Saeimas 2010. gada 22. aprīļa sēdes stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2010.gada 22.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” un iekļaut to sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”, un par to šodien būs Prezidija ziņojums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu?... Lūdzu, kolēģi, klusumu! Tātad runa ir par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”. Vai kādam ir iebildumi pret grozījumiem darba kārtībā? Nav iebildumu. Šis likumprojekts tiek iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Vēl ir saņemts piecu deputātu iesniegums. Deputāti Zaķis, Aleksandrovs, Čepāne, Ābiķis un Latkovskis lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir! Ir!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos, es nepamanīju, ka deputāti ir pieteikušies debatēs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Par vēlu!”) Nē, tā ir mana vaina šoreiz...

Tātad viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Es saprotu, ka deputāts Štokenbergs, visticamāk, runās “par”.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Pieci deputāti, to skaitā arī es, ir iesnieguši priekšlikumu grozīt Saeimas kārtības rulli, un tieši tāpēc mēs šodien aicinām iekļaut šo jautājumu jau šīsdienas sēdes darba kārtībā, jo grozījumu būtība ir ārkārtīgi vienkārša un īsa. Pirms nedēļas aizdomu ēna krita pār šo Saeimu, jo cilvēki bija stāstījuši vienu... deputāti publiski runāja par to, ka viņi atbalsta ģenerālprokuroru, bet balsojums izrādījās citādāks.

Es aicinu šo aizdomu ēnu pēc iespējas ātrāk noņemt no Saeimas, jo neredzu nekādu pamatu, kāpēc šā jautājuma skatīšana būtu jāatliek uz vēlāku laiku. Es domāju, ka mēs visi, kas šeit zālē atrodamies, gribam būt tiesīgi godīgi un atklāti paskatīties acīs jebkuram, kas mums uzdos šo jautājumu: kā jūs balsojāt par ģenerālprokuroru? Un tas mehānisms, kā to panākt, ir atklātais balsojums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa acīmredzot runās “pret”.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu runāt kā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un kā cilvēks, kas parasti šajā Saeimā ziņo par Saeimas kārtības rulli, kuru šobrīd ir ierosināts grozīt.

Kolēģi! Es vēlos, lai jūs katru situāciju un katru piedāvājumu vērtētu sistēmiski un domātu nevis par īslaicīgu kādas vienas konkrētas situācijas risinājumu vai kādas pašreizējas problēmas risinājumu, bet par to, kāda ir mūsu likumdošanas sistēma, kā tiek veidots Saeimas kārtības rullis, kuram ir jārisina ne tikai viens vai vienas personas jautājums. Un tā kļūda, kas bieži vien ir pieļauta un nebūtu pieļaujama šajā reizē, ir likuma grozīšana konkrētas situācijas vai vienas personas dēļ.

Es jūs aicinu nerīkoties pārsteidzīgi un neatbalstīt šo piedāvājumu, jo, pavērojot, kas tiek piedāvāts, mēs redzam, ka konkrētais grozījums rada izņēmumu tikai un vienīgi vienam amatam un Saeimas kārtība ruļļa 31.panta ietvarā rada pretrunu. Turklāt, kompleksi vērtējot, būtu jānovērtē arī tas, ka tiek izdarītas izmaiņas vēlēšanu sistēmā, kas attiecas uz tiesu varu. Un, kā mēs zinām, par visām tiesu varai piederīgām amatpersonām mēs balsojam aizklāti, un šāds ir likuma uzstādījums. Izdarot šo izņēmumu, tiek radīta deformācija. Es pieņemu, ka mums būtu jālūkojas sistēmiski arī uz to, ka varētu samazināt aizklāto balsojumu skaitu, it īpaši visos gadījumos, kad tas attiecas uz izpildvaras amatpersonām.

Un vēl. Godātie kolēģi, kas šo esat iesnieguši! Es saprotu, ka jūs droši vien gribējāt radīt tādu labu ziepju gabaliņu, kas nomazgātu tīras jūsu rokas, bet vai tik nebūs tā, ka būs radīta dubļu pika, kuru jūs metat Saeimas sejā?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” darba kārtības grozījumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 44, atturas – 2. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Izrādās, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir bijusi ļoti čakla un sagatavojusi vēl vienu likumprojektu – likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” –, un arī to komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Tradicionāli sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Urbanoviča, Muižnieces, Bērziņa (LPP/LC) un Dukšinska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās “par”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs iepriekšējā reizē nobalsojām par to, ka, aizpildot deklarācijas, amatpersonām vairs nebūs jānorāda tie dati, kas ir publiski pieejami, bet atstājām šādu pašu normu, negrozītu, visos tajos gadījumos, kad runa nav par amatpersonām. Es domāju, ka tas ir absolūti nepareizi, un šodien es ceru uz veselo saprātu, uz to, ka mēs nobalsosim, lai tālāk varētu strādāt un lai tas attiektos uz visiem iedzīvotajiem, kuri aizpilda deklarācijas. Šis nav populisms, šis ir uzlabojums likumdošanā, šis ir viens no birokrātisko šķēršļu novākšanas pasākumiem. Ceru, ka tādu būs vēl daudz.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Urbanoviča, Muižnieces, Bērziņa (LPP/LC) un Dukšinska iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Urbanoviča, Ribakova, Tutina, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš runās “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā Eijafjadlajegidla darbība ir pamatīgi ietekmējusi prātus ne tikai Eiropā, bet arī Krievijā un Latvijā. Gaisā plivinās pelni, cits citu tur aizdomās, notiek nepārtraukti strīdi, kurš ir tas labākais un godīgākais. Strīdas par pelniem, par kauliem... Krievijas televīzija ir aizgājusi pat tik tālu, ka Ādolfa Hitlera dzimšanas dienā, 20.aprīlī, velta Hitleram speciālu raidījumu, kurā izskan strīdi par to, kam tad tā galvaskausa atlūza pieder – vīrietim vai sievietei. Vēl sāk minēt, kur tad Hitlers savas mūža dienas ir pavadījis – Vācijā vai Argentīnā, un tā tālāk.

Šinī gaisotnē atkal parādās no jauna tas pats, kas ir bijis jau noraidīts, ar visu to pašu saturu. Kam tas tagad ir vajadzīgs? Pilnīgi lieki! Pilnīga liekvārdība, ieskaitot arī “glabāšanu” – glābšanas nav, glabāšana paliek...

Līdz ar to neko citu labāku nevaru pateikt kā vien to, ka ir jāatkārto tāds pats balsojums, kāds jau vienreiz ir bijis, un šis priekšlikums jānoraida.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš runās “par”.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija iesniedz šodien nodošanai komisijai likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā”.

Kāpēc mēs to iesniedzām? Tāpēc, ka pēc divām nedēļām visa pasaule svinēs uzvaru pār hitlerismu. Visa pasaule svinēs uzvaru šajā ļoti, ļoti bargajā karā. Karā pret hitlerismu! Un nav svarīgi, kurā datumā svinēs – 8. vai 9.maijā –, bet tā bija uzvara pār hitlerismu. Un mums, Latvijai, ir šādi cīnītāji, un mēs lūdzam dot viņiem šo statusu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 60, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Tutina un Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš vēlas runāt “par” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es īsi un kodolīgi atgādināšu un pastāstīšu par likumprojekta būtību.

Lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma sloga palielināšanos iedzīvotājiem, 2007.gada 8.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot, ka 2008., 2009. un arī 2010.gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Tātad jau nākamgad, 2011.gadā, un turpmākajos gados – apstākļos, kad ir būtiski samazinājusies iedzīvotāju maksātspēja! – nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā pilnā apmērā.

Straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums var radīt ļoti negatīvas sociālās sekas. Tāpēc, lai nodrošinātu samērīgu un sabiedrības reālajām finansiālajām iespējām atbilstošu šā nodokļa pieauguma dinamiku, nepieciešams likuma pārejas noteikumu 22.punktā noteikto pārejas periodu pagarināt līdz 2015.gadam. Pašvaldību budžetiem tādējādi tiks nodrošināts pakāpenisks nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums varētu izraisīt to, ka daudzi iedzīvotāji nemaksās šo nodokli un tāpēc samazināsies pašvaldību budžetu ieņēmumi.

Svarīgi būtu piebilst, ka ir saņemti arī vairāki iedzīvotāju ierosinājumi pagarināt pārejas noteikumos noteikto pārejas periodu, lai novērstu strauju nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Viņš runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, dāmas un kungi! Taisnības labad jāteic, ka pirmie, kas par šo problēmu pagājušajā nedēļā uzsāka diskusiju, bija partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, un “Saskaņas Centrs” faktiski ir iesniedzis PCTVL priekšlikumu. Bet, neskatoties uz to, vakar... es atvainojos, otrdien Minis­tru kabinetā tika lemts par to, kā pareizi rīkoties, un par nekustamā īpašuma nodokli ļoti līdzīga rakstura priekšlikumi ir atbalstīti arīdzan no Ministru kabineta puses. Tāpēc es aicinu šobrīd nesteigties ar šā likumprojekta atbalstīšanu. Es aicinu sagaidīt to likumprojektu no Ministru kabineta un iet pa to ceļu... izvēlēties to scenāriju, ko piedāvā Ministru kabinets un kas, manuprāt, ir krietni izsvērtāks.

Pat tad, ja šis likumprojekts tiks nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju es aicinu: sagaidiet, lūdzu, to, kas atnāks no Ministra kabineta, un strādājiet ar abiem diviem likumprojektiem vienlaicīgi!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Tutina un Vidavska iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 4, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 1775/Lp9) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Štokenberga, Bendrātes, Čepānes un Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Štokenberga, Bendrātes, Čepānes un Seiles iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 45, atturas – 2. Balsis dalās līdzvērtīgi. Līdz ar to mums jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Vēlreiz balsosim par deputātu Zaķa, Štokenberga, Bendrātes, Čepānes un Seiles iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 44, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” ar reģistrācijas numuru 1776/Lp9 nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības apakšsadaļu “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai” – tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtības beigās.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Dzintras Baltas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegumu “Par Dzintras Baltas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu, aizklāti balsoja un vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt šo lēmuma projektu. Es iesaku arī Saeimai balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dzintras Baltas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Simonas Gmirekas apstiprināšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Simonas Gmirekas apstiprināšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”. Aizklāti balsojot, komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Simonas Gmirekas apstiprināšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Daiņa Šaicāna apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas iesniegumu “Par Daiņa Šaicāna apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja Šaicāna kungu un, aizklāti balsojot, nolēma neatbalstīt Šaicāna kunga apstiprināšanu šajā amatā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daiņa Šaicāna apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 39, atturas – 20. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 1775/Lp9). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” izskatīšanai pirmajā lasījumā arī šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 1776/Lp9) bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums ir jābalso par to, vai šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” tiek iekļauts izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 1776/Lp9). Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 1. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, cienītie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.5778B – likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””!

Pirms mēs sākam izskatīt priekšlikumus, gribu mazliet paskaidrot attiecībā uz šo likumprojektu, kas tika iesniegts Saeimā. Nolūks ir piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, un paredzētais piemērošanas datums bija 1.maijs, bet dažādu iemeslu dēļ nav iespējams no šā datuma to piemērot, un tādēļ valdība bija lūgusi grozīt likumu, lai to varētu piemērot no 1.jūlija.

Komisijā šo likumprojektu skatot, mēs konstatējām, ka būtu labi tomēr precizēt dažus izņēmumus, uz ko šī akcīzes nodokļa piemērošana neattiecas, un komisija nolēma akcīzes nodokli nepiemērot dabasgāzei, kas tiktu izmantota rūpnieciskajai ražošanai. Galvenais mērķis šajā ziņā bija nepaaugstināt dabasgāzes cenas rūpniekiem, lai varētu pēc iespējas tomēr veicināt uzņēmējdarbību un veicināt arī mūsu eksportu. Tajā pašā laikā komisija nolēma šo nodokli nepiemērot arī elektroenerģijas ražošanai, jo tika konstatēts, ka tas samazinātu saražotās enerģijas daudzumu un rezultātā faktiski nebūtu iespaida uz budžetu.

Tagad es gribu pievērsties 1.priekšlikumam. Tas ir deputāta Klementjeva priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Paldies liels.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Liels paldies komisijai, ka reāli likumprojekts uzlabots. Es zinu, ka jums gāja grūti, jums bija trīs vai četras sēdes par šo jautājumu. Iepriekšējā redakcija likumam, kuru pieņēmām budžeta paketē, bija briesmīga tāpēc, ka tā uzlika visu to nodokļa slodzi gan uz tiem, kas ražo, izmantojot šo gāzi, gan uz tiem, kuri to izmanto apkurei un elektrības ieguvei. Skaidrs, ka šodienas ekonomiskajos apstākļos tas ir ļoti grūti un tā ir liela nasta visiem mūsu... gan biznesa cilvēkiem, kuri apkurē vai ražošanā izmanto gāzi, gan tiem, kuri izmanto to, lai apsildītu savas mājas.

Es saku jums lielu paldies par šo kompromisa variantu. No opozīcijas puses tā ir gandrīz slavas dziesma. Taču mēs tomēr esam maksimālisti: “Saskaņas Centrs” tik un tā uztur spēkā 1.priekšlikumu. Un mēs arī uzskatām, ka vispār mēs varam pagaidīt trīs gadus un tikai pēc trim gadiem ieviest, kā direktīva pieprasa no mums ieviest, šo akcīzi uz šo produktu – dabasgāzi. Es piekrītu, lai paliek kafijai un tā tālāk, bet 1.priekšlikumu es lūdzu atbalstīt un izslēgt no likuma lielu daļu no termiņiem attiecībā uz akcīzes nodokli tādam objektam kā dabasgāze.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Es savukārt, lai gan tas varbūt liksies dīvaini, gribu izteikt pateicību Klementjeva kungam, kas bija iesniedzis priekšlikumu, kura dēļ vispār radās diskusija par šo tēmu, kura dēļ mēs vispār sākām diskutēt šo tēmu, neskatoties uz to, ka mums jau iepriekš bija atsūtītas dažādu uzņēmēju, uzņēmēju apvienību, kā arī paša “Latvenergo”, vēstules, kurās precīzi norādīja, ka Latvijas rūpniecības un ražošanas aplikšana ar šo nodokli būtiski un negatīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Būtiski un negatīvi!

Ko komisija tomēr ņēma vērā? Komisija ņēma vērā to, ka valdība šos iespējami iegūstamos miljonus ir ierēķinājusi valsts budžetā, un līdz ar to pilnīga to izslēgšana zināmā mērā būtu pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Komisija, komisijas deputāti, ņēma vērā arī to, ka gāzes attiecīgā aplikšana ar akcīzes nodokli agri vai vēlu notiks, jo Eiropas direktīva paredz no 2014.gada to aplikt... Tad gāze būs jāapliek ar nodokli visām dalībvalstīm un tad tā situācija būs drusku citādāka. Bet tajā vienošanās dokumentā, ko valdība, Dombrovska valdība, ir parakstījusi ar Starptautisko Valūtas fondu, ar Eiropas Komisiju – ar tā sauktajiem aizdevējiem –, tur šī norma jau ir ietverta, tāpēc brutāla šīs normas izmešana no likuma, manuprāt, būtu izaicinoši nevajadzīga un izsauktu jaunas sarunas.

Tā ka, manuprāt, šoreiz komisija Bērziņa kunga vadībā uzklausīja visus un izdarīja visu to, ko šobrīd no komisijas var prasīt, un, protams, deva arī valdībai laiku līdz jūlijam, lai varbūt vēlākā laikposmā valdība var precizēt un konkretizēt to, ko valdība grib ar šo likumu panākt. Un – pats galvenais! – būtu precizēt, kā šis nodoklis tiks administrēts, jo šajā jautājumā ir ļoti daudz neskaidrību. Ticiet man! Jo nošķirt gāzes lietošanu vienā situācijā no gāzes lietošanas otrā situācijā un pateikt, vai šajā situācijā gāze ir apliekamais objekts vai nav apliekamais objekts, – tas ir diezgan sarežģīti.

Tā ka laiks būs dots visiem – gan valdībai, gan galvenokārt... uzņēmējiem jau nu noteikti. Un atcerēsimies, ka uzņēmēju ieguvumi nav tikai pašu uzņēmēju ieguvumi. Tie ir arī visas Latvijas ekonomikas, visas Latvijas sabiedrības ieguvums. Jāteic, ka no tā iegūst arī tie cilvēki, kas siltumu saņem no stacijām, kur siltums tiek ražots koģenerācijas režīmā.

Tā ka paldies opozīcijai, paldies komisijas deputātiem! Aicinu Klementjeva kungu atsaukt šos priekšlikumus, jo jūs esat izdarījuši visu, lai likums būtu maksimāli labs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 50, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

2. – arī deputāta Klementjeva priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs.

Liels paldies komisijai vēlvienreiz! Es lūdzu deputātus tātad atbalstīt 6.priekšlikumu. Nu neiznāca mūsu maksimālisms – arī labi! Pirmais mēģinājums jau nav pēdējais mēģinājums.

Paldies! Es atsaucu visus pārējos savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies Klementjeva kungam.

Debates beidzam.

Līdz ar to visi pārējie Klementjeva kunga iesniegtie priekšlikumi ir atsaukti.

Turpināsim ar 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

G.Bērziņš.

Es atvainojos, priekšsēža kungs, jo jāskata ir 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Es neesmu pamanījis 6. Jā, tiešām, turpināsim darbu ar 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

G.Bērziņš.

6. – pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. To komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Nākamais ir 9. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

10. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

14. – arī pašas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Un 19. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likums “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

Pirms mēs sākam likumprojekta otrreizējo caurlūkošanu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis PCTVL frakcijas priekšsēdētāja Jakova Plinera iesniegumu, ar kuru viņš frakcijas vārdā atsauc 12. – PCTVL frakcijas priekšlikumu par 23.panta pirmās daļas 29.punkta izteikšanu citā redakcijā.

Tagad vārds deputātam Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Komisija saņēma likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējai caurlūkošanai un veica attiecīgo darbu. Konsultējoties ar Valsts prezidenta kanceleju, strādājot kopā ar mūsu drošības struktūrām, Iekšlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un pieaicinot arī starptautiskos ekspertus, komisija izskatīja iesniegtos 23 priekšlikumus. Kā jau dzirdējāt, 12.priekšlikumu PCTVL frakcija atsauc.

Es domāju, ka, strādājot ar visiem šiem priekšlikumiem, komisija uz šo brīdi ir atbildējusi uz tiem trim norādījumiem, kuri tika saņemti no Valsts prezidenta, kas šo likumu atsūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 67, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Lūdzu, izlasiet esošo redakciju un izlasiet mūsu priekšlikumu! Un kas ir noticis vispār ar šo priekšlikumu? Tādā redakcijā, kādā tas ir tagad piedāvāts, tas ir pilnīgi jau pazaudējis visu savu jēgu, jo pazudis no priekšlikuma ir jēdziens par darbiniekiem. Nav tā tur vairs iekšā! Kāda vairs ir nozīme šim priekšlikumam? Un tāpēc mēs piedāvājam vispār izslēgt šo punktu ārā, jo tas vairs nedod absolūti neko.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, padziļināti vēlreiz pētot šo jautājumu un iepazīstoties arī ar starptautisko ekspertu atzinumu, secināja, ka vienkāršāk administrējams un pārbaudāms šis veids ir tad, ja atstāj divas normas, – tātad to, ka veic ieguldījumu pamatkapitālā un palielina nomaksājamos nodokļus. Līdz ar to nevienu nodokli nevar palielināt, ja nav darbinieku. Savukārt ar darbinieku pieņemšanu vai nepieņemšanu tur varētu būt tomēr tādas zināmas šmugulēšanās.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Debatējot par 2.priekšlikumu, faktiski ir jārunā par visiem šiem priekšlikumiem – 2., 3., 4., 5., 6.priekšlikumu... nu, par 7.priekšlikumu var nerunāt. Jo tie visi ir saistīti, un tie visi ir par viena panta vienu daļu.

Godātie kolēģi! Mēģināsim mazliet atsvaidzināt atmiņā to argumentāciju, kas vispār kalpoja par pamatu šāda priekšlikuma iesniegšanai. Mēs atceramies runas par ekonomikas sildīšanu un darba vietām. Mēs atceramies mūsu dārgā kolēģa Venta Armanda Kraukļa kaismīgās runas gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, uz kuras sēdēm viņš nāca un piedalījās, gan viņa runas Saeimas sēdē, un patiesībā šī darba vietu radīšana bija visbūtiskākais arguments, tāpēc, kolēģi, tagad ir iznākusi pavisam dīvaina situācija. Valsts prezidents ir nodevis mums šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, bet diemžēl ir iznācis tā, ka no komisijas uz balsojumu Saeimas sēdē šis likumprojekts ir atnācis vēl bēdīgākā skatā, nekā prezidents to noraidīja. Jo vienīgā izmaiņa ir tāda, ka ir pazudušas šīs darba vietas. Un šeit nu tiešām gribot negribot, neklausoties... nereaģējot uz Kraukļa kunga klaigāšanu no vietas, vēlos tomēr sacīt, ka šī ir ļoti dīvaina lieta mūsu Saeimā. Varbūt būtu bijis labāk, ja prezidents nebūtu nodevis šo likumu otrreizējai caurlūkošanai. Tad vismaz mums būtu cerības uz šīm divarpus darba vietām.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šīs manipulācijas, kuras ir notikušas ar likumprojektu tā otrreizējās izskatīšanas laikā... notiekošais manī tiešām vieš ļoti bēdīgas aizdomas. Es, patiesību sakot, domāju, ka mēs varam atbalstīt šo “tēvzemiešu” frakcijas 2.priekšlikumu, bet, ja to ne, tad noteikti var atbalstīt 3.priekšlikumu, kas vismaz nopietni paceļ investīciju griestus, lai mēs izslēgtu šīs turpmākās manipulācijas iespējas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas Prezidij! Mēs ļoti rūpīgi frakcijā iepazināmies ar visiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti atbildīgajā komisijā. Mēs pieaicinājām arī nodokļu administratorus – Valsts ieņēmumu dienesta atbildīgos cilvēkus, lai pārrunātu, kā varētu šos grozījumus administrēt. Un es jūs gribu aicināt ļoti pragmatiski pieiet šai lietai. Tie grozījumi, kas izdarīti šobrīd, ir radījuši tādu situāciju, ka faktiski tā daļa, kas šim atļaujas saņēmējam katru gadu ir jānomaksā nodokļos valstij, ir palielināta divas reizes. Un ļoti pareizi šeit no zāles jau izskanēja replika, ka nodokļus nomaksāt bez darba vietu radīšanas un bez saimnieciskās darbības veikšanas faktiski nav iespējams.

A.Bērziņš.

Šī norma par valstij nomaksāto nodokli ir daudz vieglāk, vienkāršāk un skaidrāk administrējama nekā norma par trim vai piecām darba vietām, un tā pati par sevi jau nozīmē, ka tur ir šīs darba vietas. Tātad, runājot par šiem samaksātajiem nodokļiem... to skaitā ir arī nodokļi, kas tiek samaksāti par darbaspēku.

Es, kolēģi, aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas tad jauns ir ieviests pēc tam, kad prezidents atdeva likumu Saeimai caurlūkošanai?

Es teikšu tā: piepucēts un piepūderēts, diemžēl šis ģīmis izskatās vēl spocīgāks. Vēl spocīgāks! Tur jau ir tā bēda!

Nu, redziet! Kam tas ir izdevīgi? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Valstij izdevīgi!”) To, ko mēģināja izdarīt iepriekš un ko pieņēma veiklie zēni un arī tagad... Cenas nekustamajiem īpašumiem jau ir cēlušās. Daži teiks, ka tas ir ļoti labi, bet es saku – ne visai, lai neteiktu, ka pavisam nav labi. Jo – kam izdevīgi? Vai tiem cilvēciņiem, kuri grabina grašus, aizņemas bankās un visādos citādos veidos, lai tiktu pie naudas un iegūtu dzīvoklīti vai māju, vai izdevīgi tiem veiklajiem zēniem – spekulantiem? Veiklajiem zēniem – spekulantiem! Pilnīgi un absolūti skaidrs.

Redziet, es atkal pieminēšu nacionālo principialitāti: bagātība par katru cenu vai kaut kāda pārticība par katru cenu, lai gan tā pārticība no tā, ka mēs ielaidīsim šeit visvisādākos... no visas pasaules klaidoņus, mahinatorus, arī noziedzniekus (No zāles: “Teroristus!”), kuri pēc tam dzīvos Latvijā vai klīdīs pa Eiropu... Nu, draugi mīļie, mēs kļūsim par mafiozo piegādātājiem Eiropai un atkal būsim pirmajā vietā Eiropā vismaz kādā no rādītajiem!

Pavisam nesen krievu jeb padomju mafija, kuru mēs ļoti labi pazīstam pasaulē un no kuras baidās visās pasaules valstīs... Tagad Austrijā, Šveicē, Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā vienlaikus arestēja 69 Krievijas, Ukrainas un Gruzijas mafiozo darboņus. Lūdzu! Un tagad mēs atveram vārtus, lai visādu veidu mafiozo arī... Par to mūs jau brīdināja ne visai sen... tagad it kā noņēmuši to... drošības institūciju vadītāji. Vai tas nav nopietni? (No zāles dep. A.Golubovs: “Nav! Nav!”)

Visādi gudrinieki tagad mēģina mums ieskaidrot, ka tas valstij būšot izdevīgi. Smieklīgi! Tas ir patiešām smieklīgi! Ziniet, es ilgi domāju, kā lai nosauc tos, kuri... tos politiķus – un ne tikai politiķus –, kuri pašlaik mēģina šādā veidā padarīt mūsu valsti par caurbraucamo sētu, un neko labāku neatradu, kā nosaukt viņus par mutantiem.

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

P.Tabūns.

Paldies. Turpināšu, kad pāriesim pie cita priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es klausos savos cienījamos kolēģos – Kraukļa kungā un Bērziņa kungā: viņi saka, ka bez darba vietām nav iespējami nodokļi. Un es nevaru tam nepiekrist. Brīnišķīgi, kolēģi! Jūs esat pamatkursu ekonomikā apguvuši, tikai... nu, diez vai ir vērts par to runāt šeit no Saeimas tribīnes. Un tāpēc brīnos, vai mani dārgie kolēģi izliekas vai nesaprot: runa jau nav par darba vietām un nodokļiem. Runa ir par to, kas šīs darba vietas ieņems. Iepriekšējā versijā, kuru Valsts prezidents nosūtīja mums atpakaļ, bija runa par piecām darba vietām, un es piekrītu, ka tad, ja ir fiksēta nodokļu masa, tas lielā mērā arī nosaka darba vietu skaitu. Iepriekšējā versijā bija runa arī par to, ka no šīm piecām darba vietām puse būs Latvijas iedzīvotājiem, bet otra puse – vienalga kam. Taču tagad, godātie kolēģi, pazūdot šai normai par darba vietām, ir pazudis arī regulējums tam, ka puse darba vietu pienāksies Latvijas iedzīvotājiem. Tur jau ir tā problēma!

Bērziņa kungs, jūs esat ļoti inteliģents cilvēks, nu neizliecieties, ka jūs to nesaprotat!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, mēs visi zinām klasisko tēzi, ka politika ir uzskatu cīņa un ka šajā uzskatu cīņā mēs katrs lietojam savus argumentus. Es piekrītu Kārlim Šadurskim, ka jūs, Bērziņ no Latvijas Pirmās partijas, ar savu ilgstošo politiskā darba pieredzi un arī darbošanos šeit kā deputāts esat ļoti zinošs cilvēks – un to mēs visi zinām! –, bet jūsu argumentācija ir ļoti vāja. Mēs saprotam, tāpat kā to teica arī pārējie, it sevišķi Kārlis Šadurskis, kas aiz tā visa slēpjas, ka jūs tagad, izvirzot savus argumentus, it kā nesaprotat, kas tur notiek.

Kur ir vājums jūsu argumentācijā? Jūs, lūk, sakāt, ka nodokļi – tie ir paši vienkāršākie valstij, ka tur visvairāk ienāk un ka tur nav vajadzīga šī kontrole. Un tas esot arguments. Tas nav arguments!

Proti, kādēļ? Mēs taču zinām, kas būs šie galvenie ienācēji. Galvenie ienācēji būs no Austrumiem, arī no Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, kur ir šie miljardieri, miljonāri. Un viņiem vieglāk, Bērziņa kungs, ir samaksāt vienu noteiktu summiņu, lai viņi tiek Latvijā un tiek Eiropā. Nu tas ir absolūti skaidrs! Bet radīt darba vietas, lai būtu mūsu cilvēkiem, kur strādāt... vajadzēja noteikt vēl labāk – nevis pusi, bet pateikt, ka visiem ir jābūt vai nu Latvijas iedzīvotājiem, vai Latvijas pilsoņiem, vai Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem... bet tas jau ir sarežģītāk un grūtāk. Un tur jau vairs nevar izvairīties – tām ir jābūt. Redziet, kur slēpjas jūsu argumentu vājums! Un es arī domāju, ka jūs pats to labi saprotat, bet jūs šoreiz izliekaties. Ir ārkārtīgi svarīgas mums šīs darba vietas, lai mēs dabūtu savus cilvēkus atpakaļ no Anglijas, no Īrijas, no citām emigrācijas zemēm, lai viņi šeit dabūtu darbu. Un tad tās arī rastos. Tas taču jāsaprot!

Un visbeidzot arī no cita – no ētikas un morāles viedokļa. Bībelē ir skaidri pateikts: “Lai slavēts ir cilvēka darbs, jo darbs ir cilvēka daļa.” Un šī cilvēka daļa mums ir jāveicina – lai darbs būtu cilvēka daļa un lai šeit būtu darbs mūsu iedzīvotājiem.

To jūs negribējāt pateikt! Es savukārt atļaujos to pateikt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Godājamo priekšsēdētāj! Es mazliet gribu oponēt iepriekšējiem runātājiem.

Potenciālie investori Latvijā šeit tika salīdzināti ar visvisādiem klaidoņiem, mahinatoriem, bet tajā pašā laikā es gribu atgādināt to, ka, piemēram, arī Eiropas Savienībā, neskatoties uz stingro vīzu režīmu, vispirms no dažādām apkārtesošām valstīm pirmie ierodas – gan legāli, gan puslegāli, gan nelegāli – kriminālās pasaules pārstāvji, ierodas ekonomiskie migranti, kuri te uzturas nelegāli. Un bieži vien šie legālie šķēršļi, kas ir sabūvēti, vispār nedarbojas, tie nav efektīvi.

Ja mēs runājam šobrīd vēl par tādu tēmu, kas izskanēja jau agrāk, – par to, ka šī mūsu uzturēšanās atļauju izsniegšanas liberalizācija padarīs Latviju par kaut kādu pievilcīgu mērķi potenciālajiem teroristiem, – tad negribas tam piekrist. Jo jau šobrīd Eiropas Savienībā dzīvojošie ekstrēmisti var droši iesēsties lidmašīnā savā mītnes zemē un atbraukt uz Latviju bez jebkādiem ierobežojumiem, ņemot vērā Šengenas zonu. Es domāju... mans viedoklis ir tāds, ka Latviju visvairāk apdraud citas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, tās, kuras legalizē nelegālos imigrantus, kas tur ierodas simtiem tūkstošu skaitā. Pēc tam šie nelegālie imigranti kļūst par cilvēkiem, kas legāli uzturas Eiropas Savienībā. Viņi var brīvi pārvietoties un tādā veidā apdraud arī citas dalībvalstis. Tā ka varbūt skatīsimies uz tiem draudiem, vadīdamies pēc faktoloģijas, nevis pēc pieņēmumiem!

No otras puses, runājot par šīm jaunajām darba vietām, kas tiks izveidotas, jāteic, ka mūsu pašreizējā likumdošana jau nosaka, ka darba meklējumos priekšroka ir jādod Latvijas iedzīvotājiem un ka tikai tad, kad kādā ilgākā laika periodā neviens cilvēks nav pieteicies uz vakanci, darba devējs drīkst ievest Latvijā strādniekus no citām valstīm. Un, manuprāt, Latvijā ir ļoti maz tādu sfēru, kurās būtu grūti atrast kaut kādu speciālistu. Vienīgie, kas man nāk prātā, ir kādas eksotiskas virtuves vai eksotisku restorānu pavāri. Iespējams, mēs Latvijā diez vai atradīsim labus vjetnamiešu virtuves speciālistus, un, protams, viņi būtu jāieved no Vjetnamas. Tas, manuprāt, nemaz nav slikti, jo dažādu tautu kulinārija tikai bagātina cilvēku iespējas papusdienot vai aiziet uz restorānu.

Tā ka es gribu atbalstīt šo priekšlikumu. Un man ir lūgums arī skatīties uz tiem reālajiem faktiem, kas parāda reālo situāciju. Un, ja Latvija būs atvērta valsts cilvēkiem, kuri vēlēsies šeit investēt, tas palīdzēs mums ātrāk izkļūt no krīzes.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc būtības šīs normas – gan šī, gan arī tā, kas skar nekustamo īpašumu, – ir Rīgas domes pašreizējās politiskās vadības biznesa projekts.

Ja mēs rūpīgi papētām Rīgas attīstības plānu, tad redzam, ka plāni tiešām ir grandiozi, ir paredzēts tiešām pie­saistīt milzīgi lielas investīcijas. Un, ja šīs investīcijas tiešām dotu mūsu kopproduktā manāmu ieguldījumu, kas noderētu visas tautsaimniecības attīstībai, tad jau būtu skaisti. Taču mani nedaudz mulsina Tautas partijas nezināšana vai negribēšana zināt to, ka liela daļa no šīm investīcijām paredzēta tieši azartspēļu biznesam. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ne jau šajā likumā!”) Azartspēļu bizness no Krievijas praktiski izspiests. Tas ir nogājis pagrīdē – viena daļa, un viena liela daļa, no azartspēļu biznesa šobrīd ir Baltkrievijā. Pilnīgi legāli. Taču – ar ko Baltkrievija atšķiras no Latvijas? Baltkrievija nav Šengenā, un Baltkrievijā šos kriminālos elementus kontrolē ar citām metodēm, ne ar Šengenas metodēm. Līdz ar to jūs paverat vārtus Rīgas domes pašreizējai politiskajai vadībai: ar šo normu, 18.panta 28.punktu, jūs paverat iespēju attīstīt šo biznesa projektu, kas, protams, dos milzīgu ieguldījumu Rīgas attīstībā. Un tas ieguldījums būs tāds, ka Rīga varētu kļūt par vienu no visdārgākajām, ja ne par pašu dārgāko pasaules pilsētu. Latvieši dzīvos laukos kā rezervātos. Tas būs jau pēc kādiem desmit, piecpadsmit gadiem.

Padomājiet, ko jūs darāt!

Tā ka izslēdziet šo – 18.panta 28.punktu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas ”Latvijas Ceļš” frakcijas, otro reizi.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Manuprāt, mēs visi kļūstam liecinieki tam, ka tiešām priekšvēlēšanu laiks ir sācies, jo, runādami par tik ļoti konkrētu lietu kā uzņēmuma jeb kapitālsabiedrības gada laikā nomaksātie nodokļi un valsts spēja šos nodokļus administrēt un kontrolēt, mēs esam sapinuši apkārt tik lielus dažnedažādus vijumus un mežģīnes par ļoti dažādām tēmām, tikai nerunājam par pašu lietas būtību.

Godājamie kolēģi! Atbildīgā komisija ir ierosinājusi divas reizes palielināt katru gadu nomaksājamā nodokļa apjomu valsts budžetā. Godājamie kolēģi! Gribu teikt, ka 20 tūkstoši latu, ko katra kapitālsabiedrība šādi nomaksās valsts vai pašvaldības budžetā, ir ļoti nozīmīga nauda. Tās ir 20–25 cilvēku pensijas katru mēnesi. Godājamie kolēģi, tās ir arī pašvaldību investīcijas. Tā ir arī ļoti nozīmīga daļa valsts veselības aprūpes budžetā. Un, ja mēs, deputāti, nerūpēsimies par to, lai valsts budžetā reāli tiek iekasēta nauda, bet mēģināsim atrast dažādus blakus... saistītus vai nesaistītus argumentus, lai cits citu apvainotu kādā nodevībā, neizpratnē vai vēl par kaut ko citu, kā to līdz šim ir darījuši daži manis ļoti cienīti deputāti, tad, kolēģi, mēs faktiski nonāksim situācijā, ka mums budžetā nebūs naudas. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, ar ko šobrīd nodarbojas valdošā koalīcija, tad redzam, ka tā nevis domā, kā palielināt naudas apjomu, kas ir apgrozībā, bet gan rīkojas pilnīgi pretēji – domā, kā samazināt šo naudas apjomu, kā ierobežot cilvēku iespējas tērēt, un tas ir pareizi tādā izpratnē, ka ir jānodzen lejā inflācija. Bet tas nekādā ziņā nav pareizi tādā izpratnē, ka neviens nespēj atbildēt uz jautājumu, kā mēs nodrošināsim to, lai valsts sāktu attīstīties.

Godājamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt ne 2., ne 3.priekšlikumu, bet atbalstīt atbildīgās komisijas pozīciju par to, ka uzņēmuma pamatkapitālā jāiegulda vismaz
25 tūkstoši latu un ka...

Sēdes vadītājs.

Bērziņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Bērziņš.

...un ka šim uzņēmumam ir jānomaksā vismaz 20 tūkstoši latu nodokļos, kas nozīmē darba vietu...

Sēdes vadītājs.

Bērziņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Īstenībā ārkārtīgi svarīga tēma ir šis Imigrācijas likums. Un es domāju, ka nākamo parlamentu un nākamo valdību viena no galvenajām tēmām būs Imigrācijas likums, jo mums ir jāpaskatās uz šo skaudro patiesību ar atvērtām acīm. Mums ir jāpaskatās uz mūsu 64 ar kapeikām tūkstošu kvadrātkilometru lielo... uz divarpus miljoniem lielo – bet tas ir stingri pievilkts aiz matiem – iedzīvotāju skaitu un jāpaskatās uz nodarbināto skaitu... Atsevišķi uz nodarbinātajiem ražošanā, nevis tikai valsts pārvaldē, kas arī sastāda infrastruktūru.

Mums jāpaskatās, cik reāli ir tik mazskaitlīgai nācijai uzturēt infrastruktūru. Es šeit nedomāju tikai tehnisko infrastruktūru, kas ir ceļi, telekomunikācijas un, es nezinu, vēl kādas citas komunikācijas, bet arī sociālo infrastruktūru, kas ir kaut vai tās pašas šobrīd optimizējamās slimnīcas un skolas. Tas viss ir kādam jāuztur! Un miljons strādājošajiem... Ja mēs salīdzinoši paskatāmies uz Holandes iedzīvotāju skaitu un uz šīs valsts teritoriālo platību, tad redzam, ka šai sabiedrībai ir ārkārtīgi viegli uzturēt savu infrastruktūru... sociāli atbalstošu infrastruktūru. Mums, neapšaubāmi, ir jāsāk par šīm problēmām domāt.

Es nedomāju, ka šis parlaments kaut ko radikāli mainīs, bet es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju. Es aicinu iet šajā virzienā, bet, ja kāds uzskata, ka atnāks krievu kapitāls, ņemot vērā Krievijas... Maskavas likumdošanas īpatnības kaut vai attiecībā uz to pašu izpriecu biznesu... Precīzi sakārtojot infrastruktūru un to visu izvietojot Lucavsalā... kur vien gribat, atcerieties, ka šis bizness nebūs rēķināts uz mūsu miljonu strādājošo, jo šim biznesam nāks līdzi tie, kurus šis bizness ekspluatē. Viņi var būt, teiksim, no tās pašas Krievijas, varbūt pat no Vācijas, Anglijas, un viņi nemaz nav sliktāki spēlētāji kā krievi... Te nāks cilvēki, kas šeit maksās naudu un radīs darba vietas. Mums tas ir pirmais, par ko būtu jādomā.

Mums ir nevis ārkārtīgi maza – tas nav pareizi! –, bet mazskaitlīga nācija, kuras infrastruktūra tūliņ kļūs par tās galveno problēmu. Mēs gribam dzīvot nomaļus, mēs gribam dzīvot Madonā, Liezēres pagastā, vai vēl kur citur, bet kādam ir jāuztur arī tā infrastruktūra, kas ļauj mums tur nonākt, kas ļauj man aizbraukt...

Es atceros Visvaldi Lāci, kas iebilst, un es saprotu arī viņa pārliecību... viņš iebilst pret šāda tipa grozījumiem. Bet es atceros arī Visvaldi Lāci, kas, runājot par visiem iespējamajiem budžetiem, vismaz tā sauktajos treknajos gados, teica: “Jūs man to ceļu savediet kārtībā!” Bet šā ceļa savešanai kārtībā ir vajadzīga nodokļu maksātāju nauda. Un, ja mums nebūs šo nodokļu, tad mums radīsies divas izvēles. Ja mums nebūs cilvēku, kas strādā un kas maksā nodokļus, to skaitā arī sociālo nodokli, tad mums nebūs naudas, ko izlietot infrastruktūras uzturēšanai, un mēs pamazām pārvērtīsimies par rezervātu. Mēs pamazām par to pārvērtīsimies, jo nācija vienkārši nebūs spējīga uzturēt savas saiknes, savas tehniskās un sociālās saiknes.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju, un tas būs tikai sīks, mazs solītis tajā virzienā, kur mums nāksies iet, patīk tas kādam vai nepatīk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kārlis Leiškalns vispār ar savu pašreizējo runu ievirzīja jaunā gultnē mūsu domāšanu attiecībā uz imigrāciju, bet es nekādi nevaru Kārlim Leiškalnam piekrist. Ārkārtīgas priekšrocības ir pašreiz pasaulē... Tādas ir arī Latvijai, mūsu zemei. To vajadzētu saprast arī mūsu krievu kolēģiem. Priekšrocība ir tā, ka mūsu zeme nav blīvi apdzīvota.

Un daži konkrēti piemēri. Nevis teorija, bet skaidri piemēri!

1992.gadā pie manis atbrauca, lai iepazītos ar mani – es dzīvoju pie Gaiziņkalna, pie ezera –, brāļi Graši, kas labi pazīstami Latvijā. Uldis Grasis ir Bonnas universitātes profesors un patriotiskās dziesmas “Zeme, zeme, kam tā zeme, ja tev īstas brīves nav?” autors. Un mēs uz segām apguļamies ezermalā... Tas bija agrā pavasarī, laikam maijā, un guļam tur četri – mana sieva, es, Grasis un viņa sieva... .Jā, jā!...

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumiem!

V.Lācis.

Jā, jā, jā! Guļam uz deķa jeb uz segas... “deķis” ir vāciski... guļam uz segas ezermalā, un pēc 15 minūtēm Grasis saka man: “Visvaldi! Jūs, latvieši, neapzināties, cik jūs esat laimīga tauta šeit – Dzimtenē. Vācijā tādas vietas pie ezeriem vairs nav. Ja Vācijā mēs četri atgultos uz segas ezermalā, tad pēc 15 minūtēm te jau stāvētu abās pusēs mums divas spalvainas kājas.” Jā, tā arī ir taisnība! Tas, ka mums ir brīva teritorija, daudz zaļas vides, klusums, – tā ir liela priekšrocība, un, lai šo teritoriju apgūtu, vajadzīga tikai viena lieta – darba ražīgums. Augsts darba ražīgums! Un, ja kapitālismā pastāv 2 vai 3 procentus liels bezdarbs (jo vienmēr kapitālismā būs cilvēki, kas negrib cita vadībā strādāt)... tā būtu laime, ja mums būtu pilna nodarbinātība. Es esmu teicis arī debatēs Godmaņa valdības laikā, ka...

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks beidzies.

V.Lācis.

...pilna nodarbinātība, vienalga, kāda ir algas summa, ir visdrošākais, visstabilākais pamats tādā valstī, kur...

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks beidzies.

V.Lācis.

...brīva teritorija. Zaļa mūsu laime!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Bija jāklausās ļoti rupja nezināšana par iedzīvotāju blīvumu un valsts attīstību.

Ir vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums, jā... Cik ir iedzīvotāju Īslandē un kāda ir Īslandes teritorija? Jūs teiksiet, ka Īslande ir neattīstīta valsts? Kā ir ar Kanādu? Kā ir ar Kanādas teritoriju un ar tās iedzīvotāju daudzumu, kāds tur ir blīvums? Kā ir ar Austrāliju, kur arī ir knapi pāri par 10 miljoniem iedzīvotāju, un cik liela ir Austrālijas teritorija? Kā ir ar Somiju, kurā ir apmēram divas reizes vairāk iedzīvotāju, bet kuras teritorija gandrīz sešas reizes lielāka nekā Latvijas? Tur ir tas lielais blīvums, vai? Kā ir ar Norvēģiju, kurā tas pats ir, kurā ir vairāk kā piecreiz lielāka teritorija nekā Latvijai? Tā ka nevajag salīdzināt nesalīdzināmas lietas! Ne jau iedzīvotāju blīvums un teritorija nosaka valsts attīstību! Valsts attīstību nosaka paši valsts iedzīvotāji, nevis tās teritorija.

Tā ka – lūdzu! Skaitļi runā kaut ko citu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Visvaldis Lācis ir mans draugs, un Grašu dziedātā dziesma ir sena ebreju dziesma, nekādā ziņā ne Grašu pašu dziesma, bet tas nav galvenais.

Par Īslandi, Kanādu, ceļiem. Ja mēs paskatāmies, Dobeļa kungs, uz Īslandes resursiem, tad redzam, ka tur patiesībā enerģija ir par brīvu. Tur ir trīs milzīgas alumīnija rūpnīcas, kas izmanto boksītus un lēto enerģiju. Un apdzīvotības struktūru paskatieties! Paskatieties, kāda ir Īslandes un Kanādas apdzīvotības struktūra! Es runāju par tiem ceļiem, pa kuriem jānokļūst līdz tai vietai, kur grib tie četri cilvēki, pirms atnāk piektā sieva, izstiept kājas un gulēt, lai odi kož. Es runāju par to! Un tie ceļi ir jāuztur. Paskatieties uz ceļu tīklu un ceļu struktūru tajā pašā Īslandē! Piekraste, kur ir siltums, kur ir milzīgā Golfa straumes ietekme, ir ar ceļiem nobūvēta, ceļi ir ļoti labi. Es esmu bijis Īslandē. Ļoti precīzi!

Resursi. Ja mums būtu nafta, mēs varētu būt kā tuksneša valsts, mums būtu dažas oāzes, kurās dzīvot, un tuksnesī jau ceļa nevajag, ja ir kamielis. Protams, mums nav arī kamieļu. Tā ka, manuprāt, mēs drusciņ mēģinām tagad pārlikt...

Dobeļa kungs, ja jūs būsiet nākamajā parlamentā – es ceru un esmu pat pārliecināts, ka jūs būsiet (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsosi par mani?”) –, tad uzreiz jums būs šī problēma jārisina un jārisina. Un jārisina iespējami ātri pēc vēlēšanām, tāpēc ka mums nāk virsū milzīga problēma – nodarbināto skaits un nācijas spēja – vēlreiz atgādinu! – uzturēt savu infrastruktūru, kas Latvijas apstākļos ir vienlaidus: uz katru vismazāko ciematiņu iet atsevišķs ceļš, katrs, pat mazākais, pagasts prasa savu skolu, prasa pat savu vidusskolu, savu slimnīcu. Rodas problēmas, jo sabūvētās slimnīcas šobrīd mēs vairs nevaram uzturēt, tāpēc ka nav, kas par to maksā.

Mums ir sabiedrība, kas labprāt piedalās sociālo labumu sadalē, bet ārkārtīgi kūtri grib piedalīties šo sociālo labumu radīšanā – šajā kopā, šā budžeta radīšanā. Mums ir cilvēki, kas mierīgi spēj sēdēt televīzijā un pateikt: “Es nemaksāšu nodokļus.”

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzis.

K.Leiškalns.

Tas nav īsti pareizi, Dobeli!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, mūsu kolēģim Leiškalnam ir taisnība tajā nozīmē (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ne tikai!”), ka imigrācijas jautājums kļūst Latvijā arvien aktuālāks, jo nepārprotami mums daudzās nozarēs vienkārši trūkst darbaroku... Pilnīgi pareizi! Mums trūkst darbaroku, kas varētu saražot pietiekami daudz materiālo labumu, lai varētu uzturēt pensionārus, skolas, ceļu infrastruktūru un tamlīdzīgi.

Es piekrītu tam, ka mums nav jāskatās Kanādas un Īslandes virzienā, jo tās tik tiešām ir nevienmērīgi apdzīvotas valstis, kur, kā mēs zinām, Īslandē 90 procenti iedzīvotāju dzīvo šaurā piekrastes teritorijā. Un īslandiešiem savas infrastruktūras – sociālās un citas infrastruktūras – uzturēšanai pietiek ar apmēram 400 tūkstošiem lielu iedzīvotāju skaitu.

Cienījamie kolēģi! Jāsaka gan atklāti, ka tas likumprojekts, par kuru nobalsoja Saeima un kuru prezidents Zatlers atgrieza atpakaļ Saeimā šobrīd otrreizējai caurlūkošanai, diemžēl šo pamatproblēmu neatrisina. Šis likumprojekts vienkārši ļauj saņemt Šengenas vīzu tiem, kas ir sapirkušies Jūrmalā lielās mājas. Lielās mājas! Un viņiem gribas Šengenas vīzu.

Cienījamie kolēģi, domājot par šo imigrācijas politiku, mums vairāk ir jāpieiet šim jautājumam tā, kā šobrīd to dara daudzas attīstītās valstis, jo Amerikas Savienotās Valstis un arī Kanāda ir ieinteresētas, lai šajās valstīs ieceļotu cilvēki ar augstu izglītību, kas varētu strādāt darba vietās, kam būtu liela pievienotā vērtība. Mēs zinām arī to, ka Latvijas nākotne... Mēs varam kompensēt darbaroku nepietiekamību ar to, ka mums būs labs, kvalificēts darbaspēks, modernas tehnoloģijas. Tādā veidā mēs varam kompensēt darbaroku trūkumu.

Un, visticamākais, ka, plānojot imigrācijas politiku nākotnē, mums būs jāskatās, kādi speciālisti, augstas kvalifikācijas speciālisti, Latvijā būs aktuāli nepieciešami, un acīmredzot izņēmuma kārtā mēs šādus speciālistus varēsim Latvijā uzaicināt. Jau šobrīd ir atsevišķas jomas, kur Latvija ir spiesta līdzīgi rīkoties, jo, piemēram, kuģubūves speciālistus Latvijas profesionālās izglītības sistēma nenodrošina... diemžēl nenodrošina augstas kvalifikācijas kuģubūves speciālistu sagatavošanu, tāpēc Latvija ilgstoši ir spiesta ievest darbaspēku no Ukrainas. Līdzīgi ir arī, piemēram, tādā izņēmuma gadījumā kā sports, kur Latvijā, kā mēs zinām, ir sporta komandas, to skaitā valsts izlases komandas, kur varbūt, pēc mūsu sporta speciālistu ieskatiem, mums nepietiek speciālistu. Šobrīd Latvijā ir dabūjuši uzturēšanās atļauju, dzīvo un strādā augstas kvalifikācijas sporta speciālisti.

Tā ka, cienījamie kolēģi, mums šim jautājumam, imigrācijas jautājumam, neapšaubāmi, tuvākajā nākotnē būs jāpievērš pastiprināta vērība. Bet, darot tā, kā tas ir iecerēts vismaz tanī likumprojektā, par ko diemžēl Saeima nobalsoja, netiks atrisinātas šīs pamatlietas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andim Kāpostam. (No zāles dep. A.Golubovs: “Sadod viņiem! Sadod!”)

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs te runājam riņķī un apkārt par tādām lietām kā darba vietas, nodarbinātība un viss pārējais, bet, es domāju, būtiskākais ir tas: ja šinī punktā būtu palikusi tā pati redakcija, kas bija iepriekš pieņemta un kur ir runa par 10 tūkstošiem, 20 tūkstošiem, varbūt nebūtu tāda pretestība. Bet, izņemot ārā šo punktu, ka vismaz puse ir pamatiedzīvotāji, kas aizņem darba vietas, mēs reāli radām tādu situāciju: vienalga, kurš no kurienes ienāk šeit strādāt, bet paši latvieši brauks ārā uz ārzemēm.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir liels prieks, ka beidzot parlaments sācis apspriest stratēģijas jautājumus. Un es esmu ļoti pateicīgs Leiškalna kungam, kas patiešām parādīja to stratēģisko dimensiju šajā likumprojektā. Jo patiešām mums jādomā par stratēģiju imigrācijas jomā. Diezgan ilgi, vairākus gadus, mēs bijām ārpus šā konteksta, ārpus šīs diskusijas, kas ļoti aktīvi notiek citās Eiropas valstīs. (Strādājot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Migrācijas, bēgļu un iedzīvotāju lietu komitejā, es piedalījos vairākās šādās diskusijās vairākās Eiropas valstīs.) Un tagad arī mēs sastopam to pašu problēmu. Un faktiski līdz šim šajās diskusijās izpaužas tādas pašas tendences kā pārējās Eiropas valstīs. Ir tāda ļoti skaidra nacionālistiska tendence, ka galvenais ir saglabāt mūsu kultūras nevainību un nekādā gadījumā neielaist tos, kas var apdraudēt mūsu kultūru un mūsu tradīcijas. Šāda stratēģija ir iespējama, bet ļoti skaidri jāapzinās, ka par to būs jāmaksā. Jāmaksā ar dzīves līmeni. Un Leiškalna kungam ir pilnīga taisnība, ka Latvijā iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju blīvums nav pietiekams, lai nodrošinātu tādu dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, kādu mēs gribētu.

Kādai jābūt stratēģijai? Teorētiski var piekrist Ābiķa kungam. Bet, Ābiķa kungs, nav runa par to, ka tie augsti kvalificētie speciālisti raujas tieši uz Latviju. Šajā ziņā mums būs jākonkurē ar daudz bagātākām valstīm, kam ir daudz vairāk ko piedāvāt tiem augsti kvalificētajiem speciālistiem. Un nevarēsim tik augstprātīgi skatīties: “Nu lai viņi piesakās, un mēs paskatīsimies, izvēlēsimies tos labākos.” Tas tā nebūs! Jo vienkārši konkurence ir par cilvēku resursiem, kas ir galvenais resurss, turklāt neatjaunojams. Mēs zinām, kāda ir visās Eiropas valstīs demogrāfiskā situācija; mums būs ļoti grūti šajā tirgū konkurēt. Tāpēc mēs esam pašā sākumā. Mums patiešām šis darbs, liels, nopietns darbs – stratēģiskā plānošana – ir vēl priekšā. Un, es domāju, šis likumprojekts, ko mēs apspriežam šodien, ir pirmais solis. Solis pareizajā virzienā. Un, es domāju, mums reiz tomēr ir jābeidz šīs bezgalīgās debates un savas nacionālās stājas demonstrācijas, jānobalso par šo likumprojektu un beidzot jāpieņem pirmie lēmumi šajā diezgan svarīgajā jomā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Ja šo likumprojektu var nosaukt par stratēģiju, tad es nezinu, kādas raudzes speciālistam ir jābūt. Kāda var būt stratēģija ar šādu likumprojektu, ja bezdarba procents ir tik augsts jau šobrīd starp Latvijas pilsoņiem?

Stratēģija ir ļoti vienkārša – piesaistīt lētāku darbaspēku. Tā ir jūsu stratēģija.

Tālāk. Kāda ir stratēģija, ja runā par sociālajām garantijām? Ikvienam, kurš nāk šeit iekšā, ir tiesības arī uz ģimenes apvienošanu un tiesības ņemt ģimeni līdzi. Kur jūs ņemsiet finanses šīm sociālajām garantijām? Par kādu stratēģiju te var runāt? Mani, atklāti runājot, nedaudz izbrīna šī attieksme. Jo stratēģija, kas ir šajā projektā, ir tāda: tā ir vērsta uz to, lai tie latvieši, kas ir izbraukuši uz Rietumiem, šeit vairs neatgrieztos.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Te jau deputāta Cileviča uzstāšanās brīdī iznāca ārā tas īlens no maisa. Tātad viens vienīgs prieks un sajūsma par to, ka mēs risinām ekonomiskos jautājumus, kas, bez šaubām, arī ir mūsu dzīves pamatā. Tātad tā ir stratēģija, kas ekonomiski pieietama. Bet kur tad ir tā otra stratēģija, kas mūsu tautas pastāvēšanu kaut drusciņ garantētu?

Faktiski šeit būtu jārisina un jāsabalansē tā lieta... Jo paēdis cilvēks jau nav... un varbūt pat pārēdies vai izlaidīgs cilvēks jau nav tas lielais sasniegums. Sasniegums ir šo cilvēku, šo fenomenu, saglabāt, attīstīt, kas ir kaut kas prātam neaptverams labā nozīmē. Bet tikai izpaust prieku... Arī Kārlis Leiškalns, gudrs cilvēks būdams, nacionāls cilvēks... Tāpēc saskatīt tikai vienu vienīgu virzienu, bet otru – to pašu svarīgāko! – ignorēt, tas nav gudri no parlamenta puses, tas nav gudri no valsts pārvaldes puses. Mums ir jāmeklē vienlaicīgi risinājums abām šīm stratēģijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst?

J.Dalbiņš.

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Es saprotu, ka šīs debates ir pilnas ar emocijām un ka katrs vēlas paust savu pārliecību, gribēdams pateikt, ka tā ir vienīgā pareizā un patiesā. Pirmais jautājums, uz ko mēs centāmies atbildēt, otrreiz caurlūkojot šo attiecīgo likumprojektu, bija tas, vai mēs spējam nodrošināt mūsu valsts drošību. Otrais – vai tie ieņēmumi, kuri varētu tikt prognozēti no piesaistītajiem investoriem, nebūs mazāki par šai kontroles sistēmai iztērētajiem, lai šos cilvēkus pārbaudītu, pirms viņi ir tiesīgi saņemt kādu no uzturēšanās atļaujām. Un, treškārt, vai mēs varam paredzēt, ka attiecīgi šāda veida investīcijas var palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku. Es domāju, ka uz visiem šiem jautājumiem mēs esam atbildējuši.

Vai pastāv kādi riski? Bez riska nav nekas. Ir risks! Bet šinī gadījumā ir arī iespējas attiecīgajām institūcijām, kas atbild par kontroli, drošību un atļauju izsniegšanu... tātad mums, parlamentam, ja tas ir nepieciešams, ir iespējas šo likumu grozīt vienā vai otrā veidā.

Kopumā varu pateikt, ka šis likums, salīdzinot to ar citiem likumiem Eiropas valstīs, kas ir pieņemti attiecībā uz investīciju piesaistīšanu, ir stipri stingrāks, un tas nebūt nav tik pievilcīgs kā citur. Bet šinī gadījumā es negribu arī teikt, ka tas ir vienīgais, ar ko mēs varam sildīt Latvijas ekonomiku. Taču nemēģināt būtu nepiedodami.

Aicinu balsot par 2.priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

4. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Cienījamie kolēģi! Konsultējušies ar Saeimas Juridisko biroju, mēs mainījām priekšlikumu numerāciju, jo 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, bet pēc 6.priekšlikuma ir PCTVL frakcijas priekšlikums, kurš ir par to pašu tēmu un nav ticis atbalstīts. Šādā veidā lūdza sakārtot Kusiņa kungs, un es viņam piekritu, lai šādā secībā šie priekšlikumi tiktu izskatīti. Tas nemaina lietas būtību.

Sēdes vadītājs.

Jā. Es papildināšu deputāta Dalbiņa teikto.

Saeimas kārtības ruļļa 101.pants noteic, ka priekšlikumi uz balsošanu tiek likti tādā secībā, ka, ja tie ir par vienu un to pašu tēmu, pēdējais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdz ar to 6. un 7.priekšlikums vienkārši mainās vietām. Tas nemaina šā likumprojekta būtību, priekšlikumu būtību. Līdz ar to 5. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums – ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuram saskaņā ar Saeimas kārtības rulli būtu jābūt ar numuru 7, nevis ar numuru 6. Un PCTVL frakcijas priekšlikumam jābūt ar numuru 6. Protams, tas ir, teiksim tā, mazs komisijas konsultantiem adresējams pārmetums, bet... Nu, šajā gadījumā Saeimas kārtības rullis to nosaka, un tas tiešām neizmaina šā likumprojekta izskatīšanas būtību.

Tātad 5.priekšlikums ir no komisijas puses atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš, kā tagad iznāk, ir ar numuru 7.

Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti tomēr prasa balsojumu. Balsosim tātad par 5.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 29, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es atvainojos jums par tām neērtībām, kas tika sagādātas, mainot numerāciju.

6.– PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim. Sokolovska kungs, vai jums pietiks ar trim minūtēm?

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība tomēr ir samazināt šīs prasības investoriem, jo tādā veidā, kādu tagad piedāvā komisija... diemžēl mēs jau tagad redzam, ka nebūs īpaši daudz cilvēku, kuri... īpaši daudz investoru, kuri būs ieinteresēti tādā veidā investēt. Un, manuprāt, ekonomikas situācija ir tāda, ka labāk būtu, lai šis slieksnis būtu pēc iespējas zemāks.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Jums pietiks ar divām minūtēm?

Tādā gadījumā debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Es atgādinu: tātad mēs esam apstājušies pie 7. – atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi, es palūgšu tomēr vienu mirklīti uzmanības! Klementjeva kungs, jūs arī varētu nekliegt! Patiešām Latvijas Lielās talkas organizatori mani lūdza nodot jums sirsnīgus sveicienus un aicinājumu būt kopā ar talkotājiem šajos darba un attīrīšanās svētkos. Šīs talkas mērķis, protams, ir sasniedzams – lai uz mūsu valsts simtgadi Latvija būtu pati tīrākā valsts pasaulē. Es domāju, ka tīrā valstī arī sirdīs un prātos ir tīrība un tikai gaišas domas, un tas ir tas, kas mums tagad vajadzīgs.

Es domāju, cienījamie kolēģi, ka talkas organizatori ir iecerējuši un arī jau paveikuši patiešām dižas lietas. Līdz ar to, ka viņi ir radījuši šādu patiešām bezpartejisku tautas kustību, es domāju, viņi ir pelnījuši patiešām arī mūsu aplausus. Nu, kas var, kas mani dzird, varbūt var aplaudēt talkas organizatoriem par godu! (Aplausi.)

Man ir lūgums, protams, arī šīs zaļās piespraudītes... nekautrēties un tās piespraust. Līdz ar to jūs parādīsiet savu piederību patiešām izcili lielai tautas kustībai. Vēlēšu, protams, veiksmi darbā un sestdien, tā teikt, arī ievērot visus darba drošības noteikumus.

Lai veicas!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas locekļus lūdzu pulcēties tepat, Dzeltenajā zālē, uz sanāksmi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies! Vēlreiz labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksejs Holostovs... Paldies, redzu! Jānis Lagzdiņš... Es saprotu... Labi, es viņu redzēju, paldies! Visvaldis Lācis... Kas mums notiek ar šiem diviem deputātiem? Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Inese Šlesere, Pēteris Tabūns, Ausma Ziedone-Kantāne (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Nu kāpēc tu runā, ja es tev turu roku?!”) Paldies, Ausma Ziedone-Kantāne, es jūs redzēju! (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Tu esi jocīgs cilvēks!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Varētu varbūt vēlreiz nozvanīt. Pulkstenis ir 11.00, bet kvorums ir uz robežas...

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs tagad skatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizējā caurlūkošana.

Mēs runājam šobrīd par 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Mēs pirms pārtraukuma sākām debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pabeigšu domu par mutantiem, kuri saradušies Latvijā atliku likām un kuri ir kangaru, kosmopolītu un mankurtu krustojums. Viņi nerūpējas vairs par savu valsti un tautu, bet slauc to, izmanto un aizmirst visu svēto, kas ir latvietim.

Lūk, un tagad atbildīgā komisija gandrīz lielā vienprātībā, dažiem laikam tur nepiekrītot, ir atbalstījusi, ka ieguldījums tāpat paliek 25 tūkstoši. Sīknaudiņa. Sīknaudiņa! (Starpsauciens no zāles.) Arī mūsu biznesmeņiem tā ir sīknaudiņa. Kraukļa kungs, arī jums un jūsu “tētiņam”! Jūsu “tētiņam” Šķēles kungam tā ir sīknaudiņa. Nestāstiet man...

Sēdes vadītājs.

Es aicinu tomēr nesarunāties ar zāli.

P.Tabūns.

Paldies. Jā, esmu vainīgs.

Otrais. Redziet, nu būsim laimīgi, jo šoreiz pielika 10 tūkstošus nodokļos. 10 tūkstoši latu nodokļos nu būs! Būsim bagāti! Muļķības! Turklāt – vai jūs dabūsiet tos nodokļus no viņiem? Viņi šeit pabūs, padzīvos, aizlaidīsies uz Eiropu, un ķer nu vēju laukā! Bet būs saņēmuši atļaujas.

