Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 27.aprīlī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

27.aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Malnavas koledžas direktora vietniecei Intai Ostrovskai par ilggadīgu un nozīmīgu ieguldījumu jaunās paaudzes patriotisma audzināšanā un aktīvu līdzdalību Latgales novada izglītības un kultūrvides veidošanā.

MK Atzinības raksts piešķirts biedrības “Virtuālā enciklopēdija” valdes priekšsēdētājai Laurai Kalinkai par ilggadīgu un nozīmīgu ieguldījumu jaunās paaudzes patriotisma audzināšanā un iesaistīšanu Latvijas vēstures un kultūras mantojuma izpētē.

MK Atzinības raksts piešķirts Amatas pamatskolas skolotājai Ingrīdai Lācei par ilggadīgu un nozīmīgu ieguldījumu jaunās paaudzes patriotisma audzināšanā.

MK Atzinības raksts piešķirts Latvijas Tautas frontes muzeja direktorei Meldrai Usenko par ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā par Latvijas vēstures notikumiem un patriotisma stiprināšanā, par ieguldījumu vēstures mantojuma apkopošanā un popularizēšanā un paveikto muzeja pilnveidē un attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstus I.Ostrovskai, L.Kalinkai, I.Lācei un M.Usenko pasniedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumiem

Valdība 27.aprīlī pieņēma Ārlietu ministrijas izstrādātos Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumus.

Tie precizē ne tikai karoga kātu un mastu krāsu un dekoratīvo uzgaļu formu, bet arī paša Latvijas valsts karoga izgatavošanas tehniskās prasības.

Noteikumi paredz, ka Latvijas valsts karogu un Latvijas valsts karoga vimpeli var izgatavot gan no auduma, gan cita materiāla. Lai turpmāk izvairītos no situācijas, ka valsts karoga krāsa variē no tumši brūna līdz pat violetam tonim, noteikumos definēts valsts karoga karmīnsarkanā toņa kods pēc starptautiskās Pantone tekstila skalas.

Ja valsts karogu izgatavos no auduma, tā karmīnsarkanajai krāsai būs jāatbilst Pantone Textile Colour System 19-1629 TPX vai 19-1629 TC krāsas kodam. Savukārt, ja Latvijas valsts karoga attēlu veidos poligrāfiski, karmīnsarkanajai krāsai būs jāatbilst Pantone 201C kodam.

Jaunums ir noteikumos ietvertais aizliegums publiski lietot tādus Latvijas valsts karogus, uz kuriem attēlotas jebkādas zīmes, uzraksti, simboli, un tādus valsts karogus, kas papildināti ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem vai informatīviem elementiem.

Jaunais regulējums nosaka, ka valsts karogs svētku un atceres dienās turpmāk būs jāpaceļ ne vēlāk kā plkst. 9.00 un jānolaiž ne agrāk kā plkst. 21.00. Līdz šim valsts karogs bija jāpaceļ, saulei austot, un jānolaiž, saulei rietot, kas radīja domstarpības par valsts karoga lietošanas ilgumu ziemas un vasaras laikā.

Tāpat noteikumi paredz, ka turpmāk Eiropas Savienības karogs pastāvīgi būs jālieto pie Ministru kabineta un ministriju ēkām, kā arī Latvijas robežkontroles punktos un pie Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ēkām ārvalstīs. Savukārt NATO karogam pastāvīgi būs jāplīvo pie Aizsardzības ministrijas un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba ēkas.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā jauno Latvijas valsts karoga likumu, kas stājās spēkā pērn 18.novembrī. Saskaņā ar pārejas noteikumiem Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi stāsies spēkā 1.maijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par līdzekļu piešķiršanu valsts apbalvojumu izgatavošanai

27.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika nolemts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 25 tūkstošus latu valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņu, Viestura ordeņu un Atzinības krustu – izgatavošanai, gatavojoties Latvijas Neatkarības pasludināšanas gadadienai.

Par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienai šā gada 4.maijā Ordeņu kapituls ir lēmis piešķirt valsts apbalvojumus Latvijas un ārvalstu personām par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā no 1989.gada līdz 1991.gadam un ieguldījumu valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, sporta un saimnieciskajā darbā – 48 Triju Zvaigžņu ordeņus, 24 Viestura ordeņus un 34 Atzinības krustus.

