Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2009. gada 22. aprīlī

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Sveicināti, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien ir izsludināti četri jautājumi.

Deputātu Muižnieces, Paula, Kučinska, Leiškalna un Rugātes jautājums finanšu ministram Einaram Repšem “Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām”.

Uz šo deputātu jautājumu ir saņemta rakstiska ministra atbilde, kas apmierina iesniedzējus. Līdz ar to mutiskas atbildes vai papildu atbildes uz šo jautājumu nav nepieciešamas.

Otrais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par 2009.gada 16.jūnija grozījumu likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēku labklājību”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas apmierina iesniedzējus. Tātad arī uz šo jautājumu nav nepieciešama mutvārdu atbilžu sniegšana.

Trešais ir deputātu Urbanoviča, Kabanova, Agešina, Pimenova, Orlova, Holostova, Zemļinska, Mirska, Klementjeva un Rubika jautājums finanšu ministram Einaram Repšem “Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, un iesniedzēji ir informējuši, ka tā viņus apmierina. Tātad arī uz šo jautājumu nav nepieciešama mutvārdu atbilde.

Ceturtais ir deputātu Agešina, Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Vidavska, Klementjeva, Mirska, Pimenova, Orlova un Holostova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, taču tā deputātus neapmierina. Deputāti nav apmierināti ar šo rakstveida atbildi, un ministres kundze ir ieradusies, lai papildus sniegtu mutvārdu atbildes.

Tā ka ministres kundzei ir iespēja sniegt papildu informāciju, papildināt jau sniegto atbildi.

Lūdzu, ministres kundze, vārds jums! Jums ir divas minūtes.

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Esmu pateicīga par Saeimas deputātu interesi par pirmsskolas pedagogu darba samaksu.

Līdztekus tam, ko esam rakstiski atbildējuši savā vēstulē, es vēlos akcentēt, ka līdz ar likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” pieņemšanu, kurš stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī, Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar 2010.gada budžeta 16.pielikumu par mērķdotācijām... par nepieciešamo finansējumu mērķdotācijām pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām... Izglītības un zinātnes ministrija šīs summas saskaņā ar 16.pielikumu ir novadiem pārskaitījusi tādā apjomā, kādā tās ir valsts budžetā arī apstiprinātas.

Man ir jāteic, ka šogad pirmsskolas izglītībā tā izmaiņa ir arī tāda: pēc Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī pēc pirmsskolas pedagogu ilggadējas prasības ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.836 “Par pedagogu darba samaksu” ir noteikts, ka pirmsskolas pedagogam slodze 36 stundu vietā tagad ir 30 stundas. Līdz ar to 30 stundas ir likme pirmsskolas skolotājam, par kuru viņš pašreiz saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem saņem atalgojumu, kas ir 255 lati par likmi. Tātad, ja līdz šim strādāja 36 stundas, tagad strādā 30 stundas. Ja pašvaldībā ir iespēja, viņš var strādāt vēl papildus līdz 40 stundām un saņemt papildu samaksu.

Izglītības un zinātnes ministrijai nekādu citu līdzekļu un iespēju, izņemot valsts budžeta līdzekļus, nav. Un, kā jūs zināt, mēs ar diezgan lielu cīņu un ar Pasaules Bankas atbalstu esam atguvuši... valsts ir atguvusi iespēju maksāt atalgojumu tiem pirmsskolas skolotājiem, kas strādā ar piecus, sešus gadus veciem bērniem. Savukārt tiem pedagogiem, kas strādā ar bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi līdz piecu gadu vecumam, saskaņā ar Izglītības likuma 17.¹ pantu darba algu nodrošina pašvaldības.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze!

Kurš no iesniedzējiem vēlas uzdot papildjautājumu? Papildjautājumu vēlas uzdot deputāts Agešins. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Agešinam!

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Mums ir jautājumi saistībā ar tiem pedagogiem, kuri strādā ar jaunākiem bērniem.

Pirmais jautājums. Vai jums kā minis­trei ir konkrēts pasākumu plāns, kā, kad un kādā veidā pārskatīt finansējuma apjomu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanai?

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Ministres kundze, jums ir divas minūtes atbildei.

T.Koķe.

Godātais deputāta kungs! Varu paskaidrot sekojošo.

Tādu pirmsskolas audzēkņu, kas ir līdz piecu gadu vecumam un apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, Latvijas valstī ir 82 tūkstoši. Tas nozīmē: ja valstij būtu jāuzņemas saistības segt pedagogu darba samaksu, mums būtu nepieciešami gada periodam 14 miljoni latu, taču mums ne 2010.gada budžeta iespējās, ne arī 2011.gadā... veidojot valsts budžetu, mums nebūs iespējas par šādu summu palielināt valsts budžetu.

Es vēlreiz atkārtoju: likumā, Izglītības likuma 17.¹ pantā, tiek noteikts pašvaldībām pienākums maksāt darba samaksu tiem skolotājiem, audzinātājiem, kas strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam.

Savukārt Izglītības likuma 60.pants noteic, ka valsts pedagogu darba samaksu īsteno vispārizglītojošo skolu pedagogiem, profesionālās izglītības skolu, tajā skaitā arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem – tiem, kas strādā ar bērniem no 5–6 gadu vecuma. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā nav ne tādu iespēju, ne līdzekļu, lai pārņemtu darba samaksas maksāšanu pirmsskolas iestāžu pedagogiem – tiem, kas strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam.

Ja pārskatīs tās likuma normas un ja mēs varbūt pēc krīzes pārvarēšanas budžetu varēsim citādi veidot, tad šādu iespēju varēs izskatīt. Bet pašreiz es tādus solījumus dot nevaru.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze!

Vai iesniedzēji vēlas uzdot arī otru papildjautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Agešinam!

V.Agešins.

Paldies.

Es vēlos vērst ministres uzmanību uz acīm redzami netaisnīgu situāciju, kāda veidojas atsevišķās pašvaldībās.

Jūs savā atbildē rakstāt, ka dažās pašvaldībās visiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem netiek nodrošināta papildu samaksa par stundu sagatavošanu atbilstoši noteikumu 40.punktam.

Tā ir taisnība. Pie mums vēršas pedagogi no vairākām pašvaldībām, arī no Liepājas pašvaldības; tur šī piemaksa – atšķirībā no Rīgas, Ventspils un pārējām pašvaldībām – netika nodrošināta.

Līdz ar to rodas jautājums: vai jūs kā ministre varat likumā noteiktajā kārtībā pievērst šo konkrēto pašvaldību, piemēram, Liepājas pašvaldības, vadītāju uzmanību šai problēmai un mudināt viņus nodrošināt piemaksu? Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde atbild par šiem jautājumiem, bet piemaksa nav nodrošināta. Tas ir netaisnīgi, ka atsevišķās pašvaldībās ir nodrošināta piemaksa, bet citās nav nodrošināta.

Vai jūs kā ministre varat likumā noteiktajā kārtībā mudināt šo pašvaldību deputātus nodrošināt likuma izpildi?

T.Koķe.

Godātais deputāta kungs! Es gribu paskaidrot, ka ministrija jau otro gadu pēc kārtas veic pedagogu tarifikācijas un pedagogu darba samaksai piešķirto līdzekļu izmantošanas ļoti rūpīgu uzraudzību un, konstatējusi nepilnības, tūlīt vēršas šajās pašvaldībās, lai precizētu, kāpēc līdzekļi, kas ir domāti pedagogu algām, izmantoti kādam citam nolūkam. To mēs darām savu funkciju iespējās un robežās.

Attiecībā uz pašvaldībām mums ir pietiekami regulāras tikšanās gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, gan ar Latvijas lielo pilsētu asociāciju; tajās piedalās gan mēri, gan mēru vietnieki, gan izglītības pārvalžu vadītāji. Pēc jūsu aicinājuma es apsolos vēlreiz akcentēt to, lai pašvaldību vadītāji apzinātos to, ka tikai un vienīgi tā – rūpējoties par skolotājiem un tādējādi rūpējoties par jaunās paaudzes saglabāšanu savā pašvaldībā – viņi spēs nodrošināt pašvaldības ilgtspēju. Ja viņi par to nerūpēsies, tad tur jauniešu arī nebūs. Un nebūs arī skolotāju.

Tā ka es apsolu to darīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze!

Līdz ar to papildjautājumu limits ir izsmelts. Jautājums uzskatāms par atbildētu.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.