Lai mēs tērējam vien tik, cik nopelnām

Roberts Zīle, 7.Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas valsts Saeimas darba pieredze un arī daudzu citu zemju parlamentu iespēju izpausmes liecina, ka viena no visnozīmīgākajām aizvien ir pastāvīgā komisija, kas ir cieši saistīta ar valsts budžetu un nodokļiem. Latvijas Republikas 7.Saeimā kopš pagajušā gada novembra Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs ir Roberts Zīle — dzimis 1958.gadā, pēc izglītības un nodarbošanās ekonomists, bijis arī 6.Saeimas deputāts un tās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, 1997./1998.gadā bijis finansu ministrs, bet kopš 1998.gada 26.novembra — īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām.

— Kāds patlaban, jūsuprā, ir Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvs kvalitatīvā ziņā salīdzinājumā ar 5. un 6. Saeimu, kā noris jūsu vadītās komisijas darbs?

—Vispirms par komisijas sēžu norisi. Tās notiek katru otrdienu, kā jau visās pastāvīgajās komisijās, bet ļoti bieži arī trešdienās. Taču pašreizējā situācijā, kad tiek apspriests šā gada valsts budžets un ar to saistītā likumprojektu pakete, mēs komisijā, manuprāt, strādāsim pat vairākas reizes dienā un ļoti saspringtā darba režīmā. Bija taču arī tādi gadījumi, ka nedēļā notika piecas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes.

Par komisijas sastāvu varu sacīt, ka vairāki tās locekļi tajā darbojās jau iepriekšējās Saeimas laikā — Andrejs Penteļējevs, Jānis Straume, Māris Vītols, arī es pats.

Bet tie cilvēki, kas 7.Saeimā ir tikuši deleģēti no savām frakcijām, šajā komisijā kompetences un domāšanas ziņā, pēc manām domām, patiešām vērtējami augstāk nekā iepriekšējās komisijas sastāvs. Ceru, ka agrākie kolēģi par to neapvainosies.

— Tagad, saprotams, komisijas un arī visas Saeimas uzmanības centrā ir likuma "Par valsts budžetu 1999.gadam" projekta apspriešana un apstiprināšana galīgajā lasījumā Saeimā. Kāda būs šī valstiski īpaši svarīgā likumprojekta tālākā virzība parlamentā?

— Mums pašlaik ir pilnīgi skaidra valdībā akceptētā budžeta likuma izskatīšanas kārtība, par ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir informēta. Protams, var būt kaut kādi grozījumi, taču budžeta izskatīšana ir reglamentēta Saeimas Kartības rullī. Mēs faktiski jau šodien, 19.janvārī, komisijā uzsākām apspriest budžeta likumprojektu. Lai gan formāli Saeima tikai ceturtdien, 21.janvārī, acīmredzot nodos izskatīšanai visām komisijām šo apjomīgo dokumentu ar daudziem pielikumiem. Bet mēs, lieki netērējot laiku, jau esam uzsākuši darbu pie šā likumprojekta.

Patlaban Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā strādā 13 deputāti, ieskaitot mani: Ingrīda Ūdre, priekšsēdētāja biedre, Māris Vītols, komisijas sekretārs, Pēteris Apinis, Gundars Bērziņš, Leons Bojārs, Ivars Godmanis, Imants Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Lāčplēsis, Jēkabs Sproģis, Jānis Straume un Jānis Urbanovičs.

Tātad nākamnedēļ, 21.janvārī, budžeta projekts varētu tikt nodots izskatīšanai komisijās. Bet 28.janvārī to varētu izskatīt Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā. Tad arī tiks noteikti gan frakciju, gan Saeimas komisiju priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Pēc tam Budžeta un fianansu (nodokļu) komisija apkopos iesniegtos priekšlikumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam. Tad valdība komisijai atsūtīs savus viedokļus par iesniegtajiem priekšlikumiem un arī savus jaunos priekšlikumus jeb ierosinājumus. Un tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija veiks pēdējos darbus pēc visu iesniegto priekšlikumu apkopošanas un iekļaušanas likuma projektā, radot arī savus alternatīvos priekšlikumus. Jo pašā pēdējā likumprojekta izskatīšanas posmā tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija var izvirzīt jaunus priekšlikumus.

Mēs domājam, ka šis dokuments galīgajā, otrajā, lasījumā Saeimā varētu nonākt 22.februārī. Tā tas ir paredzēts valdības grafikā, bet es šobrīd nevaru apgalvot, ka Saeima tam pilnīgi piekritīs.

— Kādi varētu būt tie problemātiskie jautājumi, kas izraisītu nopietnākās diskusijas Saeimā, apspriežot valsts budžeta likumprojektu? Vai to varētu akceptēt jau pirmajā lasījumā?

— Es prognozēju, ka valsts budžeta likumprojektu pieņems pirmajā lasījumā. Tagad pastāv normāla politiska cīņa. Ja opozīcija aicinās neatbalstīt budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, tas būtu gluži normāli. Protams, ja deputātu vairākums tobrīd balsos pret tā pieņemšanu, valdībai nāksies demisionēt. Es, protams, ceru, ka tā nebūs. Jo Saeimā pašlaik nav ņemama vērā tīrā aritmētika, kaut arī pastāv tā sauktā mazākumvaldība.

Tātad es paredzu, ka pirmajā lasījumā Saeima valsts budžeta likuma projektu atbalstīs. Bet priekšlikumu pirms otrā, galīgā, lasījuma laikam gan būs ļoti daudz. Domāju, ka to būs apmēram 400—500. Taču laikam gan lielāko tiesu no tiem Saeima neakceptēs, kā tas jau agrāk ir bijis. Manī rada bažas tas, ka viens otrs priekšlikums varētu būt gaužām "naudasietilpīgs". Grozījums miljoniem latu apjomā varētu visai būtiski mainīt budžeta salīdzsvarotību. Paredzu, ka diemžēl varētu būt tādi priekšlikumi, kas nepamatoti palielina valsts ieņēmumu prognozes. Finansu ministrijā taču daudz gudru speciālistu, kas ir atbildīgi par nodokļu politiku un labi zina, cik lielus līdzekļus iespējams iekasēt.

Tātad, ja Saeimas deputāti iesniedz bez tā sauktā seguma priekšlikumu palielināt ieņēmumu prognozi, tas faktiski nozīmē, ka rodas budžeta deficīts. Tā ir viena bīstamība.

Otra lieta. Acīmredzot būs diezgan daudz priekšlikumu, kas paredzētu pavairot līdzekļus kādai no ministrijām, tos atņemot citai. Un te man vislielākās bažas ir par Aizsardzības ministrijas jeb Nacionālo bruņoto spēku budžetu.

— Vai tā ir kategoriska pamatnostādne, ka jābūt bezdeficīta budžetam?

— Likumā gan tas nav definēts — atšķirībā no Igaunijas, kur valdība drīkst iesniegt parlamentā tikai finansiāli sabalansētu budžetu.

Mūsu valsts šā gada budžeta projekts ir finansiāli līdzsvarots — formālā veidā, gan kārtējos ieņēmumos, gan kārtējos izdevumos. Taču aizņēmumos, kur Valsts kase aizdod naudu pašvaldībām un citiem speciālajiem budžetiem, tur ir deficīts. Tāpat kā visos iepriekšējos gados formāli ir bijis deficīts. Šoreiz tas ir it kā mazliet paliels — tuvu pie trim procentiem no iekšzemes kopprodukta, ja tas rodas pilnā apmērā. Tā ir tā Eiropas Savienības Māstrihtas apspriedē noteiktā kritēriju robeža, uz ko mēs virzāmies un kas mani dara bažīgu. Bet varu teikt, ka šis budžeta fiskālais deficīts tika pieņemts likumos jau 1997. un 1998.gadā, bet tad bija paredzēts neliels deficīts apmēram viena procenta apjomā no iekšzemes kopprodukta. Tomēr reālie gada rezultāti parādīja, ka tas veidojas ar plus zīmi. Proti, aizdevumi netika izmantoti paredzētajos apmēros. Es ceru, ka būs apmēram līdzīga situācija 1999.gadā.

— Saprotams, ka valsts budžeta projekts ir tapis diezgan ilgu laiku. Kāds ir jūsu ieguldījums tā veidošanā kā iepriekšējās valdības finansu ministram?