Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības 2011.gada budžetu

Paātrināt ekonomikas atveseļošanu, investēt Eiropas jauniešos un rītdienas infrastruktūrās – tās ir galvenās prioritātes 2011.gada budžeta projektā, ko Komisija pieņēma 27.aprīlī. No 142,6 miljardiem eiro aptuveni 64,4 miljardi eiro ir novirzīti pasākumiem ekonomikas atveseļošanai (salīdzinājumā ar 2010.gadu +3,4%). Stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām iniciatīvām (izaugsme) piešķirtais finansējums ir aptuveni 57,9 miljardi eiro (aptuveni 40% no budžeta). “Budžeta projektam ir vērienīgs mērķis – kopā ar dalībvalstīm turpināt atbalstīt ekonomikas atveseļošanu un pēckrīzes posmā palīdzēt neaizsargātākajiem, vienlaikus budžeta līmenī atspoguļojot jauno vispusīgo Eiropas Savienības pieeju darba vietu radīšanai un izaugsmei,” teica Eiropas Savienības finanšu plānošanas un budžeta komisārs Janušs Levandovskis.

Tāpat Janušs Levandovskis uzsvēra: “Šodien pieņemtais budžeta projekts sniedz Eiropai un tās pilsoņiem stimulus veidot nākotnes ekonomiku. Tā stūrakmeņi ir pētniecība un inovācija, ilgtspēja un integrācija. Ar šo budžeta projektu mēs vēlamies palīdzēt mūsu jauniešiem labāk sagatavoties nākotnei un rosināt mazos un vidējos uzņēmumus pilnā mērā izmantot ES līdzekļus, lai atgūtos no krīzes.”

64,4 miljardi eiro: budžets turpmākai ilgtspējīgai izaugsmei

Šobrīd tiek aktīvi īstenoti konkrēti pasākumi saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu. Kaut arī saistības par jauniem projektiem palielinās par 3,2%, maksājumu apropriācijas aktīvajiem projektiem tiek palielinātas par 16,9%, sasniedzot 42,5 miljardus eiro. Ir paredzams, ka maksājumu palielinājums dos faktisku ieguldījumu un vajadzīgo stimulu valstu tautsaimniecībām. Ar to paredzēts arī veikt strukturālus pielāgojumus ilgtspējīgas izaugsmes modelim, ko ES ir definējusi nesen pieņemtajā stratēģijā izaugsmei un darba vietām. Ir paredzēti arī līdzekļi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna izpildei – vairāk nekā 1 miljards eiro, lai finansētu 2009.gadā un 2010.gada sākumā pieņemto enerģētikas projektu īstenošanu tādās jomās kā oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana, jūras vēju enerģija un enerģētikas infrastruktūra. Aptuveni 500 miljonus eiro piešķirs pieņemtajiem IT platjoslas projektiem lauku apvidos.

Finansējums ar tirgu saistītajiem izdevumiem un tiešiem atbalstiem Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros, kā arī lauku attīstībai saglabājas iepriekšējā līmenī, savukārt finansējums vides aizsardzībai, izmantojot Life+ programmu, palielināsies par 8,7% un sasniegs 333 miljonus eiro.

Budžeta projektā 2011.gadam ir arī palielināti ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā, infrastruktūrā un cilvēkresursos. Pētniecības un tehnoloģiju attīstības 7.pamatprogrammai finansējums ir pieaudzis par 13,8%, sasniedzot 8,6 miljardus eiro. Tik lielus ieguldījumus šajā programmā ES iepriekš nav veikusi. Ar pētniecību un izstrādi vien nebūs iespējams paātrināt ekonomikas atveseļošanu: finansējums Eiropas transporta un enerģētikas tīkliem pieaugs par 16,8% procentiem (kopā – 1,3 miljardi eiro), savukārt Konkurētspējas un inovācijas programmai (KIP) tiks piešķirts par 4,4% vairāk līdzekļu salīdzinājumā ar 2010.gadu (kopā – 549 miljoni eiro).

Budžets mūsu jauniešu nākotnei un pilsoniskuma nostiprināšanai

“Vairāk nekā 20% Eiropas jauniešu nav darba,” teica J.Levandovskis. “Tas nav pieļaujami. Ar ES budžetu mums vajadzētu palīdzēt viņiem labāk sagatavoties darba dzīvei, dodot iespējas izglītoties vai piedalīties apmaiņas programmās.”

Šim nolūkam Mūžizglītības programmas finansējums tiks palielināts par 2,6% (kopā 1,1 miljards eiro), tādējādi 200 000 studenti varēs saņemt “Erasmus” programmas stipendijas. Programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros tiek piešķirti 127 miljoni eiro (+1,6%), lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu, izmantojot neformālus mācību pasākumus. Izmantojot šo finansējumu, programmā varēs piedalīties vēl 120 000 dalībnieku.

Finansējums programmām brīvības, drošības un tiesiskuma jomā pieaugs par 12,8%, kas 2011.gada budžeta projektā ir lielākais pieaugums starp izdevumu kategorijām. Būtiskie ieguldījumi drošībā un brīvību garantēšanā (+24,4%) un migrācijas plūsmu pārvaldībā (+18,5%) atspoguļo to, cik liela nozīme tiek piešķirta ES rīcības plānam turpmākajiem pieciem gadiem pilsoniskuma, tiesiskuma, drošības, patvēruma un imigrācijas jautājumos, ko nesen pieņēma Komisija.

ES – globālo procesu dalībniece

Pietiekams līdzekļu apjoms (+5,6%) ir piešķirts jomā “ES – globālo procesu dalībniece”. Trīs galvenie priekšlikumi šajā jomā ir šādi:

a) nostiprināt ES saistības ANO rudens konferencē par tūkstošgades attīstības mērķiem (65 miljoni eiro);

b) pastiprināt ES atbalstu jaunattīstības valstīm, risinot klimata pārmaiņu problēmas (65 miljoni eiro);

c) piešķirt līdzekļus, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko un sociālo attīstību (25 miljoni eiro).

Administratīvie izdevumi

Visu ES iestāžu administratīvie izdevumi būs 8,3 miljardi eiro jeb 5,8% no budžeta. Komisija turpinās ievērot apņemšanos nepalielināt darbinieku skaitu. Lai veiktu jaunos uzdevumus, darbinieki tiks iekšēji pārcelti uz citām amata vietām.

Kas būs tālāk?

“Šis ir pirmais budžets, kas pieņemts saskaņā ar Lisabonas līgumu,” paskaidroja J.Levandovskis. “Šajā procesā ir divas būtiskas izmaiņas: pirmkārt, visa procedūra notiek daudz ātrāk nekā iepriekš, jo Eiropas Parlamentā ir tikai viens lasījums, nevis divi kā kādreiz. Otrkārt, Padomei un Parlamentam pirmo reizi ir vienādas pilnvaras budžeta pieņemšanā. Tāpēc ir vajadzīga daudz ciešāka sadarbība starp trijām ES iestādēm, kas iesaistītas šajā procesā.”

Padome darīs zināmu savu nostāju par budžeta projektu jūnijā, Eiropas Parlaments – oktobrī. Ja iestādēm būs domstarpības, Komisija kā godīgs starpnieks uzsāks 21 dienu ilgu samierināšanas procedūru. Paredzams, ka galīgo 2011.gada budžetu Parlaments pieņems novembrī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa