Labklājības ministrija: Par Darba aizsardzības likuma grozījumu spēkā stāšanos

Darba aizsardzības prasību ieviešana uzņēmumos šobrīd ir liels izaicinājums, uzsvēra Labklājības ministrija (LM) Starptautiskajā darba aizsardzības dienā 28.aprīlī.

“Lai gan pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ikvienam uzņēmumam ir būtiski izdzīvot, tomēr, tiecoties pēc situācijas uzlabošanās, darba aizsardzību nedrīkst atstāt novārtā. Ikvienam darba devējam ir svarīgi saprast, ka veseli darbinieki ir uzņēmuma pamatvērtība, kas veicina produktivitāti un kvalitāti,” norāda labklājības ministrs U.Augulis.

Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, t.sk. arī darba aizsardzības prasību ieviešanā, 28.aprīlī, tieši Starptautiskajā darba aizsardzības dienā, stājās spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā. Tie atvieglos darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošanu uzņēmumos.

Atbilstoši izmaiņām paredzēts, ka darba devējam, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, būs jānorīko vai jāpieņem darbā viens vai vairāki darba aizsardzības speciālisti. Darba devējam nebūs vairs obligāti jāpieņem darbā vairāki darba aizsardzības speciālisti, ja uzņēmumā nodarbināto skaits pārsniegs 50 nodarbinātos, kā tas bija paredzēts līdz šim. Šīs izmaiņas likumā ļaus samazināt izmaksas vidēji lieliem uzņēmumiem, kuros nodarbinātie nav pakļauti bīstamiem riska faktoriem (piemēram, biroja darbos) un arī viens darba aizsardzības speciālists var veikt visus nepieciešamos uzdevumus.

Joprojām pastāvēs iespēja darba devējam pašam pildīt darba aizsardzības speciālista pienākumus uzņēmumos, kuros nodarbināti ne vairāk kā desmit nodarbinātie. Savukārt, ja uzņēmums darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā izvēlēsies piesaistīt kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, darba devējam savā uzņēmumā būs jānorīko atbildīgais par darba aizsardzību. Šim cilvēkam netiks noteiktas īpašas prasības attiecībā uz apmācību vai kvalifikāciju, bet darba devējam būs jāizvēlas darbinieks, kurš pildīs koordinatora pienākumus, sadarbojoties ar kompetento institūciju vai kompetento speciālistu.

Samazinot administratīvo slogu, plānots, ka tiem darba devējiem, kuri nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, turpmāk nebūs jānosūta Valsts darba inspekcijai (VDI) informācija par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem. Tāpat VDI nebūs jāpaziņo gadījumos, ja uzņēmums uzsāk cita veida darbību.

Tāpat, veicinot preventīvās kultūras uzlabošanu uzņēmumos, likumā noteiktas konkrētākas uzticības personu tiesības un pienākumi.

Vienlaikus LM uzsver, ka pēdējos gados samazinās darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. Piemēram, pērn kopējais darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits ir samazinājies no 1739 gadījumiem 2008.gadā līdz 1196 gadījumiem 2009.gadā jeb par 31,2%, tāpat par 32,8% samazinājies smago un par 20% letālo nelaimes gadījumu skaits. Turklāt letālo nelaimes gadījumu skaits ir bijis zemākais pēdējo desmit gadu laikā. Tomēr jāņem vērā, ka 2009.gadā samazinājās arī nodarbināto skaits valstī, tādēļ, rēķinot proporcionāli pret nodarbināto skaitu, reālais letālo nelaimes gadījumu skaita samazinājums ir bijis tikai 5%.

Lai noteiktu konkrētus pasākumus turpmākajai darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanai, LM tuvākajā laikā sāks plānot nākamos ilgtermiņa pasākumus. Tos iekļaus Darba aizsardzības jomas attīstības plānā 2011.–2013.gadam.

Starptautiskā darba aizsardzības diena tiek atzīmēta katru gadu 28.aprīlī kopš 2001.gada, kad to pirmo reizi atzīmēja Starptautiskā darba organizācija. Šīs dienas mērķis ir pievērst valdības, darba devēju, nodarbināto un visas sabiedrības uzmanību darba drošībai un veselības aizsardzībai darbā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments