Eiropas Komisija: Par atbalstu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai

21.aprīlī Eiropas Komisija pieņēma vērienīgu ES rīcības plānu, lai paātrinātu progresu virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. ES atbalsta līmenis 2009.gadā nedaudz samazinājās un sasniedza 49 miljardus eiro. Šī summa atbilst 0,42% no ES nacionālā kopienākuma (NKI), tādējādi ES krietni atpaliek no kopīgā starpposma mērķa, kas 2010.gadam noteikts 0,56% no NKI, lai līdz 2015.gadam sasniegtu 0,7% no NKI. ES joprojām ir vislielākā līdzekļu devēja pasaulē, nodrošinot vairāk nekā pusi no kopējā atbalsta. Komisija dalībvalstīm ierosina vairākus pasākumus TAM atbalstam. To mērķis ir palielināt palīdzības līmeni, vienlaikus padarot to efektīvāku un koncentrējoties uz valstīm un nozarēm, kurām atbalsts ir visnepieciešamākais. Papildus šim rīcības plānam Komisija pieņēma arī paziņojumu par nodokļu politiku un attīstību, kura mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu iekšzemes ieņēmumus, stiprinot to nodokļu sistēmas un starptautiskā mērogā cīnoties pret nodokļu nemaksāšanu. Šajā rīcības plānā ir izklāstīta iespējamā ES nostāja, gatavojoties septembrī paredzētajai ANO augstākā līmeņa sanāksmei par TAM.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “2010.gadā ES ir iespēja no jauna apliecināt savu apņemšanos virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Tā kā šis ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, svarīgi ir paturēt prātā, ka nabadzības problēma nebeidzas pie ES robežām. Es aicinu dalībvalstis nākotnes plānos iekļaut arī jaunattīstības valstis. Attīstības veicināšanai ir jābūt iekļautai Eiropas atbildē uz globālajām problēmām. Mums ir iespēja sākt jaunu desmitgadi attīstības jomā, un es personīgi esmu apņēmies šo plānu veicināt pasaules līmenī, piemēram, šā gada G8 un G20 augstākā līmeņa sanāksmēs un ANO rīkotajā TAM pārskata sanāksmē.”

Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs sacīja: “Es vēlos, lai Eiropa arī turpmāk būtu galvenais un uzticamākais dalībnieks cīņā pret nabadzību. Mums ir jāpilda solījumi par lielāku un efektīvāku atbalstu, lai līdz 2015.gadam nabadzību samazinātu uz pusi. Šis plāns atspoguļo, kā mēs varam saglabāt vadošās pozīcijas sadarbībā ar jaunattīstības valstīm, lai virzītos uz TAM sasniegšanu. Šie mērķi joprojām ir sasniedzami, ja dalībvalstis īstenos finanšu pasākumus un politisko gribu.”

Lielāks un efektīvāks atbalsts, pateicoties saskaņotiem politikas virzieniem

ES rīcības plānā ir ierosināti veidi, kā palielināt dalībvalstu sniegto atbalstu, kā arī atbalstīta ideja, ka ir nepieciešami inovatīvi finansējuma avoti. Tajā skarts arī atbalsta kvalitātes jautājums. Komisija vēlas atbalstu padarīt efektīvāku, ES ietvaros dalot darba uzdevumus un atbildību, kā arī nodrošinot, ka neviena valsts netiek atstāta novārtā. Turklāt Komisija raudzīsies, lai visi tās politikas virzieni atbilstu attīstības mērķiem.

Minētajā rīcības plānā ir ietverti šādi 12 punkti.

• Lūgt dalībvalstis izstrādāt reālus un pārbaudāmus ikgadējus rīcības plānus individuālu mērķu sasniegšanai, kā arī pirmos plānus publicēt līdz 2010.gada septembrim. Eiropadome vadīs salīdzinošo pārskatīšanu dalībvalstu vidū. Šajā plānā ir aicināts godīgi sadalīt pienākumus ar citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem, lai panāktu, ka tie nosprauž augstākus mērķus.

• Palielināt atbalsta efektivitāti, labāk koordinējot valstu atbalsta programmas ES līmenī. Tas nodrošinātu naudas līdzekļu efektīvāku izmantošanu, tādējādi ietaupot apmēram 3–6 miljardus eiro gadā. Labs piemērs tam ir ES plāns Haiti atjaunošanai. Atbalsta efektivitāte jāveicina arī starptautiskā līmenī.

• Īpaši pievērsties “nestabilām” valstīm un valstīm, kuras visvairāk atpaliek TAM sasniegšanā.

• Pievērsties TAM, kuru sasniegšanā ir vislielākie kavējumi, un veikt nozares pasākumus dzimumu līdztiesības, veselības, izglītības un pārtikas nodrošinājuma jomā.

• Mudināt jaunattīstības valstis uzņemties saistības TAM sasniegšanai, veidojot partnerības, piemēram, ES un Āfrikas kopējā stratēģija.

• Nodrošināt, ka ES politikas citas jomas, piemēram, drošība, tirdzniecība, migrācija, pārtikas nodrošinājums un cīņa pret klimata pārmaiņām, darbojas atbilstoši attīstības mērķiem.

• Piesaistīt vietējos līdzekļus, izmantojot efektīvāku nodokļu politiku jaunattīstības valstīs. Vienlaikus popularizēt labas pārvaldības principus nodokļu jautājumos un atbalstīt starptautiska mēroga cīņu pret nodokļu nemaksāšanu.

• Stiprināt reģionālo integrāciju un tirdzniecību izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai.

• Atbalstīt inovatīvas finansēšanas iniciatīvas ar augstu ienākumu potenciālu un nodrošināt, ka tās dod labumu pasaules visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem.

• Pamatojoties uz Kopenhāgenā pausto ES apņemšanos ik gadu sniegt 2,4 miljardus eiro lielu tūlītēju finansējumu cīņai pret klimata pārmaiņām, pārbaudīt atbalsta efektivitāti un atbilstību.

• Izstrādāt jaunu plānu, lai labāk risinātu konflikta situācijas, un nodrošināt labāku atbilstību starp attīstību un drošību.

• Atbalstīt jaunattīstības valstu ietekmes palielināšanu starptautiskajā pārvaldē, Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda iekšienē, kā arī ANO veiktās reformas aģentūru efektivitātes uzlabošanai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa