un brīvus savos lēmumos, līdz ar to viņi var būt vienlīdz taisni pret visiem.

Taču īslaicīgs konkrētās situācijas risinājums ir licies tik valdzinošs, ka šobrīd priekšlikums ir iesniegts tāds, ka tas rada pat pretrunas šajā Saeimas kārtības ruļļa pantā: tiek ierosināts vienu amatpersonu izņemt no sistēmas tikai tādēļ, lai izskatītos labāk sabiedrības acīs! Jāteic, ka šī “Vienotības” deputātu vienprātība ar PCTVL parādās ne pirmo reizi, un var tikai secināt, ka ir politiķi, kas lepojas ar to, par ko citi kautrētos.

Vēlos jūs informēt arī par Tautas partijas iniciatīvām. Tautas partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu Publisko iepirkumu likumā – proti, ierosina noteikt, ka publisko iepirkumu dokumentācija ir jānodrošina elektroniskā veidā. Kā zināms, komisija šobrīd strādā ar šo likumu. Tautas partijas frakcija vairākkārt ir saņēmusi no uzņēmējiem lūgumus nodrošināt iespējas ērtāk piekļūt aktuālai informācijai par publisko iepirkumu procedūrām.

Mēs uzskatām, ka tāda minētās likuma normas redakcija, kādu mēs to ierosinām, mazinās birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai (īpaši tas attiektos uz reģionu uzņēmējiem), kā arī sekmēs publisko iepirkumu procedūras atklātību kopumā.

Tautas partija, kas ir opozīcijas partija, rūpīgi seko arī valdības darbam un vērtē to. Un te nu ir jāatzīst, ka Ministru kabineta šonedēļ pieņemtais lēmums par pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai liecina diemžēl par darbības imitāciju, nevis vēlmi reāli cīnīties ar šo tautsaimniecības problēmu un nodrošināt godīgu konkurenci visiem uzņēmējiem.

Tautas partija arī uzskata, ka cīņai pret ēnu ekonomiku ir nepieciešami konkrēti pasākumi. Pirmām kārtām jāizvērtē un jānovērš pieļautās kļūdas nodokļu likumos, kas daļai sabiedrības šobrīd rada motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas. Piemērs ir zemie akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada pirmajos trijos mēnešos. Tas saistīts ar kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Kontrabandas apkarošanā būtiski ir ne tikai pastiprināt uzraudzību pār ārējām robežām, bet arī nodrošināt akcīzes nodokļa likmju saskaņotību ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm.

Tādēļ Tautas partija aicina valdību pārskatīt pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un iekļaut plānā konkrētas un uz reāliem rezultātiem vērstas aktivitātes, uz kurām vairākkārt jau ir norādījuši gan uzņēmēji, gan arī eksperti.

Vēl. Vēlos informēt, ka vakar Saeimā notika īpaša preses konference, kurā tika pieteiktas divu Saeimas frakciju un divu Saeimā pārstāvētu partiju vadītāju Andra Šķēles un Aināra Šlesera publiskās diskusijas Latvijas reģionos.

Vēlos jums darīt zināmu, ka jau šo piektdien, tātad rīt, pulksten 13.00 Gulbenē, Vecgulbenes muižā, sāksies publisko diskusiju cikls starp Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas/partijas “Latvijas Ceļš” līderiem un reģionālo nodaļu biedriem par abu partiju sadarbību vēlēšanās. Jāsaka, ka šo diskusiju stratēģiskais mērķis ir noteikt, vai abas partijas var sadarboties vienotā priekšvēlēšanu apvienībā un kopīgi vadīt valdību pēc vēlēšanām.

Kā zināms, Tautas partija un Latvijas Pirmā partija/partija “Latvijas Ceļš” jau ir iesniegušas vairākas kopīgas iniciatīvas Saeimā. Arī šodien viens no šādiem likumprojektiem, kas attiecas uz deklarēšanu, saņēma atbalstu. Tā tas bija arī pagājušajā nedēļā. Un mēs turpinām darbu pie kopīgiem piedāvājumiem, kas atbilst abu partiju programmatiskām un politiskām nostādnēm, un mūsu darbs ir vērsts uz to, lai tiktu uzlabota situācija valstī, un mums ir ļoti tuvs kopīgais redzējums attiecībā uz valsts attīstību un tālāko valsts pārvaldes pilnveidošanu.