Līdz ar to Valsts prezidenta kancelejai valsts apbalvojumu izgatavošanai 2010.gadā ir nepieciešams papildu 25 000 latu finansējums. Piešķirto finansējumu plānots izlietot valsts apbalvojumu iegādei, proves zīmoga lāzergravēšanai, valsts apbalvojumu zīmju numurēšanai, glabāšanai vakuuma vidē un atbilstošā sertificētā glabātuvē.

Rīkojums izdots saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kādā pieprasa un izlieto līdzekļus neparedzētiem gadījumiem punktu, kas nosaka, ka līdzekļus piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.

FM: Par Latvijas un Krievijas nodokļu konvencijas projektu

27.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu. Likumprojekts tālāk tiks izskatīts Saeimā.

Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzējas valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Līdz ar to nav nodrošināta stabilitāte attiecībā uz vienas līgumslēdzējas valsts investoru ienākumu aplikšanu ar nodokļiem otrā valstī ilgākā laika periodā.

Tāpat šobrīd līgumslēdzējas valsts nodokļu administrācijai (Latvijā – Valsts ieņēmumu dienests) nav pienākuma atbildēt uz otras valsts nodokļu administrācijas pieprasījumu par informācijas sniegšanu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un par nodokļu maksātāju saņemtajiem ienākumiem.

Turklāt otrai valstij ir apgrūtināta tās rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem.

Līguma noslēgšana par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu likvidētu minētās problēmas, tāpat arī radītu likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, kā arī mazinātu iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, administrācijām veicot savstarpēju informācijas apmaiņu.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās uzņēmējdarbību Latvijā un Krievijā, kā arī atvieglos investoru darbību, radot stabilu investīciju vidi un atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem sakārtojot nodokļu uzlikšanas jautājumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par publisko maksas pakalpojumu cenrādi X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai

27.aprīlī Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts MK noteikumu projekts “Noteikumi par Valsts izglītības satura centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai”.

Noteikumu projekts paredz iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam, arī X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (Svētki) dalībniekiem, iegādāties biļetes uz Svētku pasākumiem. Biļešu cenas ir noteiktas no 1 lata līdz 20 latiem saskaņā ar katra pasākuma programmu, pasākuma norises vietu, skatītāju ietilpību konkrētajā Svētku norises vietā un biļešu pieprasījumu. Daudzus pasākumus var apmeklēt bez maksas, bet Svētku pasākumu ģenerālmēģinājumos ieejas biļešu cenas ir no 1 lata līdz 3 latiem.

MK izskatīja arī Ministru kabineta rīkojuma projektus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumā Nr.560 “Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu norises vietām”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 30.oktobra rīkojumā Nr.655 “Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem””.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un Svētku pasākumu izmaksas, ir samazināts Svētku norišu dienu skaits Rīgā. Svētku pasākumu norises ir plānotas no 2010.gada 6.jūlija līdz 11.jūlijam, sākotnēji tika plānots, ka tās notiks no 2.jūlija.

Ir mainītas arī Svētku pasākumu norišu vietas. Netiek plānots atklāšanas pasākums 11.novembra krastmalā, tas notiks šā gada 6.jūlijā VEF Kultūras pilī; mūsdienu deju koncerti no starptautiskā izstāžu centra “Ķīpsala” tiek pārcelti uz Rīgas Kongresu namu, bērnu simfonisko orķestru koncerts no Lielās ģildes tiek pārcelts uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Kristīne Ilgaža, VISC sabiedrisko attiecību speciāliste

RAPLM: Par grozījumiem noteikumos, kas paredz publiskot informāciju par iestāžu veiktajiem publiskajiem iepirkumiem

Ministru kabinets 27.aprīlī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) veiktos grozījumus noteikumos, kas paredz publiskot informāciju par iestāžu veiktajiem publiskajiem iepirkumiem.

Iedzīvotājiem turpmāk internetā katras tiešās valsts pārvaldes iestādes mājaslapā būs brīvi pieejama informācija par to veiktajām finansiālajām darbībām un finanšu pārskaitījumiem juridiskajām personām, nodrošinot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par valsts budžeta izlietojumu katrā iestādē.

Grozījumi noteikumos paredz, ka iestādēm jānodrošina detalizēta informācija par noslēgto līgumu īstenošanas gaitu un izlietotajiem līdzekļiem, piemēram, līguma noslēgšanas datums un darbības termiņš, līguma summa, kas ļautu secināt par izlietotajiem līdzekļiem un vai līgums ir izpildīts.

