Par subsīdijām lauksaimniekiem

Zemkopības ministrijā (ZM) 13. janvārī notika rajonu lauksaimniecības departamentu direktoru sanāksme, kurā ministrijas vadība iepazīstināja klātesošos ar 1999. gada subsīdiju nolikuma projektu.

Sanāksmē piedalījās zemkopības ministra pienākumu izpildītājs Vents Balodis. Viņš vispirms aicināja departamentu direktorus informēt par problēmām lauksaimnieciskajā ražošanā.

Jānis Prančs

, Tukuma rajona lauksaimniecības departamenta direktors, atzina, ka paju sabiedrībā "Dzimtene" cūkgaļas ražošanas pašizmaksa ir ļoti augsta, tādēļ subsīdijās cūkgaļas ražotājiem vajadzētu maksāt vismaz 10 santīmus par katru kilogramu, kaut arī tās paredzētas tikai par ekstra un 1. šķiras gaļu.

Ināra Lesiņa

, Gulbenes rajona lauksaimniecības departamenta direktore, sacīja, ka rajonā pagājušajā gadā subsīdijās saņemti 212 177 lati, no kuriem 80 000 latu izlietots jaunas tehnikas iegādei, tādēļ valsts atbalsta politika palīdzējusi attīstīt ražošanu laukos. Tomēr ir arī sarežģījumi, jo gaļas ražotāju un piegādātāju nauda kopš pērnā gada augusta iestrēgusi Daugavpils gaļas kombinātā. Puse parāda gan ir samaksāta, bet uz 2000 latiem zemniekiem joprojām jāgaida. Summa neesot īpaši liela, taču Gulbenes rajons ir visai trūcīgs, tajā nav pat sava gaļas pārstrādes uzņēmuma. Savukārt Valmieras gaļas kombināts izejvielas piegādātājiem joprojām ir parādā 4000 latu. Tagad gaļas realizācija abos kombinātos apstājusies, zemniekiem neesot kam pārdot cūkgaļu.

Bauskas rajona lauksaimniecības departamenta direktors Guntis Liepa uzsvēra, ka zemniekiem ražošanā ļoti svarīga ir stabilitāte un ilglaicīgums, taču pagaidām par to īstas drošības nav. Sēklaudzētājiem subsīdijas nepieciešamas arī 1999. gadā, jo Bauskas rajonā šajā jomā ir laba bāze. Bauskā 24 Latvijas rajonu zemkopji pērk sēklu. G. Liepam sadrumstalots subsīdiju nolikuma projektā šķiet valsts atbalsts lopkopībai. Rajonā problēmas ir arī cukurbiešu audzētājiem. Īstas drošības neesot par Jēkabpils cukurfabrikas nākotni. Uzņēmums biešu audzētājiem par pērnā gada biešu piegādi samaksājis 54 procentus no ražas vērtības. Cilvēki cerot, ka atlikušo naudu saņems līdz šā gada nogalei. Lauksaimnieki gribētu arī pēc iespējas ātrāk tikt skaidrībā par šā gada ZM subsīdiju politiku. Viens no iemesliem esot tas, ka patlaban tehnika ir lētāka, pirktgribētāju rajonā daudz, tomēr nav precīzas informācijas par šā gada subsīdiju sadalījumu nozarēm un nosacījumiem to saņemšanai. Bauskas rajona cūku audzēšanas komplekss "Uzvaras Strauti" arī nevarot realizēt saražoto cūkgaļu, tādēļ paši pūloties gatavot žāvējumus. G. Liepa pauda pārliecību, ka Latvijā pietiek kvalitatīvas cūkgaļas, arī tirgos tādas netrūkstot, jo esot pietiekami liesa.

Dobeles rajona lauksaimniecības departamenta direktors Andris Balandins ir pārliecināts, ka ažiotāža sacelta par zemkopības ministra posteni. Reālas amatpersonas neesot, tādēļ trūkst aizstāvja lauksaimniecībai un zemniecībai. Pašvaldības "bombardējot" lauksaimniecības departamentu, jo uztraucoties par pagastu lauksaimniecības organizatoru turpmāko likteni. Toties cūku audzētājus satrauc gaļas iepirkuma cena, kas tiek saistīta ar kvalitāti. Tiekot solīts, ka būs lēta gaļa, taču "Rīgas miesnieks" tādu produkciju netirgojot, lēti esot vienīgi subprodukti. Plašajā gaļas produkcijas sortimentā lētāks neesot kļuvis nekas. Ja jau tāda ir situācija cūkgaļas tirgū, varbūt nevajadzēšot audzēt graudus, jo tos arī varot importēt par zemām cenām.