Turpinājums no 1.lpp.

— Saprotams, ka valsts budžeta projekts ir tapis diezgan ilgu laiku. Kāds ir jūsu ieguldījums tā veidošanā kā iepriekšējās valdības finansu ministram?

— Kad es biju finansu ministrs, mēs sākām darbu pie valsts budžeta 1999. gadam projekta jau 1998.gada martā. Mēs ļoti rūpīgi pie tā strādājām līdz 1.oktobrim, kad to nodevām izskatīšanai 6.Saeimā. Bet toreiz gluži formālu iemeslu dēļ mums to atdeva atpakaļ. Līdz ar to es biju mazliet nobažījies par to, ko jaunās valdības finansu ministrs darīs ar šo likumprojektu. Bet turpmāk strādājot pie 1999. gada budžeta likumprojekta, tika izdarītas korekcijas, kam es apmēram 90 procentu apjomā piekrītu. Jo ieņēmumu prognozes ir jāpārskata. Pēdējo reiz ieņēmumus mēs plānojām jūlijā, kad vēl nebija Krievijas finansu krīzes un tās sekas. Tie ir tie objektīvie iemesli, kādēļ budžeta likumprojektu nācās palabot.

Bet man ir liels gandarījums par to, ka šīs Saeimas iesniegtais budžeta likumprojekts 80–90 procentu apmērā ir arī manu pūliņu rezultāts.

— Pašlaik vienlaikus esat gan Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, gan ministrs, kas ir atbildīgs par sakariem ar starptautiskajām finansu organizācijām. Kā jums izdodas apvienot atrašanos šajos abos amatos?

— Es negribētu teikt, ka tā ir Latvijai tipiska pozīcija. Bet mums jau iepriekšējā valdībā Kaksīša kungs, būdams Ministru prezidenta biedrs, arī vadīja Saeimas Juridisko komisiju. Neslēpšu, ka mani tagadējie ministra pienākumi vairs nav tik darbietilpīgi kā finansu ministram. Līdz ar to pašlaik, vadot komisijā valsts budžeta apspriešanu, rodas it kā duālistiska sajūta. No vienas puses, lielā mērā esmu zinošs par šo projektu, lai gan valdībā neesmu par to atbildīgs. Saprotams, man daudzējādi palīdz līdzšinējā pieredze, ko esmu guvis agrāk kā finansu ministrs. Es labi saprotu pašreizējo situāciju un pieļauju, ka tā ilgi neturpināsies.

Svarīgi ir tas, ka mums bija Saeimas frakciju vienošanās par to, ka man kā bijušajam finansu ministram un tagadējam deputātam tomēr vajadzētu līdz galam novest valsts budžeta apspriešanas lietu.

— Kā starptautiskās finansu organizācijas novērtē pašreizējo Latvijas valsts budžeta projektu?

— Te atgādināšu, ka manā kompetencē ir ne tikai sakari ar starptautiskajām finansu organizācijām, bet arī dažādas palīdzības programmas. Jāatzīst, ka palīdzības programmu jautājumi man pat aizņem vairāk laika nekā attiecību veidošana ar pasaules finansu organizācijām.

Pret mūsu valsts budžeta projektu nav bijuši daudzmaz nopietni iebildumi ne Starptautiskajam valūtas fondam, ne Pasaules bankai. Domāju, ka starptautiskās finansu organizācijas attieksmē pret mūsu valsts budžetu ir vairāk atzinīgas nekā kritiskas. Protams, varētu gaidīt dažas piezīmes no Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem, kas Latvijā ieradīsies maijā.

Kā aizvien man ir sacījuši ārvalstu eksperti un konsultanti un kā pats esmu pieredzējis, svarīgākais jau nav budžeta skaitļi dažādās ailēs, bet gan tas, kā valsts naudu izmantos vadības līmenī — vienmēr un visur.

Piebildīšu, ka esam paredzējuši panākt to, lai Saeimā tiktu izveidota vēl viena pastāvīgā komisija, ko varētu dēvēt par sabiedrības līdzekļu izlietošanas komisiju. Tajā varētu piedalīties gan Valsts kontroles pārstāvji, gan pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas. Jo katram Latvijas valsts pilsonim ir jāzina, kur, kā un kāpēc tiek izlietoti viņa, nodokļu maksātāja, līdzekļi.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs. "LV", 19.01.1999.