Noteikumi papildināti ar iestāžu mājaslapās ievietojamās informācijas apjomu, nosakot iestādēm pienākumu publiskot informāciju par tās veiktajiem publiskajiem iepirkumiem saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Grozījumi noteikumos paredz internetā publicēt noteiktu informāciju par iestādes noslēgtajiem līgumiem, arī tiem, kas noslēgti bez Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām, saskaņā ar kuriem tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.

Papildus grozījumos paredzēta atruna, kura aicina iestādes sazināties ar sabiedrību elektroniski, lai veicinātu sabiedrības informētību par elektroniskās saziņas iespējām ar iestādēm, kā arī ļautu samazināt korespondences izmaksas, akcentē RAPLM.

RAPLM: Par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību

Ministru kabinets 27.aprīlī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem, tādējādi novēršot divu elektromagnētiski nesaderīgu sistēmu turpmāku izmantošanu.

RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma akcentē, ka izstrādāto grozījumu mērķis ir veicināt konkurences attīstību, elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību.

Noteikumi papildināti ar atsaucēm uz ES tiesību aktiem, kuri jau ir ietverti Nacionālajā radiofrekvenču plānā. Plāns paredz radiofrekvenču spektra joslas 2500 MHz–2690 MHz sadalījumu MMDS (Multipoint Multichannel Distribution System) un UMTS/IMT (Universal Mobile Telecommunications System/ International Mobile Telecommunications) sistēmām.

Patlaban radiofrekvenču spektra joslā 2500 MHz–2690 MHz ar MMDS sistēmām tiek piedāvāti ciparu televīzijas pakalpojumi, kuru sniegšanu atļauts turpināt līdz 2013.gada beigām.

Grozījumi noteikumos paredz novērst situāciju, kad tiek izmantotas divas elektromagnētiski nesaderīgas sistēmas – MMDS un UMTS/IMT, tādējādi sekmējot jaunu un progresīvu tehnoloģiju ieviešanu.

Izmantojot radiofrekvenču spektru UMTS/IMT, sistēmām tiktu nodrošināta tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitāte, kā arī tiktu atvieglota regulēšanas kārtība un elektronisko sakaru pakalpojumus varēs sniegt četri vai pieci elektronisko sakaru komersanti.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par drošības apliecības izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību

Lai saņemtu drošības apliecību, komercsabiedrībām, kuras darbojas dzelzceļa pārvadājumu vai infrastruktūras jomā, vairs nebūs jāiesniedz reģistrācijas apliecības un izsniegtās licences kopijas.

Līdz šim komercsabiedrībai bija jāraksta iesniegums un klāt jāpievieno gan reģistrācijas apliecības kopija, gan licences kopija attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē. Saskaņā ar grozījumiem minēto dokumentu kopijas vairs nebūs jāiesniedz, jo drošības apliecības izdevējiestāde no citām institūcijām pati var iegūt informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumos Nr.616 “Drošības apliecības izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība”” apstiprināti 27.aprīļa valdības sēdē.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par kārtību, kādā adresāta un sūtītāja adreses norādāmas uz pasta sūtījuma

Valdība apstiprinājusi jaunus noteikumus pasta sūtījumu noformēšanai, nosakot, kur un kā uz vēstules norādāma adresāta un sūtītāja adrese.

Tiesību akts “Noteikumi par kārtību, kādā adresāta un sūtītāja adreses norādāmas uz pasta sūtījuma” atbalstīts Ministru kabineta sēdē 27.aprīlī.

Minētos noteikumus bija nepieciešams izstrādāt, jo iepriekšējie nesniedza skaidru priekšstatu par adreses norādīšanu uz pasta sūtījumiem. Turklāt līdzšinējais regulējums – Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.445 “Pasta noteikumi” – savu spēku zaudēja šā gada 1.februārī, tāpēc bija nepieciešama jauna kārtība.

Jaunajā regulējumā noteiktas adreses rakstīšanas zonas. Adresāta adrese būs jānorāda aploksnes vidū vai aploksnes labajā apakšējā stūrī. Sūtītāja adrese – aploksnes kreisajā augšējā stūrī vai arī aploksnes otrajā pusē. Noteikumos paredzēti nosacījumi izņēmumiem gadījumos, kad lieto aploksnes ar caurspīdīgu ielaidumu.