Par darbarokām. Pazaudētajām darbarokām. Es vakar redzēju kinokadrus, Atmodas laika sākuma kinokadrus, kur lielajā tautas sapulcē Imants Ziedonis teica: “Cik maksā 200 tūkstošu Latvijai atņemto latviešu intelekts?” Ir runa par to – par tiem cilvēkiem, kuri izklīda, kurus izklīdināja karš, okupācija. Un tagad es jums jautāju: bet cik šodien maksā 200 tūkstošu pašlaik izklīdināto latviešu prāts un intelekts? Vai tā nav mūsu dižo biznesmeņu vaina un arī Saeimas deputātu vaina? Bet jūs gribat aicināt šurp visādus svešos, nevis savējos. Darīsim visu, lai savus šos 200 tūkstošus, kaut vai nelielu daļiņu no viņiem, aicinātu šurp!

Redziet, darba vietas vajadzīgas, jo citādi nebūs, kas maksā pensijas. Darīsim visu, lai mūsējie, latvieši, atgrieztos no trimdas, no šodienas trimdas, kur viņi aizbraukuši, nevis aicināsim svešos, kuri te nabaga grašus mums atmetīs un traucēs mums dzīvot! Un te nu man jāsaka: Krauklīti un arī Kārlīti Leiškalna kungs, te jau Cilevičs jūs uzslavēja, un līdz ar to man nevajag komentēt. Ja jau Cileviča kungs jūs slavē, tas nozīmē, ka jūs esat uz pareizā – Cileviča ceļa. Nu, lūk!

Bet redziet, Kraukļa kungs, kur aizvedusi jūsu politika: jūsu kuģīti jau pamet jūrnieciņi, un drīz nebūs tur neviena. Varbūt Kraukļa kungs ar Šķēles kungu paliks. Aizgāja jau septiņi, gan vīri, gan sievas tanī skaitā, – septiņi no jūsējiem dižajiem (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tas par priekšlikumu?”), jo saprata, ka ar jums nav pa ceļam. Ar jums, draugi mīļie, nav pa ceļam! Jūs vedat valsti ne tur, kur vajag. Taču Šķēle vēl vakar plātījās: kopā ar Latvijas Pirmo partiju un “Latvijas Ceļu” iešot kopā un Saeimā saņemšot 37 vietas, un tad Latviju darīšot laimīgu. Paklausieties!... Un, lūk, arī šodien jūs...

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

P.Tabūns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj!

Visvaldis Lācis ir mans draugs arī tad, kad mūsu uzskati nesakrīt. Un ir ārkārtīgi svarīgi, ja šeit tev ir kāds draugs, jo pa lielākai tiesai politikā ir tikai tādi “drauģeļi” vien. Vai “tovarišč”... Nu tātad drauga interešu dēļ.

Un mūsu domas nesakrīt. Un tas ir labi, ka nesakrīt. Es vēlreiz gribu runāt par lielajām lietām. Ne jau tie desmit tūkstoši glābs. Neglābs... Mēs esam parlaments, kam jādomā par savu ekonomisko nākotni. Ticiet man, Saeimas deputāti šobrīd saņem atalgojumu no aizņemtas naudas. Šobrīd nācija no visiem saviem ekonomiskajiem resursiem nav spējīga segt tos izdevumus, kas ir izdodami pārvaldei un infrastruktūras uzturēšanai. Par infrastruktūru ir jāmaksā! Un ir jāpieņem viens vai otrs lēmums, mēģinot šo jautājumu atrisināt. Un Imigrācijas likums ir viens no risinājuma veidiem. Vai arī mēģiniet atteikties no labumiem.

Man ir kāds draugs. Labs draugs, kuram ir milzu māja – 2000 m². Un viņam puse dienas paiet, skaitot rēķinus un domājot, kā varētu samaksāt mazāk. Es saku: “Kāpēc tev vajadzīga tā lielā māja, kuru tu vēl pagaidām vari uzturēt, bet kuras uzturēšanas izdevumi tev liekas dīvaini?” – “Tāpēc, ka es tā gribu dzīvot. Es jau esmu miljonāru sarakstā.”

Redziet, te ir tā problēma! Tā ir kopējā nācijas problēma. Mēs gribam dzīvot vienādi un maksāt nez no kurienes. Kad Slaktera kungs bija finanšu ministrs, vēl bija salīdzinoši labi laiki, bet ekonomika jau lēnām sāka grimt. Man bija jāaizstāv šeit, tribīnē, budžets, bet Kariņa kungs nāca klajā ar simtmiljonu piedāvājumiem un teica: “Tos mēs liksim tur, tos mēs liksim tur...” Iegūsim tos mēs, velns viņu zina kur, bet mēs to naudu tērēsim.

Un jau tad es uzrausos tribīnē un kā ļaunu murgu pieminēju iespēju, ka Latvijai nāksies... ka Latvijai nāksies griezties pie Starptautiskā Valūtas fonda. Un arī es pats toreiz vēl domāju, ka tas ir ļauns murgs. Es domāju, ka mēs tik tālu nenonāksim.

Es brīdināju, ka situācijā, kad nācija nav spējīga sevi pārvaldīt – un pārvaldīšana nozīmē arī infrastruktūras izmeklēšanu, pārvaldes locekļu algu maksāšanu un tamlīdzīgi –, tad nācijai ir jāaicina sevi pārvaldīt kādam citam, un pasaulē jau ir teritorijas, ko pārvalda citas valstis, jo pašas nav spējīgas... Varbūt morāli un garīgi ir spējīgas, bet finansiāli nav spējīgas sevi uzturēt.

Līdz ar to es negribu runāt šeit par sīkajām detaļām. Es saprotu, ka mēs tikai atveram... uzsākam problēmas risinājumu. Asi izrunājam šīs problēmas, un piekrist var vienādi vai otrādi. Varu piekrist arī tam, ka ir jāuztur latviskums, un neviens šeit man nevar to pārmest. Var pārmest, ka es esmu tirgojis šņabi un lējis alu. Daudz ko man var pārmest! Taču neviens man nevar pārmest to, ka es uzturēju latviskumu sevī, savos bērnos, visos tajos, kas bija ap mani laikā, kad šī latviskuma uzturēšana bija bezmaz vai prettiesiska. Es to darīju un nebaidījos.

Nē, mums baigi patīk melot labos laikos. Un melot bez vajadzības. Ticiet man! Jau Antons Čehovs teica: “Nemelojiet bez vajadzības!” Skatieties patiesībai acīs un saprotiet, ka ir jāmeklē risinājumi jau tuvākajai nākotnei. Mēs iztērēsim visus tos 7,5 miljardus, kuri mums nav uzdāvināti. Protektorātiem šad un tad uzdāvina... Tiem vienkārši dotē to dzīvošanu, bet mums tie vēl būs jāatdod. Un, lai atdotu, šāda nauda mums ir vajadzīga ekonomikā. Ja mums būs ekonomika, arī augsti intelektuāla ekonomika, inovatīva ekonomika, tad vajadzēs arī cilvēkus, kuri šajā ekonomikā tiek nodarbināti. Ticiet man, tas brīdis pienāks! Saukt sevi par milzu latvieti, uzlikt segu uz galvas un mēģināt parlamentu pārliecināt ar patriotiskiem saukļiem – tas ir īsa brīža risinājums, tā ir pašapmierināšanās. Daudz labāk ir, ja parlaments saskata problēmu un tad diskutē par šiem risinājumiem.

Es jau saku, ka tas, ko šobrīd piedāvā Tautsaimniecības komisija... Nē, cita komisija... Tas, ko šobrīd piedāvā komisija, ir tikai pagaidu risinājums, un tas, par ko mēs diskutējam... Mēs te izkarojamies, lai vēlāk saprastu, ka cita risinājuma jau nav.

Kaut vai par tiem pašiem ceļiem, Lāča kungs! Muižas laikos ceļus veidoja tie, kas tos izmantoja, – tātad bija šķūtis. Arī Latvijas laikā katram saimniekam ierādīja savu gabalu, kas viņam, braucot ar zirdziņu, ar granti bija jānober, jānolīdzina... Un tad, kad jūs gribat braukt sauļoties uz to zaļo stūrīti, tad brauciet un sauļojieties par savu naudu, bet visi grib aizbraukt un sauļoties par sabiedrības kopējo naudu, jo šķūtis vairs nepastāv, saimniekiem atbildību neuzliek, bet mēs uzliekam atbildību ministrijai. Bet ministrijai tam visam ir vajadzīgi līdzekļi. Kur tos ņemt? Vai jūs man varat dot kādu atbildi – kur ņemt līdzekļus šā latviskuma uzturēšanai? Lūdzu!... Mani par nelatvieti nepadarīs ne kazaha, ne krieva, ne ebreja, ne arī kādas citas tautas cilvēka klātbūtne...

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

K.Leiškalns.

Mans laiks ir beidzies. Un laiks ir beidzies arī tukšumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Leiškalna kungs un kolēģi! Liekulībai arī ir robeža, Leiškalna kungs! Jūs tā kā mans vecaistēvs... Kad viņam bija pāri 80 gadu vecumam, viņš atcerējās, ko viņš ir darījis bērnībā, bet neatcerējās, ko viņš ir darījis vakar un aizvakar. Un, ja jūs šeit runājat par nodokļu taupīšanu, tad man ļoti žēl, ka jūs vakar neatnācāt... jūs un arī Kraukļa kungs, un visi pārējie kungi, kas šeit tik ārkārtīgi aizstāv šo projektu... Vakardien pulksten pusvienos bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, un...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, kolēģi! Lūdzu klusumu! Ja varētu Agešina kungs, Jaundžeikara kungs un Ķikustes kundze kaut vismaz klusāk uzvesties, tad, es domāju, mēs visi dzirdētu, ko runā Čepānes kundze.

Turpiniet, lūdzu!

I.Čepāne.

Jā, paldies, Daudzes kungs!

Šajā komisijas sēdē bija liela daļa deputātu, bet diemžēl jūs nebijāt, un šajā komisijas sēdē mēs varējām redzēt, ka iepriekšējos gados, kad jūs bijāt pie varas, acīmredzot jums tiešām bijusi sega uz galvas. Jo, piemēram, par atsevišķiem... Tur tika izskatīta lieta par “Jaunajiem “Trīs brāļiem””. Ziņojums ir uz vairāk nekā 100 lapām. Un, ja jūs šeit stāvat priekšā un liekulīgi runājat par budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu un par nākotnes perspektīvām, un par naudas līdzekļu trūkumu infrastruktūrai, tad paskatieties, kādā veidā tur ir izmesta nauda! Piemēram, akustiskās koncertzāles projektēšanas jomā vien – gandrīz miljons latu nomesti zemē. Miljons!

Tagad šeit ir jāienāk apmēram kādiem 50 investoriem, lai viņi gadā dabūtu šos 20 tūkstošus. Paskatieties, kur aizgājusi nauda! Nacionālajai bibliotēkai... Jums tas krāns ir bijis vaļā, un visu šo laiku jūs tiešām esat dzīvojuši ar segu uz galvas.

Lūdzu, runāsim par lietu! Nerunāsim viens – par māti, otrs – par meitu un trešais – par kleitu un nestāstīsim savas bērnības atmiņas un tamlīdzīgi! Šajā gadījumā mūsu nostāja ir skaidri redzama. Un diemžēl, manuprāt, tas, kas šeit notiek, – tā nav nācijas kopējā problēma, bet tas ir atsevišķu parlamentāriešu un politiķu negodīgas rīcības rezultāts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies.

Liekulība ir problēma, un liekulība diemžēl ir šā parlamenta un šīs sabiedrības problēma. Es neteikšu, ka problēma numur viens, bet viena no lielajām problēmām.

Otrkārt. Pie varas, Čepānes kundze, bijām mēs visi – un garus gadus. Atrašanās elitē un pie varas ir arī atrašanās konstitucionālajā tiesā, atrašanās pie varas ir arīdzan būt par parlamentāro sekretāru pie Viļa Krištopana, atrašanās pie varas ir atrasties parlamentā.

Sēdes vadītājs.

Man būtu lūgums tomēr runāt par priekšlikumu...

K.Leiškalns.

Tas ir tieši par priekšlikumu. Tieši par priekšlikumu! Tā ka nav svarīgi, kas kam iztērējis.

Nevar apmeklēt visas komisijas. Vakar mums bija ārkārtīgi gara, līdz pulksten pieciem vakarā, atbildīgās komisijas sēde, un pa starpu bija vēl arī Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde, un arī tajā mēs izskatījām ārkārtīgi svarīgus jautājumus. Es nevaru iet uz visām komisijām!

Runājot par šo konkrēto problēmu, es iesaku atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvājumu šajā likumprojektā, jo tie ir tikai sīkumi salīdzinājumā ar to, kas būs jārisina tam parlamentam, kas šā gada oktobrī (nu, fiziski – novembrī) ienāks šajā ēkā. Es runāju tikai par to... es negribu te cilāt ne bērnības atmiņas, ne detaļas. Es gribu runāt par to, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs varētu... Šobrīd piedāvā vismaz kaut kādu risinājumu tam, lai mēs varētu...

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 30, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš.

8. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šeit nu mēs esam pie visnepatīkamākā – pie 29.punkta. Un te ir jāuzstāda sev jautājums: vai mēs uz Latviju skatāmies kā uz kaut kādu īslaicīgas attīstības valsti vai mēs tomēr paskatāmies drusku tālāk, ilglaicīgāk? Un tad ir jautājums: kas notiks ar nekustamo īpašumu visā valstī tuvāko un tālāko gadu laikā? Jo agrāk vai vēlāk nekustamie īpašumi nonāks pastāvīgu saimnieku rokās – vismaz tādu, no kuriem tik vienkārši vairs atpakaļ tos īpašumus nedabūs. Un tad ir jautājums: kā rokas tie būs? Cik šīs rokas būs tīras vai netīras, vienā, otrā vai trešā krāsā vai arī plankumainas? Un tad ir jautājums: ko tad mēs darīsim?

Mājas var nojaukt, var pārbūvēt – visu ko ar tām var izdarīt, bet ko var izdarīt ar zemi? Kā atgūt iztirgoto zemi? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Atpirkt!”) Kā tad tā latviskā vide attīstīsies pie izpārdotas zemes? Tas, liekas, ir pamatjautājums, kāpēc mēs piedāvājam – atkārtoti piedāvājam! – visu šo punktiņu izslēgt. Tas neko jēdzīgu nepiedāvā, tas piedāvā lētu tirgošanos un sīku burbulīšu uzpūšanu. Neko citu! Tā nav pat nekāda nopietna naudas ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā. Nu nav taču! Cik tad tie nodoklīši par nekustamo īpašumu pēc tam dos tautsaimniecībai? Cik tie lieli būs? Kaut vai tos pat palielinot...

Te jau būs brēkšana no otras puses. Arī es esmu pret nodokļu palielināšanu. Bet tie paši cilvēki, kas teiks, ka nevajag nodokļus palielināt, tajā pašā laikā atbalstīs šo nekustamo īpašumu iztirgošanu.

Šāda vienkārša nekustamo īpašumu faktiski izpārdošana – tas ir ārkārtīgi īslaicīgs darījums. Tas ir tiešām tāds darījums, par kuru nopietni ir jādomā. Tā nav pat baidīšana. Izrēķiniet vienā mierā, ar ko var beigties šāda nepārdomāta, strauja šīs normas ieviešana! Jo neapšaubāmi – agrāk vai vēlāk – nauda uzkrājas tāda, kura pēc tam ir jāliek lietā. Un kas var būt vienkāršāks par liekas naudas ieguldīšanu lētā nekustamajā īpašumā? Pēc tam var darīt, ko grib, ar to īpašumu. Jēgas no tā Latvijas tautsaimniecībā nebūs absolūti nekādas.

Es tomēr aicinu, kolēģi, šo bīstamo – es teikšu: bīstamāko no visiem šiem punktiem! – vienkārši izņemt ārā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Jau iepriekšējā reizē, kad prezidents vēl nebija atdevis šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, es minēju, ka finanšu ieguldīšana nekustamajos īpašumos ir viens no klasiskākajiem veidiem, kā tiek atmazgāta noziedzīgā ceļā iegūta nauda. Šajā situācijā mēs dodam “zaļo gaismu” ne tikai šādai atmazgāšanai, bet arī Šengenas vīzas iegūšanai.

Valsts prezidenta motivētajā rakstā pietiekami daudz bija izklāstīts gan šis punkts, gan arī bija iebildes un šaubas par iepriekšējo punktu. Valsts prezidents izmantoja Satversmes 71.pantu, kurā runa ir par likuma otrreizēju caurlūkošanu, taču Valsts prezidentam ir arī visas tiesības izmantot Satversmes 72.pantu, kurā ir runa jau par ko citu – par likuma publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem.

Līdz ar to es apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vārdā paziņoju, ka mūsu deputāti ierosina izmantot Satversmes 72.pantu. Šā likuma pieņemšanas gadījumā mēs vērsīsimies pie Valsts prezidenta un aicināsim neizsludināt šo likumu. Turpinājums – referenduma procedūra. Informēju: ja mēs šos 34 parakstus kaut kādu iemeslu dēļ nesavāksim, tik un tā mēs savākto parakstu skaitu iesniegsim Valsts prezidentam. Jo Valsts prezidents arī pēc savas iniciatīvas var pieņemt šādu lēmumu, kā to izdarīja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Nacionālās drošības likuma sakarā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manis ļoti cienītais kolēģis Rasnačs šodien nupat mūs mēģināja... mēģināja ar mums darīt divas lietas. No vienas puses, viņš mūs mēģināja maldināt, bet, no otras puses, mēģināja baidīt. Mēģināja baidīt, stāstot par to, ko politiski “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darīs, savukārt maldināja, sakot, ka šī norma paredz naudas atmazgāšanu.

Godājamie kolēģi, uzmanīgi ieskatieties atbildīgās komisijas sagatavotajā tekstā! Tur ir rakstīts ļoti skaidri, ka šiem darījumiem jeb šiem pirkumiem visiem ir jānotiek bezskaidras naudas norēķinu veidā, un tas nozīmē, ka līdzekļiem, resursiem ir jānāk caur banku sistēmu.

Godājamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka mums Latvijā un arī praktiski visās valstīs pie represīvām institūcijām ir iedibināta speciāla struktūra, kura nodarbojas ar naudas atmazgāšanas ierobežošanu un kura tātad seko līdzi visām lielākām transakcijām caur bankām, un kura tiem cilvēkiem, kam ir jāuzdod pareizi jautājumi, uzdod šos pareizos jautājumus un attiecīgi reaģē!

Godājamie kolēģi! Atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums pēc būtības pasaka vairākas lietas. Tas pasaka stingru “nē” naudas atmazgāšanai, proti, pasaka, ka naudai Latvijā jāienāk bezskaidras naudas norēķinu formā. Tas skaidri un gaiši pasaka “nē” nodokļu parādiem. Tas saka, ka neviens nevarēs neko darīt, ja viņam būs kaut kādi nodokļu parādi vai kaut kādas saistības vai nu pret valsti, vai pret pašvaldību.

Taču šis konkrētais pants saka arī vairākus “jā”. Pirmkārt, tas saka “jā” uzņēmējdarbības veicināšanai. Otrkārt, tas saka “jā” celtniecības nozares atdzīvināšanai. Tas saka “jā” arī būvmateriālu ražošanas nozares atdzīvināšanai. Tas saka “jā” pašvaldību budžetu attīstībai caur nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu. Un tas saka “jā” jaunām darba vietām.

Godājamie kolēģi! Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nāku tribīnē atkal un atkal, jo tas ir ļoti svarīgi. Un Čepānes kundze pareizi atgādināja, lika jums aizdomāties, ka daudz vairāk dotu budžeta līdzekļu racionāla izmantošana. Jūs, Tautas partija, kuri bijāt pie varas daudzus gadus, simtiem miljonu – ja ne miljardu! – kaisījāt vējā. Kaisījāt vējā! Pa labi un pa kreisi! Čepānes kundze pieminēja “Jaunos “Trīs brāļus””. Bet bija vēl trīs māsas, desmit brālēni un vēl kaut kas, un vēl kaut kas. (No zāles dep. M.Segliņš: “Bija komunisma lakstīgala!”) Lūdzu! Tā ka par to nākas atkal un atkal padomāt. Un, šos grašus sataupot, racionāli saimniekojot, būs desmitkārt, simtkārt vairāk nekā tad, ja būs šeit migranti, kuri ienesīs šeit daudz negatīvā. Daudz negatīvā, ieskaitot viņu uzvedību, svešu valodu, svešus tikumus un likumus, noziedzību, kas svešajiem... svešā zemē ir parasta lieta, un to zina visa pasaule, jo jau šodien pasaule, it īpaši Eiropa, dreb no migrantiem. Kaut arī viņiem, salīdzinot ar Latviju, ir desmitkārt mazāk to migrantu, bet viņi jau ir nobijušies, viņi jau veic ļoti daudzus un dažādus pasākumus, lai ierobežotu to.

Nu tad es saprotu, ka samaitātība ir viena traka lieta un ka tos samaitātos mēs laikam nepārliecināsim – ne es, ne “tēvzemieši”, ne “Pilsoniskā Savienība”, ne “Jaunais laiks” un “zemnieki”, bet ko tu darīsi – tas ir jāpasaka, lai tauta zinātu, kas ir kas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Turpinot domu, ko Bērziņa kungs, kuru arī es zināmā mērā cienu, jau minēja. Jāteic, ka man ir liels pārsteigums, ka viņš apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK paziņojumu ir uztvēris ar tik lielām bailēm. Te nevajadzētu baidīties! Es domāju, ka tās ir Satversmē noteiktās tiesības un ka to vajag izmantot.

Es vienkārši aicinu rūpīgāk izlasīt to redakciju, ko ir piedāvājusi komisija. Tur trūkst beigās dažu vārdu: “Latvijā reģistrētā komercbankā...” respektīvi, komercbankā, kura darbojas Latvijā. Šeit par nekustamo īpašumu var norēķināties arī ofšorā. Tur nav minēts šāds ierobežojums. Līdz ar to šīs bažas par netīrās naudas atmazgāšanu paliek spēkā.

Atspēkojiet!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam (LPP/LC), otro reizi.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Es arī gribu teikt, ka pēc šīs uzstāšanās es savu kolēģi, augsti cienīto Dzintaru Rasnaču, tiešām zināmā mērā sāku cienīt vēl vairāk. Un cienīt vēl vairāk tieši tā iemesla dēļ, ka viņš jums skaidri pateica, ka bezskaidras naudas norēķini neatkarīgi no tā, vai tie nāk caur ofšoru vai ne caur ofšoru, šā vai tā tie nāk caur Latvijā reģistrētu banku un Latvijā ir saņemami kā samaksa kādam cilvēkam tikai Latvijas bankās, jo Latvijā nav nevienas tādas bankas, kas strādātu pagrīdē. Vismaz man tādas nav zināmas. Ja Rasnača kungam tāda ir zināma, tad tā acīmredzot ir tikai “Tēvzemes un Brīvības” kaut kāda specifiska institūcija vai kas cits... vai kāda citādāka sponsora institūcija...

Es gan nezinu, taču gribu teikt, kolēģi, ka mēs ļoti labi saprotam, ka pašlaik esam pārgājuši no ļoti konkrēta jautājuma risināšanas, no ļoti konkrētām pragmatiskām lietām uz nevajadzīgu mēles kulšanu un nevajadzīgu vārdu birdināšanu. Es aicinu, kolēģi, to tā nedarīt, bet atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš. Nevēlas neko piebilst?

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tas ir analoģisks. Vai jūs vēlaties balsojumu? (No zāles: “Balsojam!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

10.priekšlikumu iesniegusi partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī šis priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam, bet iesniedzēji uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

11. – Saeimas deputāta Vitālija Aizbalta priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

12.priekšlikumu partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ir
atsaukusi.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 31, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš.

14. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, tā nu tagad ir iegājies, ka tad, kad mēs balsojam par daudziem jautājumiem, balsojumos izšķiroša loma ir dažām balsīm. Var būt, ka vismaz tas ir kaut kāds sasniegums, izskatot šo likumu, jo tas nozīmē uzmanības pievēršanu visām šīm apšaubāmajām operācijām. Ne jau velti Valsts prezidents atsūtīja atpakaļ mums šo likumu otrreizējai izskatīšanai, acīmredzot arī viņam ir bijušas aizdomas un bažas par šīm normām, kuras mēs atkal no jauna izskatām. Tas, kas tika nupat teikts, – ka, lūk, par iepriekšējo mūsu priekšlikumu esot bijusi tukša runāšana... Atvainojiet, tāda ideja var tikai tukšā galvā rasties! Jo, ja runā par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem ar tiem, tā nu gan nav tukša runāšana.

Tagad mēs esam nonākuši pie vēl viena strīdīga jautājuma, proti, jautājuma par finanšu investīcijām Latvijas Republikas kredītiestādē.

Manuprāt, pamatjautājums šajā sakarā ir tāds. Nu, viens vecītis vai vecenīte paņem padusē 200 tūkstošus latu un veic šo finanšu investīciju. No kurienes tā vecenīte to naudu ir dabūjusi – neviens nezina. Pēc kāda laika atnāk citi un paņem ciet to vecenīti. Vecenīti iebāž cietumā, bet finanšu investīcijas staigā pa Latviju. Lūk, padomājiet! Šeit nu gan ir runa par zināmu apdraudētību.

Arī pašā likumprojekta izskatīšanas sākumā bija runa par valsts drošību. Pakļaut Latvijas Republikas tautsaimniecību apšaubāmiem finanšu ieguldījumiem – tas nebūtu prāta darbs. Par to arī vajadzētu domāt. Šis, protams, ir trešais smagais punkts. Par diviem ar nelielu balsu pārsvaru Saeima nobalsoja “par”, bet – ar nelielu! Nu iedziļinieties! Acīmredzot kaut kas nav īsti tā, kā vajag. Kas notiks tālāk ar šā likuma normu īstenošanu, ja šo likumu pieņems, es domāju, diez vai kāds to šodien precīzi var pateikt.

Notiks zināmā mērā dažnedažādas manipulācijas. Arī šis punkts, panta pirmās daļas 30.punkts, paver ceļu manipulācijām. Diemžēl tas var pavērt ceļu ļoti šaubīgām manipulācijām, un mīļā miera labad mēs ierosinām izņemt to ārā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti rūpīgi klausījos debates gan par iepriekšējiem diviem priekšlikumiem, kas dzima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan par šo. Un jāteic, ka es dzirdu ļoti daudz emociju, daudz dažādu pieņēmumu, bet diemžēl praktiski ļoti maz pragmatisma no to deputātu puses, kuri ir pret visiem šiem tomēr ekonomiku veicinošajiem priekšlikumiem. Un ļoti žēl, ka ir tā.

Un tad rodas jautājums: vai tiešām deputāti nu kaut reizi visā sesijā nepaņem kādu ekonomikas grāmatu un nepalasa, lai saprastu šodienas pasaules ekonomikas kopsakarības? Un tādēļ es gribu nolasīt kādu īsu citātu no beidzamā laika vienas no izcilākajām grāmatām par šodienas pasaules ekonomiku. Šī grāmata saucas “Pasaule ir plakana”, un tās autors ir Tomass Frīdmens. Un šis citāts ir šāds: “Valsts, kas izkrīt no attīstības vilciena, nedaudz līdzinās dzērājam: lai viņš varētu atgriezties dzīvē, viņam jāiemācās redzēt sevi tādu, kāds viņš patiesībā ir. Attīstība ir brīvprātīgs process. Jāpieņem pozitīvs lēmums atbilstošu soļu veikšanai, bet tas sākas ar introspekciju – nežēlīgu, godīgu skatīšanos uz savām stiprajām un vājajām vietām un izpratni, ko tās abas precīzi nozīmē pasaulei, kas saplacinās.”

Mēs esam visdziļākajā krīzē, kādu pasaule nav piedzīvojusi. Mūsu cilvēki bēg no savas valsts, jo šeit viņiem nav darba (No zāles dep. I.Rībena: “Pateicoties kam?”) tādu cilvēku dēļ, kuri ir pret jebkuriem loģiskiem soļiem ekonomikā, kuri grib iegūt lētas populistiskas balsis vēlēšanās, it kā aizstāvot latviešu nācijas intereses. Un arī šis priekšlikums – izslēgt to, ka bankām... Tas, ka subordinētā kapitālā ieguldīs līdzekļus, ir vērsts īstenībā uz to, lai latvieši nevarētu saņemt kredītus attīstībai, lai viņi nevarētu veidot savas kompānijas, kur viņiem būtu, ko darīt. Jo viena no galvenajām problēmām Latvijā ir tā, ka mums trūkst resursu, mums trūkst naudas. Un ar šiem priekšlikumiem mēs gribam piesaistīt tādus investorus, kuriem šie līdzekļi ir. Par šādiem investoriem cīnās visas pasaules valstis.

Un vēl otrs citāts no šīs grāmatas: “Kad es un jūs piedzimām, mūsu konkurenti bija mūsu kaimiņi blakusmājā. Mūsdienās mūsu konkurenti ir japāņi, franči vai ķīnieši. Tagad tu konkurē ar visiem citiem, un, ja to nedari, tevi aizstās. Un tas nebūs cilvēks no tavas ielas.”

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tiem kolēģiem, kas aicina palasīt kādu ekonomikas grāmatu, es ieteiktu vispār savā dzīvē izlasīt kādu grāmatu. Tas varbūt paplašinās redzesloku un veicinās loģisku domāšanu. (Aplausi.) (No zāles dep. J.Eglītis: “Kārli, tas nebija asprātīgi!”)

Par šo priekšlikumu. Jā, 200 tūkstošu bankas subordinētajā kapitālā izskatās ļoti labi. Reālā nauda, kas ienāk bankā, tātad stiprina bankas likviditāti. Bet, ja mēs mazliet padomājam par to motīvu, kāds ir šo investīciju veikt, tad šis motīvs, kā priekšlikuma iesniedzēji nav nolieguši, ir Šengenas vīza. Un tad padomājiet mazliet par to personu, kas investēs 200 tūkstošus, lai nopirktu Šengenas vīzu!

Godātais Kraukļa kungs, šī persona parasti nav idiote! Tāpēc nākamajā dienā pēc investīcijas izdarīšanas ar simtprocentīgi nodrošinātu ķīlu šī persona paņems šajā pašā bankā kredītu 200 tūkstošu apmērā, un bankai nebūs nekāda pamata atteikt kredītu, kas ir simtprocentīgi ar ķīlu garantēts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Banka pelnīs!”) Līdz ar to investīcija ekonomikā ir tikai starpība starp depozīta un kredīta procentiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Arī tas ir labi!”) Tā ir lēta biļete uz Šengenas vīzu.

Es zinu, ka Kārtības rullis man aizliedz sarunāties ar zāli, tāpēc es nekādi nereaģēju uz Kraukļa kunga saucieniem, jo es saprotu, ka šo patiesību Kraukļa kungs nekad nesapratīs. Jāsāk lasīt grāmatas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Aicinu jūs padomāt par dažām lietām. Pirms ekonomiskās krīzes, pēc Latvijas komercbanku datiem, Latvijas komercbankās apmēram 43 procenti no visiem resursiem, kas bija pieejami Latvijas rūpniecībai, lauksaimniecībai, amatniecībai un visām pārējām saimniecības nozarēm, bija sveša nauda, kura stāvēja noguldīta Latvijas bankās un kuru varēja izmantot Latvijā strādājošie uzņēmēji, lai attīstītu Latviju. Ekonomiskās krīzes laikā, pēc tās pašas Komercbankas datiem (jāsaka gan, nepārbaudītiem sākotnējiem datiem), apmēram par 20 procentiem ir krities šo nerezidentu resursu apjoms Latvijas komercbankās. To ir veicinājuši arī valdošās koalīcijas uzliktie nodokļi gan depozītiem, gan visiem pārējiem ieguldījumiem bankās. Bet arī tas, kolēģi, nav tas galvenais! Galvenais ir tas, ka resursu apjoms, kas ir pieejams mūsu ekonomikai, mūsu ekonomikas “spēlētājiem”, pirmām kārtām uzņēmējiem, lauksaimniekiem, šobrīd nav pietiekams. Mēs dzirdam sašutuma pilnas balsis gan avīzēs, gan masu saziņas līdzekļos par to, ka bankas, lūk, nekreditē. Tiešām bankas nekreditē tāpēc, ka bankām vienkārši nav resursu. Mēs zinām, ka šejienes lielās zviedru bankas, kurām mātes atrodas Zviedrijā, ir izveidojušas jaunu politiku, kas ir ļoti strikti ierobežojusi šo banku kreditēšanas spēju Latvijā. Vienkārši tām ir paņemti nost resursi.

Kolēģi, tas priekšlikums, par ko šeit runā, – par 200 tūkstošu latu investēšanu banku subordinētajā kapitālā, bez tiesībām piecus gadus šo naudu izņemt no bankas subordinētā kapitāla, – ir tieši tas priekšlikums, kas faktiski palielinās mūsu banku kopējo spēju aktīvi piedalīties ekonomikā un sākt aktīvi attīstīt šo ekonomiku, lai mēs atgrieztos vismaz tajā līmenī, kurā mēs bijām pirms trim četriem gadiem.

Godājamie kolēģi! Šis ir ļoti pragmatisks un ļoti precīzs, un pareizs lēmums, un es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju un noraidīt visus pārējos viedokļus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ar lielu interesi klausījos Kraukļa kunga teiktos vārdus par Tomasu Frīdmenu. Diemžēl Kraukļa kungs izņēmis no šā ļoti ievērojamā Amerikas brīvžurnālista, ekonomista, kuru var saukt par sindikalizētu žurnālistu, kuru drukā visas lielākās Amerikas avīzes... Apmēram divas reizes nedēļā tagad drukā, iespiež viņa rakstus “International Herald Tribune”... Tātad – izcils ekonomists, žurnālists. Tie bija vispārīgi vārdi, frāzes, ko viņš ielicis iekšā (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nē, tā bija dziļa doma!”) un kas nemaz neattiecas uz šo lietu. Bet 2002.gadā Frīdmens bija tas cilvēks Amerikas Savienotajās Valstīs, kurš – un viņam tāpēc tur ir liela cieņa! – pateica, ka jāuzrauga finanšu kapitāls bankās, ka mūs piemeklēs ārkārtīgi lieli ekonomiski satricinājumi. Un tāpēc viņu Amerikā ciena. Taisni tāpēc, ka viņš norādīja uz šo lielo nelaimi, kas nāca ar Lēmana banku un kas vispirms sākās Amerikā, bet pēc tam visā pasaulē viļņveidīgi izplatījās. Un tur viņš nesaka tos vārdus. Vēlreiz, Kraukļa kungs, atkārtoju: tur viņš saka, ka jāuzpasē, jāuzmana šie kapitālieguldījumi finanšu kapitālā, lai nenonāktu pie krīzes. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tā jau nav pretruna!”)

Otrs. Bērziņa kungs saka, ka jādomā pragmatiski. Proti, ka pragmatiski tas viss jāiegulda banku naudā... Svešu cilvēku mūsu valstī, svešas tautas cilvēku...

Ieskatīsimies pragmatiski tautsaimniecības vēsturē!

Dienvidkoreja pēc Otrā pasaules kara. Tā bija absolūti nabadzīga tauta, kas pirmo reizi savas tautas vēsturē pēc ļoti ilga laika, tāpat kā latvieši, ieguva neatkarību, savu valsti. Un Dienvidkoreja pieņēma likumu, ka ārzemju kapitāls Dievidkorejas bankās nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējā kapitāla, kas kādai bankai pieder. Un šodien tā ir varena valsts! Minēšu tikai “Samsung”, kas ir pasaules mēroga korporācija. Valstī ir ļoti augsts, samērā augsts, dzīves līmenis. Un viņi ielika cietumā savu finanšu ministru, kurš gribēja pārkāpt šo 20 procentu barjeru, palīdzēja dažiem ārzemniekiem, arī nezināmiem ārzemniekiem (tikai finanšu ministra kungs Dienvidkorejā zināja, kas ir tie ieguldītāji), ielikt naudu Dienvidkorejas bankā. Un tūlīt viņš nonāca cietumā. Redziet, kā citas valstis ir savā tautsaimniecības vēsturē sekojušas cilvēkiem: kas tie ir par cilvēkiem, kas iegulda naudu. Ļoti pragmatiski sekoja! Un palēnām viņi palielināja... palēnām viņi palielināja šo, varētu teikt, tarifa likmi, ka 25 procenti ārzemnieku ieguldījumu var būt bankās, 30 procenti... Taču tad, kad viņi jau bija bagāti un turīgi, viņi atļāva kapitāla pieplūdumu. Tā ka, Bērziņa kungs, vārdiem “būt pragmatiskam” ir tālākejošs, varētu teikt, risinājums un piedāvājums, nekā jūs to teicāt. Un nav ar to jāsaista katrs nacionāls piedāvājums, ka tas ir nepragmatisks. Tas ir arī pragmatisks atsevišķās reizēs. Un mums ir arī jāzina, kas tie ir par cilvēkiem, kuri šeit nāk ar ieguldījumiem, jo Tomass Frīdmens un Dienvidkoreja jau pierādīja, ka ir jāuzmana kapitāls savās bankās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

15. – Saeimas deputāta Vitālija Aizbalta priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

16. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Šadurska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

17. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 42, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

21. – Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti... Es nesapratu, Šadurska kungs! (No zāles dep. K.Šadurskis: “Balsosim!”) Deputāti prasa balsojumu par 21.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

22. – Saeimas deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Ivana Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai Rivžas kundze vēlas kaut ko teikt par procedūru? Neko nevēlas teikt...

Turpinām ar 23.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

23. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Šadurska, kurš ir arī Aizsardzības minis­trijas parlamentārais sekretārs, priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 63, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt otrreiz caurlūkoto likumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par otrreiz caurlūkoto likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” trešajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Un 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (reģistrācijas numurs 1488/Lp9).

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, kurš atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

11. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

13. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Un 14. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vitālijam Orlovam!

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.1733/Lp9).

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja piedāvāto likumprojektu un atbalstīja to.

Lūdzam Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Būtu ļoti labi, ja varētu Orlova kungam ieslēgt mikrofonu kaut kā nebūt... Nav deputātam Orlovam ieslēgts mikrofons. Līdz ar to tas, ko viņš saka, netiek fiksēts stenogrammā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Es nesaprotu, kas notiek ar mūsu zāles tehnisko personālu šobrīd!

V.Orlovs.

30.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.aprīlis. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”.

Uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Feldmane.

30.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

30.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar grozījumiem Muitas likumā, kuru darba dokumenta reģistrācijas numurs, ja nemaldos, ir 1731/Lp9. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā Ministru kabineta izstrādātos un iesniegtos un komisijā atbalstītos grozījumus Muitas likumā, kuru galvenais saturs ir noteikt, ka muitas amatpersonām ir tiesības rīkoties valsts vārdā kontrabandas apkarošanas nolūkos ne tikai muitas zonā, bet arī visā Latvijas Republikas jurisdikcijā. Es ārkārtīgi aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā, kā arī vēlāko tā izstrādi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija uzmanīgi gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada 29.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

29.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Aicinu jūs atbalstīt, jo tas ir izrietošs no iepriekš pieņemtā likumprojekta, kas nostiprina šīs tiesības arī Valsts ieņēmumu dienesta likumā.

Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Paldies.

29.aprīlī komisija vēl gaidīs jūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija šodien jūsu vērtējumam iesniegusi astoņus likumprojektus pirmajam lasījumam.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Vēlos, kolēģi, atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa jau ar 2009.gada 21.decembra spriedumu atzina likumu, kas ir tieši saistīts ar manis tikko kā nosaukto likumu, proti, likumu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” par neatbilstošu Satversmes 1. un 109.pantam. Tas bija saistīts ar valsts vecuma pensiju saņēmējiem un arīdzan izdienas pensijas saņēmējiem, kuri saņem Latvijā pensiju pēc diviem nolikumiem. Tātad Satversmes tiesa, pieņemot jau šo pirmo spriedumu, bija skaidri un gaiši norādījusi (citēju): “Vecuma un konkrēto izdienas pensiju mērķi ir līdzīgi – kompensēt darbspējas zudumu. Proti, izdienas pensijas ir vērstas uz to, lai, iestājoties noteiktajiem apstākļiem, nodrošinātu ar iztikas līdzekļiem personas, kuru darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu, kas var rasties jau pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas. Izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas.” Tā Satversmes tiesa savā spriedumā rakstīja jau 2009.gada 21.decembrī. Un šāgada 31.martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā “Par likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” – par pārejas noteikumu 20.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam.

Kolēģi! Es domāju, ka šodien mums ir nepieciešams atcerēties arīdzan vēl divus citus datumus. Proti, 2009.gada 11.jūnijā Ministru kabinetā tika noslēgta valdību veidojošo politisko partiju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pensionāru federācijas vienošanās, kā rezultātā Saeima 2009.gada 16.jūnijā pieņēma attiecīgus grozījumus likumos.

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija, strādājot pie šā un pārējiem septiņiem likumprojektiem, vairakkārt tos skatīja Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, uzaicinot atbildīgo ministriju un resoru pārstāvjus, izdiskutējot un precīzi aprēķinot, kādas summas ir nepieciešamas papildus, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu minis­trijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” izskatīt steidzamības kārtā.

Vienlaikus komisija piebilst, ka Finanšu ministrijas atzinumi ir saņemti atsevišķi par katru no likumprojektiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Barča.

Sociālo un darba lietu komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.aprīli un likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā 13.maijā.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.aprīlis un galīgā lasījuma datums – 13.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Pēc taisnības, ir nepieciešams šos grozījumus izdarīt tikai formāli, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka darbu 2002.gada oktobrī, bet Izdienas pensiju likumā ir noteikts, ka nepieciešams nostrādāt 10 darba gadus.

Līdz ar to cilvēkiem ir iespēja pensionēties un saņemt izdienas pensiju, sākot ar 2013.gadu.

Bet, ņemot vērā to, ka parlaments arī šajā likumā pagājušā gada 16.jūnijā izdarīja grozījumus, ir nepieciešams veikt šo formālo grozījumu arī šajā likumā. Vienlaikus paskaidroju, ka nekādu finansējumu minētais likumprojekts neprasa.

Tādēļ Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu arī likumprojektam “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča.

Komisijas vārdā lūdzu parlamentu pieņemt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Barča.

Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 30.aprīli, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 13.maijā.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. aprīlis, bet otrais, galīgais, lasījums – 13.maijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī šim likumprojektam “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” vēsture ir tieši tādi pati, un tas ir 2009.gada 16. jūnijs, kad Saeima pieņēma grozījumus tajā. Līdz ar to arī tām militārpersonām, kuras līdz šim saņēma šo izdienas pensiju, tā bija ierobežota par 10 un 70 procentiem. Manuprāt, it īpaši jāņem vērā tas, ka šā gada 15.aprīlī Satversmes tiesa arī lietā par minēto likumu ir pieņēmusi spriedumu, kurā ir apstrīdēts 14., 16. un 17.pārejas noteikumu punkts. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tie ir neatbilstoši Satversmes 1., 91. un 109.pantam.

Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka iepriekšējos tiesas nolēmumos ir tikuši vērtēti strādājošo pensionāru pensiju ierobežojumi, un tādējādi likumdevējam, izmantojot savu rīcības brīvību, būtu jāpārskata izdienas pensiju regulējums un savlaicīgi jānovērš iespējamais izdienas pensiju saņēmēju pamattiesību aizskārums arī citām pensionāru grupām, kā es jau teicu iepriekš, runājot par pirmo likumprojektu.

Tādēļ es arīdzan komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Barča.

Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.aprīli un likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā veikt 13.maijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātam Guntim Bērziņam ir kāds cits priekšlikums? Es saprotu, ka deputāts Guntis Bērziņš vispār ir pametis mūsu rindas.

Līdz ar to nav arī citu priekšlikumu.

Tātad 30.aprīlis ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 13.maijs – otrā lasījuma datums. Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Arī likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” ir izstrādāts, lai personām, kuras no 2009.gada 1.jūlija līdz šim brīdim saņem izdienas pensiju ierobežotā apmērā, atmaksātu minētajā periodā neizmaksāto pensijas daļu un turpinātu pensijas izmaksu pilnā apmērā. Šajā likumprojektā paredzētais nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, lai nodrošinātu izdienas pensiju ieturētās daļas atmaksu un turpmāk izmaksātu personām pilnu izdienas pensiju,
ir 13 696 lati.

Kolēģi! Kā jau iepriekš teicu, Satversmes tiesa, kad tā pirmo reizi lēma (un tas bija 2009.gada 21.decembrī), skaidri un gaiši tika norādījusi sprieduma tekstā, ka izdienas pensijas pēc taisnības visas ir praktiski vienādas, vēl jo vairāk tādēļ, ka likums, kurš mums spēkā, – likums par pensiju un pabalstu izmaksu no 2009.gada līdz 2012.gadam – paredz, ka ir cilvēki, kuri uz šodienu jau saņem pensijas pilnā apmērā, saņemot izdienas pensijas pēc diviem nolikumiem.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Barča.

Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

A.Barča.

Komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.aprīli un likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā veikt 13.maijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis, izskatīšana otrajā lasījumā – 13.maijā.

Paldies.

A.Barča.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja biedre un godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr.1675/Lp9).

Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” ir izstrādāts, lai personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz šim brīdim saņēma izdienas pensiju ierobežotā – 90 procentu un 30 procentu – apmērā, atmaksātu minētajā darba periodā neizmaksāto pensijas daļu.

Nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, lai 2010.gadā nodrošinātu izdienas pensijas ieturētās daļas atmaksu un turpmāk izmaksātu personām pilnu izdienas pensiju, ir 109 911 latu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Ziedone-Kantāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana pēdējā jeb galīgajā lasījumā – 13.maijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis, izskatīšana galīgajā lasījumā – 13.maijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr.1677/Lp9). Tā mērķis tāpat ir atbilstošs Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumam lietā Nr. 2009-43/01 – nodrošināt arī Prokuroru izdienas pensiju likuma pārejas noteikumu 6.–9.punktā noteikto izdienas pensiju ieturējumu, kuri izdarīti laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz šim, atmaksāšanu.

Bet, lūk, vakar, 21.aprīlī, Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr.2009-86/01 par Prokuroru izdienas pensiju likuma pārejas noteikumu 8.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91.pantam... ļoti svarīgi, kolēģi!... 91. un 109.pantam. Apstrīdētā norma noteica pensijas samazinājumu par 70 procentiem tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuri ir obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie). Lieta ir ierosināta pēc Allas Ignatjevas konstitucionālās sūdzības, kurā tika norādīts, ka apstrīdētā norma neatbilstot no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam un samērīguma principam, kā arī Satversmes 109.pantam, kas noteic: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir nesamērīgs un acīmredzami netaisnīgs pret to pensionāru daļu, kuru nodarbinātības ienākumi nepārsniedz pensijas neizmaksājamo daļu. Tādēļ Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1.pantam, kā arī Satversmes 109.pantam, un noteica, ka ieturējumi no pensijām jāizbeidz ne vēlāk kā šā gada 1.jūnijā, bet neizmaksātā pensijas daļa ir jāatmaksā pensionāriem ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam. Un, lai nodrošinātu veikto prokuroru izdienas pensiju ieturējumu atmaksāšanu, atceļot pensiju ierobežojumus, 2010.gadā izdevumi prokuroru izdienas pensijām palielināsies par 429 451 latu. Tas ir ļoti daudz.

Lūdzu likumprojektu atzīt par steidzamu, neskatoties uz visu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Un ievērojiet klusumu, Ābiķa kungs! Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Ziedone-Kantāne.

Lūdzu uzmanību! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 30.aprīlim.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Kantānes kundze!

Vispirms mums ir jāatbalsta likumprojekts pirmajā lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne.

Jā, vispirms atbalstīsim, ka tas ir ļoti, ļoti steidzams.

Sēdes vadītāja.

To, ka tas ir steidzams, mēs jau atbalstījām.

A.Ziedone-Kantāne.

Jāpieņem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam – 30.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana galīgajā versijā – 13.maijā.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis. Izskatīšana galīgajā lasījumā – 13.maijā. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu no 2009.gada jūlija līdz 2012.gada 30.decembrim izdienas pensijas saņēmējiem... Vārdu sakot, ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuru tiesības saņemt izdienas pensiju nosaka citi speciālie likumi, kuri jau iepriekš tika izskatīti. Un kopā papildus 2010.gadā ir nepieciešams tikai 45 425,81 lats. Par šādu summu ir nepieciešams palielināt Satversmes aizsardzības biroja 2010.gada budžetu. (No zāles: “Kurā gadā?”) 2010.gadā.

Lūdzu balsot par steidzamību!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tagad nepieciešams balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne.

Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi iesniedzami līdz 30.aprīlim. Un 13.maijā – pieņemšana galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis, likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 13.maijā. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Tagad es lūdzu ļoti lielu uzmanību, jo no visiem izdienas pensiju likumiem šis ir vissvarīgākais!

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”.

Lasīšu: 2010.gadā izdienas pensiju izmaksāšanai, kā arī 2009.gadā veikto ieturējumu izmaksāšanai nepieciešamais finansējums no budžeta ir 278 529 lati.

Es neko citu vairs nelasīšu.

Tā kā visa tā lieta ir steidzama, lūdzu noteikt steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies. Par vienu punktu ir vairāk. Es ļoti pateicos par to.

Sēdes vadītāja.

Par pirmo lasījumu?...

A.Ziedone-Kantāne.

Tā... Tagad es vēlētos, lai jūs vēl būtu tik laipni un nobalsotu par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne.

Tā... Mīļie draugi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tāpat kā visiem iepriekšējiem attiecīgajiem likumprojektiem, ir 30.aprīlis. Un likumprojekta galīgais lasījums... Visi mīļi aicināti pieņemt to galīgajā lasījumā 13.maijā.

Tas būtu arī viss no manas puses. Ceru, ka jūs nobalsosiet.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 13.maijā. Deputāti neiebilst.

Paldies.

A.Ziedone-Kantāne.

Ir nobalsots jau?

Sēdes vadītāja.

Ir viss kārtībā.

A.Ziedone-Kantāne.

Es ļoti pateicos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka, lai gan tuvojas pusdienas pārtraukums, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Bendrātes, Zaķa, Circenes, Leiškalna un Segliņa – iesniegumu ar lūgumu turpināt sēdi šodien bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputāti piekrīt? Deputāti neiebilst.

Tātad bez pārtraukuma turpinām sēdi, līdz būs izskatīti visi jautājumi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Šie grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu IVN procedūras ierosinātājam, un tiks izslēgta arī nepieciešamība publicēt “Latvijas Vēstnesī” dažādus ar IVN saistītus paziņojumus.

Jāteic, ka atbildīgā komisija likumprojektu ļoti rūpīgi izskatīja un lūdz pieņemt to pirmajā lasījumā. Protams, pēc tam vēl tiks ļoti rūpīgi šis jautājums izskatīts, lai likums nezaudētu kvalitāti.

Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka.

Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr.1695/Lp9).

Juridiskā komisija ir izvērtējusi otrajam lasījumam iesniegtus desmit priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi, precizējot terminus.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Šis ir priekšlikums par aizstājumu likumprojekta 2.pantā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

3.priekšlikums ir Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums. Tas ir ierosinājums izslēgt 7.panta otrās daļas 4.punktu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz likumprojekta 6.pantu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz likumprojekta 6.pantu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Tāpat arī 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – attiecas uz likumprojekta 6.pantu. Komisija to ir atbalstījusi un iekļāvusi 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz iepriekš minēto pantu, un arī tas ir iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Tāpat arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz likumprojekta 6.pantu, – ir iekļauts 10.priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

10. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ierosina izteikt jaunā redakcijā likumprojekta 8.pantu un ietver iepriekš minētos atbalstītos priekšlikumus, – no Juridiskās komisijas puses ir atbalstīts. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece.

Juridiskā komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 5.maijam.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5812 – likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.

Jāteic, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šie grozījumi tika skatīti pusotra gada garumā, vairākkārt tika pagarināti priekšlikumu iesniegšanas termiņi, jo bija dažādi objektīvi un subjektīvi priekšnoteikumi tam, un tāpēc arī jums piedāvātajā tabulā jūs redzēsiet, ka priekšlikumi ir nākuši no diviem Satiksmes ministrijas parlamentārajiem sekretāriem. Tā nav kļūda, tā vienkārši ir gadījies, pusotra gada laikā skatot šo likumprojektu un gatavojot to otrajam lasījumam.

Kopumā ir iesniegti un izskatīti komisijā divdesmit deviņi priekšlikumi.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Arī 2.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Tāpat arī 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas izstrādātajā 8.priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

V.Aizbalts.

9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

13. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

14. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

15. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

20. – Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

21. – Bergholca priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

23. – Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

26. – Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

Un 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu.

Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 29.aprīlim.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.1663/Lp9.

Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

2. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

3. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

4. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Roze.

5. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Roze.

Un 6. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Roze.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Roze.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.5828.

Īsumā par būtību.

Saeima šā gada 15.aprīlī pieņēma likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kurā ir noteikts, ka minēto likumu nepiemēro tiem zinātniskajiem darbiniekiem, kuri ieņem akadēmiskos amatus. Tāpēc atbilstoši tajā likumā noteiktajam ir jāizdara grozījums arī Zinātniskās darbības likumā.

Tā kā Saeima jau ir pieņēmusi likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” steidzamības kārtā, jo šiem grozījumiem, abiem šiem likumiem, jāstājas spēkā vienlaikus.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Porietis.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

J.Porietis.

Nu, tā kā tie ir tikai tādi saskaņojumi, komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā šodien.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Porietis.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.5829.

Šā gada 4.martā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, kurš likuma 11.panta piektajā daļā nosaka, ka promocijas darbu var iesniegt un publiski aizstāvēt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Savukārt publiskā aizstāvēšana filoloģijas doktora grāda ieguvei var notikt arī citā svešvalodā. Te rodas pretruna attiecībā uz tiem doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kuri promocijas darbu izstrādā citu, piemēram, Austrumu, tautu filoloģijā, jo šīs valodas neiekļaujas likumā minēto valodu grupā. Un tādēļ, lai nodrošinātu vienotu principu visu jomu doktora zinātniskā grāda iegūšanai, nepieciešams noteikt, ka promocijas darbu filoloģijas doktora grāda ieguvei var iesniegt arī citā svešvalodā.

Un, lai grozījums stātos spēkā vienlaikus ar nule kā pieņemto likumu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”, lūdzu Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Sākam debates.

Vai Druvietes kundze vēlas runāt par steidzamību? Jā, lūdzu! Druvietes kundze vēlas runāt par steidzamību.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godājamie deputāti! Es vēlos runāt “pret” steidzamību un tūlīt paskaidrošu, kāda iemesla dēļ.

Lasām likumprojekta anotāciju. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu? Tur gan, tiesa, ir teikts, ka likumprojekts šo jomu neskar, bet es saprotu, ka ir domāts pateikt, ka konsultācijas nav notikušas. Un tieši tāpēc, ka šādu konsultāciju nav bijis, aiz šīs šķietami nevainīgās un pirmajā brīdī pareizās frāzes var slēpties kārtējais mēģinājums pa sētas durvīm turpināt krievu valodas invāziju augstākajā izglītībā un zinātnē.

Un tagad es paskaidrošu to, ko būtu teikuši cilvēki, kuri darbojas promocijas padomēs filoloģijas nozarē, ja šīs konsultācijas būtu notikušas. Tiesa, tālu jau nebija jāiet. Varēja atnākt tepat pie manis vai pie Janīnas Kursītes, jo mēs darbojamies promocijas padomēs filoloģijas nozarē, bet nu tagad būs jāuzklausa viedoklis no tribīnes.

Vispirms – ko nozīmē “filoloģijas nozare”? Promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai var tikt aizstāvēts šādās nozarēs: folkloristikā, literatūrzinātnē, valodniecībā un komunikācijas zinātnē. Tātad, paverot vārtus arī valodām, kuras nepieder pie Eiropas Savienības valodām, jūs nebūt nerunājat tikai par orientālistiku, ģermāņu vai romāņu valodniecību un arī ne par slāvu valodniecību; jūs runājat par daudz plašākām nozarēm. Domāta acīmredzot ir nozare “valodniecība”. Un tad nu man ir jāpaskaidro, ka šajā nozarē ir šādas apakšnozares: ģermāņu valodniecība, romāņu valodniecība, slāvu valodniecība, latviešu sinhroniskā valodniecība, vispārīgā valodniecība, lietišķā valodniecība un tā joprojām.

Es pilnīgi saprotu, ka šā priekšlikuma autori, protams, ir rūpējušies galvenokārt par tā saukto slāvu valodniecību vai krievu valodniecību, kas Latvijā ir samērā attīstīta nozare, un – pilnīgi loģiski, jā, tik tiešām! – ir jādod tiesības šajā nozarē šo darbu rakstīt arī krievu, ukraiņu, baltkrievu, poļu, vienalga, kādā valodā. Tātad grozījums ir nepieciešams.

Taču, iesniedzot šādu formulējumu, tiek panākts tieši tas, ka, piemēram, vispārīgajā valodniecībā arī turpmāk varēsim saņemt disertācijas arābu, ķīniešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu valodā, nemaz nerunājot par tādu jautājumu kā ekspertīze.

Padomājiet, kā šis logs tiek paplašināts.

Un tieši tādēļ nesteigsimies, formulēsim šo likuma grozījumu tieši tā, lai būtu panākts vēlamais efekts un lai nerastos nevēlamas sekas! Tātad formulējumam būtu jābūt apmēram tādam: filoloģijas nozarēs, kuras ir specifiskas, promocijas darbus var iesniegt attiecīgajā valodā, bet tikai tad, ja konkrētais promocijas darbs skar attiecīgos jautājumus.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai komisijas vārdā deputāts Porietis vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 1776/Lp9)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Porietis.

Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu!... Par vēlu, Šadurska kungs! Mēs jau esam sākuši balsojumu... Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Atgādinu, ka šis ir likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1776/Lp9. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

J.Porietis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rītdien, piektdien, 23.aprīlī, izskatīšana – nākamajā sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tātad 23.aprīlis ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un otrais, galīgais, lasījums – 29.aprīļa sēdē.

Paldies.

J.Porietis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Un tagad – pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums. Patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Es pamēģināšu runāt īsi, tāpēc ka jums rokās ir pagājušā gada... tas, ko Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir veikusi, kopā ar ekspertiem izanalizējusi. Tātad jums ir pieejams diezgan plašs materiāls, ko jūs varat izlasīt un izanalizēt.

Pagājušajā gadā mums bija 29 sēdes kopā ar 14 ekspertiem no sabiedriskajām organizācijām, kuri darbojās šajā uzraudzības komisijā.

Lai neaizkavētu jūsu nogurušos prātus, minēšu trīs atzinumus.

Pirmais. Tas ir saistīts... galvenais bija par finansēm. Saistībā ar šo jautājumu arī komisija veidojās – zags vai nezags šo naudu. Nu, tātad tiešā veidā šo naudiņu nozagt nav iespējams.

Es vienkārši gribu tomēr nosaukt tos dažus skaitļus. Līdz pagājušā gada, 2009. gada, 31.decembrim kopējā aizņēmumu summa sastādīja 2 miljardus 228 miljonus latu, kuri sadalījās šādi: “Parex bankai” – 772,9 miljoni, valsts parāda refinansēšanai – 455,8, budžeta fiskālā deficīta segšanai – 876,7 miljoni. Un atlikusī aizdevumu daļa ir 122,6 miljoni latu. Tā ir pirmā daļa.

Kāda būs efektivitāte no tā, kā tiks izmantota šī nauda? Tas būs ļoti atkarīgs no tā, kāds būs Valsts kontroles ziņojums par 2009.gadu. Tieši 2009.gada ziņojumā parādīsies – gan ministriju griezumā, gan pārējo resoru griezumā –, kā un cik efektīvi šī nauda tiek izmantota.

Otrais ļoti būtiskais jautājums bija saistīts par plānošanu, un šajā sakarā man gribētos pāriet konkrēti jau pie lemjošās daļas, kur ir runa par Latvijas stratēģiskās attīstības plānu. Ir nepieciešams šāds plāns, kurā būtu pašreizējās ekonomiskās situācijas analīze, prognoze vidējam termiņam, prioritātes, mērķi, sasniedzamie rezultāti un veicamie pasākumi to sasniegšanai. Un es vēlreiz gribu akcentēt: vai nu šī Saeima, vai nākamā Saeima... Mēs esam daudz dzirdējuši runājam par šo plānu no finansistu, no biznesmeņu puses. Šim plānam ir ļoti būtiska nozīme. Es nekādā gadījumā negribu uz to skatīties kaut kādā politiskā griezumā: vai ir premjers x vai y, vai vēl kāds... Šim plānam, attīstības plānam, ir nepieciešams būt. Un tāpēc ir šie divi priekšlikumi.

Pirmais... Un arī otrais priekšlikums, ko mēs komisijā izskatījām, tika likts uz balsošanu; deputāti balsoja par to, un – mēs bijām demokrātiski – balsoja arī eksperti. Mēs pieņēmām to, ka pirmajam ir tomēr jābūt šim plānam līdz 1.jūlijam. Es gribu pateikt to, ka šis plāns pagājušo piektdien ir ienācis iekšā, bet mēs to neesam analizējuši. Līdz ar to es uzskatu, ka šim balsojumam jābūt ir par šo plānu. Un otrais punkts ir saistīts ar pirmo.

Un vēl viens moments. Es gribu pasvītrot, ka tikšanās ir bijusi; Valsts kontrole un atbildīgās komisijas bija pie Saeimas priekšsēdētāja, un ir notikusi vienošanās, ka nākamais solis pēc tā, ko mēs tagad pieņemam, būtu apstiprināt, lai šis plāns būtu likumā un budžets, nākamā vai cita gada, tiktu veidots, bāzējoties uz šo plānu, un plāns – papildināts ar šīm finansēm.

Es saprotu, ka mēs esam noguruši, bet... Tad, kad mēs sāksim runāt par budžetiem, un tad, kad mēs sāksim skatīties, ka mēs kaut ko nesaprotam – kāpēc tas tur ir un kur ir aizgājis –, tad šis plāns, ja tas būs izstrādāts detalizēti... Un tas prasa tiešām ļoti lielu potenciālu, lai šādu plānu izstrādātu. Tas nav vienkārši – uzrakstīt: numur 1, numur 2, numur 3.

Es domāju, ka tas ir jādara mums visiem kopīgi, neatkarīgi no kādas politiskās partijas piederības vai orientācijas. Tāpēc es lūdzu jūsu atbalstu, lai apstiprinātu Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu “Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”! Lūdzu zvanu! Kā jau es teicu, balsosim par lēmuma projektu “Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Informēju, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz četriem deputātu jautājumiem. Uz visiem deputātu jautājumiem saņemtas rakstiskas atbildes. Trīs saņemtās rakstiskās atbildes atbilžu iesniedzējus apmierina, līdz ar to šodien netiks sniegta vēl papildus, mutvārdos, atbilde uz jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem “Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām”, netiks sniegta mutvārdu atbilde uz deputātu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par 2009.gada 16.jūnija grozījumu likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēku labklājību”, un netiks sniegta mutvārdu atbilde arī uz jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem “Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu”.

Savukārt uz deputātu Agešina, Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Vidavska, Klementjeva, Mirska, Pimenova, Orlova un Holostova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs” arī ir saņemta rakstiska atbilde, bet deputāti tomēr vēlas saņemt arī mutvārdu atbildi no ministres, un līdz ar to pulksten 17.00 šodien tiks sniegta arī mutvārdu atbilde uz šo vienu jautājumu.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jaunus jautājumus. Vienu no tiem ir iesnieguši deputāti Muižniece, Kučinskis, Porietis, Ārbergs un Briedis, un šis deputātu jautājums ir adresēts finanšu ministram Einaram Repšem – “Par 2010.gada valsts budžetu”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram Einaram Repšem.

Bet deputāti Pliners, Sokolovskis, Buzajevs, Buhvalovs un Mitrofanovs ir iesnieguši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas analītisko uzdevumu izpildi un valsts atbalstu AS “Parex banka””. Jautājums tiks nodots Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultāta izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es paskaidroju – un gribu, lai to fiksē arī protokolā! –, ka, balsojot par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu galīgajā lasījumā jeb kopumā, es nobalsoju... kļūdījos balsojumā. Īstenībā es esmu “pret”. (No zāles: “O-o! Gļēvulis!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.20 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Baltijas lietu apakškomisijas! Tiekamies tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Informēju, ka šobrīd ir savākti 15 Saeimas deputātu paraksti ar lūgumu Valsts prezidentam neizsludināt Imigrācijas likuma grozījumus.
Šīs parakstu lapas ir pie manis. Tās paredzēts iesniegt 30.aprīlī. Tā ka, lūdzu, kolēģi, ja kāds vēlas parakstīties, līdz 30.aprīlim varat vērsties pie manis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Jānis Strazdiņš un Inese Šlesere.

Paldies par darbu.

24.aprīlī – visi uz talku! Visi, kas staigā ar šo zaļo zīmīti!...

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 22.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.