Par Īrestiesu likuma juridiskajiem aspektiem

Juristu biedrības prezidija paplašinātajā sēdē notika diskusija par Īrestiesu likumu. Situāciju, kāda izveidojusies pēc likuma pieņemšanas, raksturoja tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Kopš šī gada sākuma tiesas nepieņem prasības pieteikumus par strīdiem, kas izriet no dzīvojamo telpu īres attiecībām, jo likums paredz šādu strīdu pirmstiesas izskatīšanu. I.Labucka informēja, ka valdība iesniegs Saeimā grozījumus par likuma darbības sākumu, turklāt Tieslietu ministrijai uzdots līdz 1.martam izvērtēt Īrestiesas likuma darbības mehānismu.

Diskusija sākās ar jautājumu: vai īrestiesas vispār ir nepieciešamas, ja to darbības uzsākšanai pēc Finansu ministrijas aprēķiniem nepieciešams vairāk nekā trīs miljonu latu?

Juristu biedrības prezidija locekļi — Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš un Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidroja, kāpēc ticis izstrādāts Īrestiesas likums. Tiesās uzkrājas liels neizskatīto īres attiecību lietu skaits. Galvenā doma bija atslogot tiesas. L.Muciņš uzskata, ka problēma pastāv finansējumā.

Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs, bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs teica, ka valdība jau 1997.gadā bija sagatavojusi koncepciju nevis par īrestiesām, bet gan par īres valdēm. Bijusi ideja izveidot pašvaldības iestādi, kas veiks samierināšanas funkcijas, lai atslogotu tiesas. Pieņemtais Īrestiesas likums neatbilst valdības piedāvātajai koncepcijai. Dz.Rasnačs minēja arī Tieslietu ministrijas iebildumus pret Īrestiesas likuma pieņemšanu 1998.gada oktobrī. Toreiz Tieslietu ministrija nostājās pret īrestiesu iekļaušanu tiesu sistēmā.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Sauļūna atzina Īrestiesas likumu par neloģisku. Ar šo likumu faktiski tiek veidota vēl viena tiesu instance. Vienkāršāk būtu jau esošās tiesas papildināt ar vienu tiesnesi, kas specializētos tikai šādu lietu izskatīšanā. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds uzsvēra, ka īrestiesu izveidošana nebūt neatslogos tiesu darbu. Arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks atzina, ka īrestiesas tikai paildzinās lietu izskatīšanu.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Aigars pauda viedokli, ka civiltiesiski strīdi ir izskatāmi tiesas ceļā un ka jebkuram cilvēkam ir tiesības uz taisnīgu un kompetentu tiesu.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs bija spiests atzīt, ka īrestiesas tiesu tomēr nespriež. Visi runātāji bija vienisprātis, ka Īrestiesas likuma apspriešanu vajadzēja rīkot pirms tā pieņemšanas, nevis pēc tam, kad "vilciens jau aizgājis".

LJB prezidija loceklis advokāts Jānis Rozenfelds pauda izbrīnu par to, ka skaidras un pārskatāmas tiesu sistēmas vietā tiek veidoti tiesu sistēmai piederīgi hibrīdi pilnīgi pretējiem pamatojumiem, Konkurences padome — tāpēc, ka šādas lietas ir ļoti sarežģītas un to ir ļoti maz, savukārt īrestiesas — tāpēc, ka šādas lietas ir ļoti vienkāršas un to ir ļoti daudz.

Prezidija loceklis un tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks ierosināja sarīkot plašāku juristu diskusiju, kurā beidzot izspriestu, cik tālu vēl tiks paplašināts tiesu varas iestāžu skaits.

Juristu biedrības prezidijs nolēma atbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumus izdarīt grozījumus Īrestiesas likumā un līdz 1.martam vēlreiz nopietni apsvērt tā vietu kopējā tiesību un tiesu sistēmā. Vairākums Juristu biedrības prezidija locekļu pauda bažas par tiesu sistēmas iestāžu paplašināšanas tendenci kopumā, vēl jo vairāk tādēļ, ka tiesu veido pašvaldība, kura šajās civiltiesiskajās attiecībās tādēļ nereti ir viena no pusēm.

Saskaņā ar Juristu biedrības kongresa lēmumu par tiesiskas vides veidošanu LJB uzsākusi ciešu un konstruktīvu sadarbību ar Tieslietu ministriju un citām valsts justīcijas iestādēm.

Leonards Pāvils,

Tieslietu ministrijas

preses sekretārs