Aprakstīta arī adreses elementu pieraksta secība uz iekšzemes un pārrobežu pasta sūtījumiem. Normatīvajā aktā noteiktas arī citas prasības attiecībā uz adreses norādīšanu uz pasta sūtījumiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstību

27.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.4.aktivitāti “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu aktivitātes “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība” īstenošanas kārtības atbilstību grozījumiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā (MK 02.03.2010. protokols Nr.11 56.§). MK 2008.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.271 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.6.aktivitāti “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība”” nosaka, ka aktivitāti “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība” finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta, savukārt grozījumi darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā nosaka, ka aktivitāti finansē no Kohēzijas fonda līdzekļiem, neparedzot otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai finansējumu no valsts budžeta. Aktivitātes mērķis ir nodrošināt atbildīgās institūcijas un sabiedrību ar savlaicīgu, mērķorientētu un patiesu informāciju par vides kvalitāti un dabas resursiem, kā arī par īstenoto vides aizsardzības pasākumu lietderību un efektivitāti.

Normatīvais akts nosaka kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādīto Kohēzijas fonda līdzfinansēto aktivitāti, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, atbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, prasības projektu iesniedzējiem, projektu iesniegumu atlasi, vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projektu īstenošanas noteikumus, aktivitātes uzraudzību pēc projektu īstenošanas un noslēguma jautājumus. Aktivitāte tiks īstenota, piemērojot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

MK apstiprinot noteikumu projektu, Vides ministrija pagarinās projektu iesniegšanas termiņu līdz 30.jūnijam, lai projektu iesniedzēji varētu sagatavot projektu iesniegumus atbilstoši šiem noteikumiem.

VidM: Par Pāvilostas pelēkās kāpas individuālajiem aizsardzības noteikumiem

27.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Pāvilostas pelēkā kāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Noteikumu projekts saskaņots ar Pāvilostas novada domi.

Individuālie aizsardzības noteikumi nosaka dabas lieguma “Pāvilostas pelēkā kāpa” individuālo aizsardzības un individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību – precizē aizliegtās darbības, pieļaujamos biotopu kopšanas un teritorijas apsaimniekošanas pasākumus.

Dabas liegums “Pāvilostas pelēkā kāpa” atrodas Pāvilostas novadā; tā platība ir 42 ha. Dabas liegums ir izveidots, lai nodrošinātu Latvijā plašāko pelēko kāpu, īpaši aizsargājamu biotopu – ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, mežainas jūrmalas kāpas, piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu virsāju un tos apdzīvojošo īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību. Dabas liegumam no 2008.–2009.gadam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kas ir apstiprināts ar vides ministra 2009.gada 11.septembra rīkojumu Nr.305. Dabas liegums saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija “Natura 2000”.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par finansējuma piešķiršanu meliorācijas sistēmām plūdu radīto zaudējumu novēršanai

Valdība 27.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Rīkojums paredz, ka Finanšu ministrija no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķir ZM 344 281 latu valsts polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šogad plūdu dēļ meliorācijas sistēmas strādāja paaugstinātas slodzes režīmā, līdz ar to veidojās avārijas situācijas, kuras nekavējoties bija jānovērš. Lai nepieļautu lauksaimniecības, mežu, apdzīvotu vietu un infrastruktūras objektu applūšanu, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pieprasītais finansējums sedz tikai visneatliekamākos izdevumus, lai nodrošinātu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu darbību.

ZM: Par finansējumu dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas īstenošanai

Valdība 27.aprīlī izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto obligāto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas īstenošanu.

Ziņojums sagatavots, lai informētu MK par nepieciešamo finansējumu 2011.gadā, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu ES tiesību aktos noteikto obligāto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību un apkarošanu.

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību un apkarošanu valstī organizē un īsteno Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu PVD izstrādā dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas un īsteno tās, izmantojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.

ZM informē, ka 2011.gadā PVD plāno turpināt vairākas uzraudzības un apkarošanas programmas, kā arī norāda nepieciešamo finansējuma apjomu. Programmai “Salmonellu kontrole dējējvistu Gallus gallus ganāmpulkos” kopējais finansējuma apjoms ir 191 882,80 lati, savukārt plānotais finansējums programmai “Salmonellu kontrole vaislas putnu Gallus gallus ganāmpulkos” – 91 797,80 lati. Tāpat plānotais finansējums programmai “Putnu gripas uzraudzība mājputniem un savvaļas putniem” ir 55 445,50 lati, programmai “Infekciozā katarālā drudža uzraudzības un apkarošanas programma” – 1 316 512,50 lati, programmai “Trakumsērgas apkarošanas programma” – 1 724 312,90 lati, programmai “Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzības programma” – 838 922,70 lati.

Saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmu finansējuma analīzi pa izmaksu pozīcijām, lai realizētu programmās noteiktos pasākumus 2011.gadā, PVD trūkst 243 736,95 latu, bet Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam – 411 074,75 latu.

Plānots, ka no ES budžeta pēc galaziņojuma izskatīšanas Eiropas Komisijā valsts varētu atgūt 1 051 169,68 latus.

No kopējās dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmu finansējuma analīzē noteiktās naudas summas (4 218 874,20 latiem) apmēram 1 550 096,50 lati būs nepieciešami tikai tādā gadījumā, ja valstī izcelsies kāda no dzīvnieku infekcijas slimībām un tās apkarošanai būs nepieciešami naudas līdzekļi vakcīnu iegādei, pakalpojumu sniegšanai un kompensāciju izmaksai dzīvnieku īpašniekiem.

ZM: Par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai

Valdība 27.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”.

Noteikumi paredz, ka lauksaimniecības primārajiem produktu ražotājiem (saimnieciskās darbības veicējiem), atzītām lauksaimniecības pakalpojumu sabiedrībām, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupām būs iespēja pretendēt uz apgrozāmo līdzekļu iegādei paredzētu aizdevumu.

Atbalstam paredzētā summa būs 10 miljoni latu, un to piešķirs līdz 2011.gada 31.decembrim.

Vienam lauksaimniecības produktu ražošanas uzņēmumam (saimnieciskās darbības veicējam), atzītai lauksaimniecības pakalpojumu sabiedrībai un augļu un dārzeņu ražotāju grupām pieejamā aizdevuma summa ir 5000 līdz 700 000 latu. Aizdevumus izsniegs valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Aizdevumi tiks izsniegti eiro valūtā un latos, un tiem varēs piesaistīt Lauku attīstības fonda garantijas. Lēmums bankai par aizdevuma piešķiršanu būs jāpieņem trīs nedēļu laikā pēc tam, kad banka saņēmusi iesniegumu atbalsta piešķiršanai. Iesniegumā jāietver apraksts plānoto pasākumu īstenošanai apgrozāmo līdzekļu aizdevuma atmaksas nodrošināšanai. Tāpat iesniegumā jānorāda produktu apraksts, plānotā naudas plūsma un informācija par jebkuru atbalstu, kas kādreiz ir saņemts.

Aizdevumu nepiešķirs, ja saimnieciskās darbības veicējam ir nodokļu parāds un nav noslēgta vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda atmaksas grafiku.

ZM: Par iespēju lauksaimniekiem brīvi mainīt nodokļa maksātāja statusu

Valdība 27.aprīlī izskatīja un atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumus par likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un “Grozījums “Gada pārskatu likumā””. Ja šos likumprojektus pieņems Saeimā, lauksaimniecības uzņēmumiem turpmāk būs dota izvēles iespēja mainīt statusu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja uz uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) maksātāju.

Grozījumi paredz ļaut lauksaimniekiem mainīt nodokļa maksātāja statusu, novēršot nevienlīdzības principu, kas radies, piemērojot IIN un UIN. Tādējādi individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām būs iespēja sagatavot gada pārskatu, ievērojot Gada pārskata likuma normas arī tad, ja to ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, un kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Līdz šim labākā situācijā atrodas UIN maksātāji, jo piemērotās nodokļu atlaides un tas, ka ieņēmumos netiek iekļauts ES un valsts atbalsts, rada mazāku nodokļu slogu.

Pašlaik Gada pārskatu likums neattiecas uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā gadā nepārsniedz 200 tūkstošus latu. Tādējādi šiem uzņēmumiem nav jāiesniedz gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestā, un tie ir reģistrēti kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kura likme ir 26%. Savukārt tiem uzņēmumiem, kuriem ir jāiesniedz gada pārskati un kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, nodokļa likme ir 15%. Līdz ar to uzņēmumiem ar vienādu darbības veidu, piemēram, lauksaimniecības produktu ražošana, tiek piemērotas būtiski atšķirīgas nodokļu likmes.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa