— atklājot Jūdaikas studiju centru:

Pirms Bībeles tulkošanas latviešu valodā nebija tādu vārdu kā lauva, palma, tuksnesis, nemaz jau nerunājot par dažādu valstu galma dzīves aprakstiem.

Taču tagad pienācis laiks smelt tieši no visdziļākajām akām un veidot tiešus kontaktus ar nozīmīgākajām kultūras sistēmām.

Latviešu kultūrai līdz šim visvairāk kontaktu bijis ar latīņu, vācu, poļu, krievu un zviedru kultūru. Tikai XIX gadsimtā izveidojušies tieši kontakti ar angļu, franču un sengrieķu kultūru.

XX gadsimtā Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas jāprot saprasties bez starpniekiem ar visām nozīmīgākajām kultūrām, kādas bijušas un joprojām ir pasaulē.

Latviešu un lietuviešu kultūras ir vienīgās, kas palikušas no kādreiz visai plašās baltu tautu saimes. Tāpēc tās ir mantinieces lielai unikālai kultūrai, kas galvenokārt fiksēta folkloras un etnogrāfisko tradīciju formā.

Savukārt mūsdienu ebreju kultūra ir mantinieks ļoti daudzveidīgai ebreju tautas kultūrai, kura atradusies daudzveidīgos sakaros ar daudzām seno un viduslaiku tautām un bijusi arī starpniece dažādu vērtību apmaiņā starp tām.

Tāpēc es ceru, ka iepazīšanās ar ebreju tautas kultūru paplašinās daudzu Latvijas jauniešu skatienu ne tikai šajā aspektā vien, bet dos rosinājumus arī citu, latviešiem pagaidām mazāk pazīstamu kultūras vērtību apgūšanai, jo, kā teikts Talmuda nodaļā "Baba Bathra", mūsu draugu draugi ir mūsu draugi.

Tas palīdzēs mūsu valsts jauniešiem daudzveidīgi paplašināt savu redzeslauku, jo, kā teikts Talmuda nodaļā "Nedarim", nav citādas nabadzības kā nezināšana.

Mēs labi apzināmies, ka latvieši nebūs ne pirmie, ne vienīgie, kas izmantos šis kultūras bagātības, bet, kā māca ebreju paruna, aka, no kuras daudzi smeļ, ir visskaidrākā.

Latviešu un ebreju tautām vēstures gaita nav bijusi ne vienkārša, ne viegla. Daudzu ārējo ienaidnieku dēļ tās šodien ir relatīvi mazas tautas, kaut gan ir mantinieces lielām kultūrām.

Kā mazas tautas tās biežāk ir atradušās citu tautu pakļautībā, nevis varējušas brīvi veidot savu dzīvi pēc saviem ieskatiem.

Tas varētu būt viens no cēloņiem, kāpēc latvieši un ebreji biežāk nekā daudzas citas tautas pievēršas visas cilvēces problēmām un nedomā tikai paši par savējām.

Dažādi ienaidnieki allaž centušies pasliktināt mūsu tautu attiecības ar citām tautām un XX gadsimtā dažādi centušies mūsu tautas sarīdīt savā starpā, iztēlojot atsevišķu otrai tautai piederīgo noziedznieku darbību ar visas tautas rakstura izpausmi.

Tā tika radīti un joprojām tiek uzturēti mīti par ebrejiem kā latviešu ienaidniekiem — un otrādi.

Lieki piebilst, ka no šādas naidošanas ieguvēji var būt tikai mūsu tautu kopīgi ienaidnieki, bet cietēji – abu tautu godīgie cilvēki, kādu ir lielumlielais vairākums.

Tad iznāk, kā rakstīts Talmuda "Baba Kamma", nezāļu dēļ nākas ciest labajai zālei.

Es ceru, ka šis centrs būs viens no līdzekļiem, kas darīs galu tamlīdzīgām intrigām un palīdzēs veidot starp mūsu tautām stabilas savstarpējas cieņas attiecības, kas balstītas uz uzticēšanos un savstarpēju izdevīgumu.