Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 22. aprīlī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 22.aprīlī pulksten 17.00:

1. Deputātu V.Muižnieces, R.Paula, M.Kučinska, K.Leiškalna un A.Rugātes jautājums finanšu ministram Einaram Repšem (jautājumu reģistra Nr.204/J9)

“Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

(Atbildes dok. Nr. 5800).

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, V.Buzajeva un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.205/J9)

“Par 2009.gada 16.jūnija grozījumu likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēku labklājību” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Urbanoviča, N.Kabanova, V.Agešina, I.Pimenova, V.Orlova, A.Holostova, M.Zemļinska, S.Mirska, I.Klementjeva un A.Rubika jautājums finanšu ministram Einaram Repšem (jautājumu reģistra Nr.206/J9)

“Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu V.Agešina, J.Urbanoviča, J.Tutina, I.Ribakova, A.Vidavska, I.Klementjeva, S.Mirska, I.Pimenova, V.Orlova un A.Holostova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.207/J9)

“Par darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2010.gada 19.aprīlī Saeimas priekšsēdētāja biedre S.Āboltiņa

Pielikums

Apstiprinot 2010.gada budžetu, tika ieviesta jauna norma likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz aprēķināt papildus gūtos labumus personām, kas izmanto dienesta automašīnu personiskajām vajadzībām. Tautas partijas ministri valdības sēdes laikā, kad tika debatēts par šīs normas ieviešanu, izteica savas bažas par nodokļa piemērošanu un tā izpildi. Ir noslēdzies 2010.gada pirmais ceturksnis, tādēļ vēlamies saņemt no Jums konkrētas atbildes par šī papildu nodokļa darbību dzīvē.

1. Kādi ir valsts budžeta ieņēmumi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām pa mēnešiem no gada sākuma miljonos latu un procentuāli pret prognozi?

2. Kādi ir pirmajā ceturksnī kopumā saņemtie valsts budžeta ieņēmumi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām?

3. Par cik samazinājies juridiskajām personām reģistrēto dienesta automašīnu skaits no 2009.gada 1.decembra līdz 2010.gada 1.martam?

4. Vai dienesta automašīnu izmantošana personiskajām vajadzībām nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem un vai tam piekrīt KNAB un citas valsts institūcijas?

5. Vai ir atceltas juridiskajām personām par pienākumu uzliktās maršruta ceļazīmes, ja tās maksā nodokli par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām, kā to Ministru kabineta sēdē bija solījis ekonomikas ministrs A.Kampars?

6. Ja darbinieks saskaņā ar MK noteikumu Nr.1666 17.punktu kompensē darba devējam izdevumus par automobiļa izmantošanu personiskajām vajadzībām, vai šī kompensācija jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli?

7. Ja darba devējs, kura automašīnas tiek izmantotas personiskajām vajadzībām, valsts budžetam samaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai papildus šiem nodokļiem darba devējam ir jāveic korekcijas pievienotās vērtības un uzņēmuma ienākuma nodoklī, to maksājumus valsts budžetā attiecīgi palielinot no auto uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksām?

Ar cieņu, Saeimas deputāti V.Muižniece, R.Pauls,
M.Kučinskis, K.Leiškalns, A.Rugāte

Rīgā 2010.gada 6.aprīlī

2009.gada 16.jūnija grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” paredz grozīt arī likuma 20.pantu:

1) no 20.panta 4.daļas ir izslēgts 5.punkts, kas paredzēja maksāt atlīdzību par darbspēju zaudējumu personām, kurām darbspēju zaudējums ir 10–24 procenti;

2) saskaņā ar 9.daļas jauno redakciju personai, kurai piešķirta izdienas pensija, ko izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta, vai vecuma pensija, atlīdzību par darbspēju zaudējumu izmaksā šādi:

– ja piešķirtās pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, apdrošinātajai personai izmaksā starpību starp atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru un izdienas vai vecuma pensijas apmēru;

– ja piešķirtās izdienas vai vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru vai to pārsniedz, atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu izbeidz.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

l. Cik liels ir to personu skaits, kuru ienākumi ir samazinājušies sakarā ar iepriekšminētajiem grozījumiem likumā?

2. Cik liela sociālo izmaksu summa tika saekonomēta iepriekšminēto grozījumu rezultātā?

3. Cik lielas iemaksas sociālajā budžetā šajā periodā tika novirzītas obligātajai sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buhvalovs, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2010.gada 15.aprīlī

Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas (turpmāk – EIB) interneta mājaslapā (http://www.eib.org/about/structure/governance/board of governors/index.htm) pieejamajiem datiem šīs Eiropas institūcijas valdes (Board of Governours) priekšsēdētājs ir Latvijas Republikas finanšu ministrs Einars Repše. Tajā pašā laikā savā amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu Einars Repše nenorāda ne šo amatu, ne savu atalgojumu par šī amata pienākumu pildīšanu.

Latvijas pārstāve EIB direktoru valdē, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane savā amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu ir norādījusi gan savu amatu EIB, gan atalgojumu – 6000 eiro.

Sakarā ar iepriekšminēto un pazīstot Jūs kā stingras finanšu disciplīnas piekritēju un nenogurdināmu cīnītāju par algu samazināšanu valsts pārvaldē lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādu atalgojumu Latvijas pārstāvis E.Repše 2009.gadā ir saņēmis kā EIB valdes priekšsēdētājs?

2. Kāpēc informācija par ieņemamo amatu un atalgojumu par šī amata pienākumu pildīšanu netika norādīta E.Repšes amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu?

3. Vai Finanšu ministrija neplāno izstrādāt vienotu kārtību, kādā tiek deklarēti ienākumi, kurus gūst valsts amatpersonas, būdamas deleģētas dažādās Eiropas institūcijās, vai arī šāda deklarēšana arī turpmāk būs tikai un vienīgi katras amatpersonas godaprāta jautājums?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, N.Kabanovs, V.Agešins,
I.Pimenovs, V.Orlovs, A.Holostovs, M.Zemļinskis,
S.Mirskis, I.Klemetjevs, A.Rubiks

Rīgā 2010.gada 15.aprīlī

2009.gada 28.jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.836), kuri stājās spēkā 2009.gada 1.septembrī un atzina par spēku zaudējušiem 2004.gada 24.augusta Ministru kabineta noteikumus Nr.746.

Kā izriet no noteikumu Nr.836 redakcijas, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba algas likme salīdzinājumā ar iepriekš noteikto ir samazināta gandrīz par 100 latiem, kas sastāda gandrīz trešdaļu no šo pedagogu darba algas likmes.

Atbilstoši noteikumos Nr.836 paredzētajam (40.punkts) vispārējās izglītības (tai skaitā pirmsskolas izglītības) un profesionālās izglītības mācību priekšmetu pedagogiem tarificē līdz divām darba stundām nedēļā par vienu darba likmi mācību stundu (nodarbību) sagatavošanai.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu sniegtā informācija liecina, ka noteikumu 40.punkts netiek pildīts.

Pamatojoties uz minēto, lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatots tik ievērojams pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba algas likmes samazinājums salīdzinājumā ar iepriekš noteikto?

2. Vai, plānojot budžetu 2010.gadam, tika paredzēts finansējums arī šo noteikumu 40.punkta izpildei?

3. Vai paredzēts pārskatīt finansējuma apjomu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem?

LR 9.Saeimas deputāti: V.Agešins, J.Urbanovičs, J.Tutins,
I.Ribakovs, A.Vidavskis, I.Klementjevs, S.Mirskis,
 I.Pimenovs, V.Orlovs, A.Holostovs

Rīgā 2010.gada 15.aprīlī